Atzinums

Aicinām kā pamatscenāriju atbalstīt trešo (valsts budžeta finansējums sedz visus kvalitātes vērtēšanas izdevumus, samazinot finansiālo slogu augstākās izglītības iestādēm), vai otro (kvalitātes vērtēšanas izdevumi tiek dalīti starp valsts un augstākās izglītības iestādes budžetu) scenāriju.
 

-

10. IEBILDUMS
Ziņojums:
“Ja Studiju kvalitātes komisija pieņem lēmumu par augstskolas vai koledžas akreditāciju uz trim gadiem divas reizes pēc kārtas, nākamajā akreditācijā Studiju kvalitātes komisijai ir jāpieņem lēmums vai nu akreditēt augstskolu vai koledžu uz septiņiem gadiem vai arī atteikt akreditāciju.” (23. lp.)

Aicinām šo teikumu svītrot, kā vienojās IZM izveidotā darba grupa, kurā darbojās ar LSA pārstāvis. Minētais labojums veikts, ņemot vērā LSA priekšlikumu, un neizvērtējot iespējamās sekas.

IZM darba grupa vienojās, ka striktā pieeja tiek aizstāta ar pastiprinātu monitoringu, ja augstskola ir akreditēta uz 3 gadiem: “Ja iestāde ir akreditēta uz trim gadiem, tad nākamās kvalitātes vērtēšanas procedūras laikā īpaša uzmanība tiek veltīta augstākās izglītības iestādei ekspertu sniegto rekomendāciju īstenošanai” (ziņojuma 19. lp.)

Ierobežojot komisijas izvēles iespējas trešajā akreditācijas reizē, tiks izdarīts spiediens uz lēmuma objektivitāti. Kopumā pieļaujama arī situācija, ka augstskola vairākas reizes tiek akreditēta uz 3 gadiem, un to laikā pilnveido savu darbību. Komisijai nav arī liegts pieņemt negatīvu lēmumu arī pirmajā vai otrajā akreditācijas reizē. Bez tam, IZM ir iespējas jebkurā brīdī ierosināt ārkārtas akreditāciju, kas sarežģītās situācijās būs daudz efektīvāks līdzeklis, negaidot vairākus gadus līdz kārtējai akreditācijai.

Līdz ar to, nav pamata apgalvot, ka piedāvātais risinājums garantēs studiju kvalitāti – ir citi daudz efektīvāki risinājumi šā mērķa sasniegšanai.
 

-

9. iebildums
Ziņojums:
“Cikliskās institucionālās akreditācijas ietvaros tiks vērtēta augstskolu un koledžu darbības kvalitāte jeb visaptveroši – atbilstība mērķiem, pārvaldība, iekļaujoša vide, izglītības un pētniecības kvalitāte.” (22. lp.)

Veiktajām izmaiņām nav iespējams izsekot, jo tās nav atrunāts izziņā.

Aicinām atjaunot iepriekšējā redakcijā lietot formulējumu, kas daudz precīzāk atspoguļo ārējās kvalitātes novērtēšanas būtību un par kuru vienojās IZM izveidotā darba grupa:
“Cikliskas institucionālās akreditācijas ietvaros tiks vērtēta augstskolu un koledžu darbība kopumā, iekļaujot tādus darbības aspektus kā pārvaldība, resursi, iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēma (kvalitātes kultūra), studijas, pētniecība, darbības ietekme (devums sabiedrībai, tai skaitā mūžizglītība).”
 

-

8. IEBILDUMS
Ziņojuma 3.1. sadaļa:
“Kvalitātes vērtēšana tiks īstenota saskaņā ar kritērijiem un metodiku, kas veidota atbilstoši starptautiskiem standartiem un vadlīnijām – ESG, kā arī ņemot vērā citus saistošos Eiropas politikas dokumentus un Latvijā izstrādātas koncepcijas izglītības kvalitātei.” (22. lp.)

