Atzinums

Attiecībā uz noteikumu projekta  18.punkta papildināšanu  ar 18.1.8.apakšpunktu, kas noteic, ka Būvniecības informācijas sistēmā par būvniecības dalībniekiem uzkrāj informāciju par personas rīcībspējas ierobežošanu vai rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu, Tieslietu ministrija atkārtoti izsaka šādu iebildumu:
Tieslietu ministrija 2022.gada 12.maija atzinumā jau norādīja, ka minētā informācija Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) izpratnē uzskatāma par īpašu kategoriju datiem, kuru apstrāde ir aizliegta, jo nepārprotami ir saistīta ar datiem par personas veselību. Īpašas kategorijas datu apstrāde ir pieļaujama īpašos Regulā atrunātos gadījumos. Atbilstoši Datu regulas 9. panta 1. punktam veselības datu apstrāde ir aizliegta. Veselības datu apstrāde ir pieļaujama, ja pastāv kāds no Datu regulas 9. panta 2. punktā minētajiem pamatojumiem. Tādu personas datu apstrāde, kas attiecas uz veselību, Datu regulas izpratnē uzskatāma par īpašu kategoriju personas datu apstrādi. Personas datiem, kas pēc savas būtības ir īpaši sensitīvi saistībā ar pamattiesībām, pienākas īpaša aizsardzība, jo to apstrādes konteksts varētu radīt nopietnu risku datu subjekta tiesībām un tiesiskajām interesēm. Līdz ar to šādu datu apstrādei jo īpaši jāparedz atbilstošas garantijas personas datu un citu pamattiesību aizsardzībai. Tāpat, lai noteiktu, vai un kādā mērā pārziņi var apstrādāt sensitīvus datus, ir jānodrošina precīzs līdzsvars starp tiesībām uz privātumu un sabiedrības interesēm.
Tāpat vēršam uzmanību, ka īpašu kategoriju datu apstrāde vienmēr rada risku, ka datu subjekts varētu tikt diskriminēts, pārkāpjot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantu, vai ka varētu rasties cita būtiska nelabvēlīga ietekme attiecībā uz viņa tiesībām un brīvībām. Novērtējot ļaunprātīgas izmantošanas un diskriminācijas risku, ir jāņem vērā paredzētās garantijas. Garantijas ir atbilstošas, ja tās ir pietiekamas, lai aizsargātu personu pret minētajiem riskiem[1].
Tieslietu ministrija norāda, ka precizētā noteikumu projekta anotācija nesatur informāciju par projektā paredzēto personas datu apstrādes tiesisko pamatu atbilstoši Datu regulas 9. pantam. Proti, anotācijā ir norādīts konkrēto personas datu apstrādes mērķis, taču nav norādīts datu apstrādes tiesiskais pamats. Līdz ar to lūdzam precizēt noteikumu projekta anotāciju, norādot fizisko personas datu apstrādes tiesisko pamatu atbilstoši Datu regulas 9. pantam. Tāpat iepazīstoties ar noteikumu projektu un tā anotāciju, secināms, ka personas datu un citu tiesību un tiesisko interešu aizsardzībai netiek paredzētas atbilstošas garantijas. Ņemot vērā minēto, nepieciešams attiecīgi papildināt anotāciju, paredzot atbilstošas garantijas personas datu un citu pamattiesību aizsardzībai.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Datu regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā ietverto nolūka ierobežojuma principu, personas dati tiek vākti konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, un to turpmāku apstrādi neveic ar minētajiem nolūkiem nesavienojamā veidā, savukārt Datu regulas 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā ir noteikts datu minimizēšanas princips, kas paredz, ka datu apstrāde ir adekvāta, atbildīga un ietvert tikai to, kas nepieciešams datu apstrādes nolūkam. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt noteikumu projektu kopumā, atbilstoši Datu regulā nostiprinātajiem personas datu apstrādes principiem.Turklāt lūdzam atkārtoti izvērtēt, vai Būvniecības informācijas sistēmā ir nepieciešams uzkrāt konkrētos datu vai arī par tiem (konkrēto statusu) ir iespējams pārliecināties Fizisko personu reģistra informācijas sistēmā.
Norādām, ka saskaņā ar Datu regulas 5. panta 1. punkta e) apakšpunktu, pārzinim ir jānodrošina, ka personas dati tiek glabāti tik ilgi, cik tas ir nepieciešams nolūkiem, kādiem personas dati tiek apstrādāti. Papildus norādāms, ka Datu regulā nav noteikti konkrēti termiņi datu glabāšanai, tomēr šie termiņi ir saistīti ar pārziņa datu apstrādes nolūkiem un to sasniegšanai nepieciešamo datu apjomu
Vēršam uzmanību, ka ne noteikumu projektā vai tā anotācijā nav norādīts, cik ilgi tiek glabāta informācija, tajā skaitā personas dati, kas tiek apstrādāti projekta ietvaros. Līdz ar to nepieciešams papildināt projektu, norādot termiņu un tā pamatojumu datu glabāšanai.


