Atzinums

Ņemot vērā, ka konceptuālajā ziņojumā izmantoti statistikas dati, kas raksturo situāciju pirms Covid-19 pandēmijas apstākļos, lūdzam iekļaut ziņojumā informāciju, kādu ietekmi uz situāciju atstājušas pandēmijas radītās sociāli-ekonomiskās tendences, kā arī kādas ir prognozētās tendences attiecībā uz konceptuālā ziņojuma ietvaros risināto problemātiku.
 

-

Konceptuālā ziņojuma 1.pielikumā norādīts, ka Mājokļu Fonda darbībā paredzēts iesaistīt privātos partnerus (piemēram, attīstītājus un pārvaldniekus). Lūdzam precizēt iesaistes formas, ņemot vērā, ka pakalpojuma līgumu  noslēgšana nav uzskatāma par iesaisti kapitālsabiedrības darbībā, kā arī konceptuālais ziņojums neparedz privātā finansējuma piesaisti (kā turpmākās darbības finansējums no citiem avotiem ārpus valsts budžeta, norādīts EIB aizdevums un  ANM vienreizējais finansējums)

-

Ņemot vērā, ka ASV ir no Eiropas principiāli atšķirīga tiesiskā vide, lūdzam nomainīt 7.sadaļā” Ārvalstu pieredze mājokļu atbalsta sniegšanā iedzīvotājiem” minēto Bostonas piemēru ar Igaunijas vai Slovēnijas pieredzes (vai citiem Eiropas valstu piemēriem) aprakstu. Lūdzam sniegt informāciju, vai kādā Eiropas valstī ir ieviesta mājokļu pieejamība atbalsta sistēma valstiskā mērogā, nevis tikai atsevišķu pašvaldību (Bostona vai Poznaņa) līmenī.

-

Vēršam uzmanību, ka pētījumos, kas balstīti uz OECD datu analīzi (Biedrības “Sabiedriskās politikas centrs “Providus” pētījums “Pieejami īres mājokļi Latvijā – izaicinājumi un iespējas”, 2021. gads, https://providus.lv/wp-content/uploads/2021/11/Pieejami-ires-majokli-Latvija-%E2%80%93-izaicinajumi-un-iespejas.pdf) uzsvērts, ka  mazāki ienākumi korelē ar izvēli īrēt dzīvokli. Aptuveni 70  % no visiem īres dzīvokļiem ir pirmo trīs ienākumu kvintiļu pārziņā. Saskaņā ar statistikas datiem, pirmajās 2 kvintilēs mājsaimniecību ienākumi 2020.gadā bija attiecīgi 496 eiro un 766 eiro mēnesī (https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__MI__MIS/MIS060/table/tableViewLayout1/). Attiecīgi piemērojot konceptuālajā ziņojumā  3.pielikumā norādīto īres maksu ~285 eiro mēnesī, īres izdevumi būs attiecīgi 57% no 1.kvintiles mājsaimniecības ienākumiem un 37% no 2.kvintiles mājsaimniecības ienākumiem. Konceptuālajā ziņojumā norādīts, ka “Viens no būtiskākajiem iemesliem īres mājokļu trūkumam reģionos ir iedzīvotāju zemais ienākumu līmenis un pirktspēja” un kā viena no VARAM piedāvātā modeļa priekšrocībām ir norādīta pieejamība dažādām iedzīvotāju sociālajām grupām (5.tabula). Savukārt OECD definīcijā, ja mājsaimniecības budžeta izdevumi pārsniedz 40 % no visiem izdevumiem, tiek pieņemts, ka izmaksas ir pārslogotas. Līdz ar to pirmšķietami VARAM piedāvātajā modelī jaunie īres mājokļi praktiski nebūs pieejami mājsaimniecībām, kuru ienākumi ir pirmajās 2 kvintilēs. Lūdzam skaidrot, kādā veidā tiks risināta norādītā problēma, ņemot vērā, ka reģionos ārpus Rīgas un Pierīgas pārsvarā netiek veidotas augsti apmaksātas darba vietas. Papildus lūdzam konceptuālajā ziņojumā skaidri definēt īres maksu un atbalsta saņēmējus (mājsaimniecības), kam mājokļu pieejamības izaicinājums tiks risināts.

