Atzinums

Lūdzam sniegt skaidrojumu, papildinot un precizējot vai svītrojot, kas saprotams ar noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļas "Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi" "Pašreizējā situācija" teikumu "Šajos gadījumos ministriju valsts amatpersonas gūst nozīmīgus papildu ieņēmumus ostu valdēs, kuru apmērs ir nesamērīgs ar darba slodzes intensitāti šo papildu amata darba pienākumu izpildē.", proti, kuras ir uzskatāmas par ministrijas amatpersonām, jo saskaņā ar Satiksmes ministrijas rīcībā esošo informāciju, piemēram, Ventspils brīvostas valdē ir viens ierēdnis, savukārt pārējie divi valdes locekļi nav uzskatāmi par Satiksmes ministrijas amatpersonām. Attiecībā uz darba intensitāti tiek minēts valdes sēžu biežums, piemēram Ventspils brīvostā 2022. un 2023. gadā notika 29 valdes sēdes.
Līdz ar to, nav saprotams kā tika mērīta darba slodzes intensitāte, vai tiek mērīta valdes locekļu atbildība un kāpēc projekta autors visos gadījumos valdes locekļa amata pienākumu izpildi sauc par papildus amata darba pienākumu izpildi.

-

Lūdzam precizēt vai svītrot noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļā "Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi" "Pašreizējā situācija" rindkopu: "Ņemot vērā, ka 2022.gadā veiktie grozījumi Atlīdzības likumā paredz būtiski palielināt mēnešalgu augstākā līmeņa vadītājiem, lai nodrošinātu atalgojumam piešķirto budžeta līdzekļu efektīvu izlietojumu, Valsts kontroles ieteikums Valsts kancelejai ir bijis rosināt grozījumus normatīvajā aktā, kas novērstu praksi valsts amatpersonām ieņemt vadošus amatus (padomes un valdes locekļu amatu) valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās. Attiecībā uz komersantu pārstāvju atalgojumu mazajās ostās  jānorāda, ka šā amata pienākumu izpilde, ņemot vērā tās raksturu un darba slodzi, ir neliela un drīzāk būtu uzskatāma par sabiedriska rakstura amatu."
Nav saprotama minētajā rindkopā iekļautās informācijas attiecināmība uz ostas valdes locekļiem, jo ostas valdes locekļi nav tikai augstākā līmeņa vadītāji, kuriem 2022. gadā veiktie grozījumi Atlīdzības likumā paredzēja būtiski palielināt mēnešalgu. Jo kā zināms ne visos gadījumos valsts pārvaldē atbilstoši 2022. gadā veiktajiem grozījumiem Atlīdzības likumā ir būtiski palielināta mēnešalga. Tāpat nav saprotams, kāpēc noteikumu projekta anotācijā vispār tiek pieminēts ierēdņu/amatpersonu mēnešalgas apmērs, jo ostas valdes locekļa amata pienākumus un kompetenci, piemēram, lielajās ostās nosaka Ministru kabineta noteikumi un par šo pienākumu izpildi paredzēta atlīdzība grozāmajos Ministru kabineta noteikumos, kuros grozījumi pēdējo reizi veikti 2019. gadā, grozījumi stājās spēkā 2019. gada 1. septembrī un minēto grozījumu anotācijā minēts pamatojums: "Ministru kabineta noteikumu grozījumi izstrādāti, ievērojot A.K. Kariņa valdības deklarācijā noteikto – piemērot Latvijas lielajām ostām OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus, palielināt valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā un nodrošināt efektīvāku resursu izmantošanu."
Ņemot vērā minēto, lūdzam noteikumu projekta anotācijā sniegt skaidrojumu, kādas izmaiņas notikušas ostu valdes locekļu kompetencē, atbildībā, vai ir izmainīti valsts kapitālsabiedrību padomju atlīdzības noteikšanas pamatprincipi, tādējādi būtiski ir samazināta valsts kapitālsabiedrības padomes locekļa atlīdzība.
Vēršam uzmanību, ka valsts kapitālsabiedrības padomes locekļa (ar ko noteikumu projekta anotācijā tiek salīdzināti ostas valdes locekļa amata pienākumi) atlīdzības apmēru nosaka Latvijas Republikas tiesību akti – Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi. Tiesību aktos ir noteikts vienots regulējums publiskas personas kapitālsabiedrību padomes locekļu atlīdzībai. 
Padomes priekšsēdētāja mēneša atlīdzības apmērs ir piesaistīts Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kuram piemēro koeficientu, kas noteikts atbilstoši kapitālsabiedrību raksturojošiem kritērijiem (apgrozījums, aktīvi, darbinieku skaits). Maksimālais mēneša atlīdzības noteikšanas koeficients padomes priekšsēdētājam ir 3, savukārt padomes locekļa mēneša atlīdzība nedrīkst pārsniegt 90 % no padomes priekšsēdētāja mēneša atlīdzības.

