Projekta ID
24-TA-82Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
12.12.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Lūdzam izvērtēt un precizēt vai sniegt skaidrojumus par likumprojekta 2. pantā ietvertajām likuma "Par akcīzes nodokli" (turpmāk - likums) vienībām, kurās pārrakstītas Padomes 2019. gada 19. decembra Direktīvas (ES) 2020/262, ar ko nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu (pārstrādāta redakcija) (turpmāk - Direktīva 2020/262) normas. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. panta trešo daļu direktīvas tām dalībvalstīm, kurām tās adresētas, uzliek saistības attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, bet ļauj šo valstu varasiestādēm noteikt to īstenošanas formas un metodes. Arī no Eiropas Savienības Tiesas prakses izriet, ka, lai ieviestu Eiropas Savienības tiesības nacionālajā tiesību sistēmā, nav obligāti, lai to saturs skaidri un detalizēti formālā un tekstuālā ziņā tiktu pārņemts normatīvajos vai administratīvajos aktos. Pietiek, ja tiek ievērots vispārīgais juridiskais konteksts, lai pietiekami skaidri un precīzi varētu piemērot Eiropas Savienības tiesības (Eiropas Kopienu Tiesas spriedums lietā C-428/04 Commission v Austria, 99. §.). Turklāt norādām, ka Eiropas Savienības tiesību normu pārrakstīšana nacionālajā tiesību sistēmā var radīt neskaidrības ne tikai attiecībā uz pašu nacionālās normas saturu (neatbilstoša juridiskā valoda un tehnika), bet arī ieviest nacionālajā tiesību sistēmā neatpazīstamus vai citādā nozīmē lietojamus terminus (vairāk sk. Tieslietu ministrijas 2014. gada Eiropas Savienības tiesību ieviešanas rokasgrāmata, 23. lpp. Pieejama: https://www.tm.gov.lv/lv/metodiskie-ieteikumi/es-tiesibu-ieviesanas-rokasgramata_25092014.pdf). Norādām, ka direktīva tiek adresēta visām dalībvalstīm, attiecīgi, normas pārņemot nacionālajā tiesību aktā, jāņem vērā abu tiesību aktu (proti, Eiropas Savienības direktīvas un nacionālā normatīva akta) atšķirības. Attiecīgi lūdzam precizēt likumprojektu vai sniegt skaidrojumus anotācijā, ņemot vērā turpmāk minēto:
1) vārds "dalībvalsts" ir aizstājams atkarībā no normas mērķa un konteksta (piemēram, norādot uz attiecīgo Latvijas kompetento iestādi v.tml.). Papildus norādām, ka Latvijas normatīvajā aktā nevar noteikt, kādas tiesības vai pienākumi ir citu dalībvalstu iestādēm, kā arī paredzēt, vai un kādus dokumentus persona var vai nevar iesniegt citā dalībvalstī;
2) lūdzam skaidrot, kas ir likumprojekta 2. pantā ietverto 2. panta 1.6 daļā minētās "zuduma normas" un kādā normatīvajā aktā tās ir noteiktas. Lūdzam likumprojektā atsaukties uz normatīvajiem aktiem atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 2.8. apakšnodaļai. Citastarp lūdzam skaidrot Direktīvas 2020/262 6. panta 7. punkta un 45. panta 2. punkta pārņemšanu, ņemot vērā norādi uz "kopīgajām daļēja zuduma robežvērtībām". Proti, lūdzam skaidrot, vai Komisija vēl nav noteikusi kopīgas daļēja zuduma robežvērtības saskaņā ar 6. panta 10. punktu;
3) lūdzam precizēt likumprojekta 2. pantā ietverto 2. panta 1.6 daļu vai sniegt skaidrojumu par norādi uz "pamatotu iemeslu aizdomām par krāpšanu vai pārkāpumu". Pirmkārt, lūdzam skaidrot, par kādu krāpšanu (proti, par krāpšanu kā civiltiesisku deliktu vai noziedzīgu nodarījumu) un par kādu pārkāpumu ir runa. Lūdzam arī skaidrot, kas ir saprotams ar "pamatotu iemeslu aizdomām par krāpšanu vai pārkāpumu", it īpaši ņemot vērā nevainīguma prezumpciju (sk. Kriminālprocesa likuma 19. pantu). Atgādinām, ka tiesiskajam regulējumam ir jābūt pietiekami skaidram un paredzamam.
