Atzinums

No projekta anotācijas un projekta anotācijas pielikumā esošā  dokumenta "LIZDA un IZM priekšlikumi pedagogu slodžu sabalansēšanai" nav viennozīmīgi skaidri saprotams, kādi konkrēti ir termiņi pedagogu darba samaksas izmaiņām, vai tas ir katra mācību gada sākums  - 1.septembris, vai katra kalendārā gada sākums  - 1.janvāris. Līdz ar to, nav saprotams kāpēc konkrēti 1.decembris ir izvēlēts par datumu līdz kuram ir jāiesniedz Ministru kabinetā tiesību akta projektu par attiecīgiem grozījumiem Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi". Vienlaikus vēršam uzmanību, ka ņemot vērā decembra svētku dienu skaitu, un ierobežoto laiku normatīvā akta izskatīšanai, normatīvo aktu grozījumu saskaņošanai atvēlētais laiks vispārīgā kārtībā var būt nepietiekams, lai noteikumu projektu varētu savlaicīgi izskatīt. Vienlaikus jānorāda, ka arī no izglītības iestāžu puses ir svarīgi saņemt skaidru un savlaicīgu informāciju par pedagogu darba samaksas izmaiņām. Līdz ar to, lūdzam izvērtēt vai noteiktais termiņš ir pietiekams, lai spētu savlaicīgi veikt izmaiņas normatīvajos aktos, nepieciešamības gadījumā to pārskatot, kā arī anotācijā pamatot kāpēc izvēlēts šis termiņš. 

-

No noteikumu projekta anotācijā ietvertās informācijas secināms, ka šis ir attiecināms uz vispārējās izglītības pedagogu administrācijas amatu algām, taču no šajā punktā esošās redakcijas saprotams, ka tas attiecas uz visu līmeņu un veidu izglītības iestādēm. Lūdzam saskaņot un nepieciešamības gadījumā precizēt anotāciju vai rīkojuma projektu. Vienlaikus norādām, ka nav īsti saprotams, kas ir domāts ar administrācijas amatu algām, jo  Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr.445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" nav šādas grupas. Lūdzam precizēt uz kādiem pedagogu amatiem šis tiks attiecināts. 

-

Sadaļa  "Problēmas apraksts":
1) trešajā rindkopā ir noteikts, ka "Ministrija veikusi nepieciešamā papildu finansējuma aprēķinu vienam mēnesim attiecībā pret 2023. gada valsts budžetā apstiprināto finansējumu pedagogu darba samaksai un attiecas uz zemākās vienas stundas likmes paaugstināšanu. Plānotā zemākās darba algas likmes paaugstināšana radīs ietekmi arī uz pašvaldību budžetiem". Anotācijas 3.sadaļā ir norādīts, ka detalizēts izdevumu aprēķins nosūtīts Finanšu ministrijai.   Atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas 2.februāra e-pastā atsūtītajam pielikumam par aprēķiniem zemākās pedagogu darba samaksas paaugstināšanai, secināms, ka aprēķini netiek veikti tikai vienam mēnesim, bet ir veikti visam periodam. Tādēļ lūdzam precizēt minēto teikumu, sniedzot  korektu informāciju par veiktajiem aprēķiniem, kā arī precizēt, ka aprēķini veikti, salīdzinot pret 2023.gada pagaidu budžetā apstiprināto finansējumu. 

