Atzinums

Norādām, ka Likumprojekts un tam pievienotā anotācija ir būtiski pilnveidojami, jo nav atbalstāma tāda likumprojekta tālāka virzība, kurā plānots veidot jaunu Fondu, par kura nepieciešamību nav sniegts skaidrs pamatojums, nav sniegta skaidra un nepārprotama informācija ne par Fonda statusa izvēli, ne Fonda mērķu saskaņotību ar Izglītības un zinātnes ministrijas jau īstenotajām funkcijām, novēršot funkciju dublēšanos sporta nozarē. Papildus norādām, ka gadskārtējā un vidēja termiņa budžeta likumā jau šobrīd tiek plānots finansējums sporta nozarei, t.sk., šajā likumprojektā paredzēto sporta nozares mērķu finansēšanai, līdz ar to nav atbalstāms, ka vieniem un tiem pašiem mērķiem finansējums tiek piešķirts no diviem avotiem - esošā valsts budžeta finansējuma un jaunveidojamā Fonda līdzekļiem. Tāpat ne no likumprojekta, ne tam pievienotās anotācijas nav skaidra likumprojekta ietekme uz valsts budžeta izdevumiem, finansējuma avotiem, tostarp pārdalāmā finansējuma apmēriem no IZM esošā budžeta līdzekļiem, funkciju īstenošanai, kas balstīti uz skaidriem un detalizētiem aprēķiniem.
 

-

Likumprojekta anotācijā ir skaidrots, ka Latvijas Sporta fonda (turpmāk – Fonds) modelis ir izvēlēts kā piemērotākais risinājums sporta nozares finansējuma pārvaldībai salīdzinājumā ar citiem iespējamajiem modeļiem. Tajā pašā laikā anotācijā nav skaidri formulēts, kādi ir konkrētie iemesli un šķēršļi, kas pašreizējā finansējuma pārvaldības modelī liedz elastīgi reaģēt uz nozares vajadzībām, nodrošināt uz rezultātiem un datiem balstītu finansējumu, pilnveidot caurskatāmību un atklātību, izstrādāt skaidrus finansējuma piešķiršanas kritērijus un veikt citas darbības, kas kopumā būtu attiecināmas uz visiem valsts budžeta līdzekļiem. Vēršam uzmanību, ka šobrīd ir vairākas  valsts budžeta programmas/apakšprogrammas, kurās finansējums tiek pārvaldīts pēc "projektu" principa, taču finansējuma sadalē darbojoties kā valsts budžeta iestādei (piemēram, Valsts kultūrkapitāla fonds vai Sabiedrības integrācijas fonds).

-

Labas likumdošanas princips paredz, ka likumdevējs veido pārdomātu un saskaņotu regulējumu. Izvērtējot spēkā esošos sporta jomu regulējošos normatīvos aktus, secināms, ka vispārīgie sporta nozares attīstības principi, tajā skaitā finansēšanas modelis, jau ir noteikti Sporta likumā. Līdz ar to, lai novērstu regulējuma fragmentāciju, būtu jāizvērtē spēkā esošā regulējuma un šajā likumprojektā iekļauto normu saskaņotība.

-

Vēršam uzmanību, ka ne no panta redakcijas, ne no anotācijā sniegtās informācijas nav skaidri nolasāms, kā valsts budžeta likumā tiks plānots finansējums Fondam. Piedāvātajā redakcijā, paredzot, ka Fonds ir budžeta finansēta institūcija Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē, šis regulējums ir pārāk plašs, jo saskaņā ar Likumā par budžetu un finanšu vadību iekļauto definīciju budžeta finansētas institūcijas ir budžeta iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, visi pilnīgi vai daļēji tieši no valsts budžeta finansēti komersanti, biedrības vai nodibinājumi. Tādējādi nav skaidrs, vai finansējums Fondam līdzīgi kā Valsts kultūrkapitāla fondam vai Sabiedrības integrācijas fondam valsts budžeta likumā tiks plānots kā valsts budžeta iestādei (pilnīgi viss finansējums, izņemot ziedojumus un dāvinājumus, atspoguļojas valsts budžeta likumā sadalījumā pa izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem), vai kā daļēji no valsts budžeta finansētam nodibinājumam (valsts budžeta likumā atspoguļojas tikai valsts budžeta līdzekļi, kas Fondam tiek nodoti ar deleģēšanas līgumu izdevumu kodā “Subsīdijas un dotācijas”). Anotācijā būtu nepieciešams iekļaut pamatojumu konkrētā statusa izvēlei.