Veiktās izmaiņas, cik zināms, nav atspoguļotas izziņā. Iepriekšējā redakcija paredzēja:
“Kvalitātes vērtēšana tiks īstenota saskaņā ar kritērijiem un metodiku, kas veidota atbilstoši starptautiskiem standartiem un vadlīnijām – “Standarti un vadlīnijas kvalitātes nodrošināšanai Eiropas Augstākās izglītības telpā” (The Standards and Guidelines for Quality Assurance in the European Higher Education Area (ESG)), kā arī ņemot vērā citus saistošos Eiropas politikas dokumentus.” (22. lp., 2024. gada maija versija)

Iebilstam pret jaunievedumu “Latvijā izstrādātas koncepcijas izglītības kvalitātei” vai aicinām precīzi aprakstīt – tieši kādas koncepcijas izglītības kvalitātei autori ir domājuši. Vēršam uzmanību, ka atsauces ir sniedzamas uz Eiropas Augstākās izglītības telpā pieņemtajiem dokumentiem (piemēram, ESG) vai citiem saistošiem tiesību aktiem. ES fondu projektu ietvaros izstrādāts pētījums nevar būt tiesisks pamats, veidojot jaunu kvalitātes novērtēšanas sistēmu, kurai būs juridiskas sekas un kas skars arī privātpersonas.
 

-

7. iebildums
Ziņojums paredz:
“Augstskolu un koledžu cikliskas institucionālās  akreditācijas ieviešanas procesā rūpīgi jāizvērtē studiju virzienu akreditācijas grafiks tiem studiju virzieniem, kuri   ir saņēmuši akreditāciju uz diviem gadiem un šim procesam jāparedz pārejas noteikumi, lai studiju virzieniem varētu veikt atkārtotu vērtēšanu.” (20. lp.)

Ziņojuma jaunā versija papildināta paredzot, ka studiju virzieniem tiek veikta atkārtota vērtēšana. Izmaiņas un iespējamie iebildumi un IZM komentāri izziņā nav atspoguļoti.

Ziņojuma 2. tabulā “Iestādes rīcības nosacījumi akreditācijas kontekstā” paredzēts: “Jāveic atkārtota akreditācija studiju virzieniem, kas akreditēti uz diviem gadiem”.

Vēršam uzmanību, ka minētā izmaiņa būtiski var izmainīt situāciju vairākās augstskolās, kurām var nākties veikt lieku darbu – gatavoties gan institucionālajai akreditācijai, gan studiju virzienu vērtēšanai, lai gan ziņojums paredz atteikšanos no studiju virzieniem kā tādiem. Aicinām atgriezties pie iepriekšējās redakcijas:
“Cikliskas institucionālās augstskolu un koledžu akreditācijas ieviešanas procesā rūpīgi jāizvērtē studiju virzienu akreditācijas grafiks tiem studiju virzieniem, kuri pēdējo gadu laikā ir saņēmuši akreditāciju uz diviem gadiem un šim procesam jāparedz pārejas noteikumi.”
 

-

5. IEBILDUMS
Jaunajā ziņojuma versijā sadaļā “III. Risinājums” svītrots šāds teksts:
“Jāpieņem lēmums arī par to, cik lielā mērā būtisko izmaiņu veikšana augstskolā vai koledžā ir saistāma ar pirmajā institucionālās akreditācijas ciklā saņemto rezultātu. Viens variants ir augstskolas tiesības pašai izvērtēt un veikt būtiskas izmaiņas studiju programmā saistīt ar cikliskās institucionālās akreditācijas rezultātu. Šādas pieejas ierobežojums ir tas, ka zinātnes universitātes, kurās ciklisk institucionālā akreditācija plānota visvēlāk, tiesības pašai izvērtēt un veikt būtiskas izmaiņas studiju programmā iegūtu pēc vairākiem gadiem. Jaunā koncepcija nosaka tiesības augstskolām un koledžām pašām izvērtēt būtiskās izmaiņas studiju programmā piešķirt pirms cikliskas institucionālās akreditācijas ieviešanas.”