Sadaļa "Risinājuma apraksts"
1) pirmajā rindkopā noteikts, ka: "Sastādot grafiku tiek mainīta pieeja zemākās mēneša darba samaksas noteikšanā, pārejot no  zemākās mēneša darba algas likmes uz zemāko vienas darba stundas likmi."' Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Darba likumā noteiktajiem darba samaksas organizēšanas principiem stundas samaksa pamatā tiek noteikta summētajam darba laikam.  Taču pašlaik pedagogu darba samaksa netiek organizēta izmantojot summēto darba laiku, un tā  tiek aprēķināta izmantojot tarifikācijas.  Visticamāk, ka pēc būtības netiek īstenota pāreja uz zemāko vienas darba stundas likmi, pamatā mainot darba apmaksas sistēmu, bet stundas darba samaksa tiek vērtēta, lai salīdzinātu pedagogu darba samaksu pedagogiem ar dažādu slodzes apmēru. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt risinājuma aprakstu. Ja tomēr tiek pāriets uz principiāli jaunu pedagogu darba samaksas apmaksas sistēmu, norādām, ka tas nav diskutēts  un saskaņots ar izglītības iestāžu dibinātājiem un šādas pieejas īstenošanu pašlaik nevaram atbalstīt.   
2) otrās rindkopas pirmajā apakšpunktā norādīts:  "pedagogu, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogu, zemākā darba algas likme periodā no 2023.gada 1.septembra līdz 2025. gada 31. decembrim tiek paaugstināta pakāpeniski, nodrošinot darba stundas izmaksas pieaugumu pret iepriekš noteikto zemāko likmi:
2023.gada 1.septembrī – 13,3%, nosakot vienas stundas likmi 8,50 euro;
2024.gada 1.septembrī – 12,2%, nosakot vienas stundas likmi 9,54 euro;
2025.gada 1.septembrī – 8,4%, nosakot vienas stundas likmi 10,35 euro."
Vēršam uzmanību, ka minētie termiņi neatbilst anotācijas pielikumā "LIZDA un IZM priekšlikumi pedagogu slodžu sabalansēšanai" norādītajiem, kur pedagogu darba samaksa, sākot no 2024.gada,  pieaug nevis 1.septembrī, bet 1.janvārī. 
Lūdzam saskaņot datus abos dokumentos un izvērtēt vai veiktie aprēķini ir korekti. 
3) otrās rindkopas trešajā apakšpunktā lūdzam precizēt, ka nepieciešamā papildu finansējuma aprēķini veikti attiecībā pret 2023.gada pagaidu budžetu. 
4) trešās rindkopas trešais apakšpunkts - paredz, ka sākot ar 2024.gadu pakāpeniski tiek ieviests jauns akadēmiskās karjeras modelis, nodrošinot akadēmiskā un pētnieciskā darba slodzes vienotību un pāreju uz 40 h darba nedēļu. Taču nekas detalizētāk par šo nav skaidrots un tas nav diskutēts ar sadarbības partneriem. un citām ministrijām. Vienlaikus jānorāda, ka anotācijas sadaļā par pašreizējo situāciju un problēmām nav norādīts uz šādas problēmas esamību un nepieciešamību pārskatīt akadēmiskā personāla slodzes apmēru,  un kā tas risinās augstskolu pedagogu darba samaksas jautājumus.  Vienlaikus no Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtās informācijas par finansiālās ietekmes aprēķināšanas principiem, kā arī protokollēmuma projekta, secināms, ka šobrīd ar grafika ieviešanu tiek noteikta finansiālā ietekme tikai samaksas paaugstināšanai,  bet jautājumi par pedagogu slodzes sadalījumu  un tās apmēru tiks diskutēti  vēlāk. Līdz ar to  arī attiecībā uz augstskolām ir nepieciešama diskusija un izvērtējums par slodzes izmaiņām augstskolu pedagoģiskajam un akadēmiskajam personālam. 
5) trešās rindkopas ceturtais apakšpunkts - paredz, ka minimālo atalgojuma likmi asistentiem, kā arī rektoriem, prorektoriem, dekāniem, katedras vadītājiem un prodekāniem no 2023.gada 1.septembra nenosaka. Norādām, ka ari šis nav pienācīgi diskutēts ar nozari un citām iesaistītajām ministrijām un jau šobrīd varētu paredzēt, ka šāda situācija var radīt nevienlīdzīgu situāciju ar darba samaksu dažādu dibinātāju, dažādu ministriju augstskolām, kā arī būtiski labākā situācijā provizoriski nostādīs tās augstskolas, kurām ir lielāki pašu ieņēmumi un maksas studentu skaits. Pastāv bažas, ka mākslu un kultūras universitātes ierobežota finansējuma apstākļos nevarēs pienācīgu konkurēt un pedagogu darba samaksa būs zem vidējā.  Līdz ar to, uzskatām, ka  par šo ir jābūt diskusijām ar  visām iesaistītajām pusēm un šāda pieeja šobrīd nav atbalstāma. 
5) trešās rindkopas piektais apakšpunkts - paredz, ka:  "augstākās izglītības iestādes atalgojuma palielinājumu, ja tāds ir nepieciešams, nodrošina sava budžeta ietvaros. Nepieciešamo papildu finansējumu tostarp nodrošina augstākajai izglītībai un zinātniskajai darbībai pieejamais finansējums. Ministru kabinets konceptuāli atbalstīja augstākās izglītības un zinātnes finansējuma pieaugumu 2023.gadā 31 899 930 euro, 2024.gadā 50 619 785 euro un 53 801 580 euro 2025.gadā un turpmāk.".  Kultūras ministrija neatbalsta šādu formulējumu,  par to, ka augstākās izglītības iestādes atalgojuma palielinājumu, ja tāds ir nepieciešams, nodrošina sava budžeta ietvaros. 2023.gada 21.janvārī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) prezentēja savas 2023.-2025.gada budžeta prioritātes un informēja par paredzamo prioritārajiem pasākumiem papildu piešķirtā finansējuma izlietojumu. Šajā prezentācijā tika norādīts arī paredzamais prioritārajiem pasākumiem augstākajai izglītībai piešķirtā finansējuma  sadalījums, un tajā nebija paredzēts finansējums augstskolu pedagogu zemākā atalgojuma palielināšanai.  Vienlaikus bija spraiga diskusija par studiju vietas bāzes finansējuma palielināšanas nepieciešamību. Ņemot vērā minēto, lūdzam anotācijā konkrēti norādīt, kāda būs finansiālā ietekme  augstskolu pedagogu darba samaksas palielināšanai no 2023.gada 1.septembra un 2024.gada 1.janvāra, tajā skaitā sadalījumā pa resoriem un, norādot veidu, kā tas tika noteikts. Kultūras ministrija kategoriski iebilst pret to, ka  pedagogu atalgojuma pieaugums kopumā 25% apmērā ir nodrošināms augstskolu esošo budžeta līdzekļu ietvaros. 
 

