Projekta ID
25-TA-1905Atzinuma sniedzējs
Biedrība "Reģionālo attīstības centru un novadu apvienība"
Atzinums iesniegts
09.09.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Ventspils novada pašvaldība (VNP) iebilst pret iepriekš minēto ierobežojumu, jo esam ir izvērtējusi, ka ceļš, uz kura ir veikta divkārtu grants virsmas apstrāde, salīdzinot ar grants ceļu, novērš putēšanas iespēju, t.i., ceļa virskārtas slānis paliek pastāvīgs, tādējādi tiek iegūts vispārējs komforts, samazinās uzturēšanas izmaksas, jo nav jāveic greiderēšanas darbi, neveidojas tā saucamā “redele”, ir organizēta ūdens atvade no ceļa virsmas, stiprība vai nestspēja ir tāda pati kā grants ceļiem. VNP kā finansējuma saņēmējs kārtējā gada budžeta paredzēs pietiekamu finansējumu ceļa segumu ar divkārtu virsmas apstrādes uzturēšanas izdevumu segšanai. Apliecinām, ka tiks nodrošināts, ka dubultās virsmas grants seguma risinājums būs ilgtspējīgs, t.i. infrastruktūra būs pieejama un lietojama arī Projekta uzraudzības posmā, komersantiem netiks pasliktinātas līdz šim pieejamās pārvietošanās iespējas (piemēram, pārvietošanās iespējas ar smago tehniku).
Ņemot vērā pieejamos ierobežotos finanšu resursus un pašvaldības līdzfinansēšanas iespējas ceļu pārbūves darbu vajadzībai, VNP ir izvērtējusi, ka ilgtermiņā divkārtu virsmas segums ir ekonomiski izdevīgākais risinājums. VNP kā finansējuma saņēmējs apliecina, ka nodrošinās finanšu līdzekļus pietiekamā apmērā infrastruktūras uzturēšanai, t.sk. ik 5-7 gadiem paredzot vienkārtas virsmas atjaunošana darbus, tādejādi nodrošinot autoceļa segumam ūdensnecaurlaidību, pagarinot tā ilgtspēju un uzlabojot satiksmes drošību.
Ņemot vērā pieejamos ierobežotos finanšu resursus un pašvaldības līdzfinansēšanas iespējas ceļu pārbūves darbu vajadzībai, VNP ir izvērtējusi, ka ilgtermiņā divkārtu virsmas segums ir ekonomiski izdevīgākais risinājums. VNP kā finansējuma saņēmējs apliecina, ka nodrošinās finanšu līdzekļus pietiekamā apmērā infrastruktūras uzturēšanai, t.sk. ik 5-7 gadiem paredzot vienkārtas virsmas atjaunošana darbus, tādejādi nodrošinot autoceļa segumam ūdensnecaurlaidību, pagarinot tā ilgtspēju un uzlabojot satiksmes drošību.
Piedāvātā redakcija
32.3.1. satiksmes pārvadu, ielu, ceļu (tai skaitā ar saistvielām nesaistītu minerālmateriālu maisījuma segumu, ja būvē jaunu ceļu vai ielu, kā arī ar divkārtu virsmas apstrādi, ja būvē jaunu ceļu vai pārbūvē esošu ceļu vai ielu) infrastruktūras attīstība un ar to saistītās infrastruktūras (piemēram, stāvlaukumi, pieturvietas, caurtekas) būvniecība, pārbūve vai atjaunošana;
2.
Noteikumu konsolidētā versija
Priekšlikums
Reģionālās atšķirības un pierobežas izaicinājumi.
Latvijas Austrumu pierobežas pašvaldībās ir būtiski nelabvēlīgāki sociālekonomiskie apstākļi nekā vidēji valstī: zems uzņēmējdarbības blīvums, iedzīvotāju aizplūšana, sarežģīta demogrāfiskā situācija un ierobežotas iespējas piesaistīt privātas investīcijas. Līdz ar to prasība nodrošināt līdzfinansējumu 15 % apmērā būtiski apgrūtina projektu īstenošanu. Palielinot finansējuma intensitāti līdz 95 %, tiek radīti priekšnosacījumi pierobežas pašvaldībām aktīvi iesaistīties Taisnīgas pārkārtošanās fonda projektu īstenošanā.
Atbilstība Taisnīgas pārkārtošanās fonda mērķiem.
Fonda būtība ir mazināt teritoriālās un sociālās sekas, kas rodas pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku. Austrumu pierobežas reģionos negatīvā ietekme ir īpaši izteikta – gan ekonomikas struktūras, gan iedzīvotāju noturības ziņā. Augstāks līdzfinansējuma procents palīdzētu nodrošināt, ka šie reģioni netiek atstāti novārtā un spēj izmantot fonda sniegtās iespējas pilnvērtīgi.
Drošības un ģeopolitiskie aspekti.
