Atzinums

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija (LLĢĀA) ir atkārtoti iepazinusies un diskutējusi par augstāk minēto noteikumu grozījumu projektu, izvērtējot iespējamos ieguvumus un riskus pacientu veselības aprūpei. LLĢĀA novērtē farmaceitu un atbalsta personu ieguldījumu pacientu veselības aprūpē, kā arī kopumā atbalsta farmaceitiskās aprūpes attīstību, kas ietver sevī konsultēšanu par korektu medikamentu lietošanu, pacienta informēšanu par iespējamu medikamentu mijiedarbību, noteiktu zāļu formu lietošanas apmācību (piemēram, inhalatoru) utml. Tāpat asociācijas ieskatā farmaceiti sniedz būtisku ieguldījumu pacientu simptomātiskā ārstēšanā, patstāvīgi nodrošina vienkāršāko un biežāko saslimšanu farmaceitisko aprūpi, kā arī papildus izglīto pacientus recepšu medikamentu drošā lietošanā un veic motivējošo darbu pacientu līdzestības veicināšanai.
Taču atkārtoti iepazīstoties ar plānoto MK noteikumu grozījumu projektu, asociācija iebilst pret atsevišķu punktu iekļaušanu grozījumos, kas ir sekojoši:
1. Asociācija neatbalsta ieceri, ka farmaceiti aptiekās veiktu vakcināciju pret noteiktām saslimšanām, kas tiktu realizētas kā valsts apmaksāta vakcinācija (piemēram, vakcinācija pret Covid-19 infekciju) vai arī kā komercvakcinācija (gripa, ērču encefalīts). Asociācijas ieskatā farmaceitiem nav pietiekamu klīnisko zināšanu par vakcināciju, kā arī nav praktisko iemaņu vakcinācijas korektai realizēšanai. Lai ieteiktu un veiktu vakcināciju, ir nepieciešama konsultācija pirms pakalpojuma, kas ietver noteiktu anamnēzes datu ievākšanu, pārliecināšanos par vakcinācijas statusu, indikāciju un kontrindikāciju izvērtēšanu, drošu manipulācijas veikšanu, kā arī pēcvakcinācijas aprūpi un vakcinācijas fakta digitalizāciju. Saskaņā ar pastāvošajiem normatīvajiem aktiem vakcinācijas pakalpojumu neatkarīgi var realizēt ārsts, ārsta palīgs un vecmāte, kas minētās prasmes ir apguvuši pamatizglītībā un pilnveidojuši gan praksē, gan pēcdiploma izglītībā. Papildus arī 2002. gada 19. februāra  Ministru kabineta noteikumi Nr.68, kas ir “Izglītības programmu minimālās prasības zobārsta, farmaceita, māsas un vecmātes profesionālās kvalifikācijas iegūšanai”, nenosaka, ka farmaceits apgūst invazīvo manipulāciju tehniku un būtu kompetents tās realizēt patstāvīgi.
Tāpat, piemēram, indikācijas vakcinācijai pret Covid-19  patlaban ir būtiski sašaurinājušās un tā ir indicēta noteiktām grupām, tostarp, pacientiem ar noteiktiem imūnsupresīviem stāvokļiem, ko pilnvērtīgi var izvērtēt tikai pacienta ārstējošais ārsts.
Ņemot vērā iepriekšējos apsvērumus, kā arī virkni citu neuzskaitītu aspektu, LLGĀA neatbalsta vakcinācijas kompetences ieviešanu, taču nenoliedz, ka pandēmijas draudu gadījumā farmaceiti varētu iesaistīties masu vakcinācijā pēc noteiktiem algoritmiem.
2.  LLĢĀA neatbalsta ekspresdiagnostikas ieviešanu kā farmaceitiskās aprūpes sastāvdaļu pacientu aprūpē aptiekās. Pacienttuvās testēšanas (POCT) metodei ir nozīme, lai ārstam tūlītēji sniegtu papildus informāciju par pacienta ārstēšanas stratēģiju, palīdzētu pieņemt lēmumu par terapijas virzienu vai veiktu noteiktu saslimšanu sijājošu diagnostiku. Lai nodrošinātu pietiekami efektīvu farmaceitisko aprūpi šāda testēšana nav lietderīga un tā vēl vairāk var veicināt medikalizāciju un uztura bagātinātāju pielietošanu un tirdzniecību. Kā piemēri varētu būt D vitamīna līmeņa noteikšana (kur lietderība vispār ir apšaubāma) un ieteikumi uztura bagātinātāju lietošanai. Vēl jo vairāk,  lipīdu noteikšana un uztura bagātinātāju piedāvājums. Dislipidēmijas novērošana dinamikā, terapijas korekcija nav uzskatāma par farmaceita kompetenci. Tāpat infekciju slimību skrīnings iedzīvotājiem vajadzības gadījumā ir pieejams par valsts budžeta līdzekļiem.  Asociācija arī šajā apšauba farmaceitu iemaņas invazīvo testu veikšanā, prasmes higiēnisko un pretepidēmisko pasākumu nodrošināšanā veicot invazīvas manipulācijas, kā arī iegūto datu interpretācijā.  Tāpat asociācija izsaka bažas, ka šīs “diagnostikas” veikšanā varētu tikt piesaistītas papildu ārstniecības personas vai ārstniecības iestādes vai arī  ar medikamentu izplatīšanu saistīti uzņēmumi, kas veicinātu industrijas ietekmi un mazinātu objektivitāti, neatkarību un iespējams radītu riskus nepamatotiem ieteikumiem noteiktas atradnes pārvaldībā.
Ņemot vērā, ka laboratoriskā diagnostika ir pieejama augsti specializētās laboratorijās, gan citās ārstniecības iestādēs, kā arī noteiktos testēšanas punktos, nav lietderīgi ieviest papildus pakalpojumus, kas dublē jau esošos izmeklējumus.
3. Izvērtējot iniciatīvu, kas ietver iespēju pagarināt recepšu medikamentus uz zināmu laiku bez ārsta konsultācijas, LLĢĀA vērtē kritiski un neatbalsta. Recepšu medikamentu ordinēšana saistīta ar noteiktu nopietnu slimību pārvaldību un uzraudzību, noteiktiem sasniedzamajiem mērķiem un kontroles rādītājiem, iespējamām blakusparādībām un kontrindikācijām. Uzticoties tikai pacienta vēlmei un vajadzībām, tiek radīti riski nepamatotai un, iespējams, neefektīvas terapijas pagarināšanai. Asociācija uzskata, ka terapijas pagarināšana, kas ietver recepšu medikamentu nozīmēšanu,  ir ārsta vai ārsta uzraudzībā esoša ārsta palīga kompetence. Farmaceita kompetence un ierobežota informācija par pacienta veselības stāvokli un izmeklējumu rezultātiem, neļauj pieņemt korektu un klīniskā situācijā balstītu lēmumu. Lai pagarinātu medikamentozu terapiju ārpus prakšu normālā darba laika, ir pieejams dežūrdienests un steidzamā situācijā arī slimnīcu neatliekamās palīdzības nodaļas.
LLĢĀA iestājas arī par turpmāku konstruktīvu, drošu un uz pacienta vajadzībām vērstu veselības aprūpes nodrošināšanu un pakalpojumu sniegšanu atbilstoši kompetencēm un prasmēm.
 

-