Projekta ID
23-TA-894Atzinuma sniedzējs
Biedrība "Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija"
Atzinums iesniegts
25.10.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) ir iepazinusies ar atkārtotai saskaņošanai nodoto Ministru kabineta noteikumu projektu “Platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmas noteikumi” (TAP ID: 23-TA-894), (turpmāk – Noteikumu projekts) un sniedzam šādus priekšlikumus un iebildumus.
Iepriekš izteiktie iebildumi un priekšlikumi atsevišķos jautājumos ir ņemti vērā, taču daļa normatīvā regulējuma būtiski trūkumi tomēr nav novērsti.
1. Noteikumu projekta 16.punktā paredzēts, ka elektronisko sakaru komersants, kas mazumtirdzniecībā sniedz platjoslas interneta piekļuves pakalpojumu mobilā elektronisko sakaru tīklā, sniedz sistēmā informāciju par platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma mobilā elektronisko sakaru tīklā pieejamību atbilstoši Regulatora informācijas iesniegšanas noteikumos elektronisko sakaru nozarē noteiktajam termiņam, apjomam un kārtībai.
Atbilstoši spēkā esošā Elektronisko sakaru likuma (turpmāk – ESL) 13. panta 5. daļas deleģējumam platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (turpmāk – Sistēma) saturu un tajā iekļautās informācijas iesniegšanas, aprites un publicēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Noteikumu projekta Izziņā norādītais (sk. Izziņas apstrādes informāciju 1.iebildumā) par juridiskās tehnikas prasībām normatīvo aktu sagatavošanā, Regulatora izdoto normatīvo aktu vietu normatīvo aktu hierarhijā, Regulatora vispārējo kompetenci un funkcijām ģeogrāfiskajā apsekošanā, nemaina likumdevēja izteikto gribu. Likumdevējs ESL, ievērojot Satversmi, nepārprotami pilnvarojis tieši Ministru kabinetu kā izpildvaras institūciju noteikt Sistēmas saturu. Tikai Ministru kabinets ir tā valsts pārvaldes daļa, kurai jādetalizē likumā ietverto politisko gribu un jānosaka likuma īstenošanas kārtība attiecībā uz Sistēmā iesniedzamās informācijas saturu. Regulatora tiesības izdot ārējos normatīvos aktus sniedzas vien tiktāl, ciktāl šīs tiesības tam ir nodotas ar likumu. Regulators ārējo normatīvo aktu ir tiesīgs izdot tikai tādā gadījumā, ja likumdevējs ir skaidri noteicis pilnvarojuma saturu un robežas. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka likumdevēja pilnvarojumam ir jāsaglabā varas atzaru savstarpējās kontroles un līdzsvara attiecības, kā arī jāatbilst citiem tiesiskas valsts principiem [sk. Satversmes tiesas 1999.gada 1.oktobra sprieduma lietā Nr.03-05(99) secinājumu daļa 1.punktu, Satversmes tiesas 2016.gada 2.marta sprieduma lietā Nr.2015-11-03 23.punktu].
Noteikumu projektā Sistēmā iesniedzamās informācijas saturu mobilā pārklājuma pieejamības noteikšanai piedāvājam noteikt šādā 16.punkta redakcijā, kas tuvāk faktiskai pieejamībai raksturo mobilo pārklājumu.
Piedāvātā redakcija:
“16. Elektronisko sakaru komersants, kas mazumtirdzniecībā sniedz interneta piekļuves pakalpojumu mobilā elektronisko sakaru tīklā, sniedz sistēmā datus par platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma mobilā elektronisko sakaru tīklā pieejamību atbilstoši šādiem pārklājuma aprēķina parametriem:.
