Atzinums

Informatīvajā ziņojumā paredzēts noteikts, ka paredzēts saglabāt ostas kā atvasinātas publiskas personas ar mērķi mazināt politisko ietekmi, nodalot uzraudzības funkcijas no operacionālās vadības. Informatīvajā ziņojumā paredzēts, ka šis princips tiek īstenots tikai attiecībā uz Rīgas un Ventspils ostām, kurās paredzēta padome un vienpersonisks pārvaldnieks (ar tam padotu izpildaparātu), savukārt LSEZ pārvaldība tiek saglabāta esošajā modelī līdz 2035. gada 31. decembrim, t.sk. saglabājot valdi ar deviņiem locekļiem. Šāda atšķirīga pieeja nav pamatota ar objektīvu nepieciešamību vai izvērtējumu. Tāpat atšķirīgs lēmumu pieņemšanas modelis un pārstāvniecības apmērs (LSEZ valdē 9 locekļi, Rīgas un Ventspils ostās 4 padomes locekļi) rada nevienlīdzīgus nosacījumus un var graut uzticību reformas mērķiem. Lūdzam izvērtēt vienlīdzīga pārvaldības modeļa ieviešanu lielajās ostās, piemēram, pārskatot Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeli pēc līdzības ar LSEZ pieeju, ja tā tiek uzskatīta par efektīvu.

-

Informatīvajā ziņojumā minēts, ka LSEZ pārvaldības modelis ir "sevi pierādījis kā efektīvu un ilgtspējīgu risinājumu", vienlaikus norādot, ka LSEZ nepieciešams "uzlabot pārvaldības neatkarību un novērst iespējamo interešu konflikta situāciju", kā arī "uzlabot caurspīdīgumu un neitralitāti". Šāda argumentācija ir pretrunīga, t.i. – ja Informatīvajā ziņojumā tiek norādīts, ka LSEZ modelis ir efektīvs un ilgtspējīgs, tad nav pamatots Satiksmes ministrijas apgalvojums, ka pastāv būtiski LSEZ pārvaldības trūkumi, tostarp potenciāls interešu konflikts un caurskatāmības trūkums. Lūdzam Satiksmes ministriju izvērtēt argumentācijas par LSEZ pārvaldības modeli konsekvenci un precizēt Informatīvo ziņojumu.

-

Iebilstam pret informatīvajā ziņojumā ietverto priekšlikumu Ostu likumā noteikt, ka gadījumā, ja pēc 2035. gada 31. decembra tiks pagarināts LSEZ darbības termiņš, tās pārvaldībā tiks ieviesta padome un likvidēta esošā valde. Šāda iecere ir pretrunā ar informatīvajā ziņojumā minēto, ka esošais LSEZ modelis ir bijis efektīvs. Turklāt jebkādu lēmumu par LSEZ pārvaldības institucionālām izmaiņām pēc 2035. gada būtu jāpieņem, balstoties uz konkrētu, pierādījumos balstītu analīzi tuvāk šim termiņam, nevis jau šobrīd to nostiprinot Ostu likumā, īpaši, ja tiek atzīts, ka pašreizējais LSEZ modelis ir efektīvs.