-

Ņemot vērā, ka likumprojektā ir paredzēts, ka Latvijas Sporta fonds (turpmāk – Fonds) varēs veikt arī saimniecisko darbību, lūdzam anotācijā skaidrot, kuri no likumprojekta 3.pantā minētajiem Fonda uzdevumiem būs kvalificējami kā valsts pārvaldes uzdevumi, kas nav saistīti ar saimnieciskās darbības veikšanu, un kuri uzdevumi būs saistīti ar saimniecisko darbību. Skaidrojam, ka, piešķirot publiskos līdzekļus tādu valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, komercdarbības atbalsta regulējums nav jāpiemēro. Savukārt attiecībā uz tiem Fonda veiktajiem uzdevumiem, kas ir saistīti ar saimnieciskās darbības veikšanu, piešķirot publiskos līdzekļus tās veikšanai, ir piemērojams atbilstīgs komercdarbības atbalsta regulējums, piemēram, Komisijas 2023. gada 13. decembra Regula (ES) 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam. Gadījumā, ja Fonda veiktie uzdevumi būs gan tādi, kas nav saistīti ar saimnieciskās darbības veikšanu, gan tādi, kas ir saistīti ar saimniecisko darbību, lai nodrošinātu, ka publiskie līdzekļi netiek piešķirti saimnieciskajai darbībai, kas kvalificējami kā komercdarbības atbalsts, lūdzam likumprojektā paredzēt papildu normu, kas noteiktu pienākumu Fondam nodalīt finanšu plūsmas, lai nodrošinātu, ka Fonda veiktajai saimnieciskajai darbībai netiek sniegts atbalsts no publiskajiem līdzekļiem.

-

Atbilstoši likumprojekta 3.pantā noteiktajiem Fonda uzdevumiem, tas tostarp sadalīs finanšu līdzekļus sporta nozares attīstībai, nodrošinās finansējuma piešķiršanu projektu un iniciatīvu konkursu kārtībā, mērķprogrammās noteiktu politikas prioritāšu īstenošanai un veiks citus uzdevumus, kas var būt saistīti ar tālāku publisko līdzekļu piešķiršanu, tai skaitā saimnieciskās darbības veicējiem. Lai nodrošinātu, ka publisko līdzekļu gala saņēmēju līmenī tiek korekti piemērots komercdarbības atbalsta kontroles regulējums, tādējādi novēršot nelikumīga un ar ES iekšējo tirgu nesaderīga komercdarbības atbalsta piešķiršanas risku, lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju, ka Fonds, veicot publisko līdzekļu piešķiršanu, nodrošinās komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma piemērošanu.

-

Fonda mērķi un uzdevumi ir saskaņojami ar Sporta likuma 13.pantā definētajiem sporta finansēšanas principiem.

-

Norādām, ka šajā daļā minētie Fonda  uzdevumi pārklājas ar Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta apakšprogrammas 09.07.00 “Dotācija sporta organizāciju, programmu un pasākumu atbalstam” mērķiem. Attiecīgi lūdzam detalizētāk skaidrot anotācijā, vai Fonds plāno pārņemt šīs apakšprogrammas administrēšanu un funkcijas. Vēršam uzmanību, ka finansējums vienam un tam pašam mērķim nevar tikt plānots dubultā, piemērojot atšķirīgus finansējuma sadales principus. Atzīmējam, ka anotācijā norādīts (vairākās vietās, piemēram 1.2. sadaļā pie mērķa apraksta, 1.6. pie citas informācijas, utt.), ka Fonds būs papildinošs mehānisms esošajai valsts budžeta finansēšanas sistēmai, novēršot funkciju dublēšanos un vienlaikus nepieprasot papildu līdzekļus, bet pārdalot tos no esošajiem. Anotācijā nav skaidri aprakstīts, kuras tieši funkcijas turpmāk pildīs Fonds, un kuras turpmāk veiks IZM un tās tiešās padotības iestādēs (ja Fonds ir papildinošs, tad jāsecina, ka kaut kāda daļa saglabāsies IZM). Bez skaidra uzdevumu/funkciju sadalījuma pastāv risks, ka funkciju dublēšanās tieši pieaugs.

