Atzinums

Latvijas Pilsoniskā alianse ir iepazinusies ar projektu “Par Latvijas Republikas un Islandes, Lihtenšteinas Firstistes un Norvēģijas Karalistes saprašanās memorandu par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta ieviešanu 2021.–2028. gadā” jeb Saprašanās memorandu par EEZ finanšu instrumenta ieviešanu 2021.–2028. gadā, kā arī tam pievienotajiem dokumentiem, un neatbalsta tā tālāku virzību, kamēr nav nodrošinātas konsultācijas ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām.  

Saprašanās memorandā noteikts, ka “Donorvalstis un Saņēmējvalsts cieši sadarbojas, lai sasniegtu EEZ finanšu instrumenta 2021.–2028. gadam mērķus, ievērojot tādas kopīgās vērtības un principus kā cilvēka cieņas neaizskaramība, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, ievērošana. Puses vienojas nodrošināt maksimālu pārredzamību, pārskatatbildību un līdzekļu pienācīgu izlietojumu, kā arī labas pārvaldības principus, partnerību un daudzlīmeņu pārvaldību, ilgtspējīgu attīstību, dzimumu līdztiesību un nediskriminēšanu visos EEZ finanšu instrumenta 2021.–2028. gadam īstenošanas posmos.” Tomēr, neraugoties uz šiem skaidri formulētajiem principiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijas līdzšinējā procesā nav tikušas iesaistītas jēgpilnā veidā. Tas ir pretrunā gan donorvalstu noteiktajām prasībām, gan Latvijas normatīvajiem aktiem par sabiedrības līdzdalības nodrošināšanu, tai skaitā publisko finansējumu plānošanas procesos.  

Pielikumā Nr. 2 iekļautā informācija par notikušajām un plānotajām konsultācijām ar nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem partneriem ir nepilnīga. Vēršam uzmanību, ka 29.janvāra Memoranda padomes sēdes protokollēmumā tika nostiprināts, ka  Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) koordinēs konsultāciju procesu ar pilsonisko sabiedrību par EEZ/NFI programmas saturu. Ministru kabineta 2025. gada 3. jūnija sēdes protokollēmuma Nr. 25-TA-384 5.3. punkts paredz nevalstisko organizāciju iesaisti programmu izstrādē un īstenošanā. Kā arī laika posmā no 2025.gada februāra līdz augustam Latvijas Pilsoniskā alianse ir atkārtoti sazinājusies ar VARAM, aicinot rīkot iekļaujošas konsultācijas ar pilsonisko sabiedrību par EEZ/NFI programmu, taču uzskatām, ka šādas konsultācijas joprojām nav notikušas - VARAM rīkotā 2025.gada 27.jūnija sanāksmē bija ministriju prezentācija par jau sagatavotām programmām, tomēr netika sniegta skaidrība par to izstrādes procesu un izmantotajiem kritērijiem prioritāšu izvirzīšanai. Sanāksmē tika solīts uzsākt konsultācijas pēc būtības, tomēr tas nav noticis.  

Šāda pieeja neatbilst nedz sabiedrības līdzdalības principiem, nedz atbildīgai publiskā finansējuma pārvaldībai. Latvijas Pilsoniskā alianse izsaka kritiku par Latvijas valsts iestāžu līdzšinējo rīcību, kā tiek pieņemti lēmumi par publisko finansējumu, neiesaistot konsultācijās pilsoniskās sabiedrības organizācijas, nozaru ekspertus un mērķa grupas, kuras tieši skar attiecīgie projekti. Tādēļ aicinām atbildīgās iestādes pirms Sadarbības memoranda virzīšanas apstiprināšanai, nodrošināt jēgpilnas konsultācijas ar ieinteresētajām pusēm.  