1) vārds "dalībvalsts" ir aizstājams atkarībā no normas mērķa un konteksta (piemēram, norādot uz attiecīgo Latvijas kompetento iestādi v.tml.). Papildus norādām, ka Latvijas normatīvajā aktā nevar noteikt, kādas tiesības vai pienākumi ir citu dalībvalstu iestādēm, kā arī paredzēt, vai un kādus dokumentus persona var vai nevar iesniegt citā dalībvalstī;
2) lūdzam skaidrot, kas ir likumprojekta 2. pantā ietverto 2. panta 1.6 daļā minētās "zuduma normas" un kādā normatīvajā aktā tās ir noteiktas. Lūdzam likumprojektā atsaukties uz normatīvajiem aktiem atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 2.8. apakšnodaļai. Citastarp lūdzam skaidrot Direktīvas 2020/262 6. panta 7. punkta un 45. panta 2. punkta pārņemšanu, ņemot vērā norādi uz "kopīgajām daļēja zuduma robežvērtībām". Proti, lūdzam skaidrot, vai Komisija vēl nav noteikusi kopīgas daļēja zuduma robežvērtības saskaņā ar 6. panta 10. punktu;
3) lūdzam precizēt likumprojekta 2. pantā ietverto 2. panta 1.6 daļu vai sniegt skaidrojumu par norādi uz "pamatotu iemeslu aizdomām par krāpšanu vai pārkāpumu". Pirmkārt, lūdzam skaidrot, par kādu krāpšanu (proti, par krāpšanu kā civiltiesisku deliktu vai noziedzīgu nodarījumu) un par kādu pārkāpumu ir runa. Lūdzam arī skaidrot, kas ir saprotams ar "pamatotu iemeslu aizdomām par krāpšanu vai pārkāpumu", it īpaši ņemot vērā nevainīguma prezumpciju (sk. Kriminālprocesa likuma 19. pantu). Atgādinām, ka tiesiskajam regulējumam ir jābūt pietiekami skaidram un paredzamam.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
Atkārtoti lūdzam izvērtēt un vai nu precizēt likumprojektu, vai sniegt pamatotu un korektu skaidrojumu par to, kā likumprojekta 12. pantā pilnībā un korekti pārņemts Direktīvas 2020/262 17. panta 2. punkts, kas paredz, ka: "Nodrošinājumu nesniedz attiecībā uz energoproduktu pārvietošanu pa nostiprinātiem cauruļvadiem, izņemot pienācīgi pamatotos apstākļos." Attiecībā uz pasvītroto frāzi anotācijā sniegts skaidrojums, ka "[l]īdz šim nav konstatēti tādi apstākļi un gadījumi, kad būtu nepieciešamība šo papildu nosacījumu īstenot".
Atgādinām, ka Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā ir atzīts, ka tiesiskās drošības princips un nepieciešamība nodrošināt pilnīgu direktīvu piemērošanu juridiski, nevis tikai faktiski, prasa, lai visas dalībvalstis pārņemtu attiecīgās direktīvas prasības ar skaidru, precīzu un pārskatāmu tiesisko regulējumu, paredzot saistošas normas jomā, uz kuru tā attiecas. Dalībvalstīm ir šāds pienākums, lai novērstu jebkādas konkrētā brīdī esošās situācijas izmaiņas tajās un nodrošinātu, ka ikviens tiesību subjekts Kopienā, ietverot dalībvalstis, kurās noteikta direktīvā minēta darbība nepastāv, jebkuros apstākļos skaidri un precīzi zinātu savas tiesības un pienākumus (šajā ziņā sk. Eiropas Savienības Tiesas 2010.gada 14.janvāra spriedumu lietā C- 343/08 Komisija/Čehija 40. un 41.punkts un tajos norādītā judikatūra, ECLI:EU:C:2010:14). Eiropas Savienības Tiesas ieskatā tas, ka direktīvā minētā darbība netiek veikta kādā dalībvalstī, neietekmē tās pienākumu transponēt direktīvu, ja nav iespējams izslēgt iespēju, ka šāda darbība varētu pastāvēt nākotnē. Attiecīgi Eiropas Savienības Tiesas 2001. gada 13. decembra spriedumā lietā C-372/00 Komisija/Īrija un 2002. gada 30. maija spriedumā lietā C-441/00 Komisija/Apvienotā Karaliste tika nospriests, ka tas, ka Īrijā un Ziemeļīrijā nav ātrgaitas vilcienu, neatbrīvo Īriju un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti no pienākuma transponēt Padomes Direktīvu 96/48/EK par Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību. Eiropas Savienības tiesa spriedumā lietā C-372/00 Komisija pret Īriju ([2001] ECR I-10303, 13.pkt.) un lietā 420/85 Komisija pret Itāliju ([1987] ECR 2983, 5.pkt.) atzinusi, ka ir pieļaujamas atkāpes no direktīvas transponēšanas pienākuma ģeogrāfisku iemeslu dēļ.