-

Tāpat kā iepriekšējā Ekonomikas ministrijas atzinumā, iebilstam par informatīvajā ziņojumā ietverto priekšlikumu noteikt, ka ostas padomes priekšsēdētājs ir satiksmes ministra nominēts pārstāvis, kas ir ar izšķirošo balsi gadījumos, kad balsis dalās vienādās daļās, jo tas neatbilst labas korporatīvās pārvaldības principiem kā arī koleģiālas lēmumu pieņemšanas un līdzsvarotas pārstāvniecības principiem. Šāds risinājums faktiski nozīmē valsts pārstāvju pārsvaru četru locekļu padomē, mazinot pašvaldības līdzdalību un ietekmi lēmumu pieņemšanā.
Turklāt šāds plānotais regulējums ir pretrunā atvasinātas publiskas personas juridiskajam statusam un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajam. Padomes kompetences jautājumu izlemšana nav nododama Satiksmes ministrijai vai tās pārstāvim, bet ir padomes – kā koleģiālas institūcijas – pienākums. Ja ostas padome par kādu lēmumu nevar vienoties, tad tā attiecīgo jautājumu nevar pieņemt vai arī turpina to izvērtēt un rast risinājumus, līdz tiek panākta vienošanās. Tādējādi, ar nolūku nodrošināt līdzsvarotu pārstāvniecību un caurspīdīgu lēmumu pieņemšanu, tostarp situācijās, kad balsis sadalās vienādi, ieteicams paredzēt iespēju lēmumu atlikt un atkārtoti izskatīt pēc papildu informācijas iegūšanas un izvērtēšanas, nepiešķirot izšķirošo balsi nevienai pusei. Šāds risinājums veicinātu uzticēšanos starp iesaistītajām pusēm, kā arī atbilstu labas korporatīvās pārvaldības praksei.
Ņemot vērā minēto, lūdzam paredzēt, ka priekšsēdētāju ievēlē ievēlētie locekļi no sava vidus. Tāpat var izskatīt iespēju paredzēt, ka priekšsēdētāja amatam piemēro periodiskās rotācijas principu, nepiešķirot izšķirošo balsi nevienai pusei.

-

Konceptuāli atbalstām Satiksmes ministrijas priekšlikumu samazināt mazās ostas valdes locekļu skaitu, lai veicinātu efektīvāku, funkcionālāku un izmaksu ziņā racionālāku pārvaldību. Vienlaikus saskatām risku, kas saistīts ar piedāvāto valsts pārstāvja iecelšanas kārtību, kura paredz, ka ministrijas pārstāvi valdē norīko attiecīgā ministrija pēc pašvaldības ierosinājuma.
Šāda kārtība potenciāli var radīt riskus mazās ostas pārvaldības stabilitātei un nepārtrauktībai, jo ministriju pārstāvji var tikt bieži mainīti bez pamatota iemesla, piemēram, atkarībā no pašvaldības politiskajām interesēm vai citiem subjektīviem apsvērumiem. Tāpat jāņem vērā, ka pašvaldībām var nebūt atbilstoša kapacitāte objektīvi izvērtēt ostas darbības specifikai visatbilstošāko ministriju, kas var novest pie formālas, nevis pēc būtības veidotas pārstāvniecības, t.sk. mazinot valsts interešu pārstāvību un koordināciju starp institūcijām. Visbeidzot, bieža ministriju pārstāvju maiņa var radīt lieku administratīvo slogu gan pašvaldībai, gan ministrijai, lemjot par piemērotiem pārstāvjiem mazo ostu valdēs. Vēršam uzmanību, ka atsevišķu specifisku lēmumu pieņemšanai, pastāv iespēja lūgt attiecīgas specifiskās nozares ministrijas viedokli.
Tādējādi, lai arī atbalstāms mērķis samazināt valdes locekļu skaitu ar nolūku paaugstināt mazo ostu darbības efektivitāti, lūdzam Satiksmes ministriju pārskatīt un precizēt mehānismu, kā tiek izraudzīts ministriju pārstāvis mazo ostu valdes sastāvā, tostarp pārskatot valsts pārstāvju struktūru attiecīgo ostu valdēs. Piedāvājam noteikt, ka mazo ostu valdē, līdzīgi kā lielo ostu padomē darbojas vismaz divi pārstāvji no valsts – pa vienam no Satiksmes ministrijas un Ekonomikas ministrijas, kas pamatojams ar Satiksmes ministrijas kā vadošās valsts pārvaldes iestādes lomu transporta politikas jomā, bet Ekonomikas ministrijas kā vadošās valsts pārvaldes iestādes lomu industrijas un pakalpojumu politikas, uzņēmējdarbības politikas, konkurētspējas un tūrisma politikas jomā.

