Atzinums

Atzinums par informatīvo ziņojumu "Par Latvijas valstspiederīgo evakuāciju
vai repatriāciju apdraudējuma gadījumā"

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) ir izskatījis informatīvo ziņojumu "Par Latvijas valstspiederīgo evakuāciju vai repatriāciju apdraudējuma gadījumā" (turpmāk – Ziņojumus), kas sagatavots, pamatojoties uz Ministru kabineta 2023.gada 24.oktobra sēdes protokola Nr. 53-1.§ 3.punktu, (Dienesta vajadzībām) un informē:

[1] Ziņojumā ir norādīts, ka esošajā tiesību aktu ietvarā ir noteiktas prasības tūrisma aģentiem un tūrisma operatoriem, kas nosaka tūristu iespējas ārkārtas apstākļos atgriezties Latvijā. Šo jautājumu regulē Ministru kabineta 2018.gada 26.jūnija noteikumi Nr.380 "Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem" (turpmāk – Noteikumi Nr.380).
Tāpat Ziņojumā norādīts, ka Noteikumi Nr.380 nosaka gadījumus, kad ceļotāju atgriešanai Latvijā nepieciešamos izdevumus un ceļotāju izdevumus, kas radušies tūrisma aģenta, tūrisma operatora un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēja saistību neizpildes vai nepienācīgas izpildes dēļ, sedz no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Tāpat ir noteikta kārtība, kādā valsts šos līdzekļus atgūst. Šo noteikumu izpildi nodrošina PTAC.
[2] PTAC informē, ka Noteikumos Nr.380 ir paredzēta kārtība ceļotāju repatriācijai (Noteikumu Nr.380 3.2.nodaļa “Ceļotāju repatriācija” un 3.3.nodaļa “Ceļotāju repatriācijas nodrošināšanai vai tūrisma operatora saistību neizpildes vai daļējas izpildes dēļ izlietoto valsts budžeta līdzekļu atgūšana”), ja kompleksā vai saistītā tūrisma pakalpojuma sniegšanu ietekmē tūrisma operatora vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēja nespēja pilnībā vai daļēji pildīt savas saistības likviditātes problēmu dēļ un nepieciešama ceļotāja repatriācija. Tūrisma operatora likviditātes problēmas ir saistāmas ar paša tūrisma operatora maksātspēju, kas tostarp varētu nebūt saistīts ar ārkārtas apstākļu iestāšanos ceļojuma galamērķī.
Tūrisma likums, Noteikumi Nr.380, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/2302 (2015.gada 25.novembris) par kompleksiem ceļojumiem un saistītiem ceļojumu pakalpojumiem, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/83/ES un atceļ Padomes Direktīvu 90/314/EEK (turpmāk – Direktīva), nenosaka noteiktas prasības un repatriācijas kārtību tūrisma operatoriem attiecībā uz ceļotāju iespējām ārkārtas apstākļos atgriezties Latvijā.
Tūrisma operatoram ir pienākums nodrošināt kompleksā tūrisma pakalpojuma līguma izpildi, turklāt saskaņā ar Noteikumu Nr.380 114.punktu, kamēr nenovēršamu un ārkārtas apstākļu dēļ nav iespējams nodrošināt ceļotāja atgriešanos, kā paredzēts kompleksā tūrisma pakalpojuma līgumā, tūrisma operatoram pienākums nodrošināt izmitināšanu līdzvērtīgas kategorijas tūristu mītnē uz laikposmu, kas nepārsniedz trīs naktis vienam ceļotājam.  Ja Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 11.februāra Regulā (EK) Nr.261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91, Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 23.oktobra Regulā (EK) Nr.1371/2007 par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem, Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulā (ES) Nr.1177/2010 par pasažieru tiesībām, ceļojot pa jūru un iekšzemes ūdensceļiem, un ar ko groza Regulu (EK) Nr.2006/2004, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 16.februāra Regulā (ES) Nr.181/2011 par autobusu pasažieru tiesībām un par grozījumiem Regulā (EK) Nr.2006/2004 ir paredzēti ilgāki termiņi, piemēro minētos termiņus.
Tomēr var pastāvēt tādi ārkārtas apstākļi, kuru iestāšanās rezultātā tūrisma operatoram nav iespējams noorganizēt ceļotāju repatriācijas reisu, tādējādi arī ceļotājiem, kuri noslēguši līgumu par kompleksu tūrisma pakalpojumu, var rasties nepieciešamība saņemt valsts repatriācijas nodrošināšanu.
[3] Saskaņā ar Tūrisma likuma 1.panta pirmās daļas 30.punktu ceļotājs ir fiziskā vai juridiskā persona, kura vēlas noslēgt līgumu par kompleksa tūrisma pakalpojuma vai saistīta tūrisma pakalpojuma sniegšanu vai kurai ir tiesības ceļot, pamatojoties uz līgumu par kompleksa tūrisma pakalpojuma vai saistīta tūrisma pakalpojuma sniegšanu.
Savukārt Direktīvas 3.pantā ir noteikts, ka ceļotājs ir jebkura persona, kura vēlas noslēgt līgumu vai kurai ir tiesības ceļot, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts šīs direktīvas darbības jomas ietvaros.           
Atbilstoši iepriekšminētajās normās ietvertajam formulējumam, ceļotājs ir jebkura persona, kurai tūrisma operators vai tūrisma aģents piedāvā pārdošanai un pārdod kompleksus tūrisma pakalpojumus (neatkarīgi no valstspiederības), un ceļotāja statusu var iegūt Latvijas Republikas pilsoņi un nepilsoņi vai arī citu valstu pilsoņi u.c. personas, kurām ir tiesības un iespējams iegādāties tūrisma operatora organizētos ceļojumus (kuri ceļojumu uzsākuši Latvijas Republikā un arī atgriešanās ir paredzēta Latvijas Republikā).
PTAC ieskatā tiesības atgriezties Latvijas Republikā būtu nosakāmas arī personām, kurām ir spēkā esošas uzturēšanās atļaujas gan termiņuzturēšanās atļaujas, gan pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, ar nosacījumu, ka cilvēka pastāvīgā dzīves vieta ir Latvijas Republikā. Tādējādi PTAC ieskatā visu iepriekš minēto personu atgriešana ir repatriācijas tvērumā un, definējot personu loku, uz kuru var tikt attiecināta valsts palīdzība repatriācijas pasākumu organizēšanā, būtu jāņem vērā PTAC augstāk minētā informācija.
Papildus PTAC informē, ka piekrīt nepieciešamībai noteikt lēmumu pieņemšanas un rīcības kārtību, kādā veidā ārkārtas situācijās repatriācijas procedūras ietvaros tiek organizēti celotāju transportēšanas pakalpojumi. Tāpat ir nepieciešams noteikt šādu pakalpojumu apmaksas kārtību un nosacījumus, kādā kārtībā valsts šos līdzekļus tiesīga atgūt, tostarp atbildīgajām institūcijām ir jāspēj rīkoties gadījumos, kad Latvijā reģistrētās transporta kompānijas šādus pakalpojumus nevar sniegt.



 

-