Atzinums

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 4. panta pirmā daļa paredz, ka Latvijas Republika kā sākotnējā publiskā persona valsts pārvaldes jomā darbojas ar tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestāžu starpniecību. Tātad valsts pārvaldi Latvijā veido tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādes. Taču atbilstoši likumprojektā ietvertajam regulējumam, daļa no likumprojekta subjektiem nepieder valsts pārvaldei, piemēram, Valsts prezidents, tiesneši, prokurori, zvērināti tiesu izpildītāji, maksātnespējas administratori. Ievērojot minēto, aicinām precizēt likuma nosaukumu, lai tas precīzāk atspoguļotu likumprojekta mērķgrupas tvērumu, jo likums attieksies uz daudz plašāku institūciju loku kā tikai valsts pārvaldes institūcijas. Aicinām izvērtēt iespēju likuma nosaukumu izteikt šādā redakcijā "Publisku personu institūcijās nodarbināto godprātības veicināšanas un interešu konflikta novēršanas likums". Šāds nosaukums precīzāk aptvertu subjektu loku, uz kuru attiecināms likums, jo aptvertu Latvijas Republikas, kā sākotnējās publisko tiesību juridiskās personas, institūcijas. 

-

Nepieciešams izvērtēt dāvanu regulējumu, kas ir iecerēts šajā likumprojektā, kontekstā ar valsts institūcijās esošajiem ētikas kodeksiem, kā arī izstrādē esošo Ministru kabineta ētikas kodeksu. Būtiski izvērtēt faktiskās dzīves situācijas, kurās var tikt lūgtas, piedāvātas vai pasniegtas dāvanas un kontekstā ar to, kāds būtu piemērotākais regulējums. 

-

Privāta kapitālsabiedrība Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē ir kapitālsabiedrība,  kurā kapitāla daļas vai akcijas pieder publiskai personai un citai personai (izņemot personāla akciju īpašniekus).
Vēršam uzmanību, ka privātā kapitālsabiedrībā, publiskas personas lēmumu ietekmes iespējas var būt būtiski ierobežotas (protams, atkarīgs arī no akcionāru līguma nosacījumiem), ja tai pieder neliels līdzdalības apjoms.  Piemēram, Komerclikuma 296. panta ceturtā daļa paredz, ka akcionāram ir tiesības izvirzīt savu kandidātu ievēlēšanai padomē tikai tad, ja tas pārstāv ne mazāk kā 5 % no balsstiesīgā kapitāla.
Ņemot vērā minēto, aicinām izvērtēt, vai likumprojektā paredzētās prasības būtu attiecināmas uz visām privātajām kapitālsabiedrībām neatkarīgi no publiskas personas līdzdalības apmēra, vai arī būtu nosakāms minimālais publiskas personas līdzdalības slieksnis, no kura attiecīgais regulējums kļūst piemērojams. Vienlaikus anotācijā aicinām skaidrot, vai likumprojektā ietvertais regulējums attiecībā uz publiskas personas institūcijām ir saistošs visām privātajām kapitālsabierībām, neatkarīgi no publiskai personai piederošo kapitāla daļu vai akciju apmēra.
 

-

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 4. panta pirmā daļa paredz, ka Latvijas Republika kā sākotnējā publiskā persona valsts pārvaldes jomā darbojas ar tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestāžu starpniecību. Valsts pārvaldi Latvijā veido tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādes. Taču daļa no likumprojekta "Valsts pārvaldē nodarbināto godprātības veicināšanas un interešu konflikta novēršanas likums" subjektiem nepieder valsts pārvaldei, piemēram, Valsts prezidents, tiesneši, prokurori, zvērināti tiesu izpildītāji, maksātnespējas administratori. Ievērojot minēto, aicinām izvērtēt iespēju minēto jēdzienu "valsts pārvaldē nodarbinātais" aizstāt, piemēram, ar jēdzienu "publiskas personas institūcijā nodarbinātais", minētais jēdziens precīzāk atspoguļotu likumprojekta mērķgrupas tvērumu, jo aptvertu visas Latvijas Republikas, kā sākotnējās publisko tiesību juridiskās personas, institūcijas. 