Par iepriekš noteiktajiem projektiem (Programmas apsaimniekotājs - Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija) 

Projekts “Pašvaldību noturībspējas un iedzīvotāju iesaistes stiprināšana krīzes situācijām” (Projekta īstenotājs - Latvijas Pašvaldību savienība) 
Iebilstam pret pašreizējo projekta piedāvājumu. Atkārtoti aicinām VARAM veikt korekcijas programmā un nodot aktivitātes, kas saistītas ar līdzdalības un iedzīvotāju iesaistes mehānismu izvērtējumu pašvaldībās un atbalstu pašvaldībām, kopienām un iedzīvotāju padomēm, īstenošanā tām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras ikdienā strādā šajā jomā. Šīm organizācijām ir nepieciešamā kompetence un uzkrāta pieredze, kā arī tieši kontakti ar vietējiem iedzīvotājiem, kas ļauj nodrošināt kvalitatīvu un sabiedrības vajadzībām atbilstošu rezultātu. Bez tādu organizāciju iesaistes, kas saprot reālo situāciju ar iedzīvotāju iesaistes problēmām un risinājumiem, šīs investīcijas būs neefektīvas. 

Projekts “Bibliotēku attīstība kā pamats demokrātijai un saliedētai sabiedrībai” (Projekta īstenotājs - Latvijas Nacionālā bibliotēka) 
Iepazīstoties ar projekta aprakstu, nerodas skaidrība, kā šī projekta aktivitātes iekļaujas valsts kopējā vīzijā par starpiestāžu sadarbību sabiedrības noturības veicināšanā. Nav arī pietiekamas informācijas par to, kādas tieši aktivitātes tiks īstenotas un kā tās palīdzēs sasniegt definētos mērķus. Aicinām paredzēt, ka aktivitātes tiek īstenotas partnerībā ar vietējām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kurām ir praktiska pieredze pilsoniskās izglītības, kopienu stiprināšanas un sabiedrības saliedētības jomās, tādējādi nodrošinot, ka projektā plānotās aktivitātes sniedz reālu ieguldījumu sabiedrības stiprināšanā. 

Projekts “Sabiedrības un kultūras sektora gatavības uzlabošana krīzes situācijām” (Projekta īstenotājs - Iekšlietu ministrija) 
Aicinām šajā projektā paredzēt partnerību ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Tās var būtiski palīdzēt sasniegt noteikto mērķi – koordinētākas un efektīvākas civilās aizsardzības ekosistēmas izveidi. 

Par Divpusējās sadarbības fondu 
Aicinām paredzēt sabiedrības pārstāvja iekļaušanu Divpusējās sadarbības fonda komitejā. Šāds risinājums tika piemērots iepriekšējā periodā, un tas nodrošināja sabiedrisko monitoringu par tik būtiska publiskā finansējuma izlietojumu.  

Par Pilsoniskās sabiedrības fonda finansējumu 
Vēršam uzmanību, ka Finanšu ministrijas sagatavotajos dokumentos norādīta kļūdaina informācija par Pilsoniskās sabiedrības fonda pieejamo finansējumu. Dokumentos ir minēts, ka fondam pieejami 11,2 miljoni eiro (kopā EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenti), bet Briseles izsludinātajā konkursā uz Latvijas fonda administratoru, kas jau noslēdzās šī gada aprīlī,  norādītā summa bija 9,8 miljoni eiro. Aicinām precizēt šos datus.  

Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinām: 
1. Pirms Sadarbības memoranda tālākas virzības nodrošināt jēgpilnas konsultācijas ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām. 
2. Projektos, kas saistīti ar sabiedrības līdzdalību, noturību un saliedētību, paredzēt to īstenošanu partnerībā ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kurām ir atbilstoša kompetence. 
3. Paredzēt sabiedrības pārstāvja vietu Divpusējās sadarbības fonda komitejā, lai nodrošinātu sabiedrisko monitoringu un uzraudzību. 
4. Precizēt Pilsoniskās sabiedrības fonda finansējuma apmēru.  

-