Papildus atgādinām, ka tiesību akta projektā, kas pārņem Eiropas Savienības direktīvu, ir korekti un pilnībā jāpārņem direktīvā ietvertās minimālās prasības. Savukārt, ja tiek noteiktas stingrākas vai papildu prasības vai tiek izmantota direktīvā paredzētā dalībvalsts rīcības brīvība pārņemt kādu konkrētu normu, nepieciešams anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulā sniegt attiecīgu pamatojumu. Attiecīgi atkārtoti aicinām izvērtēt, vai likumprojektā ir pilnībā pārņemta Direktīvas 2020/262 17. panta 2. punktā ietvertā norma, un vai nu sniegt korektu un iepriekš minētajiem apsvērumiem atbilstošu skaidrojumu, vai arī precizēt likumprojektu.
Atgādinām, ka Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā ir atzīts, ka tiesiskās drošības princips un nepieciešamība nodrošināt pilnīgu direktīvu piemērošanu juridiski, nevis tikai faktiski, prasa, lai visas dalībvalstis pārņemtu attiecīgās direktīvas prasības ar skaidru, precīzu un pārskatāmu tiesisko regulējumu, paredzot saistošas normas jomā, uz kuru tā attiecas. Dalībvalstīm ir šāds pienākums, lai novērstu jebkādas konkrētā brīdī esošās situācijas izmaiņas tajās un nodrošinātu, ka ikviens tiesību subjekts Kopienā, ietverot dalībvalstis, kurās noteikta direktīvā minēta darbība nepastāv, jebkuros apstākļos skaidri un precīzi zinātu savas tiesības un pienākumus (šajā ziņā sk. Eiropas Savienības Tiesas 2010.gada 14.janvāra spriedumu lietā C- 343/08 Komisija/Čehija 40. un 41.punkts un tajos norādītā judikatūra, ECLI:EU:C:2010:14). Eiropas Savienības Tiesas ieskatā tas, ka direktīvā minētā darbība netiek veikta kādā dalībvalstī, neietekmē tās pienākumu transponēt direktīvu, ja nav iespējams izslēgt iespēju, ka šāda darbība varētu pastāvēt nākotnē. Attiecīgi Eiropas Savienības Tiesas 2001. gada 13. decembra spriedumā lietā C-372/00 Komisija/Īrija un 2002. gada 30. maija spriedumā lietā C-441/00 Komisija/Apvienotā Karaliste tika nospriests, ka tas, ka Īrijā un Ziemeļīrijā nav ātrgaitas vilcienu, neatbrīvo Īriju un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti no pienākuma transponēt Padomes Direktīvu 96/48/EK par Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību. Eiropas Savienības tiesa spriedumā lietā C-372/00 Komisija pret Īriju ([2001] ECR I-10303, 13.pkt.) un lietā 420/85 Komisija pret Itāliju ([1987] ECR 2983, 5.pkt.) atzinusi, ka ir pieļaujamas atkāpes no direktīvas transponēšanas pienākuma ģeogrāfisku iemeslu dēļ.
Papildus atgādinām, ka tiesību akta projektā, kas pārņem Eiropas Savienības direktīvu, ir korekti un pilnībā jāpārņem direktīvā ietvertās minimālās prasības. Savukārt, ja tiek noteiktas stingrākas vai papildu prasības vai tiek izmantota direktīvā paredzētā dalībvalsts rīcības brīvība pārņemt kādu konkrētu normu, nepieciešams anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulā sniegt attiecīgu pamatojumu. Attiecīgi atkārtoti aicinām izvērtēt, vai likumprojektā ir pilnībā pārņemta Direktīvas 2020/262 17. panta 2. punktā ietvertā norma, un vai nu sniegt korektu un iepriekš minētajiem apsvērumiem atbilstošu skaidrojumu, vai arī precizēt likumprojektu.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
Lūdzam anotācijā pamatot uz atkārtoto saskaņošanu likumprojekta 3. pantā ietverto papildinājumu (sk. likumprojekta 3. pantā ietvertā likuma 12. panta trīspadsmitās daļas 1. punktā un 2. punkta grozījumus (proti, vienību papildināšanu ar vārdu "pārreģistrē"). Norādām, ka katru grozījumu, kas ietverts likumprojektā, nepieciešams pamatot. Turklāt, ja tiek papildināts likumā paredzētais pilnvarojums Ministru kabinetam, lūdzam pamatot šāda pilnvarojuma ietveršanas nepieciešamību un saturu.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Anotācija (ex-ante)
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
Priekšlikums
Aicinām izvērtēt, vai saistībā ar paredzētajām izmaiņām likuma 18. panta piektajā un 6.1 daļā būs nepieciešamas izmaiņas Ministru kabineta 2015.gada 14.aprīļa noteikumos Nr.194 "Kārtība, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi iezīmētai (marķētai) dīzeļdegvielai (gāzeļļai), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem", kas izdoti citastarp uz likuma 18. panta piektajā un 6.1 daļā ietvertā pilnvarojuma pamata. Attiecīgi aicinām izvērtēt un vai nu papildināt anotācijas 4. sadaļu, vai arī sniegt skaidrojumu, kādēļ tas nav nepieciešams.
Piedāvātā redakcija
-