-

1) Ņemot vērā, ka pedagogu darba samaksas pieaugums no 2025.gada 1.septembra  skar arī visu 2025/2026.mācību gadu, finansiālajai ietekmei ir jābūt norādītai  arī par 2026.gadu, jo pedagogu zemākās darba samaksas pieaugumam no 01.09.2025. nepieciešamais finansējums ir jānodrošina visiem 2026.gada mēnešiempapildu.
2) Papildus tam, lūdzam anotācijas 3.sadaļā norādīt nepieciešamā papildu finansējuma sadalījumu pa resoriem, tajā skaitā papildu finansējumu, kas nepieciešams Kultūras ministrijai.
3) Anotācijas 3.sadaļā "cita informācija" lūdzam precizēt  teikumu "Papildu nepieciešamais finansējuma paredzēts  zemākās vienas stundas likmes paaugstināšanai.", ņemot vērā Kultūras ministrijas izteikto iebildumu par  zemāko stundas samaksu un zemāko pedagogu darba samaksu anotācijas 1.3.sadaļas "Risinājuma apraksts". 
4) Anotācijas 3.sadaļā "cita informācija" norādīts, ka finansiālā ietekme ir noteikta, neņemto vērā nepieciešamo  finansējumu slodzes izmaiņām. Lūdzam vai nu rīkojuma projektā vai protokollēmuma projektā fiksēt, ka papildu nepieciešamais finansējums slodzes līdzsvarošanai tiks aprēķināts pēc vadlīniju par pedagogu, tai skaitā atbalsta personāls, darba slodzes līdzsvarošanu izstrādes.
 

-

2.Profesionālās ievirzes izglītības mūzikā, mākslā un dejā skolotājs (izņemot Kultūras ministrijas padotības profesionālās izglītības iestādes) - kolonnā "Slodzes sabalansēšana (IZM viedoklis)" norādītais profesionālās ievirzes pedagogu slodzes sadalījums nav apspriests un  saskaņots ar Kultūras ministriju. Iepriekš panāktās vienošanās neatbilst tik lēzenam slodzes sabalansēšanas grafikam. 
5.Profesionālās izglītības iestādes pedagogs - kolonnā "Slodzes sabalansēšana (IZM viedoklis)" slodzes sadalījums (67%/33%) no 01.09.2024.  ir nelabvēlīgāks pedagogam nekā slodzes sadalījums no 01.09.2023. (65%/35%).  Līdzīga situācija  ir arī 13.rindā. 