-

Ievērojot, ka informatīvais ziņojums ietver jaunu, pārstrādātu piedāvājumu ostu pārvaldības reformas īstenošanai, atkārtoti lūdzam Satiksmes ministriju pirms informatīvā ziņojuma tālākas virzības izskatīšanai Ministru kabinetā un tam sekojošas tiesību aktu izstrādes organizēt starpinstitūciju sanāksmi ekspertu līmenī, pieaicinot nozaru ministriju pārstāvjus, kā arī sociālo partneru un uzņēmējus pārstāvošās organizācijas – Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Ārvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL), Latvijas Stividorkompāniju asociāciju, Latvijas Mazo ostu asociāciju, ostu pārvaldes un citus partnerus. Ekonomikas ministrijas ieskatā starpinstitūciju sanāksme pirms reformas tālākas virzības ir nepieciešama, lai savlaicīgi novērstu neatbilstības starp paredzētajiem risinājumiem un ieinteresēto pušu vajadzībām, veicinātu reformas caurskatāmību un skaidrību, savlaicīgi izvairoties no pretrunām un neatbilstībām.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka pārstrādātajā informatīvā ziņojuma redakcijā iekļautais ostu pārvaldības reformas piedāvājums būtiski atšķiras no tā, ko Satiksmes ministrijas valsts sekretārs un satiksmes ministrs prezentēja un par kuru notika diskusijas Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (LOTLP) 2025. gada 3. aprīļa sēdē. Līdz ar to Ekonomikas ministrijas iepriekš izteiktais priekšlikums par starpinstitūciju sanāksmes nepieciešamību nav ņemts vērā, savukārt informatīvā ziņojuma izziņā ietvertais Satiksmes ministrijas arguments, ka "ostu reformas jautājumi ir pārrunāti LOTLP sēdē 2025. gada 3. aprīlī", neatbilst faktiski piedāvātajam reformas modelim.

-

Lūdzam Satiksmes ministriju izvērtēt vai informatīvajā ziņojumā ietvertais priekšlikums Ostu likumā noteikt, ka par ostas padomes locekļa vai ostas pārvaldnieka kandidātu nedrīkst izvirzīt personu, "kura ir vai pēdējo 24 mēnešu laikā līdz pieteikumu iesniegšanas gala termiņa datumam publiskas kandidātu pieteikšanās procedūras ietvaros ir bijusi politiskās partijas vai politisko partiju apvienības vadības amatpersona (piemēram, valdes loceklis, vadītājs, prezidents, priekšsēdētājs, ģenerālsekretārs)" atbilst labas pārvaldības principiem un ir samērīgs. Šobrīd minētais ierobežojums nav ne praktiski pamatots, ne samērīgs, jo neparedz nekādu individuālu izvērtēšanas iespēju, piemēram, vai politiskās darbības fakts ir radījis interešu konfliktu vai ir ietekmējis lēmumu pieņemšanas neitralitāti.
Ekonomikas ministrijas vērtējumā būtiska ir kandidāta profesionālā pieredze un kompetences, tostarp spēja profesionāli un neatkarīgi pildīt ostas padomes locekļa vai pārvaldnieka pienākumus. Turklāt, politiskā darbība pati par sevi nedrīkst kalpot kā soda elements vai izslēgšanas kritērijs profesionālās kvalifikācijas un pieredzes izvērtēšanā.
Pret šo ierobežojumu izteicās arī atsevišķi Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (LOTLP) locekļi 2025. gada 3. aprīļa sēdē, uzsverot, ka šāda norma neproporcionāli ierobežo pašvaldību pārstāvju iespējas piedalīties ostu pārvaldībā, kaut gan tieši šiem pārstāvjiem ir vislielākā interese par ostu attīstību un integrāciju pilsētas infrastruktūrā un ekonomikā.

-