Atzinums

Par Informatīvā ziņojuma 5.sadaļu “Priekšlikumi turpmākai rīcībai un protokolēmumu”

SIF konceptuāli iebilst pret informatīvajā ziņojumā un protokollēmuma projektā piedāvāto risinājumu kopumu, vēršot uzmanību uz to savstarpējo neatbilstību un pretrunīgumu. Informatīvajā ziņojumā ietvertie secinājumi un priekšlikumi ne visos gadījumos ir saskanīgi ar Kultūras ministrijas pasūtīto SIF funkciju, administrēto atbalsta programmu un izdevumu efektivitātes audita (turpmāk - audits) ziņojumā konstatēto un Kultūras ministrijas vadītās Darba grupas (turpmāk - Darba grupa) secinājumiem, savukārt protokollēmuma projektā paredzētie uzdevumi un risinājumi atsevišķos jautājumos neatbilst informatīvajā ziņojumā norādītajam. Tādējādi nav viennozīmīgi identificējams piedāvāto risinājumu pamatojums un paredzētā turpmākā rīcība.

Informatīvā ziņojuma 5. sadaļā “Priekšlikumi turpmākai rīcībai” norādīts, ka saistībā ar Sabiedrības integrācijas fonda nākotni būtu nepieciešams scenārijs, kas saglabātu uzkrāto institucionālo kapacitāti un profesionālo pieredzi, vienlaikus pilnveidojot pārvaldības modeli, precizējot SIF mandātu un novēršot audita ziņojumā identificētās nepilnības. Tāpat informatīvajā ziņojumā paredzēta konceptuālā ziņojuma par SIF attīstības scenārijiem izstrāde un nepieciešamo grozījumu izvērtēšana SIF likumā un citos normatīvajos aktos. Minētais liecina par nepieciešamību vispirms veikt pilnvērtīgu un visaptverošu dažādu attīstības alternatīvu izvērtējumu, pirms tiek pieņemti lēmumi par būtiskām institucionālām pārmaiņām.

Savukārt protokollēmuma projekta 4. punkts un tā apakšpunkti pēc būtības paredz SIF funkciju pārdali pa citām institūcijām, tādējādi faktiski virzot uz esošā institucionālā modeļa izbeigšanu un nesaglabājot SIF uzkrāto institucionālo kapacitāti un profesionālo pieredzi. Tādējādi tiek radīta pretruna starp informatīvajā ziņojumā pausto nepieciešamību izvērtēt dažādus attīstības scenārijus un protokollēmuma projektā jau paredzēto konkrēto institucionālo risinājumu. Tas rada iespaidu, ka lēmums par izvēlamo risinājumu ir pieņemts pirms pilnvērtīgas attīstības scenāriju salīdzinošās izvērtēšanas un konceptuālā ziņojuma sagatavošanas.

SIF ieskatā šāda pieeja neatbilst labas pārvaldības un uz pierādījumiem balstītas lēmumu pieņemšanas principiem. Ja tiek atzīta nepieciešamība pēc visaptveroša SIF attīstības scenāriju izvērtējuma, līdz šāda izvērtējuma pabeigšanai nav pamatoti informatīvajā ziņojumā un protokollēmuma projektā ietvert priekšlikumus, kas pēc būtības paredz iepriekš noteiktu institucionālās reformas rezultātu.

Tādēļ SIF aicina precizēt informatīvā ziņojuma un protokollēmuma projekta formulējumus, nodrošinot to savstarpēju konsekvenci, pamatotību un neitralitāti attiecībā uz izvērtējamajiem attīstības scenārijiem, kā arī paredzot lēmumu par SIF turpmāko institucionālo modeli pieņemt tikai pēc pilnvērtīgas un visaptverošas alternatīvu izvērtēšanas.

Papildus informējam, ka SIF savā 15.07.2026. vēstulē Kultūras ministrijai "Viedoklis par audita ziņojumu" ir norādījis "Ziņojumā ir ietverti vērtīgi secinājumi un priekšlikumi SIF darba pilnveidei un efektīvākai uzdevumu veikšanai.
Vienlaikus novērtējam auditoru pozitīvo vērtējumu SIF vadības un kontroles sistēmām, t.sk., skaidrai projektu konkursu un uzraudzības procedūrai, vienotai digitālai finansējuma pārvaldības platformai, kā arī uzkrātai pieredzei, kas var kalpot par labās prakses piemēru un atbalsta resursu citu publiskās pārvaldes institūciju darbā, pilnveidojot subsīdiju un dotāciju administrēšanu. Vienlaikus apliecinām gatavību, izmantojot uzkrāto kompetenci, pieredzi un izveidotos risinājumus, uzņemties atbildību arī par citām ar finansējuma administrēšanu saistītām programmām."
 