16.1.mobilā elektronisko sakaru tīkla pārklājums (esošs/neesošs), ņemot vērā šādas radiosignāla līmeņa minimālās vērtības:
tabula:
Tehnoloģija
Frekvenču diapazons
Radiosignāla līmeņa minimālā vērtība
4G – LTE vai LTE advanced tehnoloģija
Neatkarīgi no frekvenču diapazona
-108 dBm (RSRP)
5G – 3GPP release 15 (New Radio (NR) non-standalone (neautonomā) – pamattīkls ir 4G) vai autonomā NR versija (pamattīkls ir 5G) un tās turpmākie jauninājumi
Neatkarīgi no frekvenču diapazona
-108 dBm (SS-RSRP)
(skatīt LIKTA nosūtīto vēstules kopiju SM 25.10.2024, kur ir iekļauta tabula, ko TAP portālā nav iespējams ievietot)
16.2. radiosignāla izplatīšanās modelis ITU-R P.1546-5 vai ITU-R P.1546-6,
terrain clearance angle korekcija,
laika varbūtība: 50%,
vietas varbūtība: 50%, uztverošās antenas augstums: 1,5 m,
uztverošās antenas pastiprinājums: 0 dBi,
MIMO tehnoloģija (Multiple-Input Multiple-Output),
frekvenču agregācija (Carrier Aggregation),
DTM reljefa dati, (Avots: Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras digitālā reljefa modelis https://www.lgia.gov.lv/lv/Digit%C4%81lais%20reljefa%20modelis)
16.3. datus par ekspluatācijā esošo (veic un nodrošina signāla apraidi) bāzes staciju augstumiem, raidītāju jaudām un citiem parametriem, kas t.sk. noteikti VAS “Elektroniskie sakari” izdotajās radiofrekvenču piešķīruma lietošanas atļaujās noteiktajiem tehniskajiem parametriem;
16.4. piekļuves tehnoloģija (4G - ceturtās paaudzes mobilo sakaru sistēmas, 5G - piektās paaudzes mobilo sakaru sistēmas un nākamo paaudžu mobilo sakaru sistēmas);
16.5. informācija par ļoti augstas veiktspējas tīkla (VHCN) tehnoloģiju 100x100m režģa vienībā.”
2. Noteikumu projekta 7.punktā paredzēts, ka Sistēmas publiskā daļa ir publiski pieejama tiešsaistes karte, kuras adrese tīmeklī ir www.platjoslaskarte.lv un kurā pieejamas: 7.1.trīs veidu kartes, kas attēlo platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma pieejamības pārklājumu atbilstoši elektronisko sakaru komersantu sniegtajai informācijai par maksimālo lejupielādes ātrumu, administratīvo teritoriju, adrešu vai poligonu līmenī (…)”
Maksimālo lejupielādes ātrumu paredzēts noteikt atbilstoši Regulatora informācijas iesniegšanas noteikumos elektronisko sakaru nozarē noteiktajam termiņam, apjomam un kārtībai. Par maksimālā lejupielādes ātruma iesniegšanu mobilās platjoslas gadījumā esam jau atkārtoti izteikušies un iebilduši, neatbalstot ātruma informācijas iesniegšanu ne Sistēmas slēgtajā daļā, ne tās publicēšanu publiski pieejamajā tiešsaistes kartē. Maksimālais lejupielādes ātrums ir faktiski nosakāms tikai elektronisko sakaru tīklā fiksētās tehnoloģijas gadījumā. Interneta pieslēguma ātrums mobilajā tehnoloģijā režģa teritorijā ir atkarīgs no daudziem faktoriem - attāluma no bāzes stacijas, periodiskuma, ar kādu galiekārta pārslēdzas no vienas bāzes stacijas uz otru vai starp tehnoloģijām, atrašanās vietas reljefa, apbūves blīvuma, laika apstākļiem, diennakts stundas, klientu skaita, kas izmanto noteikto mobilā tīkla kapacitāti noteiktā brīdī, gaisa mitruma un citiem apstākļiem. Līdz ar to mobilās tehnoloģijas gadījumā lejupielādes ātrums teritorijā var būt mainīgs un nav sasaistāms ar mākslīgiem ātruma diapazona soļiem kā to paredz Regulatora informācijas iesniegšanas noteikumi elektronisko sakaru nozarē. Mobilās platjoslas interneta pakalpojuma nodrošināšanai vai reklamēšanai mobilo sakaru komersanti publiski pieejamās pārklājuma kartēs arī nenorāda konkrētus ātruma parametrus, bet gan pieejamību vispārīgās kategorijās – teicams, labs vai mainīgs signāls. Publiskojot ātrumu informāciju tiek radīts maldīgs priekšstats, ka elektronisko sakaru komersantu iesniegtā informācija garantē galalietotājam tieši tādu pakalpojuma pieejamību (lejupielādes ātrumu) faktiski dabā.