-

Lūdzam svītrot vai sniegt skaidrojumu, kas saprotams ar noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļas "Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi" "Problēmas apraksts" pirmā teikuma otro daļu: "...jo īpaši tas norādāms attiecībā uz savienošanu ar valdes locekļu amatiem Rīgas brīvostas pārvaldē un Ventspils ostas pārvaldē, kur atalgojums par papildu amata pienākumiem ir nesamērīgi liels, vērtējot faktisko darba slodzes intensitāti, turklāt atalgojums ir teju līdzvērtīgs valdes priekšsēdētājam un valdes loceklim, neraugoties uz nozīmīgām atšķirībām to amata pienākumos, kas neatbilst samērīguma principam."
Lūdzam skaidrot, pamatojot, kāpēc ostas valdes locekļu pienākumi un par to saņemtais atalgojums tiek saukts par papildu amata pienākumiem.
Kā arī lūdzam papildināt noteikumu projekta anotāciju ar vērtējumu, norādot metodi, ar ko tiek vērtēts, ka atalgojums par ostas valdes locekļa pienākumu pildīšanu ir nesamērīgi liels, vērtējot faktisko darba slodzes intensitāti, ievērojot, ka noteikumu projektā ostas valdes locekļa pienākumi pielīdzināti valsts kapitālsabiedrības padomes locekļa amata pienākumiem.

-

Lūdzam svītrot vai sniegt skaidrojumu, kas saprotams ar noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļas "Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi" "Problēmas apraksts" otro teikumu: "Attiecībā uz mazajām ostām redzams, ka atalgojums var būtiski atšķirties gan starp mazajām ostām, gan starp valdes locekļiem vienā un tai paša mazajā ostā."
Saskaņā ar esošo regulējumu visās mazajās ostās ir vienādi principi ostas valdes locekļu atlīdzības noteikšanai. Ja noteikumu projekta autora rīcībā ir informācija par atšķirībām, lūdzam ietvert to noteikumu projekta anotācijā kā piemēru.
Ja nav šāda piemēra, lūdzam svītrot minēto teikumu.

-

Lūdzam svītrot vai sniegt skaidrojumu, kas saprotams ar noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļas "Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi" "Risinājuma apraksts" ceturtā teikuma daļu: "...koriģējot ostu valdes locekļu mēnešalgas koeficientus, lai nodrošinātu, ka mēnešalga ir samērojama ar ostas valdes locekļa pienākumu intensitāti...", jo nav saprotams, kā noteikumu projekta autors ir nonācis līdz secinājumam, ka esošais ostas valdes locekļa atlīdzības noteikšanas princips ir nepareizs, kādas izmaiņas normatīvajā regulējumā vai citā veidā notikušas kopš 2019. gada 1. septembra grozījumiem Ministru kabineta 2010. gada 10. augusta noteikumos Nr. 741 "Noteikumi par ostas valdes locekļu mēnešalgu un speciālo piemaksu", kad pēdējo reizi tika pārskatīts ostas valdes locekļa atlīdzības noteikšanas princips, piemērot Latvijas lielajām ostām OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus.

-

Lūdzam svītrot vai sniegt skaidrojumu, kas saprotams ar noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļā "Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi" "Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?" "Apraksts" par otrā teikuma daļu: Pašlaik noteiktais lielo ostu valdes locekļa atalgojums ir nesamērīgs, salīdzinot ar faktisko amata pienākumu izpildes slodzi, jo valdes sēdes notiek aptuveni reizi mēnesī un to starplaikā valdes locekļiem ir pienākums iepazīties ar nākamās valdes sēdes darba kārtībā iekļaujamiem jautājumiem, bet nav citu laikietilpīgu amata pienākumu...".
Lūdzam, papildinot noteikumu projekta anotāciju, skaidrot, kā noteikumu projekta autors nonācis līdz secinājumam, ka lielo ostu valdes locekļu atalgojums ir nesamērīgs, salīdzinot ar faktisko amata pienākumu izpildes slodzi, ja tas ir, skaitot ostas valdes sēdes, tad, piemēram, Ventspils brīvostas valdes sēdes 2022. un 2023. gadā bija 29, tas nozīmē divas un vairāk sēdes mēnesī. 
Tāpat vēršam uzmanību, ka viena no svarīgākajām atlīdzības daļām kur vērtējams samērīgums ir atbildība par pieņemtajiem lēmumiem. Ostas valdes sēdēs tiek skatīti un pieņemti lēmumi, sākot no ostas valdes budžeta un beidzot ar to, ka tiek apstiprināti visi darījumi, kuru līgumsumma pārsniedz 75 000 EUR. Ņemot vērā ostu apgrozījumu, minēto darījumu summas lēšamas miljonos euro. Tāpat atšķirībā no valsts kapitālsabiedrības padomes uzdevumiem, ostas valdes kompetencē, piemēram, ir apstiprināt brīvostas pārvaldes struktūru un amatu sarakstu.