-

Konceptuālajā ziņojumā minēts, ka kopumā pašvaldībās būtu nepieciešamība pēc 1323 dzīvokļiem. Pēc EM veiktās aptaujas 2021. gada februārī konstatēts, ka ir nepieciešami aptuveni 1400 dzīvokļi. Saskaņā ar VARAM aprēķiniem (konceptuālā ziņojuma 3.pielikums) nepieciešamais dzīvokļu skaits tiks uzbūvēts jau 2023.-2024.gadā (1953 dzīvokļi). Attiecīgi lūdzam skaidrot jaundibināmās kapitālsabiedrības darbības modeli, gadījumā, ja uzbūvētos dzīvokļus nebūs iespējams izīrēt (ņemot vērā, ka 2025.- 2030.gadam paredzēts uzbūvēt vēl 2094 dzīvokļus, kamēr Latvijas demogrāfiskā un ekonomiskā situācija neliecina par būtisku iedzīvotāju un labi apmaksātu darba vietu pieaugumu reģionos. Vienlaikus, ņemot vērā, ka dzīvokļus paredzēts pārdot par cenu, kas pietuvināta tirgus cenai (būvniecības cena +20%) nav pamata plānot, ka ievērojamu skaitu jaunu dzīvokļu būs iespējams pārdot iedzīvotājiem, kuru maksātspēja neļauj iegādāties dzīvokli).

-

Vēršam uzmanību, ka konceptuālā ziņojuma (24 lpp.) kā A modeļa rezultāts norādīts “4000 dzīvokļi tiek sasniegti 2035.gadā (saskaņā ar VARAM ilgtermiņa mērķi, katrā novadu centrā un valstspilsētā trīs daudzīvokļu mājas ar 40 dzīvokļiem vienā gadā)”, kamēr konceptuālā ziņojuma 3.pielikumā sniegtais aprēķins paredz uz 2035.gadu 5856 uzbūvētus dzīvokļus. Turklāt VARAM norāda, ka “Apskatot modeļus, secināms, ka atbilstošākais ir A. modelis, izvērtējot sasniedzamā rezultāta ātrumu. Tāpat šis modelis neturpina jaunu dzīvokļu attīstību pēc mērķa sasniegšanas, kas nodrošina ierobežotu ietekmi uz tirgu.”, bet saskaņā ar 3.pielikuma aprēķinu norādītais mērķis 4000 dzīvokļi tiks sasniegts jau 2030.gadā. Lūdzam precizēt 3.pielikuma aprēķinus.

-

Vēršam uzmanību, ka Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.- 2030. gadam (turpmāk – NEKP), paredz EKII finasējuma ieguldījumu tajā ietverto pasākumu īstenošanā, kā viens no finansējuma avotiem (“Valsts budžets, t.sk., EKII”) tas ir norādīts  19 NEKP pasākumos. Ņemot vērā minēto, lūdzam skaidrot vai EKII finansējuma novirzīšana jaunveidojamās kapitālsabiedrības pamatkapitālam nevar atstāt būtisku ietekmi uz NEKP pasākumu realizāciju, ņemot vērā, ka NEKP ietverto mērķu sasniegšana un pasākumu realizācija prasa būtiski lielāku nacionālo līdzfinansējumu tieši publiskajā sektorā. Papildus lūdzam Ekonomikas ministrijas viedokli par minēto situāciju.