-

Nav skaidrs, vai šis vai cits punkts likumprojektā attiecas arī uz speciālajiem subjektiem (augstākajiem amatiem), nodrošinot to, ka ikvienam ir jāievēro tam saistošas uzvedības (ētikas) normas.  Būtu svarīgi šajā likumprojektā paredzēt pienākumu izstrādāt katram   saistošas uzvedības (ētikas) normas, līdzīgi kā ir patreiz IKNL (22.pants. Valsts amatpersonu uzvedības (ētikas) noteikumi).

-

Lūdzam anotācijā papildus skaidrot šīs normas piemērošanu. Tostarp norādot, vai rīkojums, kas paredz izņēmumu no šī principa, var būt arī publiskas personas institūcijas vadītāja rīkojums, piemēram, atļaujot savienot amatus; vai šis aizliegums ir spēkā, ja nodarbinātais pamatdarbā ir attaisnotā prombūtnē, piemēram, izmanto atvaļinājumu, lai veiktu atļautu blakus darbu; vai izņēmums no šī principa var būt institūcijas vadītāja rīkojums par elastīgā darba laika noteikšanu iestādē vai attiecīgajam nodarbinātajam. 
Piemēram, kā šis aizliegums būtu īstenojams attiecībā uz personu, kas dažas stundas nedēļā lasa lekcijas, kura veikšanai veltīto laiku var izlīdzināt, izmantojot elastīgā darba metodes, ja attiecīgā nodarbinātā darba raksturs to pieļauj. 

-

Latvijas Republikai kā publiskai personai ir ļoti plašs institūciju loks, ar dažādu izpratnes līmeni par integritātes un interešu konflikta jautājumiem. Jaunā regulējuma ieviešana un integritātes nodrošināšana valsts pārvaldes institūcijās turpmāk lielā mērā būs atkarīga no konkrētās institūcijas vadītāja attieksmes un nodarbināto zināšanām un izpratnes (kompetences) šajos jautājumos. Šādas sistēmas ieviešana prasa pietiekami specifiskas zināšanas, kas šobrīd visās valsts pārvaldes iestādēs var nebūt pieejamas. Ņemot vērā pašreizējo budžeta situāciju, jaunu amata vietu veidošana turpmākajos gados nebūs pieļaujama, līdz ar to likumprojektā paredzētie risinājumi būs jānodrošina ar esošajiem nodarbinātajiem, kas var nebūt pietiekami kompetenti šajos jautājumos (iekšējās kontroles sistēmas izveide, risku analīze u.c.). Tādējādi var veidoties atšķirīga regulējuma ieviešana praksē starp dažādām valsts pārvaldes iestādēm, kas iet tālāk par pieļaujamu atšķirīgu attieksmi, ņemot vērā attiecīgās iestādes specifiku un identificētos riskus. Minētais var izpausties gan kā iekšējās kontroles un risku analīzes formāla izstrāde, gan kā nevienlīdzība pārkāpumu identificēšanā un disciplinārsodu piemērošanā, gan kā savstarpēja konkurences par cilvēkresursiem, ņemot vērā attiecīgās iestādes iespējami labvēlīgākus nosacījumus.   
Arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izstrādātajā informatīvajā ziņojumā “Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2023.–2025. gadam īstenošanas ietekmes gala novērtējumu” (26-TA-1079) kā viens no secinājumiem norādīts, ka "lai gan pārskata periodā ir radīti nozīmīgi priekšnoteikumi pretkorupcijas pasākumu stiprināšanai, to praktiskā ieviešana institūcijās joprojām nav vienmērīga. Izvērtējums rāda, ka institūcijās pretkorupcijas pasākumu ieviešanas kvalitāte un izpratne par to nozīmi ir atšķirīga. Atsevišķos gadījumos plānā noteiktie uzdevumi īstenoti formāli, bez pilnvērtīgas sasaistes ar institūciju risku pārvaldības sistēmām, stratēģiskajiem mērķiem un vadības procesiem. Tas norāda uz nepieciešamību stiprināt vienotu izpratni par pretkorupcijas pasākumu mērķi, saturu un nozīmi institūcijas darbībā, kā arī nodrošināt to ciešāku integrāciju risku pārvaldībā, stratēģiskajā plānošanā un ikdienas vadības procesos."
Ievērojot iepriekš minēto, tostarp informatīvajā ziņojumā ietverto secinājumu, lūdzam skaidrot, kā tiks nodrošināts, ka likumprojektā ietvertais regulējums publiskas personas institūcijās tiks īstenots ar vienādu izpratni, neradot atšķirīgu attieksmi starp institūcijām. 