Detalizēta informācija par pieejamo platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma pieslēguma teorētisko maksimālo lejupielādes ātrumu mobilā elektronisko sakaru tīklā tādā detalizācijā, kā tas paredzēts, atklāj elektronisko sakaru komersantu precīzas un elektronisko sakaru komersantu apstiprinātas bāzes staciju atrašanās vietas. Elektronisko sakaru komersantiem nav iespējams gūt pārliecību, vai Sistēmas tehniskie un organizatoriskie aizsardzības pasākumi slēgtajā daļā un pārklājuma datu publiskošanas metode apkopotā (agregētā) veidā atbilstoši sargā informāciju par bāzes staciju atrašanās vietām.
Nepārbaudītu un pagaidām nepārbaudāmu datu vākšana par maksimālo lejupielādes ātrumu un plānotā nekritiska publicēšana jau šobrīd paredzami kropļos elektronisko sakaru platjoslas pakalpojuma tirgus konkurenci un faktiski būs patērētājus un uzņēmumus maldinoša informācija.
3. Noteikumu projekta 14.punktā noteikts informācijas pieejamības statuss Sistēmā. Sistēmas slēgtajā daļā radītā informācija, kas nav paredzēta publicēšanai šo noteikumu 7.punktā minētajā publiski pieejamajā tiešsaistes kartē, ir ierobežotas pieejamības informācija atbilstoši Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmās daļas un otrās daļas 2.punktam un tā ir aizsargājama atbilstoši Informācijas atklātības likumā noteiktajam.
Ierosinām papildināt 14. punktā noteiktās konfidencialitātes prasības ar sistēmas lietotāju atbildību par datu konfidencialitātes nodrošināšanu.
Piedāvātā redakcija:
“14. Sistēmas slēgtajā daļā radītā informācija, kas nav paredzēta publicēšanai šo noteikumu 7.punktā minētajā publiski pieejamajā tiešsaistes kartē, ir ierobežotas pieejamības informācija atbilstoši Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmās daļas un otrās daļas 2.punktam un tā ir aizsargājama atbilstoši Informācijas atklātības likumā noteiktajam. Sistēmas lietotāji, kuriem piešķirtas sistēmas piekļuves tiesības ir atbildīgi par šo datu konfidencialitātes nodrošināšanu.”
4. Noteikumu projekta 24.punktā nav iekļauts iepriekš paredzētais nosacījums tiešsaistes kartes publiskošanai “pēc tam, kad Regulators ir iesniedzis kvalitātes mērījumus” un paredzēts, ka tiešsaistes kartes pirmreizējā publicēšana notiek pēc sistēmas izvietošanas Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrā.
Atbalstām iepriekšējo MK noteikumu projektā iekļauto versiju attiecībā uz kartes publicēšanu, kas paredzēja pirmreizējo kartes publikāciju pēc Regulatora mērījumu iesniegšanas sistēmā. Viens no būtiskiem platjoslas kartes publicēšanas priekšnosacījumiem ir Regulatora mērījumi. Tieši tie dod objektīvu priekšstatu sabiedrībai un galalietotājiem par mobilās platjoslas pārklājuma pieejamību tuvu faktiskai pieejamībai un nevis operatoru teorētiskie pārklājuma aprēķini. Lai cik arī kvalitatīvi būtu elektronisko sakaru komersantu aprēķini, Elektronisko sakaru komersanta pārklājuma pieejamības rezultāta atbilstība faktiskajai pieejamībai balstīsies konkrētos teorētiskos parametros, kamēr dabā eksistē arī citi faktori, kas rada radiosignāla vājinājumu. Kartes publiskošana tikai pēc Regulatora mērījumu iesniegšanas netraucē Sistēmas ekspluatāciju citiem mērķiem bez tās publiskošanas.
5. Noteikumu projekta izziņā skaidrots, ka pārklājuma informācija būs pieejama arī griezumā “labākais pārklājums” – neatkarīgi no operatora, vai tehnoloģijas konkrētajā atrašanās vietā pieejamais labākais pieslēgums; “mobilā sakaru pārklājums” – visu mobilo sakaru operatoru sniegtie dati agregēti kopējā pārklājuma informācijā ar iespēju izvēlēties tehnoloģiju (bet ne operatoru); analoģiski arī ar fiksēto pieslēgumu datiem. Izziņā minētā Sistēmas funkcionalitāte nav minēta ne Noteikumu projektā, ne Noteikumu projekta anotācijā un neatbilst Noteikumu projekta saturam un mērķim.