-

Veicot situācijas analīzi un izstrādājot iespējamo risinājumu mājokļu pieejamībai Latvijā, lūdzam sniegt izvērtējumu arī par “Attīstības finanšu institūcijas Altum” iespēju izmantošanu, nevis tikai informāciju par “Attīstības finanšu institūcijas Altum”  šobrīd realizējamām aktivitātēm. Norādām, ka Attīstības finanšu institūcijas likuma 2.panta otrajā daļā ir paredzēts, ka Finanšu institūcija ("Attīstības finanšu institūcija Altum" AS) cita starpā īsteno programmas mājokļu būvniecībai, rekonstrukcijai un renovācijai un valsts un pašvaldību infrastruktūras attīstībai, līdz ar to būtu nepieciešams izvērtēt vai jaunās kapitālsabiedrības veidošanai paredzēto finansējumu (100 milj. eiro apmērā) nav iespējams efektīvi izlietot, izmantojot jau esošas valsts kapitālsabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" kapacitāti. Papildus lūdzam sniegt "Attīstības finanšu institūcija Altum" viedokli par institūcijas iespējām sasniegt konceptuālajā ziņojumā norādīto mērķi, ja tiktu noteikts atbilstošs finansējums un pilnvarojums.

-

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta otro daļu izvērtējumu, ir jānodrošina konsultācijas ar kompetentajām institūcijām konkurences aizsardzības jomā un komersantus pārstāvošām biedrībām vai nodibinājumiem. Līdz ar to, lūdzam izvērtēt iespēju saskaņot konceptuālo ziņojumu ar Konkurences padomi un kapitālsabiedrības iecerētās darbības jomā ieinteresētos komersantus pārstāvošām organizācijām.

-

Konceptuālajā ziņojuma sadaļā “Tālāka rīcība” tiek rosināts Ministru kabinetam atbalstīt risinājumu “Valsts atbalsts pašvaldībām, lai nodrošinātu iedzīvotājiem kvalitatīvus un pieejamus īres mājokļus” ieceri par Mājokļa Fonda dibināšanu, kuras kapitāldaļu pārvaldība notiek sadarbībā starp VARAM, FM un EM. Vienlaikus tiks nodrošināta kapitāldaļu turētāju noteikšana atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 10. pantam, nosakot VARAM kā atbildīgo institūciju.”
Norādām, ka “Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma” 10.pants definē prasības attiecībā uz valsts kapitāla daļu turētāju. Lūdzam izmantot norādītajā tiesību normā lietoto terminu un atbilstoši precizēt, ka VARAM paredzēta kapitāla daļu turētāja funkcija kapitālsasbiedrībā. Papildus lūdzam skaidrot, kādā formā, jautājumos un kārtībā paredzēts īstenot “sadarbību kapitāldaļu pārvaldībā starp VARAM, FM un EM”, jo sadarbības iespēja kapitāla daļu turēšanā normatīvajos aktos nav paredzēta un ir pretrunā kapitāla daļu turētāja autonomijas principam.

-

Ziņojumā tirgus nepilnības izvērtējumam veltīta neliela sadaļa, kurā ietverta norāde, ka “Tirgus nepilnību pamato OECD veiktie pētījumi, Eiropas Komisijas ziņojumi par Latviju, Latvijas ekonomiskie attīstības pārskati, kā arī VARAM 2021. gadā veiktais statistikas datu apkopojums par komercbanku aizdevumiem nekustamajos īpašumos un būvniecībā” Lūdzam precizēt norādes uz konkrētiem pētījumiem, kuros izvērtēta tirgus nepilnība konkurences tiesību aspektā attiecībā uz paredzamajiem kapitālsabiedrības darbības veidiem, kā arī norādīt, kā tā izpaužas, ņemot vērā Konkurences padomes sagatavotajā Informatīvajā materiālā “Priekšnoteikumi Publisku -personu līdzdalībai kapitālsabiedrībā un tās izvērtēšana”[1]ietvertās vadlīniju norādes. Sadaļā norādīts uz apstākļiem, kas kavē privātā sektora investīcijas mājokļu tirgus attīstībā, un norādītais liecina, ka šķēršļiem ir finansiāls raksturs, nevis privātā sektora nespēja nosegt šo tirgus segmentu. Lūdzam izvērtēt, vai konstatēto tirgus nepilnību nav iespējams risināt, paplašinot komercsektoram vai pašvaldībām pieejamo finanšu/atbalsta instrument klāstu.
Lūdzam ņemt vērā, ka Konkurences padomes vadlīnijās norādīts, ka “pēc tirgus nepilnības apstākļu apzināšanas publiskai personai, apsverot iespējamos risinājumus un to lietderību, primāri jādod priekšroka risinājumiem, kas nav saistīti ar tās līdzdalību kapitālsabiedrībā. Ja tomēr kā lietderīgākais risinājums konstatētās tirgus nepilnības novēršanai tiek atzīta publiskas personas līdzdalība kapitālsabiedrībā, tai ir jāspēj pamatot, kāpēc citi iespējamie risinājumi, t.sk. komercdarbību veicinoši pasākumi, nav lietderīgi (piemēram, prasa pārlieku lielas finansiālas investīcijas).
Attiecīgi lūdzam papildināt konceptuālo ziņojumu.