-

Par 3. nodaļas finansiālās ietekmes kopsavilkuma tabula un 5. nodaļas rindkopa par fiskāli neitrālām izmaiņām.
 Lūdzam papildināt ziņojumu ar skaidrojumu par programmu pārdales finansiālās ietekmes aprēķinu tvērumu un ierobežojumiem.
Lai salīdzinātu alternatīvas, aprēķinos nepieciešams vienāds programmu un funkciju tvērums, periods un izmaksu attiecināšanas principi. Atsevišķi jānorāda pārejas perioda izmaksas un pastāvīgās administrēšanas izmaksas, tostarp informācijas sistēmu, datu pārņemšanas un atbalsta funkciju nodrošināšanai. Finansējuma pārcelšana no viena resora uz citu pati par sevi nepierāda izmaksu samazinājumu.
 

“Piedāvāto izmaiņu fiskālā neitralitāte pārbaudāma konceptuālajā ziņojumā, sagatavojot salīdzināmus izmaksu aprēķinus par iesaistītajām institūcijām kopumā, atsevišķi norādot pārejas perioda un pastāvīgās izmaksas, finansējuma avotus un ietekmi uz pieejamā finansējuma apjomu.”

Par 2.1. apakšnodaļas 1. punkts un 4. nodaļas secinājumu 3. punkts.

Lūdzam precizēt apgalvojumu “Neatbilstība starp normatīvi noteikto mandātu un faktisko darbības apjomu.” SIF likuma 3. panta pirmā daļa nosaka SIF mērķi atbilstoši attīstības plānošanas dokumentiem finansiāli atbalstīt un veicināt sabiedrības integrāciju, kā arī atbalstīt publiskā un nevalstiskā sektora attīstības programmu un projektu īstenošanu. Savukārt 3. panta otrā daļa šo mērķi konkretizē, nosakot SIF uzdevumu piesaistīt, uzkrāt, pārvaldīt un sadalīt līdzekļus sabiedrības integrācijas un publiskā un nevalstiskā sektora attīstības projektu īstenošanai, kā arī organizēt projektu konkursus finansējuma saņemšanai.

No minētā regulējuma izriet, ka likumdevējs SIF darbības tvērumu ir sasaistījis ar sasniedzamo sabiedrības integrācijas mērķi, atbalstāmo projektu saturu un attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm.

Papildus minētajām tiesību normām atsevišķi uzdevumi SIF ir noteikti citos normatīvajos aktos un Ministru kabineta lēmumos. Ministru kabinets SIF ir noteicis dažādu valsts budžeta un ārvalstu finanšu instrumentu finansētu programmu un projektu administrēšanu un īstenošanu.

Vienlaikus jāņem vērā, ka tiesību norma nav interpretējama tā, it kā tās saturs būtu nemainīgs kopš tās pieņemšanas dienas un sabiedrības vajadzības šajā laikā nebūtu mainījušās. Īpaši tas attiecināms uz tādām jomām kā sabiedrības integrācija, pilsoniskā sabiedrība, informācijas vide un mediji, kur sabiedrības struktūra, tehnoloģijas, komunikācijas veidi un apdraudējumi laika gaitā būtiski mainās.

Nepieciešamība precizēt SIF likumā noteikto kompetences ietvaru ir nošķirama no secinājuma par SIF līdzšinējās darbības neatbilstību tiesību normām.
 

“Ņemot vērā SIF administrētās programmas un īstenotos projektus, kā arī citos normatīvajos aktos un Ministru kabineta lēmumos SIF noteiktos uzdevumus, izvērtējama nepieciešamība precizēt Sabiedrības integrācijas fonda likumā noteikto SIF kompetences ietvaru.”
 

Par 2.1. apakšnodaļas 2. punkts un ar dubulto lomu saistītie secinājumi 2.2. apakšnodaļā un 4. nodaļā.

 Lūdzam konkretizēt aprakstītos lomu konflikta, interešu konflikta un konkurences kropļošanas riskus, norādot, kurās programmās vai procesos tie identificēti, un izvērtēt risku novēršanas iespējas ar funkciju un lēmumu pieņemšanas nodalīšanu.

SIF likuma 3. panta otrās daļas 12. punkts paredz SIF kā finansējuma saņēmējam īstenot Eiropas Savienības un ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētus projektus. Savukārt likuma 7. panta piektā daļa paredz, ka SIF var būt projektu īstenotājs. Šo funkciju līdzāspastāvēšana pati par sevi nepamato secinājumu par konkrētu interešu konfliktu.