-

No Protokollēmuma 2.punktā, rīkojuma projektam pievienotā  papildu dokumenta "Pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks" un anotācijas 3.pielikuma  nav skaidrs papildu nepieciešamā finansējuma sadalījums pa resoriem. Kā arī  rīkojuma projektam pievienotajos dokumentos nav pievienoti detalizēti aprēķini. Līdz ar to nav iespējams pārliecināties, vai šajā punktā norādītais finansējums ir aprēķināts pamatoti un vai tas ir pietiekams, lai nodrošinātu pedagogu darba samaksas pieaugumam nepieciešamo finansējumu Kultūras ministrijas padotībā un pārraudzībā esošajām iestādēm. Lūdzam papildināt ar papildu nepieciešamā finansējuma aprēķiniem un sadalījumu pa resoriem. 
 

-

Izvērtējot anotācijā sniegto informāciju, secināms, ka šis varētu būt attiecināms tikai uz vispārējo izglītību, līdz ar to, lūdzam precizēt punktu, norādot uz kāda veida izglītības programmās nodarbinātajiem pedaogogiem tas ir attiecināms. 

-

Rīkojuma projekta 6.punkta pēdējais teikums un 7.punkts ir gandrīz identiski, izņemot to, ka tajos ir noteikts atšķirīgs termiņš - 6.punktā 2023.gada 31.maijs, bet 7.punktā  - 2023.gada 1.maijs. 
Līdz ar to nav saprotams termiņš grozījumu izstrādāšanai. Lūdzam precizēt rīkojuma projekta 6. un 7.punktu. 

-

Nav viennozīmīgi saprotams, kas šajā punktā ir saprotams ar "pedagogu amatu grupēšanu pēc slodzēm"  un "administrācijas amatu algas likmes gradāciju".  Nav skaidrs, kas ir domāts ar administrācijas amatu algām, jo  Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr.445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" nav šādas grupas. Lūdzam precizēt uz kādiem pedagogu amatiem šis tiks attiecināts. 

-

No šajā punktā ietvertās redakcijas nav skaidri un viennozīmīgi saprotams, kas ir saprotams ar lietoto formulējumu "noņemot šajos noteikumos noteikto sasaisti starp 2016.gada 5. jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi"". Vēršam uzmanību, ka 2006. gada 12. decembra noteikumi  Nr. 994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem" ir izdoti uz Augstskolu likuma 52.panta pirmajā daļā doto deleģējumu un tajā nav tiešas sasaistes ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi"".  Atbilstoši Ministru kabineta deleģējumam, noteikumos Nr.994 ir jāparedz augstskolu finansēšanas kārtība, tajā skaitā arī pedagogu darba samaksas finansēšana, un nav pieļaujama situācija, kad finansējuma pedagogu darba samaksai tiek vērtēts atrauti no kopējā augstskolas finansējuma. Pārsteidzīga un neizdiskutēta izmaiņu veikšana attiecībā uz augstākās izglītības finansēšanu nav atbalstāma un, ņemot vērā minēto,  Kultūras ministrija nepiekrīt šajā punktā noteiktajam uzdevumam un lūdz to svītrot. 
 

-

Ņemot vērā, ka profesionālās vidējās izglītības un profesionālās ievirzes izglītības iestādes ir arī Kultūras ministrijas,  citu ministriju un pašvaldību  padotībā un pārraudzībā, lūdzam profesionālās izglītības iestāžu pedagogu kopējās darba slodzes izvērtēšanā iesaistīt arī citas ministrijas un pašvaldību pārstāvjus. 

-

Vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta 2022.gada 17.septembra sēdes protokola Nr.47 1. § 3.punktā noteikts, ka  Ministru kabineta rīkojuma projektu "Par pedagogu zemākās mēneša darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim" skatīt Ministru kabinetā likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru un likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam sagatavošanas un izskatīšanas procesā, ņemot vērā valsts budžeta finansiālās iespējas un aktuālo sociālekonomisko situāciju valstī.
Lūdzam anotācijā skaidrot, kāpēc papildus finansējuma piešķiršana 2023.gadam tiek mainīta  uz finansējumu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

-