-

Ministru kabineta iekārtas likuma 5. panta otrā daļa paredz, ka Ministru kabineta sastāvā var būt viens vai vairāki ministri, kuriem var nebūt pakļautas ministrijas: Ministru prezidenta biedrs un īpašu uzdevumu ministrs. Ņemot vērā, ka šajā normā ir pieminēts tikai Ministru prezidenta biedrs, lūdzam papildināt normu (kā arī attiecīgi citas šā likumprojekta normas) ar īpašu uzdevumu ministru. Arī šobrīd spēkā esošā likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4. panta pirmās daļas 3. punktā ir minēts īpašu uzdevumu ministrs.

-

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 21.¹ pants paredz, ka Ministru kabineta loceklis var uz savu pilnvaru termiņu iecelt ministra biedru. Ministra biedrs pārzina atsevišķas nozares un politikas jomas, kuras ietilpst Ministru kabineta locekļa kompetencē un kuru pārziņu viņam noteicis attiecīgais Ministru kabineta loceklis, kā arī viņa uzdevumā pilda citus pienākumus. Grozījumu nepieciešamība likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" identificēta arī likumprojekta "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likuma" anotācijā, skat.: https://titania.saeima.lv/LIVS14/SaeimaLIVS14.nsf/0/D0B6299F776F8F52C22589030029BB0D?OpenDocument. Ievērojot minēto, lūdzam papildināt normu (kā arī attiecīgi citas šā likumprojekta normas) ar "ministru biedru".

-

Saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31.panta astotās daļas 2.punktu un 37.panta astotās daļas 2.punktu, ja padomes locekļa kandidātu nav iespējams nominēt termiņā, kas nodrošinātu kapitālsabiedrības institūcijas rīcībspēju. Šādā gadījumā valsts kapitāla daļu turētājs par padomes locekli ieceļ kandidātu, kas atbilst attiecīgajam padomes locekļa kandidātam nepieciešamās profesionalitātes un kompetences kritērijiem. Lai likumprojekta ierobežojumi un aizliegumi attiektos arī uz pagaidu padomes locekļiem, lūdzam precizēt 9.panta 16.punktu, svītrojot palīgteikumu "kuru ievēlēšanai padomē nominējusi publiskas personas institūcija (tās pārstāvis)".

-

Likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā norādīts, ka minētais regulējums par iespēju samazināt noteikto divu gadu termiņu līdz vienam gadam neattiecas uz ministriem un pašvaldības domes priekšsēdētāju, taču minētais nav konstatējams likumprojekta tekstā. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt attiecīgi likumprojektu vai anotācijā ietverto informāciju.