Informatīvajā ziņojumā nav norādīts, kurās programmās vai procesos šāds risks ir konstatēts, kā arī nav izvērtēts, vai to iespējams novērst ar funkciju nodalīšanu un esošo kontroles mehānismu pilnveidi SIF.

Papildus vēršam uzmanību uz to šāds vērtējums neņem vērā Latvijas attīstības plānošanas sistēmu un SIF vietu tās īstenošanā. Saskaņā ar Attīstības plānošanas sistēmas likumu valsts attīstības prioritātes tiek noteiktas ilgtermiņa un vidēja termiņa plānošanas dokumentos, tostarp Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam un Nacionālajā attīstības plānā. Tieši šie dokumenti kalpo par pamatu nozaru politikām un ES fondu investīciju plānošanai. Līdz ar to SIF darbības jomas nav vērtējamas atrauti no valsts attīstības prioritātēm, jo SIF īsteno konkrētu politiku mērķus, kas noteikti valsts stratēģiskajos dokumentos. SIF darbība nav patstāvīgi izvēlēta institūcijas iniciatīva, bet balstās valsts deleģētos uzdevumos un normatīvajā regulējumā. SIF regulāri nodrošina dažādu nozaru ministriju politiku ieviešanu, tostarp tādās jomās kā atbalsts ģimenēm, sociālās inovācijas, pilsoniskās sabiedrības stiprināšana, senioru izglītības iniciatīvas un citi valsts pārvaldes uzdevumi. Šādu programmu īstenošana tiek uzticēta SIF tieši tādēļ, ka gadu gaitā ir izveidota būtiska institucionālā kompetence darbā ar nevalstisko sektoru, sabiedrības līdzdalību un sociālās integrācijas jautājumiem.

Tādēļ nav korekti SIF funkcijas raksturot kā vienkāršu projektu administrēšanu. SIF pievienotā vērtība ir ne tikai projektu konkursu organizēšana, līgumu slēgšana vai finanšu uzraudzība, bet arī saturiskā ekspertīze attiecīgajās politikas jomās. SIF uzkrāj zināšanas par mērķgrupām, izvērtē programmu efektivitāti, nodrošina metodisko atbalstu un veicina labās prakses izplatīšanu. Tieši šī kompetence ir viens no būtiskiem priekšnoteikumiem sekmīgai valsts un ES finansētu programmu īstenošanai.

 

-

Lūdzam svītrot teikumu Informatīvajā ziņojumā "Ētikas un interešu konflikta kontroles dokumenti, saskaņā ar Valsts kancelejas 2023. gada horizontālā audita konstatējumiem, nav pilnībā pielāgoti labās prakses prasībām."

SIF ir īstenojis horizontālā audita Nr. 3/2022 “Par interešu konflikta un korupcijas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu (tostarp interešu konflikta un korupcijas risku vadību, trauksmes celšanas iekšējās kontroles sistēmu)” ieteikumu identificēt korupcijas riskam pakļautās funkcijas, darbības jomas un amatus atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadlīnijām, kā arī nodrošināt šāda izvērtējuma regulāru aktualizēšanu. Minētā ieteikuma ieviešanas termiņš bija noteikts līdz 2023. gada 15. novembrim.
Ieteikuma izpildes ietvaros SIF ir veikti un dokumentēti šādi pasākumi:

2023.gada 13.decembrī apstiprināts iestādes Ētikas kodekss, kas nosaka rīcību interešu konflikta gadījumos;
ar SIF 2024. gada 12. janvāra rīkojumu Nr. 1-3/2024/3 apstiprināts izvērtējums par interešu konflikta un korupcijas riskiem visvairāk pakļautajām funkcijām, darbības jomām un amatiem;
ar SIF 2025. gada 23. oktobra rīkojumu Nr. 1-3/2025/71 veikta minētā izvērtējuma aktualizēšana;
ar SIF 2026. gada 28. aprīļa rīkojumu Nr. 1-1/2026/11 apstiprināta Interešu konflikta risku izlases veida pārbaudes kārtība;
ar SIF 2026. gada 8. jūlija rīkojumu Nr. 1-3/2026/57 noteikta interešu konflikta risku izlases veida pārbaužu organizēšana;
ar SIF 2026. gada 23. jūlija rīkojumu Nr. 1-3/2026/64 noteiktas pārbaudāmās amatpersonas.
Tādējādi SIF ir ne tikai izpildījis auditā sniegto ieteikumu, bet arī ieviesis papildu mehānismus interešu konflikta un korupcijas risku identificēšanai, uzraudzībai un kontrolei.

