Atzinums

Aktuālie pasākumi pieaugušo izglītībā (Projekta 4.2.4. sadaļa). Vēršam uzmanību, ka faktiski tā arī nav sākusi darboties vienota pieaugušo izglītības sistēma, kur pasūtījums būtu balstīts uz darba tirgus prognozēm kā valsts, tā arī reģionālā līmenī.

Izglītības piedāvājuma uzlabošanas virzieni (Projekta 4.2. sadaļa). LTRK uzsver, ka, lai tiktu pareizi izvēlēti izglītības piedāvājuma uzlabošanas virzieni, nepieciešams vienots esošas sistēmas darbības izvērtējums, regulāri veicot tās rezultātu monitoringu attiecībā uz darba tirgu, pirmkārt, tās sadaļā, kur tiek izmantots sabiedriskais finansējums. Pretējā gadījumā, kā to pierāda jau esošā situācija, arī turpmāk saglabāsies augsts risks, ka visai ierobežotie valsts budžeta līdzekļi tiks izmantoti neracionāli un neefektīvi. 

-

Atbalsts topošajiem un jaunajiem pedagogiem (Projekta 99. lpp.). Nav skaidrības ne par nākotnē nepieciešamo pedagoģisko darbinieku skaitu (t.sk. STEM jomā), ne par sagatavoto un izglītības iestādēs nonākušo un tur palikušo jauno pedagogu skaitu. Tāpat arī, nodrošinot ierobežotu valsts budžeta stipendiju skaitu, nav veiktas pārmaiņas studiju un studējošo kreditēšanas sistēmā, kas paredzētu, ka jau studijas uzsākot, būtu zināma šo kredītu dzēšanas kārtība pēc studiju sekmīgas pabeigšanas un atbilstoša perioda nostrādāšanas izglītības iestādē.

-

Pakāpeniska institucionālā finansējuma modeļa ieviešana (Projekta 99. lpp.). LTRK vērš uzmanību, ka minētais projekts tā arī nesniedz skaidrību, kā IZM, atsakoties no valsts budžeta finansēto vietu skaita sadalījuma noteikšanas, plāno nodrošināt, ka sabiedriskais finansējums tiktu izmantots atbilstoši šajā ziņojumā minēto darba tirgus attīstības problēmu risināšanai.

Pilnveidots pašreizējais augstākās izglītības finansēšanas modelis (Projekta 99. lpp.). Minētas izmaiņas sadalījumā starp 1. un 2. pīlāru ir tik niecīgas, ka būtiski situāciju izmainīt nespēs. Joprojām saglabāsies zema augstskolu ieinteresētība, lai sabiedriskais finansējums tiešām tiktu izmantots tā, lai maksimāls skaits augstskolas absolventu, kas studējuši par valsts budžeta līdzekļiem, tiešām nonāktu darba tirgū un turpinātu tur strādāt. 

-

Aktuālie pasākumi profesionālajā vidējā izglītībā (Projekta 4.2.2. sadaļa). Lai gan Projektā ir norādīts, ka “joprojām aptuveni 3/5 no jauniešiem pēc pamatizglītības beigšanas izvēlās turpināt mācības vispārējā vidējā izglītībā“, šajā sadaļā nav dots pasākumu kopums, kas nepieciešams situācijas mainīšanai. Nav arī skaidrības, kā salīdzinoši vienkāršu profesionālo kvalifikāciju varēs iegūt personas, kas nav sekmīgi nokārtojušas pamatizglītības ieguves eksāmenus. Otrgadniecība šajā posmā tikai pastiprina risku, ka arī saglabāsies vai pat pastiprināsies Projektā minētā problēma par personu bez kvalifikācijas lielo skaitu.

-

Mācībspēka prognozēšanas un nodarbinātības plānošanas sistēma (Projekta 97. lpp.). Lai gan šāda sistēma tika izveidota un sākta aprobēt, tās praktiskā izmantošana ir visai ierobežota. Joprojām nav izveidota efektīva sistēma, kas ļautu plānveidīgi izglītot ilgtermiņā nepieciešamos pedagoģiskos darbiniekus visiem mācību priekšmetiem.

-

Iekļaujošas (speciālās) izglītības nostiprināšana (Projekta 97. lpp.). Joprojām nav atrisināts jautājums par skolotāju asistentu sagatavošanu, kam bija jābūt jau pirms tika uzsākts iekļaujošās izglītības projekts. Uzsveram, ka mācību nodarbībās, jo īpaši STEM priekšmetos, mēģinājums spiest skolotāju vienlaikus strādāt divos vai pat vairāk līmeņos būtiski apdraud izglītības procesa kvalitāti.

-

Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai (Projekta 97. lpp.). Pretēji cerētajam, nav izveidota sistēma, kas ļautu pamatskolas eksāmenus nenokārtojušajiem turpināt izglītību, lai apgūtu vienkāršas kvalifikācijas. Tā vietā, paliekot uz papildu gadu 9. klasē, kuras mācību saturs bieži vien ir pārāk sarežģīts, šie jaunieši apgrūtina mācību procesu arī citiem skolēniem.

-

STEM izglītības veicināšana (Projekta 96. lpp.). Vēršam uzmanību, ka joprojām nav izstrādāti nepieciešamie mācību materiāli, uzdevumu krājumi un metodiskie norādījumi skolotājiem visās klašu grupās un visiem līmeņiem (ieskaitot vienkāršoto versiju iekļaujošās izglītības sakarā). Tāpat arī nav skaidrības par skolotāju STEM priekšmetos sagatavošanu augstākās izglītības iestādēs. Nav zināms, cik šobrīd studē par valsts budžeta līdzekļiem, cik pabeidza studijas iepriekšējos gados un cik no tiem ir skolās, t.sk. profesionālās izglītības un interešu izglītības iestādēs.