-

Ņemot vērā izteikto iebildumu pie likumprojekta 3.panta otrās daļas, lūdzam precizēt šīs panta daļas redakciju, skaidri novēršot finansējuma un funkciju dublēšanos ar citām valsts budžeta programmām.

-

Lūdzam skaidrot, kā Fonds plāno nodrošināt šajā punktā paredzētā daudzgadu sadarbības līgumu slēgšanas atbilstību Likumam par budžetu un finanšu vadību, kas paredz, ka apropriācijas tiek piešķirtas saimnieciskajam gadam, t.i., no 1.janvāra līdz 31.decembrim. Norādām, ka slēdzot daudzgadu finansēšanas līgumus, tiek uzņemtas saistības bez finansiāla seguma.

-

Lūdzam svītrot šo ieņēmumu veidu, jo visi maksājumi, kas saskaņā ar likumu vai citu normatīvo aktu vai līgumu ieskaitāmi valsts budžeta ieņēmumos, ir valsts budžeta līdzekļi, kurus saskaņā ar valsts budžeta likumā noteiktu apropriāciju var apropriēt noteiktam valsts mērķim. Tādējādi šis ieņēmumu veids pēc būtības dublē šī panta daļas 1.punktu, jo arī nodokļi un nodevas ir valsts budžeta līdzekļu daļa, un tie nevar tikt novirzīti konkrētā Fonda darbības finansēšanai. Papildus tam, iecere izmantot virsplāna ieņēmumus nav īstenojama, jo nav iespējams budžeta līdzekļus bez valsts budžeta likumā paredzētas apropriācijas novirzīt kādu izdevumu segšanai, kā arī tā ir pretrunā ar anotācijā pausto ideju par to, ka Fonda ilgtspējīgajai un uz rezultātu vērstajai darbībai ir nepieciešama ilgtermiņa finansēšana. Tāpat norādām, ka nav atbalstāma nodokļu ieņēmumu daļas sasaiste ar kādas nozares izdevumiem, jo finansējuma sasaiste ar ekonomikas izaugsmi pēc būtības paredz, ka finansējums un tā pieaugums kādam mērķim tiktu noteikts automātiski, nevis tiktu izvērtēts kontekstā ar vidējā termiņā pieejamiem resursiem un attiecīgā perioda valdības prioritātēm. Tādā veidā noteiktais algoritms finansējuma izmaiņām sistemātiski ietekmētu pieejamo fiskālo telpu citām nozarēm, pārkāpjot solidaritātes principu.  Tāpat šāda līdzekļu iezīmēšana veido pretrunas ar Latvijas Republikas Satversmē noteiktajām normām, par ko spriedumu ir gatavojusi arī Satversmes tiesa.
Vienlaikus šāda regulējuma iekļaušana šajā likumā veido pretrunu ar likumprojekta “Sporta likums” anotācijā sniegto informāciju, ka “… jebkāda valsts budžeta līdzekļu novirzīšana fondam nākotnē būs iespējama tikai atbilstoši konkrētā gada likumam par valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaram. Vienlaikus tiek paredzēts, ka Valsts sporta fonds varētu piesaistīt finansējumu no vairākiem ārpusbudžeta avotiem, tostarp vispārējiem un mērķziedojumiem, privāto personu un uzņēmumu finansējuma, ieņēmumiem, kas saistīti ar sporta pasākumu organizēšanu (t.sk. procenti no sporta dižpasākumu peļņas) un citiem tiesiski pieļaujamiem avotiem. Šāda pieeja atbilst fiskālās ilgtspējas un atbildīgas valsts finanšu pārvaldības principiem, jo Valsts sporta fonds tiek veidots primāri kā mehānisms privātā finansējuma mobilizēšanai, nevis kā papildu valsts izdevumu programma.”