Papildus skaidrojam, ka SIF savā 15.07.2026. vēstulē Kultūras ministrija "Viedoklis par audita ziņojumu" ir vērsis uzmanību, ka laika periods, kas tika atvēlēts iepazīties ar audita ziņojuma projektu un sagatavot viedokli, bija salīdzinoši īss, ņemot vērā ziņojuma apjomu un tajā ietverto secinājumu nozīmīgumu. Šajā vēstulē SIF pauda gatavību nepieciešamības gadījumā sniegt papildu informāciju par audita  ziņojuma projektā konstatētajām neprecizitātēm, nepilnīgiem pieņēmumiem un secinājumu argumentiem.
 

-

Par 1. nodaļas 3. scenārija apraksts un gala priekšlikumu 2. punkts; 3. nodaļas 3. scenārijs; 4. nodaļas pasākumu 2. punkts.

Iebilstam pret priekšlikumu atteikties no projektu īstenotāja funkcijas, jo ziņojumā nav pamatota šādu izmaiņu nepieciešamība un paredzamie ieguvumi. Projektu īstenošana ir viens no SIF  likumā paredzētajiem SIF uzdevumiem, un tās pārtraukšana nav pamatojama, neizvērtējot potenciālos ieguvumus  no funkciju nodalīšanas. Tādēļ lūdzam svītrot minēto priekšlikumu.

Ziņojuma 1. un 3. nodaļā paredzēta atteikšanās no projektu īstenotāja funkcijas, savukārt 4. nodaļā šīs izmaiņas attiecinātas tikai uz jomām, kurās projektus var īstenot nevalstiskās organizācijas, nosakot pārejas periodu līdz pilnīgai projektu saistību izpildei. Šie formulējumi paredz atšķirīgu izmaiņu apjomu un neļauj noteikt, kuru projektu īstenošanu SIF turpinās un uz kuriem attieksies paredzētās izmaiņas.

Eiropas Savienības finanšu instrumentu finansēto projektu/programmu īstenošanā jāievēro attiecīgo programmu nosacījumi, t.sk. par funkciju nodalīšanu un uzņemtās līgumsaistības. Ziņojumā nav skaidri norādīts, vai un kā paredzētās izmaiņas skars šos projektus/programmas un kā SIF lomas maiņa projektu īstenošanā saistīta ar protokollēmumā paredzēto programmu administrēšanas nodošanu ministrijām un citām institūcijām. Nav arī veikts programmu/projektu nodošanas efektivitātes un lietderības pamatojums, kas demonstrētu potenciālos ieguvumus no pārdales.
 

“Nostiprināt Sabiedrības integrācijas fondu kā centralizētu publiskā finansējuma administrētāju saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības, mediju un citās jomās, veidojot starpresoriskus risinājumus un iesaistot nevalstiskās organizācijas. Noteikt pārejas periodu esošo līgumsaistību izpildei.”
 

Par 1.nodaļas gala priekšlikumu 1. punkts; 2.1. apakšnodaļas 5. punkts; 3. nodaļas finanšu tabulas 1. scenārija piezīme; 4. nodaļas pasākumu 1. punkts.

Attiecībā uz personālresursu jautājumu, uzskatām, ka secinājumi par amata slodzēm, un nepieciešamo personāla kapacitāti nav pietiekami pamatoti ar skaidri aprakstītu metodiku vai ietekmes izvērtējumu. Lūdzam vienādot formulējumus par 5,7 amata slodzēm un svītrot finanšu tabulas norādi par amatu pārtraukšanu kā noteiktu scenārija rezultātu. Amatu un slodžu nepieciešamību lūdzam saistīt ar detalizētu pienākumu un faktiskās noslodzes izvērtējumu.

Audita secinājums par 5,7 amata slodzēm paredz alternatīvas – pienākumu maiņu vai nodarbināšanas pamatojuma pārskatīšanu. Audita 16. un 21. rekomendācijā aplūkota arī pienākumu pārprofilēšana un kontroles funkcijas stiprināšana. Tādēļ minētais rādītājs nav automātiski uzskatāms par likvidējamo amata vietu skaitu vai budžeta ietaupījumu.

Amata nosaukuma vai atsevišķu pienākumu līdzība pati par sevi nepierāda funkciju dublēšanos. To var secināt tikai pēc pilnvaru, atbildības un faktiskās noslodzes salīdzinājuma.
 