Neskatoties uz iespējām neprecizitātēm formulējumos, šis fragments bija viena no retajām vietām ziņojumā, kas paredzēja nelielas priekšrocības augstskolai, kura institucionālās akreditācijas ciklā ieguvusi pozitīvu rezultātu. Aicinām atjaunot šo teksta fragmentu ziņojumā, iespējams, precizētā redakcijā.
 

-

4. IEBILDUMS
Ziņojums:
“Savukārt, izvēloties citu (..) EQAR esošu aģentūru, novērtēšana var tikt organizēta sadarbībā ar AIC AIKA” un “izvēlētajai ārvalstu aģentūrai pirms kvalitātes vērtēšanas uzsākšanas būs jādemonstrē Studiju kvalitātes komisijai sava vērtēšanas kapacitāte veikt šo uzdevumu atbilstoši normatīvajam regulējumam Latvijā” (18. lp.).
“Augstskolu vai koledžu darbības kvalitātes vērtēšanai augstskola vai koledža var izvēlēties Latvijas Augstākās izglītības kvalitātes aģentūru vai citu EQAR reģistrētu aģentūru, kas var veikt novērtēšanu sadarbībā ar Latvijas Augstākās izglītības kvalitātes aģentūru.” (24. lp.)

Veiktās izmaiņas ziņojumā izziņā nav atspoguļotas. Kopumā neiebilstot pret Latvijas aģentūras iesaisti, aicinām precizēt – kā tiks organizēts ārvalstu aģentūru darbs, ja tām plānots ļaut veikt novērtēšanu tikai “sadarbībā ar” AIKA. Faktiski šādas pieejas tālāks izvērsums normatīvajos aktos var izvērsties kā ierobežojošs apstāklis citu valstu aģentūru ienākšanai Latvijā.

Cik zināms, līdzšinējā pieeja, kas nostiprināta arī likumā (Augstskolu likums, 55.³ pants. https://likumi.lv/ta/id/37967#p55_3 “Studiju virziena akreditācijas procesa ietvaros studiju virziena novērtēšanu veic Akadēmiskās informācijas centrs vai Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā iekļauta kvalitātes nodrošināšanas aģentūra pēc augstskolas izvēles atbilstoši normatīvajiem aktiem par studiju virziena akreditāciju”), balstījās vērtējumā, ka aģentūras iekļaušana EQAR reģistrā pati par sevi ir tās darbības kvalitātes apliecinājums.

Jaunā pieeja, kas faktiski paredz starptautiski atzīto EQAR aģentūru “nacionālo izvērtēšanu”, mazinās uzticēšanos mūsu valsts augstākās izglītības sistēmai no citu valstu aģentūru puses un mazinās to interesi ienākt mūsu “tirgū”, kas savukārt veicinās Latvijas augstākās izglītības sistēmas noslēgtību un mazinās Latvijas augstskolu autonomiju, konkrēti – akadēmisko autonomiju, kurā mūsu valsts jau tā uzrāda viduvējus rādītājus Eiropas augstākās izglītības telpā. Jāpiezīmē, ka tieši kvalitātes novērtēšanas sistēmas “atvēršana” citu valstu aģentūrām ticis uzsvērts kā Latvijas sasniegums iepriekšējos gados (sk. University Autonomy in Europe IV: Country Profiles (II), EUA, 18 Dec 2023 un University Autonomy in Europe IV: The Scorecard 2023, Enora Bennetot Pruvot, Thomas Estermann, Nino Popkhadze, 07 Mar 2023). Jaunā pieeja tam var pārvilkt svītru.
 

-

3. IEBILDUMS
Kontekstā ar iebildumu pret IZM piedāvāto izmaksu scenāriju, aicinām izvērtēt – cik pamatots ir ziņojuma pielikuma “Izmaksas” sadaļā “AIKA Pieskaitāmās izmaksas” paredzētā “Koeficienta administratīvai nodrošināšanai” paredzētais pieaugums no 1,3 (pašlaik) uz 1,5.