-

Šajā punktā minēts, ka Fonda līdzekļus veidos daļa no valsts atbalstīto sporta pasākumu un dižpasākumu organizatoru gūtās peļņas vai ieņēmumiem. Lūdzam anotācija aprakstīt, kā šie līdzekļi tiks atspoguļoti valsts budžeta likumā, tiesisko mehānismu, kā Fonds varēs saņemt šādus ieņēmumus, kā arī aprakstīt ietekmi uz juridiskām personām (pasākumu organizatoriem), jo tas ietekmē viņu peļņu.

-

Aicinām redakcionāli precizēt šīs daļas saturu izvērtējot, vai šīs panta daļas apakšpunktos ir aprakstīti finansēšanas instrumenti, vai tomēr finansēšanas principi.  

-

Atzīmējam, ka likumprojekta 5.panta otrajā daļā ir norādīti vairāki finansējuma sadales instrumenti, bet tieši 3.punktā ir norādes uz finansējuma sadali uz rezultātiem balstītam finansējumam, ņemot vērā sporta organizāciju sasniegtos rezultātus un attīstības rādītājus. Vēršam uzmanību, ka snieguma budžetēšanas konceptā (performance based budgeting) visam finansējumam pamatā būtu jābūt balstītam uz rezultātiem, ko par šo finansējumu plāno sasniegt (tostarp arī 1., 2. un 4.punktā). Snieguma budžetēšanas kontekstā šis formulējums mulsina un liek domāt, ka tikai neliela daļa no kopējā sporta finansējuma būs vērsta uz rezultātu sasniegšanu. Lūdzam pārskatīt un pārformulēt attiecīgā apakšpunkta redakciju, kā arī šo vārdu lietojumu anotācijā.

-

Likumprojekta 2.panta ceturtajā daļā noteikts, ka Fonds ir budžeta finansēta institūcija Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē. Likumprojekta anotācijā vairākkārt minēts, ka Fonda finansēšana tiks nodrošināta gadskārtējā valsts budžeta likuma ietvaros, kas nozīmē, ka Fonds Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē būs ne tikai budžeta finansēta institūcija (kas ir plašs jēdziens, un ietvar arī publiskas personas, kas daļēji tiek finansētas no valsts budžeta, un kuru budžeti pilnībā netiek plānoti valsts budžeta ietvaros), bet tā budžets pilnībā būs valsts budžeta sastāvdaļa jeb tas būs pilnībā no valsts budžeta finansēts nodibinājums, un līdz ar to tas pielīdzināms valsts budžeta iestādei attiecībā uz Fonda līdzekļu plānošanu valsts budžetā un budžeta izpildi (analogi Valsts kultūrkapitāla fondam un Sabiedrības integrācijas fondam). Uz to attiektos Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktais kā uz valsts budžeta izpildītāju - Fonds būtu ar asignējumu pilnvarots izdarīt budžeta izdevumus vai uzņemties īstermiņa saistības, vai arī tiesīgs uzņemties ilgtermiņa saistības attiecībā uz budžetu.
Savukārt likumprojekta 5.panta ceturtā daļa paredz, ka no valsts budžeta piešķirtie līdzekļi glabājas Valsts kasē, savukārt citi Fonda līdzekļi – Fonda izraudzītā kredītiestādē. Minētais ir pretrunā ar iepriekš minēto par Fonda statusu Likumā par budžetu un finanšu vadību izpratnē, kas vairs nav analogs citiem publiskajiem nodibinājumiem (Valsts kultūrkapitāla fondam un Sabiedrības integrācijas fondam), kā arī ir pretrunā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 27.panta pirmajā daļā noteikto, ka valsts budžeta iestādes atver kontus tikai Valsts kasē.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams precīzāk definēt Fonda finansēšanas modeli Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē (Fonds ir vai nav valsts budžeta izpildītājs un pielīdzināms valsts budžeta iestādei valsts budžeta plānošanas un izpildes jomā), lai varētu vērtēt likumprojektā ietvertā regulējuma atbilstību spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam.
Ja Fonds ir valsts budžeta izpildītājs un pielīdzināms valsts budžeta iestādei, tad visi Fonda līdzekļi glabājas kontos Valsts kasē, kā to nosaka Likums par budžetu un finanšu vadību.