Iebilstam pret šādu Sistēmas funkcionalitāti, jo nav saskatāma tās nepieciešamība vai lietderība, kā arī nav apsvērta un vērtēta tās ietekme uz godīgu konkurenci elektronisko sakaru pakalpojumu tirgū.
Iepriekš izteiktie iebildumi un priekšlikumi atsevišķos jautājumos ir ņemti vērā, taču daļa normatīvā regulējuma būtiski trūkumi tomēr nav novērsti.
1. Noteikumu projekta 16.punktā paredzēts, ka elektronisko sakaru komersants, kas mazumtirdzniecībā sniedz platjoslas interneta piekļuves pakalpojumu mobilā elektronisko sakaru tīklā, sniedz sistēmā informāciju par platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma mobilā elektronisko sakaru tīklā pieejamību atbilstoši Regulatora informācijas iesniegšanas noteikumos elektronisko sakaru nozarē noteiktajam termiņam, apjomam un kārtībai.
Atbilstoši spēkā esošā Elektronisko sakaru likuma (turpmāk – ESL) 13. panta 5. daļas deleģējumam platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (turpmāk – Sistēma) saturu un tajā iekļautās informācijas iesniegšanas, aprites un publicēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Noteikumu projekta Izziņā norādītais (sk. Izziņas apstrādes informāciju 1.iebildumā) par juridiskās tehnikas prasībām normatīvo aktu sagatavošanā, Regulatora izdoto normatīvo aktu vietu normatīvo aktu hierarhijā, Regulatora vispārējo kompetenci un funkcijām ģeogrāfiskajā apsekošanā, nemaina likumdevēja izteikto gribu. Likumdevējs ESL, ievērojot Satversmi, nepārprotami pilnvarojis tieši Ministru kabinetu kā izpildvaras institūciju noteikt Sistēmas saturu. Tikai Ministru kabinets ir tā valsts pārvaldes daļa, kurai jādetalizē likumā ietverto politisko gribu un jānosaka likuma īstenošanas kārtība attiecībā uz Sistēmā iesniedzamās informācijas saturu. Regulatora tiesības izdot ārējos normatīvos aktus sniedzas vien tiktāl, ciktāl šīs tiesības tam ir nodotas ar likumu. Regulators ārējo normatīvo aktu ir tiesīgs izdot tikai tādā gadījumā, ja likumdevējs ir skaidri noteicis pilnvarojuma saturu un robežas. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka likumdevēja pilnvarojumam ir jāsaglabā varas atzaru savstarpējās kontroles un līdzsvara attiecības, kā arī jāatbilst citiem tiesiskas valsts principiem [sk. Satversmes tiesas 1999.gada 1.oktobra sprieduma lietā Nr.03-05(99) secinājumu daļa 1.punktu, Satversmes tiesas 2016.gada 2.marta sprieduma lietā Nr.2015-11-03 23.punktu].
Noteikumu projektā Sistēmā iesniedzamās informācijas saturu mobilā pārklājuma pieejamības noteikšanai piedāvājam noteikt šādā 16.punkta redakcijā, kas tuvāk faktiskai pieejamībai raksturo mobilo pārklājumu.
Piedāvātā redakcija:
“16. Elektronisko sakaru komersants, kas mazumtirdzniecībā sniedz interneta piekļuves pakalpojumu mobilā elektronisko sakaru tīklā, sniedz sistēmā datus par platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma mobilā elektronisko sakaru tīklā pieejamību atbilstoši šādiem pārklājuma aprēķina parametriem:.
