Atzinums

Uzturam iebildumu par nepieciešamību veikt izmaksu un ieguvumu analīzi, un resursu taupības nolūkos lūdzam to veikt anotācijas ietvaros balstoties uz MK noteikumu projekta 8.punktā plānotajiem sasniedzamajiem rādītājiem un konsultējoties ar CFLA speciālistiem par analīzes veikšanas praktisko pusi. Ja saskaņošanas procesā zaudētais laiks vairs neļauj veikt izmaksu un ieguvumu analīzi anotācijas ietvaros, aicinām to paredzēt MK noteikumu projektā, lai to varētu veikt projekta iesniedzējs.
Anotācijā norādītais, ka “noteikumu projekta ietvaros īstenotā projekta joma ir digitālo prasmju pilnveide (izglītība), kur plānotais projekta ieguvums nav aprēķināms - projekta ietvaros netiek radītas taustāmas materiālās vērtības, ko būtu iespējams kvantificēt, izmērīt, novērtēt vai uzskaitīt izmaksu un ieguvumu analīzes ietvaros, nosakot to nākotnes vērtību”, neatbilst realitātei. Ir veikti pietiekami daudz pētījumi, kuru ietvaros ir noteikta šādu pasākumu ietekme uz sabiedrību un kas izteikta naudas izteiksmē.
Lai aprēķinātu sociālekonomiskos ieguvumus no pasākuma, kura mērķis ir uzlabot valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku digitālās prasmes, jāņem vērā dažādi faktori, kas ietekmē gan sabiedrību, gan ekonomiku. Šeit ir trīs piemēri, kas parāda, kā šie ieguvumi var tikt aprēķināti:
1) produktivitātes palielināšanās, kur kā pieņēmumus var izmantot produktivitātes pieaugumu pēc mācībām, vidējo gada algu un darba laiku gadā;
2) izmaksu ietaupījumi no samazinātām kļūdām un efektīvākas procedūru izpildes, kur kā pieņēmumus var izmantot kļūdu samazināšanos un efektivitātes uzlabošanos pēc mācībām un izmaksas kļūdu labošanai;
3) sabiedrības labklājības uzlabošana un digitālās plaisas mazināšana, kur kā pieņēmumus var izmantot par digitālo prasmju uzlabošanos, laika ietaupījumus u.c. pieņēmumus, ko var izteikt naudas izteiksmē, ņemot vērā izmaksas vai atalgojumu, ko var iztērēt vai saņemt par ietaupīto laiku.
Kā avotus, piemēram, var izmantot:
1) Eiropas komisijas pētījumus par digitālo prasmju ietekmi uz sabiedrības labklājību un ekonomisko izaugsmi Eiropā, kas liecina, ka digitālo prasmju uzlabošana var radīt ievērojamus ekonomiskos ieguvumus (European Commission, Digital Economy and Society Index (DESI) 2020);
2) pētījumus par digitālās plaisas mazināšanas sociālekonomiskajiem ieguvumiem (WEF Global Information Technology Report 2016);
3) pētījumus par digitālo prasmju apmācību ietekmi uz kļūdu samazināšanu un efektivitātes uzlabošanu, kas liecina, ka uzņēmumi, kas iegulda darbinieku digitālajās prasmēs, var samazināt kļūdu skaitu par 15-30%. (McKinsey Global Institute, 2017;
4) pētījumus par digitālo risinājumu ieviešanu un to ekonomisko ietekmi. (PwC Digital IQ Survey 2018);
5) OECD pētījumus par digitālo prasmju ietekmi uz produktivitāti liecina, ka digitālo prasmju uzlabošana var palielināt darba produktivitāti par 10-20% (OECD Skills Outlook 2019);
6) Statistikas datus par vidējām algām Latvijā un Eiropas Savienībā.

-

Ņemot vērā no Eiropas Komisijas saņemto komentāru par grozījumu projektu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.-2027.gadam (turpmāk - Programma) ar lūgumu nesvītrot no Programmas rādītāju starpposma vērtības, lūdzam papildināt noteikumu projektu ar sasniedzamo iznākuma rādītāja starpposma vērtību līdz 2024.gada 31.decembrim.
 

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar izziņas 18.punktā sniegto skaidrojumu par mērķa grupas atbilstības pārbaudi.

-

Lūdzam papildināt anotācijas 2.2.punktu ar īsu informāciju no izziņas 35.punktā sniegtā skaidrojuma par investīcijas ietekmi uz tautsaimniecību.

-

Ņemot vērā, ka noteikumu projektā nomainīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nosaukums, lai nodrošinātu skaidru normu piemērošanu, aicinām to precizēt arī Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 3.punktā un anotācijas 2.1.sadaļā.

-