“Īstenot audita rekomendācijas par 5,7 amata slodzēm, precizējot pienākumu sadalījumu un nodarbināšanas pamatojumu, tostarp paredzot pienākumu pārprofilēšanu finanšu piesaistei vai iekšējās kontroles stiprināšanai, ja nepieciešams.”

Par 2.1. apakšnodaļas 6. punkts.

Lūdzam papildināt SKDS aptaujas rezultātu izklāstu ar auditā norādītajiem kopējiem informētības rādītājiem un nošķirt informētību no uzticēšanās vērtējuma.

Auditā norādīts, ka 2025. gadā par Fondu bija dzirdējuši 73 % iedzīvotāju un 33 % ļoti labi vai kopumā zināja, kas ir SIF un ar ko tas nodarbojas. Ziņojumā izceltais 5,4 % rādītājs raksturo tikai daļu no informētības atbilžu sadalījuma. Tā izmantošana bez pārējo kategoriju norādīšanas nesniedz pilnīgu priekšstatu. Bez papildu analīzes nepierāda konkrēta institucionālā modeļa vai nosaukuma maiņas nepieciešamību.

Jāņem vērā arī SIF atpazīstamība potenciālo finansējuma saņēmēju vidū - pat, ja saskaņā ar SKDS datiem sabiedrība kopumā nav pietiekami informēta par SIF darbību, tad  esošie un potenciālie sadarbības partneri pilnīgi noteikti identificē Fondu kā centralizētu finansējuma administrētāju saliedētas sabiedrības, pilsoniskās sabiedrības, diasporas, mediju, ģimeņu atbalsta un citās jomās, nodrošinot atklātu konkursu organizēšanu, finansējuma sadali un uzraudzību. Programmas sadrumstalojot pa dažādām institūcijām būs nepieciešams ieguldīt daudz papildu resursu jauno administrētāju atpazīstamības veicināšanā, lai finansējuma saņēmējiem būtu iespējams identificēt, kura programma attiecas uz kuru administrētāju.
 

“Saskaņā ar auditā atspoguļotajiem 2025. gada SKDS aptaujas rezultātiem par Fondu bija dzirdējuši 73 % iedzīvotāju, bet 33 % ļoti labi vai kopumā zināja, kas ir SIF un ar ko tas nodarbojas. SIF uzticējās 19 %, neuzticējās 37 %, savukārt 44 % nebija konkrēta viedokļa. Šie dati norāda uz nepieciešamību uzlabot izpratni par SIF uzdevumiem un rezultātiem un padziļināti izvērtēt uzticēšanos ietekmējošos faktorus.”

Lūdzam izteikt 2. punktu jaunā redakcijā, nosakot izvērtējuma saturu, un Kultūras ministrijai tā veikšanas procesā nodrošināt SIF  iesaisti un svītrojot atsauci uz 4. punktā iepriekš noteikto programmu pārdali.

Pašreizējais formulējums “visaptverošs attīstības scenārijs” nenosaka, kādi pierādījumi nepieciešami risinājuma izvēlei. Lai konceptuālais ziņojums ļautu pieņemt pamatotu lēmumu, tajā jābūt salīdzināmām alternatīvām, aprēķiniem un skaidram pārejas risinājumam. SIF iesaiste nepieciešama, lai izvērtējumā tiktu pilnīgi atspoguļoti izpildāmie uzdevumi, kopīgie resursi un uzņemtās saistības.
 

“2. Kultūras ministrijai  sadarbībā ar Finanšu ministriju, Valsts kanceleju un attiecīgajām nozaru ministrijām un piesaistot Sabiedrības integrācijas fondu līdz 2027. gada 11. janvārim noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu par SIF turpmāko attīstību.  Piedāvātajam risinājumam paredzēt pārejas kārtību, kas nodrošina uzdevumu un saistību nepārtrauktu izpildi, un norādīt nepieciešamos grozījumus Sabiedrības integrācijas fonda likumā un saistītajos normatīvajos aktos.”

Lūdzam precizēt 3. punktu, paredzot izvērtēt SIF padomes sastāvu un pilnvaras, iepriekš nenosakot ministru aizstāšanu ar valsts sekretāriem. Nepieciešamību mainīt SIF nosaukumu lūdzam izvērtēt kopā ar priekšlikumiem par SIF turpmākajiem uzdevumiem.