16.1.mobilā elektronisko sakaru tīkla pārklājums (esošs/neesošs), ņemot vērā šādas radiosignāla līmeņa minimālās vērtības:
tabula:
Tehnoloģija
Frekvenču diapazons
Radiosignāla līmeņa minimālā vērtība
4G – LTE vai LTE advanced tehnoloģija
Neatkarīgi no frekvenču diapazona
-108 dBm (RSRP)
5G – 3GPP release 15 (New Radio (NR) non-standalone (neautonomā) – pamattīkls ir 4G) vai autonomā NR versija (pamattīkls ir 5G) un tās turpmākie jauninājumi
Neatkarīgi no frekvenču diapazona
-108 dBm (SS-RSRP)
(skatīt LIKTA nosūtīto vēstules kopiju SM 25.10.2024, kur ir iekļauta tabula, ko TAP portālā nav iespējams ievietot)
16.2. radiosignāla izplatīšanās modelis ITU-R P.1546-5 vai ITU-R P.1546-6,
terrain clearance angle korekcija,
laika varbūtība: 50%,
vietas varbūtība: 50%, uztverošās antenas augstums: 1,5 m,
uztverošās antenas pastiprinājums: 0 dBi,
MIMO tehnoloģija (Multiple-Input Multiple-Output),
frekvenču agregācija (Carrier Aggregation),
DTM reljefa dati, (Avots: Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras digitālā reljefa modelis https://www.lgia.gov.lv/lv/Digit%C4%81lais%20reljefa%20modelis)
16.3. datus par ekspluatācijā esošo (veic un nodrošina signāla apraidi) bāzes staciju augstumiem, raidītāju jaudām un citiem parametriem, kas t.sk. noteikti VAS “Elektroniskie sakari” izdotajās radiofrekvenču piešķīruma lietošanas atļaujās noteiktajiem tehniskajiem parametriem;
16.4. piekļuves tehnoloģija (4G - ceturtās paaudzes mobilo sakaru sistēmas, 5G - piektās paaudzes mobilo sakaru sistēmas un nākamo paaudžu mobilo sakaru sistēmas);
16.5. informācija par ļoti augstas veiktspējas tīkla (VHCN) tehnoloģiju 100x100m režģa vienībā.”
2. Noteikumu projekta 7.punktā paredzēts, ka Sistēmas publiskā daļa ir publiski pieejama tiešsaistes karte, kuras adrese tīmeklī ir www.platjoslaskarte.lv un kurā pieejamas: 7.1.trīs veidu kartes, kas attēlo platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma pieejamības pārklājumu atbilstoši elektronisko sakaru komersantu sniegtajai informācijai par maksimālo lejupielādes ātrumu, administratīvo teritoriju, adrešu vai poligonu līmenī (…)”
Maksimālo lejupielādes ātrumu paredzēts noteikt atbilstoši Regulatora informācijas iesniegšanas noteikumos elektronisko sakaru nozarē noteiktajam termiņam, apjomam un kārtībai. Par maksimālā lejupielādes ātruma iesniegšanu mobilās platjoslas gadījumā esam jau atkārtoti izteikušies un iebilduši, neatbalstot ātruma informācijas iesniegšanu ne Sistēmas slēgtajā daļā, ne tās publicēšanu publiski pieejamajā tiešsaistes kartē. Maksimālais lejupielādes ātrums ir faktiski nosakāms tikai elektronisko sakaru tīklā fiksētās tehnoloģijas gadījumā. Interneta pieslēguma ātrums mobilajā tehnoloģijā režģa teritorijā ir atkarīgs no daudziem faktoriem - attāluma no bāzes stacijas, periodiskuma, ar kādu galiekārta pārslēdzas no vienas bāzes stacijas uz otru vai starp tehnoloģijām, atrašanās vietas reljefa, apbūves blīvuma, laika apstākļiem, diennakts stundas, klientu skaita, kas izmanto noteikto mobilā tīkla kapacitāti noteiktā brīdī, gaisa mitruma un citiem apstākļiem. Līdz ar to mobilās tehnoloģijas gadījumā lejupielādes ātrums teritorijā var būt mainīgs un nav sasaistāms ar mākslīgiem ātruma diapazona soļiem kā to paredz Regulatora informācijas iesniegšanas noteikumi elektronisko sakaru nozarē. Mobilās platjoslas interneta pakalpojuma nodrošināšanai vai reklamēšanai mobilo sakaru komersanti publiski pieejamās pārklājuma kartēs arī nenorāda konkrētus ātruma parametrus, bet gan pieejamību vispārīgās kategorijās – teicams, labs vai mainīgs signāls. Publiskojot ātrumu informāciju tiek radīts maldīgs priekšstats, ka elektronisko sakaru komersantu iesniegtā informācija garantē galalietotājam tieši tādu pakalpojuma pieejamību (lejupielādes ātrumu) faktiski dabā.
Detalizēta informācija par pieejamo platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma pieslēguma teorētisko maksimālo lejupielādes ātrumu mobilā elektronisko sakaru tīklā tādā detalizācijā, kā tas paredzēts, atklāj elektronisko sakaru komersantu precīzas un elektronisko sakaru komersantu apstiprinātas bāzes staciju atrašanās vietas. Elektronisko sakaru komersantiem nav iespējams gūt pārliecību, vai Sistēmas tehniskie un organizatoriskie aizsardzības pasākumi slēgtajā daļā un pārklājuma datu publiskošanas metode apkopotā (agregētā) veidā atbilstoši sargā informāciju par bāzes staciju atrašanās vietām.