[1] Eiropas Komisijas 29. panta darba grupas (neatkarīgu ekspertu darba grupa personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, kas izveidota atbilstoši Direktīvas 95/46EK “Par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti” 29. pantam) 2017. gada 29. novembra atzinums Nr.WP258 “Atzinums par dažiem galvenajiem jautājumiem saistībā ar Tiesībaizsardzības direktīvu (ES 2016/680)”.
 

-

Valsts zemes dienests turpina uzturēt iepriekš pie noteikumu 17.11. apakšpunkta izteikto iebildumu. Turklāt izziņā sniegtais skaidrojums “Vārdi "būvniecības lieta" Ministru kabineta noteikumu projektā lietoti vispārīgi pieņemtā nozīmē. Būvniecības lieta ir BIS funkcionalitāte jeb mape (produkcijā kopš 2015. gada), kurā apvienoti dokumenti un dati, kas attiecas uz konkrētu būvniecības ieceri. Būvniecības lietā apvienotos dokumentus un datus būvniecības administratīvajā procesā iesaistītie izmanto savu funkciju veikšanai. Dati, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju, netiek izplatīti un ir pieejami tikai tiem, kam tiem nepieciešami savu funkciju veikšanai.” ir pretrunā ar noteikumu projekta 16. punktu, kas nosaka, ka būvniecības lietā iekļaujamo datu apjomu un saturu nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem būvniecības un būvju ekspluatācijas, mājokļu un ēku energoefektivitātes jomā, kuri reglamentē reģistru un lietu darbību, likumam "Par nodokļiem un nodevām" un uz tā pamata izdotajiem normatīvajiem aktiem.
Būvniecības lietā paredzēts izmantot būvkomersantu reģistru (kura funkcionalitātes nodrošināšanai tiek izmantoti Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas teksta un ģeotelpiskā informācija un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas telpiskie dati par Latvijas teritoriju), būvspeciālistu reģistru (kura funkcionalitātes nodrošināšanai tiek izmantoti Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas teksta informācija), būvinspektoru reģistru (kura funkcionalitātes nodrošināšanai tiek izmantoti Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas teksta un ģeotelpiskā informācija un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas telpiskie dati par Latvijas teritoriju) un ēku energosertifikātu reģistru (kura funkcionalitātes nodrošināšanai tiek izmantoti Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas teksta un ģeotelpiskā informācija un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas teksta datus – zemes vienības pamatdati, zemes vienības daļas pamatdati un būves pamatdati).
Līdz ar to normā nepamatoti iekļauta atsauce uz noteikumu 24. punktu, kas paredz visu noteikumu 24. punktā norādīto Valsts zemes dienesta datu izmantošanu būvniecības lietā, nevis tikai to datu, kas izmantojami iepriekš minēto reģistru funkcionalitātes nodrošināšanai. Papildus vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 36.5.¹ apakšpunkts paredz no būvniecības informācijas sistēmas Valsts ieņēmumu dienestam sniegt citu informāciju, kas nav minēta 36.4. un 36.5. apakšpunktā, bet ir iekļauta būvniecības lietās, līdz ar to, ņemot vērā saskaņošanai iesniegto noteikumu projekta 17.11. apakšpunkta redakciju, kas šobrīd paredz būvniecības lietā iekļaut visu noteikumu 24. punktā minēto informāciju, būvniecības informācijas sistēma Valsts ieņēmumu dienestam sniegtu visu noteikumu 24. punktā minēto informāciju.

būvniecības lietā izmanto šo noteikumu 15.1., 15.2., 15.3., 15.5. apakšpunktā, 24., 25., 26., 27., 28., 30., 32., 32.³ un 32.⁴ punktā minēto informāciju;

