Atzinums

Skaidrojam, ka no Komisijas paziņojumā par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) (turpmāk – EK paziņojums) noteiktā izriet, ka, vērtējot ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū, vietējās ietekmes noteikšanai būtu jāņem vērā arī studējošo skaits no valstīm, kas nav ES dalībvalsts vai EEZ valsts (skat. EK paziņojuma 6.3.sadaļā “Ietekme uz tirdzniecību”).
Līdzīgi kā citos atbalsta pasākumos, piemēram, 4.2.1.8. pasākumā “Augstskolu studiju vides modernizācija", arī šeit vērtējama vietējo (Latvijas) studējošo skaita attiecība pret kopējo studējošo skaitu. Lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projektu. Ja uzskatāt, ka ir pamatota pieeja, ka netiek kopējo studentu skaitā ņemti vērā trešo valstu studenti, tad, lai novērstu nelikumīga komercdarbības atbalsta sniegšanas risku, lūdzam anotācijā skaidrot, kurā dokumentā ir ietverta šāda interpretācija vietējās ietekmes pazīmei (ka pilotakreditācijas dalībniekam nav ietekmes uz tirgu, ja studējošo skaits no citām Eiropas Savienības (turpmāk - ES) valstīm, Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk – EEZ) valstīm (Norvēģija, Islande, Lihtenšteina), kā arī Šveices Konfederācijas (kas nav EEZ valsts, vienlaikus Šveices Konfederācijai ar ES ir divpusējs līgums, kas pēc satura ir līdzīgs EEZ līgumam) nepārsniedz 15 procentus no kopējā studējošo skaita).

-

Anotācijā ir norādīts, ka "Noteikumu projektā ESF+ līdzfinansētā projekta iesniedzējam netiek prasīts veikt projekta izmaksu un ieguvumu analīzi iesniedzot projektu sadarbības iestādē, ņemot vērā ka sistēmiskajiem augstākās izglītības nozares investīciju projektiem, kuros plānotais iznākums augstākās izglītības kvalitātes paaugstināšana, nav objektīvi nosakāma vērtība naudas izteiksmē, kas būtu izmantojama izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanā".
Vēršam uzmanību, ka augstākās izglītības kvalitātes paaugstināšanas rezultātam, kas izriet no pasākuma mērķa, ir jābūt tiešākam, piemēram, tam vajadzētu rezultēties augstākā studējošo skaita īpatsvarā, kas iegūst augstāko izglītību, vai citā rādītājā, kas objektīvi raksturo izglītības līmeņa paaugstināšanos. Veikto pilotakreditāciju skaits vai akreditācijas ekspertu skaits, kas apmācīti augstskolu un koledžu kvalitātes vērtēšanā, nesniedz objektīvu priekšstatu, ka izglītības līmenis būs paaugstinājies.Anotācijas analīzē uz makroekonomisko vidi un uzņēmējdarbības vidi ir norādīti potenciālie sociālekonomiskie ieguvumi, tomēr nav skaidrs, vai šie ieguvumi būs vismaz tikpat lieli, cik projekta izmaksas projekta dzīves cikla laikā.
Identificējot atbilstošus sasniedzamos rādītājus, kas raksturotu izglītības līmeņa paaugstināšanos tieši, nevis pastarpināti, sociālekonomisko ieguvumu aprēķināšana būtu iespējama, kas ļautu novērtēt pasākuma efektivitāti naudas izteiksmē un pasākuma kvalitatīvo ieguldījumu izglītības līmeņa paaugstināšanā.
Ņemot to vērā, aicinām veikt vienkāršotu izmaksu un ieguvumu analīzi anotācijas ietvaros, pierādot pasākuma atdevi.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 3.sadaļas “Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem” 6.2.apakšpunktā norādīto valsts budžeta līdzfinansējuma apmēru 2025.gadam, aizstājot skaitli “44 363” ar skaitli “44 362” (atbilstoši šīs sadaļas 3., 5.punktā un 3.1.apakšpunktā norādītajai finansiālajai vērtībai).

-

Ņemot vērā, ka noteikumu projekts paredz datu uzkrāšanu par fiziskām personām (noteikumu projekta 5.2. un 36.1.apakšpunkts), lūdzam aizpildīt anotācijas 8.1.13.apakšsadaļu.
 

-