Nenoliedzot AIKA izdevumus par akreditācijas organizēšanu, jāprecizē sniedzamo pakalpojumu apjoms, kā arī – cik izmaksās AIKA iesaiste sadarbības formā, iesaistoties citu valstu aģentūrām. Bez tam, ziņojumā nav risināta AIKA pastāvīgo izmaksu segšana, finansēšanu piesaistot tikai ekspertu vizītēm, lai gan AIKA funkcijas ir plašākas par ekspertu novērtēšanas  darba organizēšanu un tiek veiktas arī akreditāciju starplaikā.
 

-

2. IEBILDUMS
Ziņojumā IZM aicina virzīt kā pamatscenāriju – augstskolas un koledžas sedz kvalitātes vērtēšanas izdevumus” (5. un 33.-35. lp.).

Aicinām kā pamatscenāriju virzīt trešo (valsts budžeta finansējums sedz visus kvalitātes vērtēšanas izdevumus, samazinot finansiālo slogu augstākās izglītības iestādēm), vai otro (kvalitātes vērtēšanas izdevumi tiek dalīti starp valsts un augstākās izglītības iestādes budžetu) scenāriju.
 

-

6. PRIEKŠLIKUMS
Ziņojuma iepriekšējā versijā 3.1. sadaļā “Cikliska institucionālā akreditācija Latvijā” iesākās ar šādu teikumu:
“Cikliskas institucionālās akreditācijas mērķis ir veicināt augstākās izglītības institūciju darbības pilnveidi, nodrošinot studiju un zinātniskās darbības un pētniecības darbības kvalitāti, devumu sabiedrībai, ieviešot un pastāvīgi attīstot iekšējās kvalitātes sistēmu un kvalitātes kultūru, kā arī nodrošinot efektīvu institucionālo pārvaldību un vadību.” (20. lp., 2024. gada maija versija)

Jaunajā versijā tas ir labots uz šādu (izziņā nav atspoguļots):
“Cikliskas institucionālās akreditācijas mērķis ir nodrošināt augstākās izglītības iestāžu kvalitāti, nodrošinot studiju un zinātniskās  un pētnieciskās darbības kvalitāti, devumu sabiedrībai, ieviešot un pastāvīgi attīstot  kvalitātes sistēmu un kvalitātes kultūru, kā arī nodrošinot efektīvu institucionālo pārvaldību un vadību.” (20. lp.)

Aicinām izvērtēt iespēju atgriezties pie iepriekšējā formulējuma, jo no IZM piedāvātās redakcijas izriet, ka akreditācijas mērķis ir “nodrošināt (..) iestāžu kvalitāti, nodrošinot studiju un zinātniskās  un pētnieciskās darbības kvalitāti”.
 

-

1. PRIEKŠLIKUMS
Ziņojuma projekts:
“Cikliskās institucionālās akreditācijas ietvaros tiks vērtēta augstskolu un koledžu darbības kvalitāte jeb visaptveroši   - atbilstība mērķiem, pārvaldība, iekļaujoša vide, izglītības un pētniecības kvalitāte, ņemot vērā resursu pieejamību,  kvalitātes  sistēmas darbību (kvalitātes kultūru), devumu sabiedrībai, tai skaitā mūžizglītībai un citus aspektus, kas nodrošina augstākās izglītības kvalitāti.” (4.lp.)

Izziņā veiktie labojumi nav atspoguļoti. Aicinām izvērtēt iespēju atgriezties pie iepriekšējās redakcijas formulējuma:
“Cikliskās institucionālās akreditācijas ietvaros tiks vērtēta augstskolu un koledžu darbība kopumā, iekļaujot tādus darbības aspektus kā pārvaldība, resursi, iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēma (kvalitātes kultūra), studijas, pētniecība, darbības ietekme (devums sabiedrībai, tai skaitā mūžizglītība).”

Saskaņā ar piedāvāto redakciju “akreditācijas ietvaros tiks vērtēta augstskolu (..) darbības kvalitāte jeb visaptveroši – (..) izglītības un pētniecības kvalitāte”.
 

-