Austrumu pierobeža ir arī ES ārējā robeža, kurai ir stratēģiska nozīme valsts un Eiropas drošības kontekstā. Investīcijas uzņēmējdarbības infrastruktūrā, ko iespējams īstenot ar augstāku līdzfinansējumu, stiprinātu vietējo sabiedrību, noturību un iedzīvotāju dzīves kvalitāti, kas tieši korelē ar drošības politikas mērķiem.
Efektīva finanšu līdzekļu izmantošana.
Palielināts līdzfinansējuma līmenis pierobežas pašvaldībām samazina risku, ka projekti netiks īstenoti finanšu trūkuma dēļ, tādējādi nodrošinot jēgpilnu ES fondu līdzekļu apguvi. Vienlaikus redakcija precizē izņēmuma gadījumus – ja tiek piemērots de minimis atbalsts vai citi noteikumos paredzētie atbalsta mehānismi –, lai saglabātu konsekvenci un atbilstību atbalsta regulējumam.
Sagaidāmie ieguvumi.
Šī redakcija veicinās:
ekonomisko aktivitāti un investīciju pieplūdumu Austrumu pierobežā;
jaunu darba vietu radīšanu un iedzīvotāju noturēšanu;
sociālās un teritoriālās nevienlīdzības mazināšanu;
klimatneitrālas ekonomikas mērķu sasniegšanu, vienlaikus nodrošinot sociālo taisnīgumu.
Latvijas Austrumu pierobežas pašvaldībās ir būtiski nelabvēlīgāki sociālekonomiskie apstākļi nekā vidēji valstī: zems uzņēmējdarbības blīvums, iedzīvotāju aizplūšana, sarežģīta demogrāfiskā situācija un ierobežotas iespējas piesaistīt privātas investīcijas. Līdz ar to prasība nodrošināt līdzfinansējumu 15 % apmērā būtiski apgrūtina projektu īstenošanu. Palielinot finansējuma intensitāti līdz 95 %, tiek radīti priekšnosacījumi pierobežas pašvaldībām aktīvi iesaistīties Taisnīgas pārkārtošanās fonda projektu īstenošanā.
Atbilstība Taisnīgas pārkārtošanās fonda mērķiem.
Fonda būtība ir mazināt teritoriālās un sociālās sekas, kas rodas pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku. Austrumu pierobežas reģionos negatīvā ietekme ir īpaši izteikta – gan ekonomikas struktūras, gan iedzīvotāju noturības ziņā. Augstāks līdzfinansējuma procents palīdzētu nodrošināt, ka šie reģioni netiek atstāti novārtā un spēj izmantot fonda sniegtās iespējas pilnvērtīgi.
Drošības un ģeopolitiskie aspekti.
Austrumu pierobeža ir arī ES ārējā robeža, kurai ir stratēģiska nozīme valsts un Eiropas drošības kontekstā. Investīcijas uzņēmējdarbības infrastruktūrā, ko iespējams īstenot ar augstāku līdzfinansējumu, stiprinātu vietējo sabiedrību, noturību un iedzīvotāju dzīves kvalitāti, kas tieši korelē ar drošības politikas mērķiem.
Efektīva finanšu līdzekļu izmantošana.
Palielināts līdzfinansējuma līmenis pierobežas pašvaldībām samazina risku, ka projekti netiks īstenoti finanšu trūkuma dēļ, tādējādi nodrošinot jēgpilnu ES fondu līdzekļu apguvi. Vienlaikus redakcija precizē izņēmuma gadījumus – ja tiek piemērots de minimis atbalsts vai citi noteikumos paredzētie atbalsta mehānismi –, lai saglabātu konsekvenci un atbilstību atbalsta regulējumam.
Sagaidāmie ieguvumi.
Šī redakcija veicinās:
ekonomisko aktivitāti un investīciju pieplūdumu Austrumu pierobežā;
jaunu darba vietu radīšanu un iedzīvotāju noturēšanu;
sociālās un teritoriālās nevienlīdzības mazināšanu;
klimatneitrālas ekonomikas mērķu sasniegšanu, vienlaikus nodrošinot sociālo taisnīgumu.
Piedāvātā redakcija
18. Projekta iesnieguma maksimālais Taisnīgās pārkārtošanās fonda finansējuma apmērs ir 85 procenti no projekta iesnieguma attiecināmo izmaksu summas, izņemot Latvijas Austrumu pierobežas pašvaldības, kurām Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma apmērs ir 95 procentus no projekta iesnieguma attiecināmo izmaksu summas, un izņemot, ja šo noteikumu 32.9.1. apakšpunktā minēto izmaksu finansēšanai tiek piešķirts de minimis atbalsts vai tiek piešķirts šo noteikumu 50. punktā minētais atbalsts.”
3.
Noteikumu konsolidētā versija
Priekšlikums
Atbilstība anotācijas mērķim (25-TA-1905).