-

Lūdzam izvērtēt nepieciešamību likumprojektā saglabāt spēkā esošā likuma  "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7. panta 7.¹ un 7.² daļā noteiktajiem ierobežojumiem līdzvērtīgus interešu konflikta novēršanas mehānismus attiecībā uz publiskas personas institūcijas vadītāja, tā vietnieka un valsts civildienesta ierēdņa amatu savienošanu ar publiskas personas kapitālsabiedrības valdes vai padomes locekļa amatu.
Vēršam uzmanību, ka spēkā esošais regulējums paredz aizliegumu savienot publiskas personas institūcijas vadītāja, tā vietnieka vai valsts civildienesta ierēdņa amatu ar publiskas personas kapitālsabiedrības valdes locekļa amatu, kā arī pieļauj kapitālsabiedrības padomes locekļa amata savienošanu tikai izņēmuma gadījumā kapitālsabiedrības padomes rīcībspējas nodrošināšanai.
Konstatējams, ka likumprojekts paredz pāreju uz riskos balstītu amatu savienošanas regulējumu, nosakot pienākumu amatu savienošanas jautājumus regulēt publiskas personas institūcijas iekšējās kontroles sistēmas ietvaros, tostarp izvērtējot interešu konflikta riskus un nosakot amatu savienošanas atļauju izsniegšanas kārtību. Vienlaikus likumprojektā nav saglabāti spēkā esošajā regulējumā noteiktie speciālie likuma ierobežojumi attiecībā uz publiskas personas institūcijas vadītājiem, to vietniekiem un valsts civildienesta ierēdņiem.
Anotācijā nav sniegts izvērtējums par atteikšanos no minētajiem ierobežojumiem, kā arī nav pamatots, kādēļ līdzšinējo speciālo ierobežojumu aizstāšana ar individuālu interešu konflikta risku izvērtēšanu un amatu savienošanas atļauju sistēmu nodrošinās līdzvērtīgu interešu konflikta novēršanas līmeni.
Ievērojot minēto, lūdzam papildināt anotāciju ar attiecīgu izvērtējumu vai saglabāt likumprojektā līdzvērtīgus interešu konflikta novēršanas mehānismus, kas attiecībā uz minētajām amatpersonu grupām nodrošinātu efektīvu interešu konflikta risku novēršanu publiskas personas kapitālsabiedrību pārvaldībā.

-

Vēršam uzmanību, ka publiskas personas kapitālsabiedrības valdes locekļa amata pienākumu izpilde parasti ir saistīta ar nenormētu darba laiku un augstu atbildības pakāpi. Vienlaikus likumprojekts ierobežo amatu savienošanu ar citu algotu vai citādi atlīdzinātu amatu publiskas personas institūcijā, savukārt attiecībā uz nodarbošanos privātajā sektorā līdzvērtīgi ierobežojumi nav paredzēti. Piemēram, valdes loceklis, kurš vienlaikus veic ārsta darbu, var turpināt profesionālo darbību vairākās ārstniecības iestādēs, lai gan šāda papildu nodarbinātība var ietekmēt laika resursus, kas pieejami valdes locekļa pienākumu izpildei. Aicinām izvērtēt, vai ietvertais regulējums  nodrošina likumprojekta mērķi un publiskas personas kapitālsabiedrības valdes locekļa pienākumu pilnvērtīgu un kvalitatīvu izpildi.






 

-

Lai nodrošinātu pārvaldības funkciju nodalīšanu, publiskas personas kapitālsabiedrības valdes locekļa pienākumu pilnvērtīgu izpildi un novērstu situācijas, kurās valdes loceklim jālemj par jautājumiem, kas skar viņa kā darbinieka tiesības, pienākumus vai atlīdzību, lūdzam izvērtēt nepieciešamību papildināt likumprojektu ar regulējumu, kas nepārprotami izslēdz iespēju valdes loceklim vienlaikus ieņemt citu algotu amatu tajā pašā kapitālsabiedrībā, tostarp vadošu amatu.