-

Lūdzam papildināt noteikumu projekta anotāciju ar informāciju par veikto izvērtējumu un tajā piemērotajiem kritērijiem, konstatējot valdes locekļu atalgojuma samērīgumu kopsakarā ar Ventspils brīvostas pārvaldes nolikumā, Rīgas brīvostas pārvaldes nolikumā, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes nolikumā un mazo ostu pārvalžu nolikumos noteiktajām valdes funkcijām, pienākumiem un valdes locekļu kā valsts amatpersonu normatīvos aktos noteikto atbildību.

-

Noteikumu projekta anotācijā ostas valdes locekļa amata pienākumi pielīdzināti valsts kapitālsabiedrības padomes locekļa amata pienākumiem. Valsts kapitālsabiedrības padomes locekļa atlīdzību nosaka Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi. Tiesību aktos ir noteikts vienots regulējums publiskas personas kapitālsabiedrību padomes locekļu atlīdzībai. Padomes priekšsēdētāja mēneša atlīdzības apmērs ir piesaistīts Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kuram piemēro koeficientu, kas noteikts atbilstoši kapitālsabiedrību raksturojošiem kritērijiem (apgrozījums, aktīvi, darbinieku skaits). Maksimālais mēneša atlīdzības noteikšanas koeficients padomes priekšsēdētājam ir 3, kas ir piemērots AS "Latvenergo" padomes priekšsēdētāja mēneša atlīdzībai. Padomes locekļa mēneša atlīdzība nedrīkst pārsniegt 90 % no padomes priekšsēdētāja mēneša atlīdzības. 
Ministru kabineta 2010. gada 10. augusta noteikumi Nr. 741 "Noteikumi par ostas valdes locekļu mēnešalgu un speciālo piemaksu" pēdējo reizi grozīti 2019. gadā un stājās spēkā 2019. gada 1. septembrī. Kā pamatojums grozījumu veikšanai Ministru kabineta noteikumos anotācijā norādīts, ka Ministru kabineta noteikumu grozījumi izstrādāti, ievērojot A.K. Kariņa valdības deklarācijā noteikto – piemērot Latvijas lielajām ostām OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus, palielināt valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā un nodrošināt efektīvāku resursu izmantošanu.
Ņemot vērā, ka nav skaidrots kā noteikumu projekta autors nonācis līdz Ministru kabineta noteikumu pielikumā piemērojamajiem ostas valdes priekšsēdētāja mēnešalgas koeficientiem, kā arī to, ka sākotnēji izsludinot projektu sabiedrības līdzdalībā, koeficienti bija atšķirīgi salīdzinājumā ar tiem, kas piedāvāti Ministru kabineta noteikumu projektā, informējam, ka neatbalstām noteikumu projekta virzību.

-

Lai ostas valdes locekļi būtu savlaicīgi informēti par jauno tiesību normu būtību līdz brīdim, kad tiesību akta projekts tiek izskatīts un pieņemts Ministru kabinetā, kā arī, ievērojot tiesisko paļāvību un citus gadījumus, kad tiek pieņemti lēmumi par būtisku atlīdzības samazinājumu, lūdzam noteikumu projektu papildināt ar jaunu punktu, kas noteic, ka noteikumu projekts stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī.

Noteikumi stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī.