Nepārbaudītu un pagaidām nepārbaudāmu datu vākšana par maksimālo lejupielādes ātrumu un plānotā nekritiska publicēšana jau šobrīd paredzami kropļos elektronisko sakaru platjoslas pakalpojuma tirgus konkurenci un faktiski būs patērētājus un uzņēmumus maldinoša informācija.
3. Noteikumu projekta 14.punktā noteikts informācijas pieejamības statuss Sistēmā. Sistēmas slēgtajā daļā radītā informācija, kas nav paredzēta publicēšanai šo noteikumu 7.punktā minētajā publiski pieejamajā tiešsaistes kartē, ir ierobežotas pieejamības informācija atbilstoši Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmās daļas un otrās daļas 2.punktam un tā ir aizsargājama atbilstoši Informācijas atklātības likumā noteiktajam.
Ierosinām papildināt 14. punktā noteiktās konfidencialitātes prasības ar sistēmas lietotāju atbildību par datu konfidencialitātes nodrošināšanu.
Piedāvātā redakcija:
“14. Sistēmas slēgtajā daļā radītā informācija, kas nav paredzēta publicēšanai šo noteikumu 7.punktā minētajā publiski pieejamajā tiešsaistes kartē, ir ierobežotas pieejamības informācija atbilstoši Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmās daļas un otrās daļas 2.punktam un tā ir aizsargājama atbilstoši Informācijas atklātības likumā noteiktajam. Sistēmas lietotāji, kuriem piešķirtas sistēmas piekļuves tiesības ir atbildīgi par šo datu konfidencialitātes nodrošināšanu.”
4. Noteikumu projekta 24.punktā nav iekļauts iepriekš paredzētais nosacījums tiešsaistes kartes publiskošanai “pēc tam, kad Regulators ir iesniedzis kvalitātes mērījumus” un paredzēts, ka tiešsaistes kartes pirmreizējā publicēšana notiek pēc sistēmas izvietošanas Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrā.
Atbalstām iepriekšējo MK noteikumu projektā iekļauto versiju attiecībā uz kartes publicēšanu, kas paredzēja pirmreizējo kartes publikāciju pēc Regulatora mērījumu iesniegšanas sistēmā. Viens no būtiskiem platjoslas kartes publicēšanas priekšnosacījumiem ir Regulatora mērījumi. Tieši tie dod objektīvu priekšstatu sabiedrībai un galalietotājiem par mobilās platjoslas pārklājuma pieejamību tuvu faktiskai pieejamībai un nevis operatoru teorētiskie pārklājuma aprēķini. Lai cik arī kvalitatīvi būtu elektronisko sakaru komersantu aprēķini, Elektronisko sakaru komersanta pārklājuma pieejamības rezultāta atbilstība faktiskajai pieejamībai balstīsies konkrētos teorētiskos parametros, kamēr dabā eksistē arī citi faktori, kas rada radiosignāla vājinājumu. Kartes publiskošana tikai pēc Regulatora mērījumu iesniegšanas netraucē Sistēmas ekspluatāciju citiem mērķiem bez tās publiskošanas.
5. Noteikumu projekta izziņā skaidrots, ka pārklājuma informācija būs pieejama arī griezumā “labākais pārklājums” – neatkarīgi no operatora, vai tehnoloģijas konkrētajā atrašanās vietā pieejamais labākais pieslēgums; “mobilā sakaru pārklājums” – visu mobilo sakaru operatoru sniegtie dati agregēti kopējā pārklājuma informācijā ar iespēju izvēlēties tehnoloģiju (bet ne operatoru); analoģiski arī ar fiksēto pieslēgumu datiem. Izziņā minētā Sistēmas funkcionalitāte nav minēta ne Noteikumu projektā, ne Noteikumu projekta anotācijā un neatbilst Noteikumu projekta saturam un mērķim.
Iebilstam pret šādu Sistēmas funkcionalitāti, jo nav saskatāma tās nepieciešamība vai lietderība, kā arī nav apsvērta un vērtēta tās ietekme uz godīgu konkurenci elektronisko sakaru pakalpojumu tirgū.
Piedāvātā redakcija
-