-

Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.¹ punkts paredz, ka normatīvā akta grozījumus sagatavo, ja normatīvo aktu nepieciešams grozīt pēc būtības. Redakcionālus precizējumus sagatavo vienlaikus ar normatīvā akta grozījumiem pēc būtības. Ievērojot minēto, lūdzam papildināt pārejas noteikumus ar punktu, kas paredz, ka līdz brīdim, kad attiecīgajos normatīvajos aktos tiks izdarīti grozījumi tajos ietvertā atsauce uz likumu "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" ir saprotama kā atsauce uz šo likumu. 

-

Lūdzam pārejas noteikumos ietvert regulējumu par šobrīd publicēto deklarāciju turpmāko pieejamību (termiņu), dzēšanas kārtību. Lūdzam arī attiecīgi precizēt likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju). Tāpat lūdzam skaidrot (nepieciešamības gadījumā, paredzot attiecīgu regulējumu), kas notiek ar to amatpersonu deklarācijām, kuras ir publicētas, bet līdz ar likumprojekta spēkā stāšanos konstatējams, ka šīm amatpersonām saskaņā ar likumprojekta 14. pantu mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas turpmāk nebūs jāsniedz.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 1.2. sadaļā ietverto likumprojekta spēkā stāšanās termiņu, ņemot vērā, ka likumprojekts paredz, ka likums stāsies spēkā 2028. gada 1. janvārī.

-

Ņemot vērā Valsts kancelejas iebildumā pie Likumprojekta 1.panta 7.punkta "b" apakšpunkta norādīto, lūdzam papildināt anotācijas 1.punkta 4.apakšpunktu ar skaidrojumu vai likumprojektā ietvertais regulējums attiecībā uz publiskas personas institūcijām ir saistošs visām privātajām kapitālsabierībām, neatkarīgi no publiskai personai piederošo kapitāla daļu vai akciju apmēra.

-

Atbilstoši grozījumiem Trauksmes celšanas likumā, Trauksmes cēlēju kontaktpunkta funkcijas kopš 2026. gada 1. marta veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Līdz ar to, lūdzam svītrot Trauksmes celšanas likumu no Valsts kancelejas atbildībā esošo normatīvo aktu loka, kurā būs nepieciešams veikt grozījumus. 

-

Lūdzam papildināt anotācijas 6.2. sadaļu ar informāciju par sabiedrības līdzdalības rezultātiem, tostarp norādot saiti uz sabiedrības līdzdalības rezultātu apkopojumu. 

-

Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.¹ punkts paredz, ka normatīvā akta grozījumus sagatavo, ja normatīvo aktu nepieciešams grozīt pēc būtības. Redakcionālus precizējumus sagatavo vienlaikus ar normatīvā akta grozījumiem pēc būtības. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt protokollēmuma 4. punktu, nosakot, ka grozījumi attiecīgajos normatīvos aktos ir izdarāmi, kad normatīvo aktu nepieciešams grozīt pēc būtības, vai arī svītrot šo punktu no protokollēmuma. 

-

Aicinām izvērtēt, vai šajā normā vārds "iestāde" nebūtu aizstājams ar vārdu "kapitālsabiedrība".

-

Lūdzam precizēt šo normu, nav skaidrs, kas domāts ar "citu administrāciju", iespējams, ka domāts "citas valsts administrācijā", līdzīgi kā šā panta otrās daļas 2. punkta "a" apakšpunktā.

-

Ņemot vērā, ka valsts pārvaldes institūcijās līdz šim nav bijušas izplatītas interešu deklarācijas, lūdzam papildināt anotācijā ietverto skaidrojumu par interešu deklarācijām vismaz ar minimālu vai ilustratīvu informācijas uzskaitījumu, par to, kāda informācija var tikt lūgta nodarbinātajiem. 

-

Aicinām izvērtēt, vai publiskas personas kapitālsabiedrībās nodarbinātie, tiešām norādāmi zem juridiskām personām, kā sabiedrības grupas, kuras ietekmēs plānotais regulējums.

-