Anotācijā skaidri norādīts, ka grozījumu mērķis ir samazināt administratīvo slogu, vienkāršot prasības projektu dokumentācijai un attiecināmajām izmaksām. Esošais 30.3. punkts ar vairākiem izņēmumiem (labsajūta, sports, izklaide, izglītība) rada sarežģītu interpretācijas praksi un palielina administratīvo slogu projektu vērtēšanā.
Ekonomiskā situācija un ģeopolitiskie izaicinājumi.
Austrumu pierobežas pašvaldībām, tostarp Alūksnes novadam, ir īpaši sarežģīti ekonomiskie apstākļi – iedzīvotāju skaita samazināšanās, ierobežotas investīciju piesaistes iespējas un augstāks drošības risks. Plašākas iespējas atbalstīt uzņēmējdarbības infrastruktūras projektus bez liekiem ierobežojumiem stimulētu ekonomisko aktivitāti, radītu darba vietas un veicinātu iedzīvotāju noturību.
Jēgpilna ES fondu apguve.
Nozaru izņēmumu svītrošana ļautu pašvaldībām elastīgāk izmantot pieejamos Kohēzijas politikas līdzekļus, nodrošinot, ka finansējums tiek izmantots atbilstoši vietējām vajadzībām un ekonomikas attīstības prioritātēm. Tas samazinātu risku, ka pieejamais finansējums netiek pilnvērtīgi izmantots pārlieku ierobežojošu noteikumu dēļ.
Investīciju ilgtspēja.
Atļaujot plašāku atbalstāmo nozaru loku uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībai, tiek veicināta ilgtspējīga pašvaldību teritoriju attīstība – radīta vai pielāgota infrastruktūra, kas kalpo dažādu nozaru uzņēmumiem, nodrošina jaunas darba vietas un stiprina vietējo ekonomiku ilgtermiņā.
Administratīvās prakses vienkāršošana.
Jaunā redakcija – “uzņēmējdarbības mērķiem paredzēto ēku un to saistītās infrastruktūras attīstīšana, izņemot ēkas, kurās paredzēta izmitināšana (NACE I sadaļa 55. nodaļa)” – nodrošina vienkāršu, skaidri izprotamu nosacījumu, samazinot interpretācijas riskus un atvieglojot projektu sagatavošanu un vērtēšanu.
Anotācijā skaidri norādīts, ka grozījumu mērķis ir samazināt administratīvo slogu, vienkāršot prasības projektu dokumentācijai un attiecināmajām izmaksām. Esošais 30.3. punkts ar vairākiem izņēmumiem (labsajūta, sports, izklaide, izglītība) rada sarežģītu interpretācijas praksi un palielina administratīvo slogu projektu vērtēšanā.
Ekonomiskā situācija un ģeopolitiskie izaicinājumi.
Austrumu pierobežas pašvaldībām, tostarp Alūksnes novadam, ir īpaši sarežģīti ekonomiskie apstākļi – iedzīvotāju skaita samazināšanās, ierobežotas investīciju piesaistes iespējas un augstāks drošības risks. Plašākas iespējas atbalstīt uzņēmējdarbības infrastruktūras projektus bez liekiem ierobežojumiem stimulētu ekonomisko aktivitāti, radītu darba vietas un veicinātu iedzīvotāju noturību.
Jēgpilna ES fondu apguve.
Nozaru izņēmumu svītrošana ļautu pašvaldībām elastīgāk izmantot pieejamos Kohēzijas politikas līdzekļus, nodrošinot, ka finansējums tiek izmantots atbilstoši vietējām vajadzībām un ekonomikas attīstības prioritātēm. Tas samazinātu risku, ka pieejamais finansējums netiek pilnvērtīgi izmantots pārlieku ierobežojošu noteikumu dēļ.
Investīciju ilgtspēja.
Atļaujot plašāku atbalstāmo nozaru loku uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībai, tiek veicināta ilgtspējīga pašvaldību teritoriju attīstība – radīta vai pielāgota infrastruktūra, kas kalpo dažādu nozaru uzņēmumiem, nodrošina jaunas darba vietas un stiprina vietējo ekonomiku ilgtermiņā.
Administratīvās prakses vienkāršošana.
Jaunā redakcija – “uzņēmējdarbības mērķiem paredzēto ēku un to saistītās infrastruktūras attīstīšana, izņemot ēkas, kurās paredzēta izmitināšana (NACE I sadaļa 55. nodaļa)” – nodrošina vienkāršu, skaidri izprotamu nosacījumu, samazinot interpretācijas riskus un atvieglojot projektu sagatavošanu un vērtēšanu.
Piedāvātā redakcija
30.3. uzņēmējdarbības mērķiem paredzēto ēku un to saistītās infrastruktūras attīstīšana, izņemot ēkas, kurās paredzēta izmitināšana (NACE I sadaļa 55. nodaļa);