-

Lūdzam precizēt šīs daļas redakciju, skaidri norādot, ka Fonda līdzekļu atlikums, kas izveidojies saimnieciskā gada beigās un tiek izmantots Fonda izdevumu segšanai nākamajā saimnieciskajā gadā, neattiecas uz Fondam piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Likumam par budžetu un finanšu vadību valsts budžeta finansējums tiek piešķirts saimnieciskajam gadam, t.i., no 1.janvāra līdz 31.decembrim.

-

Lūdzam svītrot šo daļu, jo tā dublē likumprojekta 5.panta otrajā daļā paredzēto, kā arī rada neskaidrību attiecībā uz citiem finansēšanas instrumentiem.

-

Lūdzam novērst dublēšanos ar likumprojekta 13.panta otro daļu.

-

Likumprojekta 2. panta pirmajā un ceturtajā daļā noteikts, ka fonds ir ar šo likumu izveidots publisks nodibinājums. Fonds ir budžeta finansēta institūcija Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē.
Tas liek secināt, ka uz fondu kā publisku nodibinājumu nav attiecināmi Ministru kabineta noteikumi Nr.439 “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā”, kas izdoti saskaņā Biedrību un nodibinājumu likuma 52. panta trešo daļu, kurā noteikts, ka nodibinājums katru gadu ne vēlāk kā līdz 31. martam biedrība gada pārskatu normatīvajos aktos par pārskatu sagatavošanu un iesniegšanu noteiktajā kārtībā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam.
Lūdzam precizēt likumprojekta 12.panta pirmo daļu, norādot atbilstoši kādu normatīvo aktu prasībām fonds kārto grāmatvedības uzskaiti un sagatavo finanšu pārskatus, kā arī papildināt ar attiecīgu skaidrojumu likumprojekta anotāciju.
 

-

Atbilstoši 2.pantā noteiktajam, Fonds ir budžeta finansēta institūcija Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē un tam ir jāievēro viss, kas noteikts šajā likumā. Uz likuma par budžeta un finanšu vadības pamata ir izdoti MK 05.05.2010. noteikumi Nr. 413 “Noteikumi par gada publiskajiem pārskatiem”, kas nosaka publiskā pārskata saturu.
Aicinām izvērtēt nepieciešamību dublēt tiesību aktu normas un rosinām izslēgt 12.panta 2. un 3.daļu.
Ja tomēr tiek saglabāta šī panta daļas redakcija, tad lūdzam papildināt ar termiņu, kādā konkrētais pārskats tiek publicēts.

-

Lūdzam skaidrot, vai šajā daļā plānotā regulārā informācijas publiskošana nedublējas ar šī panta otrajā un trešajā daļā minēto pārskatu. Ja dublēšanās netiek konstatēta, tad anotācijā lūdzam iekļaut skaidrojumu, tieši kāda rakstura informāciju Fonds publisko papildu pie pārskata un cik regulāri, lai ir skaidrs kādā tieši veidā šī norma tiks izpildīta.