Audita 7. rekomendācijā piedāvāts pārskatīt SIF padomes lomu projektu apstiprināšanā, paredzot lēmumu pieņemšanu SIF sekretariāta direktora līmenī. Savukārt 8. rekomendācija attiecas uz ministriju pārstāvniecības atbilstību SIF administrēto programmu jomām. Tādēļ padomes sastāva izmaiņas vērtējamas kopā ar tās pilnvarām un atbildību.   Ministru aizstāšana ar valsts sekretāriem pati par sevi nemaina lēmumu pieņemšanas kārtību un nepamato secinājumu par politiskās ietekmes mazināšanu. Saskaņā ar auditoru ieteikumiem aicinām izvērtēt arī SIF sekretariāta direktora iespējamu iesaisti lēmumu pieņemšanas procesā, lai depolitizētu SIF pieņemtos lēmumus.
 

Piedāvātajā protokollēmuma redakcijā vārdus “padomes lomu lēmumos par finansējuma piešķiršanu” aizstātu ar:
“padomes un sekretariāta direktora pilnvaru un atbildības sadalījumu lēmumos par finansējuma piešķiršanu”.
 

Lūdzam svītrot 4. punktu un 4.1.–4.6. apakšpunktu. Programmu administrēšanas alternatīvu izvērtēšanas uzdevumu lūdzam ietvert precizētajā 2. punktā.

2. punkts paredz vēl tikai izstrādāt konceptuālo ziņojumu par SIF turpmāko attīstību. Vienlaikus 4. punktā ar formulējumu “paredzot” jau norādītas institūcijas, kurām paredzēts nodot programmu administrēšanu. Lai gan šis punkts pats par sevi vēl neveic programmu nodošanu, tas iepriekš nosaka sagatavojamā risinājuma būtiskus elementus un ierobežo alternatīvu izvērtējumu.

Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 “Ministru kabineta kārtības rullis” 47. punkts nošķir informatīvu ziņojumu no konceptuālu jautājumu risināšanas, savukārt 49. punkts paredz protokollēmumā noteikt turpmākus uzdevumus. Tādēļ šajā stadijā nosakāms izvērtēšanas uzdevums, nevis iepriekš izraudzīta programmu piekritība.

Atkārtoti norādām, ka nav sniegts pietiekams katras paredzētās pārdales izmaksu, funkciju un programmas administrēšanai nepieciešamo resursu salīdzinājums, saglabājot tās administrēšanu SIF vai nododot to citai institūcijai. Ziņojuma 4. scenārija aplēses neattiecas tieši uz 4.1.–4.6. apakšpunktā piedāvāto iestāžu sadalījumu. Arī audita 123.–124. lappusē attiecīgo programmu piekritība 3. scenārijā pārsvarā saglabāta SIF kā programmas administrētāju, bet 4. scenārijā vairākām programmām norādītas citas atbildīgās institūcijas nekā protokollēmuma projektā.

Ziņojumā nav norādīts, kā paredzētā programmu administrēšanas nodošana citām institūcijām mazinās politiskās ietekmes riskus lēmumos par finansējuma piešķiršanu. Šāda secinājuma pamatošanai nepieciešams salīdzināt pašreizējo un paredzēto projektu vērtēšanas un lēmumu pieņemšanas kārtību, tostarp lēmumu pieņēmēju pilnvaras un neatkarības nodrošināšanas mehānismus. Bez šāda salīdzinājuma programmu pārdales saistība ar lēmumu depolitizāciju nav pamatota.

Cita starpā norādām, ka audits iesaka lēmuma pieņemšanā par apstiprināmiem projektiem mainīt līdzšinējo kārtību, paredzot sekretariāta direktora lomu un atbildību par apstiprināmiem projektiem. Auditori šādu pieeju piedāvājuši kā risinājumu lēmumu pieņemšanas "depolitizācijai", taču informatīvajā ziņojumā tas nav pieminēts.
 

-

Programma jau ir integrēta vienotā SIF ģimeņu atbalsta ekosistēmā kopā ar iniciatīvām “Ģimenei draudzīga darbavieta”, Latvijas Goda ģimenes programmu un ESF+ projektu “Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana”. Vietagimenei.lv vienkopus nodrošina pašvaldību profilus, salīdzināšanu, atbalsta informāciju un labo praksi. Programmas nodalīšana mazinātu satura, datu, komunikācijas un mērķgrupu sasniegšanas sinerģiju.

Funkcijas nodošanas efektivitāte nav pamatota. Programmas pārcelšana nozīmē arī jaunu procesu izveidi, līgumu grozījumus, informācijas sistēmu pielāgošanu, datu un arhīva migrāciju, komunikācijas maiņu un pārejas vadību. Bez pilna izmaksu un ieguvumu aprēķina nav pamata apgalvot, ka Programmas nodošana VARAM būtu efektīvāka vai fiskāli neitrāla. Valsts pārvaldes iekārtas likums prasa izvērtēt uzdevuma būtību, efektivitāti, tiesiskumu un demokrātiskās kontroles iespējas.