Satiksmes ministrija neatbalsta noteikumu projekta 5. punktā ietvertā 6. punkta redakciju un lūdz saglabāt esošo redakciju, jo, kā norādīts noteikumu projekta anotācijas 1.5. sadaļā samērīga atlīdzības politika, tai skaitā amatu savienošanas gadījumos, ir būtisks labas un godprātīgas pārvaldības aspekts, kas nodrošina efektīvu publisko naudas līdzekļu izmantošanu, kā arī veicina sabiedrības uzticēšanos publiskajai pārvaldei. Tajā pat laikā Satiksmes ministrija norāda, ka atlīdzībai ir jābūt samērīgai un taisnīgai, atbilstošai veicamajiem pienākumiem, ir jāvērtē pieņemto lēmumu ekonomiskā vērtība, tostarp to komerciālais labums, kā arī valdes atbildības aspekts.
Norādām, ka brīvostas pārvaldes augstākā lēmējinstitūcija ir brīvostas valde, kas atbilstoši kompetencei izskata un pieņem lēmumu par brīvostas noteikumu projektu, izskata un pieņem lēmumu par brīvostas robežu projektu, apstiprina ostas attīstības programmu, apstiprina ostas mārketinga stratēģiju trim gadiem, apstiprina brīvostas pārvaldes budžetu katram finansiālajam gadam, apstiprina brīvostas finanšu rādītājus un nefinanšu mērķus atbilstoši Ostas attīstības programmai, kontrolē nefinanšu mērķu izpildi, izdara izmaiņas kārtējā gada budžetā, apstiprina un precizē turpmāko gadu investīciju programmu, apstiprina brīvostas pārvaldes finanšu līdzekļu izlietojuma tāmes projektu nākamajam kalendāra gadam un turpmākajiem pieciem gadiem un, ja nepieciešams, izdara grozījumus tajā, apstiprina zemes un nekustamā īpašuma nomas maksas un maksas par apbūves tiesību noteikšanu principus, kā arī nomas līgumu un apbūves tiesību līgumu noslēgšanas kārtību, izlemj jautājumus par zemes un būvju nodošanu nomā un apbūves tiesību līgumu noslēgšanu, kā arī nosaka zemes un būvju nomas maksas apmēru un maksu par apbūves tiesībām, pieņem lēmumus par atļauju uzsākt paredzēto darbību ostas teritorijā atbilstoši likumam "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", izsniedz atļaujas licencētas komercdarbības veikšanai brīvostā, izsniedz atļaujas par tiesībām piemērot tiešo nodokļu atvieglojumus, lemj par par tāda līguma slēgšanu, kura summa pārsniedz 75 000 EUR (bez pievienotās vērtības nodokļa) vai darbības laiks pārsniedz piecus gadus, apstiprina brīvostas pārvaldes struktūru un amatu sarakstu, apstiprina vidēja termiņa iekšējā audita stratēģisko plānu un gada audita plānu, pieņem lēmumus par nekustamā īpašuma iegūšanu brīvostas pārvaldes īpašumā un brīvostas pārvaldei piederošā nekustamā īpašuma atsavināšanu, izīrē vai iznomā brīvostas pārvaldes labā nodibinātos servitūtus uz citām juridiskām un fiziskām personām piederošo nekustamo īpašumu, atceļ brīvostas pārvaldnieka rīkojumus, apstiprina korupcijas novēršanas politiku, trauksmes celšanas kārtību, risku vadības sistēmu un uzrauga to īstenošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem un veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus un ir atbildīga par savu darbību un pieņemtajiem lēmumiem.
Saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 29. panta ceturto daļu ostās personas, kuras darbojas iepirkuma komisijā, kas tiek izveidota saskaņā ar šo likumu, nav uzskatāmas par valsts amatpersonām likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpratnē, savukārt, ostas valde, kas saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" ir valsts amatpersonas un atbilstoši brīvostas valdes kompetencei pieņem lēmumus par attiecīgo līgumu slēgšanu.
Papildus norādām, ka ņemot vērā sagatavotos grozījumus noteikumos, šobrīd izvēršas situācija, ka mazo ostu valdes locekļi par darbu ostas valdē saņemtu minimālo algu, kas šobrīd Latvijā ir 700 EUR (Bruto), bet ostas valdes priekšsēdētāja alga tiktu aprēķināta ņemot vērā koeficienta sistēmu, kas nozīmē, ka tā būtu krietni zem 700 EUR robežas. Lūdzam attiecīgi precizēt noteikumu projektu, attiecinot minēto procentuālo sadalījumu valdes locekļiem un ostas valdes priekšsēdētāja vietniekam arī uz mazām ostām.

-

Lūdzam precizēt noteikumu 6.¹ punktu, regulējumu attiecinot arī uz mazajām ostām.

6.¹ Reizi gadā pēc ostas gada pārskata apstiprināšanas, ievērojot transporta jomā strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas norādīts Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā, veic lielās, vidējās un mazās ostas valdes locekļu mēnešalgu pārrēķinu.