-

Kaut gan Ziņojumā norādīts, ka “kamēr Ministru kabinets konceptuāli nav pieņēmis lēmumu par ziņojuma virzību, nav pamatojums izstrādāt ekonomisko izvērtējumu, ņemot vērā arī apjomīgās izmaksas, kas nepieciešamas šāda ekonomiskā izvērtējuma izstrādei“, tomēr konceptuālais ziņojums Ministru kabinetam tiek virzīts kā lēmums par labāko risinājumu un tajā norādīts, ka konkrētas normas paredzēts noteikt pie attiecīgā normatīvā akta  – pirms likumprojekta ”Mājokļu Fonda likums” un Ministru kabineta rīkojuma projekta “Par valsts kapitālsabiedrības “Mājokļu Fonda institūcija” dibināšanu”” iesniegšanas Ministru kabinetā.
Uzskatām, ka ir neiespējami izšķirties par konceptuāli labāko risinājumu pirms vispusīga dažādu iespējamo risinājumu ekonomiskā un tiesiskā izvērtējuma veikšanas.
Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt konceptuālo ziņojumu, ņemot vērā, ka  pirms konkrētu uzdevumu došanas (MK rīkojuma projekta 2.punkts un 3.punkts) – likumprojekta izstrāde un jaunas kapitālsabiedrības izveides rīkojuma sagatavošana -  ir nepieciešams izstrādāt pamatojumu kapitālsabiedrības biznesa modelim, ietverot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta otrajā daļā paredzēto ekonomisko izvērtējumu, norādot konkrētus kapitālsabiedrības iecerētos darbības veidus, vienlaikus pamatojot, ka citādā veidā nav iespējams efektīvi sasniegt iecerētos mērķus.
Uzskatām, ka tikai pēc norādīto izvērtējumu veikšanas ir iespējams pieņemt lēmumu par nepieciešamību izstrādāt attiecīgu normatīvu aktu un lemt par valsts līdzdalību jaunā kapitālsabiedrībā, vai cita modeļa izvēli.
 

-

Lūdzam precizēt konceptuālā ziņojuma 3.pielikumu:
1) norādot plānoto pozīcijas “Administrācijas izmaksas” saturu 600 000 eiro apmērā (indikatīvi izmaksu pozīcijas, piemēram, atalgojums, biroja uzturēšana, transports utml.);
norādīt visus izmantotos pieņēmumus (piemēram, aprēķinā izmantotais celtniecības cenu pieaugums 3% attiecībā pret iepriekšējo gadu);
2) precizēt institūciju plānotajam aizņēmumam 2024.-2025.gadā 100 milj apmērā, proti, vai  aizņēmums plānots no Valsts kases, komercbankas, EIB. Papildus lūdzam skaidrot situāciju, ja aizdevums netiks nodrošināts;
3) izmantot pieņēmumu par inflāciju (vismaz Latvijas Bankas prognozes uz 2024.gadu apmērā- 2,4% (https://www.bank.lv/darbibas-jomas/monetaras-politikas-istenosana/prognozes), precizējot vismaz izdevumu pozīcijas “Administrācijas izmaksas” un “Apsaimniekošanas izdevumi”.

-