Valsts zemes dienests turpina uzturēt iepriekš pie 17.12. apakšpunkta izteikto iebildumu ar tajā norādīto pamatojumu, jo normatīvajos aktos nav reglamentēts, kas ir būves ekspluatācijas lieta un kāds ir tās saturs, kā arī šo noteikumu deleģējums neparedz regulējuma izstrādi šādas lietas izveidei. Turklāt izziņa sniegtais skaidrojums “Vārdi "būves ekspluatācijas lieta" Ministru kabineta noteikumu projektā lietoti vispārīgi pieņemtā nozīmē. Būves ekspluatācijas lieta ir BIS funkcionalitāte jeb mape (produkcijā kopš 2019. gada), kurā apvienoti ar būves ekspluatāciju saistīti dokumenti un dati, kas attiecas uz konkrētu būvi. Būves ekspluatācijas lietā apvienotos dokumentus un datus būves ekspluatācijas uzraudzības procesā iesaistītie izmanto savu funkciju veikšanai. Dati, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju, netiek izplatīti un ir pieejami tikai tiem, kam tiem nepieciešami savu funkciju veikšanai.” ir pretrunā ar noteikumu projekta 16. punktu, kas nosaka, ka būves ekspluatācijas lietā iekļaujamo datu apjomu un saturu nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem būvniecības un būvju ekspluatācijas, mājokļu un ēku energoefektivitātes jomā, kuri reglamentē reģistru un lietu darbību, likumam "Par nodokļiem un nodevām" un uz tā pamata izdotajiem normatīvajiem aktiem.
Būves ekspluatācijas lietā paredzēts izmantot būvspeciālistu reģistru (kura funkcionalitātes nodrošināšanai tiek izmantoti Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas teksta informācija), ēku energosertifikātu reģistru (kura funkcionalitātes nodrošināšanai tiek izmantoti Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas teksta un ģeotelpiskā informācija un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas teksta datus – zemes vienības pamatdati, zemes vienības daļas pamatdati un būves pamatdati) un dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistru (kura funkcionalitātes nodrošināšanai tiek izmantoti Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas teksta un ģeotelpiskā informācija un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas teksta un telpiskie dati par Latvijas teritoriju).
Līdz ar to normā nepamatoti iekļauta atsauce uz noteikumu 24. punktu, kas paredz visu noteikumu 24. punktā norādīto Valsts zemes dienesta datu izmantošanu būves ekspluatācijas lietā, nevis tikai to datu, kas izmantojami iepriekš minēto reģistru funkcionalitātes nodrošināšanai.

būves ekspluatācijas lietā izmanto šo noteikumu 15.2., 15.5., 15.6. apakšpunktā, 24., 26., 28. un 30. punktā minēto informāciju;

Valsts zemes dienests Būvniecības valsts kontroles birojam sniedz savā pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu datus, lai nodrošinātu būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāti, nevis, lai nodrošinātu tālāku datu izplatīšanu. Būvniecības valsts kontroles birojam izsniedzamajā datu apjomā ietverti ne tikai Valsts zemes dienesta publiski pieejamie dati, bet arī tādi dati, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju un kas pieejami tikai identificētai personai. Līdz ar to uz starpresoru vienošanās pamata saņemto datu izmantošana ir paredzēta tikai starpresoru vienošanās noteiktajiem mērķiem, noteiktajā apjomā un piekļuve ir nodrošināma tikai starpresoru vienošanās noteiktajām personām. Tas, ka Valsts zemes dienests ir publicējis datus arī atvērto datu veidā, nerada Būvniecības valsts kontroles biroja tiesības uz starpresoru vienošanās pamata saņemtos datus uzskatīt par publiski pieejamiem un tos pārpublicēt atvērto datu veidā. Paskaidrojam, ka Valsts zemes dienests atvērto datu veidā publicē vispārpieejamu informāciju, kas ir izplatāma neidentificētām personām – t.i., tajā netiek ietverti dati vai informācija par objektiem, kam ir noteikti pieejamības ierobežojumi. Būvniecības valsts kontroles biroja rīcībā nav ziņas par šādiem datiem vai objektiem, jo Valsts zemes dienesta izsniegtie dati nesatur pazīmi par to, vai šie dati ir publiski pieejami vai nē. Piemēram, Būvniecības valsts kontroles biroja atvērto datu kopā “Ēku energosertifikātu saraksts” ir iekļauti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas dati par ēku kopējo platību, kas nacionālās drošības un valsts aizsardzības nolūkos netiek izplatīta par valstij svarīgiem objektiem. Neizmantojot Valsts zemes dienesta atvērtos datus, Būvniecības valsts kontroles birojs riskē izplatīt publiski neizpaužamu informāciju. Kā jau skaidrots iepriekš, uz starpresoru vienošanās pamata saņemtos valsts informācijas sistēmas datus ir aizliegts publicēt atvērto datu veidā, jo tajos ir iekļauti arī dati, kas nav publiski pieejami. Būvniecības valsts kontroles birojs atvērto datu kopu izveidē var izmantot Valsts zemes dienesta atvērtos datus, kas ir publiski pieejami dati.

-