-

Starptautiskā iedzīvotāju ilgtermiņa migrācija (Projekta 62. lpp.). Projektā ir norādīts, ka "Lai atturētu iedzīvotāju aizceļošanu labāku nodarbinātības iespēju meklējumos ārpus valsts robežām, kā arī radītu pamatu pārdomām par atgriešanos tiem, kas emigrējuši no Latvijas iepriekšējos gados, vidējai darba algai Latvijā būtu jābūt vismaz minimālās algas līmenī galvenajās Latvijas migrantu mērķa valstīs." Vēršam uzmanību, ka kopumā pētījumi rāda, ka algu līmeņa atšķirību ietekme uz migrāciju ir viens no faktoriem, bet nebūt nav vienīgais, tādēļ būtu jāņem vērā arī citi kritēriji. Kas attiecas uz algas līmeni,  jāņem vērā ne tikai minimālās algas līmenis, bet arī cenu līmenis mērķa valstī, tātad algas pirktspēja. Vēršam uzmanību, ka šobrīd akcentējami ir gan klimatiskie, gan ģeopolitiskie apsvērumi, kuru dēļ notiek darba spēka migrācija, kas atstāj ietekmi uz darba tirgu. Aicinām pievērst uzmanību arī ilgtspējai kā jomai, kas var veicināt migrāciju un attiecīgi atstāt ietekmi uz darba tirgu.

-

Darba tirgus prognozēšanas modelis (Projekta 50. lpp.). Projektā minēts, ka “Izglītības preferences galvenokārt izriet no darba tirgus pieprasījuma un piedāvājuma attiecības, t.i., mācīties gribētāju nākotnes izglītības izvēle būs vērsta uz tām jomām, kas lēmuma pieņemšanas brīdī būs visperspektīvākās – relatīvi lielākas darba iespējas un augstāka sagaidāmā atdeve no individuāliem ieguldījumiem izglītībā.“ LTRK vērš uzmanību, ka mācīties gribētāju nākotnes izglītības izvēles iespējas būs ierobežotas ar pamatskolā un vidusskolā iegūto izglītību – zināšanām, prasmēm un kompetencēm. Izglītības sistēmas vājais posms attiecībā uz zināšanām un kompetencēm, kas ietekmē nākotnes izvēli, sākas jau pamatskolā. Jaunieši ar nepietiekamām zināšanām, prasmēm un kompetencēm turpina mācības gan profesionālajā izglītībā, gan vidusskolā. Tāpēc darba tirgus politika sāk veidoties jau skolā, un Projektam jānodrošina skaidra saikne starp izglītības pasākumiem (aptverot visus izglītības posmus) un vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognožu mērķu sasniegšanu. Pašreiz Projektā minētas jau uzsāktās reformas.

-

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies ar Ekonomikas ministrijas izstrādāto informatīvā ziņojuma projektu “Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm” (turpmāk – Projekts) un paužam būtiskus apsvērumus Projekta sakarā.

LTRK atzinīgi vērtē, ka Projektā izmantotā metodika ir līdzīga kā iepriekšējos ziņojumos, kas dod iespēju rezultātus salīdzināt ar iepriekšējām prognozēm, vienlaikus LTRK vērš uzmanību, ka trīs dienu saskaņošanas termiņš tik apjomīgam pētījumam ir krietni par īsu, lai pilnvērtīgi varētu ar to iepazīties un sniegt priekšlikumus.

Vienlaikus vēlamies vērst uzmanību, ka šāda līmeņa dokumentā prognozēm primāri jābalstās uz oficiālajiem ilgtermiņa plānošanas dokumentiem, ievērojot noteikto attīstības plānošanas dokumentu hierarhiju valstī. Pašreiz Projekts balstās uz Ekonomikas ministrijas informatīvajā ziņojumā par Latvijas ekonomikas attīstību izvirzīto mērķi – līdz 2035. gadam dubultot Latvijas IKP apjomus (sasniedzot 83 miljardus EUR faktiskajās cenās), salīdzinot ar šodienas situāciju. Saeimā jau ir notikušas debates par Ekonomikas ministrijas ziņojumu, un ir saņemti dažādi vērtējumi un viedokļi par mērķiem. Projektā ir iespējams ņemt vērā ziņojumā par Latvijas ekonomikas izaugsmi jau izteiktos iebildumus un priekšlikumus attiecībā uz attīstības plānošanas dokumentu hierarhijas ievērošanu.

Papildus norādām, ka Projekta 4. nodaļa, kas prezentēta kā panākumu un sasniegumu virkne, disonē ar reālajā vidē notiekošajām pārmaiņām gan darba tirgū, gan izglītības sistēmā (reitingu kritums, eksāmenu rezultātu pazemināšanās, disproporcija starp vispārējo un profesionālo izglītību, augsts nekvalificēto personu skaits u.c.). Tāpēc 5. nodaļas IV sadaļā sniegtās rekomendācijas darba tirgus neatbilstību mazināšanai ir virspusējas un nekonkrētas. Lai gan šo jautājumu varētu risināt esošā Projekta ietvaros, LTRK uzskata, ka lietderīgāk būtu, ņemot vērā darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes, pārstrādāt “Cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju 2024-2027” un attiecināt to nevis uz tuvākajiem trīs gadiem, bet uz periodu, par kuru ir veiktas minētās prognozes. Ja šo jautājumu risinās šajā dokumentā, tiks izveidotas divas stratēģijas – īstermiņa stratēģija jau minētajā dokumentā un ilgtermiņa stratēģija šajā Projektā.

-