SIF ir uzkrāta institucionālā pieredze, zināšanas un kompetences, sadarbības kontakti ar pašvaldībām un ģimeņu organizācijām, vērtēšanas pieredze, datu kopas, metodika, digitālie risinājumi un tiek nodrošināta programmas atpazīstamība. Programmas pārcelšana radītu uzkrātās zinātības zuduma, procesa pārtraukuma, nevienmērīgas datu pēctecības un mērķgrupu neskaidrības riskus. Šie riski īpaši jāvērtē, jo pašlaik ESF+ projekta ietvaros notiek interneta vietnes vietagimenei.lv pilnveide, kurā ietverts arī Programmas modulis.
 

-

Par  2.1. Konstatētie izaicinājumi SIF darbībā 1) neatbilstība starp noteikto mandātu un faktisko darbības apjomu

Vēršam uzmanību uz to, ka modernas pārvaldības joma nav vērtējama atrauti no SIF likumā noteiktajiem uzdevumiem. Efektīva sadarbība starp valsts pārvaldi, pašvaldībām un pilsonisko sabiedrību veicina sabiedrības līdzdalību un uzticēšanos valsts institūcijām, kas ir viens no integrētas sabiedrības priekšnoteikumiem. Turklāt likums paredz SIF tiesības un pienākumus atbalstīt publiskā un nevalstiskā sektora attīstības programmas un projektus, kas dod pietiekamu tiesisko ietvaru šādu aktivitāšu administrēšanai.

Nav pamats  apgalvojumam, ka mediju atbalstam nav pietiekama tiesiskā pamata. SIF kā publisko tiesību juridiska persona darbojas ne tikai uz SIF likuma pamata, bet arī saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem un tai deleģētajām valsts pārvaldes funkcijām. Likuma 2. panta ceturtā daļa skaidri paredz, ka SIF funkcionālās padotības formu un saturu nosaka normatīvie akti, saskaņā ar kuriem SIF pilda attiecīgās valsts pārvaldes funkcijas vai uzdevumus. Līdz ar to SIF kompetence var tikt konkretizēta arī citos normatīvajos aktos, tostarp budžeta likumos un ar tiem saistītajos regulējumos. Piemēram, SIF loma MAF administrēšanā ir nostiprināta arī Latvijas mediju politikas pamatnostādnēs 2024.–2027. gadam un to īstenošanas dokumentos. Tādējādi MAF administrēšana SIF ir daļa no valsts noteiktās mediju politikas īstenošanas. MAF finansējuma avots ir valsts budžets. Kultūras ministrija SIF piešķir finansējumu konkrētu mediju atbalsta programmu īstenošanai, un starp KM un SIF tiek slēgts līgums par valsts budžeta finansējuma izlietojumu. Līgumā tiek noteikts uzdotais uzdevums, piešķirtā finansējuma izmantošanas nosacījumi, kā arī uzdevuma izpildes un finansējuma izlietojuma uzraudzības pasākumi.

Tādēļ lūdzam ņemt vērā, ka nav pamatots apgalvojums par neatbilstību starp SIF normatīvi noteikto mandātu un faktisko darbības apjomu. SIF kompetence nav interpretējama, balstoties tikai uz šauru jēdziena “sabiedrības integrācija” gramatisko izpratni, bet gan sistēmiski, ņemot vērā SIF likumā noteiktos uzdevumus, citos normatīvajos aktos deleģētās funkcijas, valsts attīstības plānošanas dokumentus un valsts budžeta lēmumus. Vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanas un modernas pārvaldības jomas ir cieši saistītas ar sabiedrības saliedētības, pilsoniskās līdzdalības, uzticēšanās valsts institūcijām un demokrātiskas pārvaldības veicināšanu, kas pēc būtības veido sabiedrības integrācijas politikas sastāvdaļas.
 

-

Par 2.1. Konstatētie izaicinājumi SIF darbībā 4) Nepilnīga rezultatīvo rādītāju sistēma.

Nepiekrītam šādam vērtējumam, jo vienā secinājumā ir apvienoti savstarpēji atšķirīgi un pakārtoti jautājumi, nepierādot cēloņsakarību starp tiem.

