Atzinums

Izstrādājot Administratīvās atbildības likumu, likumprojekta mērķis bija ieviest mūsdienu tiesiskajiem standartiem atbilstošu no procesuālā viedokļa vienkāršu un ātru administratīvo pārkāpumu procesu, kas nodrošinātu cilvēktiesību ievērošanu, procesuālo taisnīgumu un soda neizbēgamību. Šāda tiesiskā regulējuma mērķis un būtība citstarp bija noteikt administratīvo sodu sistēmas pamatprincipus, administratīvā pārkāpuma jēdzienu, administratīvās atbildības nosacījumus, administratīvo sodu veidus un to piemērošanas kārtību, kā arī administratīvo pārkāpuma procesa kārtību no procesa uzsākšanas brīža līdz nolēmuma izpildei. Tādējādi Administratīvās atbildības likums ir viens visaptverošs “jumta” likums, kurā ir ietverti minētie fundamentālie nosacījumi. Paredzot iespēju, ka citos normatīvajos tiesību aktos var noteikt atšķirīgus administratīvā soda veidus un soda piemērošanas kritērijus, kas atšķirtos no Administratīvās atbildības likumā reglamentētā, netiktu īstenots labas likumdošanas princips, neparedzot vienotu administratīvās atbildības regulējumu un zustu jēga Administratīvās atbildības likumā ietvert administratīvā soda veidu un soda piemērošanas kritēriju uzskatījumu, jo tie atšķirtos dažādu nozaru normatīvajos tiesību aktos. Turklāt šāds regulējums nenodrošinātu normatīvā regulējuma skaidrību un pārskatāmību, pieļaujot to, ka nozaru normatīvie akti nonāktu pretrunā ar “jumta” likumu.
 

-

Ievērojot Administratīvās atbildības likuma 53.pantā ietverto regulējumu, aizstāvis administratīvā pārkāpuma procesā pārstāv personu uz pilnvarojuma pamata un aizstāvim doto pilnvarojumu katrā laikā var atsaukt. Līdz ar to arī gadījumā, ja būtu konstatējamas interešu pretrunas – pie atbildības saucamā persona var pilnvarot citu aizstāvi. Apsvērums, ka Latvijā ir ieviests jauns tiesību institūts – partnerība, vien nepamato šāda grozījuma nepieciešamību. Tādējādi likumprojekta 5.panta lietderība ir diskutabla.
 

-

Ievērojot Administratīvās atbildības likuma 54.pantā ietverto regulējumu, pārstāvība balstīta uz pilnvarojumu rīkoties pārstāvamās personas vārdā un pārstāvamais var katrā laikā atsaukt pārstāvim doto pilnvarojumu. Līdz ar to arī gadījumā, ja būtu konstatējamas interešu pretrunas – pārstāvamais var pilnvarot citu pārstāvi. Apsvērums, ka Latvijā ir ieviests jauns tiesību institūts – partnerība, vien nepamato šāda grozījuma nepieciešamību. Tādējādi likumprojekta 6.panta lietderība ir diskutabla.
 

-

Šāds regulējums pēc būtības paredz to, ka Administratīvās atbildības likuma 115.panta pirmajā daļā minētās iestādes varēs iejaukties citas amatpersonas vadītā administratīvā pārkāpuma procesā un tās vietā pieņemt lēmumu par naudas soda izpildes nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu. Nav rodams skaidrojums tam, vai un kādi šķēršļi liedz amatpersonai, kura vada administratīvā pārkāpuma procesu, pieņemt minēto lēmumu. Piemēram, vienlaikus pieņemt lēmumu par naudas soda piemērošanu un lēmumu par naudas soda izpildes nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu. Tādējādi Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā tiktu reģistrēta minētā informācija un, pamatojoties uz to, Administratīvās atbildības likuma 115.panta pirmajā daļā minētās iestādes varētu nodrošināt lēmuma par naudas soda izpildes nodrošinājuma līdzekļa izpildi. Turklāt šāds regulējums nenodrošina to, ka amatpersona, kura vada administratīvā pārkāpuma procesu, atbalsta un uzskata par nepieciešamu konkrētajā gadījumā pieņemt lēmumu par naudas soda izpildes nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu.
 

-