Iestādes darbības stratēģija (turpmāk - IDS) ir saistīta ar konkrētajā plānošanas periodā aktuālajiem politikas mērķiem, kuru īstenošanai nepieciešama atbilstoša iestādes kapacitāte un spējas. Līdz ar to IDS nav jāuzskaita visi attīstības plānošanas vai politisko vadlīniju dokumentos minētie mērķi, tāpat nav jādublē attīstības plānošanas vai citos dokumentos ietvertie uzdevumi, bet ir jānosaka iestādes attīstības prioritātes un mērķi, kas stiprinās iestādi, tās kapacitāti un spējas sasniegt attīstības plānošanas dokumentos noteiktos mērķus.

Vēršam uzmanību uz to, ka NVO fonds ir izveidots, pamatojoties uz Ministru kabineta 2015. gada 16. decembra rīkojumu Nr. 792 “Par konceptuālo ziņojumu ‘Par valsts finansēta nevalstisko organizāciju fonda izveidi’”, ar kuru Ministru kabinets atbalstīja konceptuālajā ziņojumā ietverto risinājumu un noteica Kultūras ministriju un Sabiedrības integrācijas fondu par atbildīgajām institūcijām tā īstenošanā. Rīkojums vienlaikus uzdeva SIF izstrādāt NVO fonda darbības stratēģiju, ievērojot konceptuālajā ziņojumā noteiktos mērķus, prioritātes un finansējuma piešķiršanas principus. Līdz ar to atsevišķas programmas stratēģiskie mērķi, darbības virzieni un tiem piesaistītie rādītāji ir vērtējami konkrētās programmas kontekstā, nevis attiecināmi uz visas institūcijas darbības rezultativitāti. Papildus norādām, ka nav pamatots secinājums, ka rezultatīvo rādītāju sistēma SIF būtu nepilnīga, ja nav identificēti konkrēti rādītāji, kuri neatbilst programmu mērķiem, nav izmērāmi vai nenodrošina rezultātu uzraudzību. Lai izdarītu šādu secinājumu, nepieciešams izvērtēt gan valsts budžeta rezultatīvos rādītājus, gan nozaru politiku dokumentos noteiktos rādītājus, ES fondu programmās noteiktās uzraudzības prasības.

Saskaņā ar Valsts kontroles  lietderības revīzijā “Vai politika sabiedrības saliedētības jomā tiek mērķtiecīgi plānota un īstenota?” (Nr. 2.4.1-28/2023) ieteikumu ieviešanas grafiku un lai ieviestu ieteikumu - Kultūras ministrijai sadarbībā ar saliedētas sabiedrības jomā iesaistītajām valsts pārvaldes institūcijām, izvērtējot nepieciešamību iesaistīt arī pašvaldības, nodrošināt, ka politika saliedētas sabiedrības jomā ir skaidra, visaptveroša un uz rezultātu orientēta - SIF bija uzdevums līdz 01.07.2025. sadarbībā ar NVO fonda Stratēģiskās plānošanas komiteju izstrādāta NVO fonda programmas stratēģija tās efektīvai darbībai. Fonds šo uzdevumu ir izpildījis.

Aicinām pārskatīt secinājumu par nepilnīgu rezultatīvo rādītāju sistēmu, jo tajā ir apvienoti vairāki savstarpēji atšķirīgi jautājumi, nepamatojot cēloņsakarību starp tiem un nesniedzot pietiekamus pierādījumus secinājuma izdarīšanai.
 

-

Par  "Riski, ja esošā situācija netiek mainīta"  7.lpp. 1. rindkopa
Jēdziens "atpaliek" juridiskā un normatīvā kontekstā nav pietiekami precīzs, jo tas ietver subjektīvu vērtējumu par esošās juridiskās formas atbilstību, nenorādot konkrētus kritērijus vai tiesiskos apstākļus, kas šādu secinājumu pamatotu. Juridiskā forma pati par sevi nevar "atpalikt", bet var būt pilnībā vai daļēji neatbilstoša institūcijas funkciju, uzdevumu vai darbības apjoma attīstībai. Tādēļ būtu lietderīgi formulēt, ka esošā juridiskā forma vairs pilnībā neatspoguļo vai nenodrošina optimālu Satversmes, likuma vai politikas plānošanas dokumentos noteikto funkciju un uzdevumu īstenošanu, ja šāds secinājums ir pamatots ar konkrētu analīzi.
 

“Ievērojot SIF funkciju un uzdevumu būtisko paplašināšanos, pašreizējā juridiskā forma vairs pilnībā neatspoguļo SIF faktisko darbības apjomu un institucionālo lomu valsts pārvaldē.”