-

Likumprojektā lietotais apzīmējums “neatkarīgs ārējais revidents” neatbilst Revīzijas pakalpojumu likumā noteiktajai finanšu revīzijas terminoloģijai, jo šāds revīzijas subjekts normatīvajā regulējumā nav paredzēts.
Saskaņā ar Revīzijas pakalpojumu likumu finanšu pārskatu revīziju var veikt tikai zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība. Tādēļ minētais formulējums nenodrošina normas tiesisko noteiktību un nav piemērots izmantošanai normatīvajā regulējumā. Vienlaikus no 13. panta ceturtās daļas nav nepārprotami skaidrs, vai tiek paredzēta obligātā fonda gada pārskata revīzija Revīzijas pakalpojumu likuma izpratnē, kā arī nav noteikts revīzijas apjoms. Norma paredz tikai finanšu līdzekļu izlietojuma pārbaudi, savukārt zvērināta revidenta veikta revīzija saskaņā ar Revīzijas pakalpojumu likumu aptver gada pārskatu kopumā. Līdz ar to, normas saturs neatbilst spēkā esošajam revīzijas tiesiskajam regulējumam un nerada tiesisko skaidrību par paredzētās pārbaudes raksturu un apjomu. Turklāt šāda regulējuma nenoteiktība rada iespējamu pārklāšanos ar 13. panta piektajā daļā paredzēto valsts institūciju auditu vai revīziju, kas neatbilst tiesiskās noteiktības principam.
Vienlaikus jāņem vērā, ka atbilstoši likumprojekta 2. pantam Fonds ir budžeta finansēta institūcija Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē. Savukārt Valsts kontroles likums nosaka, ka Valsts kontrole, veicot revīzijas, kontrolē valsts un citu publisko personu budžetu līdzekļu ieņēmumus un izdevumus, Eiropas Savienības un citu starptautisko institūciju līdzekļu izlietošanu, kā arī rīcību ar publisko mantu, un tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar minētajiem līdzekļiem ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva, sniedzot ieteikumus konstatēto trūkumu novēršanai.
Lai nodrošinātu valsts  konsolidētā saimnieciskā gada pārskata revīzijas ziņojuma sagatavošanu, Valsts kontrole ik gadu veic revīzijas visās ministrijās un pēc izlases principa arī to padotības iestādēs. Likumprojektā ir nepieciešams skaidri noteikt, ņemot vērā Fonda paredzēto tiesisko statusu, vai  Fondam ir paredzēta gada pārskata revīzija Revīzijas pakalpojumu likuma izpratnē, ko veic zvērināts revidents (vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība) vai gada pārskata revīzija vai finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstības (atbilstības un likumības) pārbaude, ko veic Valsts kontrole.
Likums par budžeta un finanšu vadību 30.pants jau nosaka, ka budžeta iestādēm gada pārskata revīziju veic Valsts kontrole (30.panta 33 daļa), savukārt no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām veic zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība (30.panta 34 daļa).
Aicinām izvērtēt vai ir jādublē jau citā likumā noteiktās normas Fonda likumā.
Ja  tomēr likumprojektā ir nepieciešams noteikt Fonda gada pārskata revīziju, tas ir skaidri un nepārprotami jānostiprina likumā, nosakot, kura institūcija ir kompetenta veikta attiecīgo revīziju - zvērināts revidents (vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība) Revīzijas pakalpojumu likumā noteiktā kārtībā vai Valsts kontrole. Šāda pieeja nodrošinātu sistēmisku un vienotu publiskā sektora revīzijas regulējumu, stiprinātu revīzijas neatkarību un kvalitāti, kā arī veicinātu racionālāku Fonda finanšu līdzekļu izmantošanu.

Aicinām izvērtēt to, kādu revīzijas regulējumu likumprojekta izstrādātājs vēlas noteikt, kā arī skaidri nošķirt zvērināta revidenta (vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības) vai Valsts kontroles kompetenci šajā jomā.

Turklāt Valsts kontroles kompetences gadījumā attiecīgā norma ir jāsaskaņo ar Valsts kontroli, kā arī, ņemot vērā izvēlēto 13. panta ceturtās daļas redakciju, ir izvērtējama 13. panta piektās daļas saglabāšanas nepieciešamība.
Papildus norādām, ka anotācijā nav skaidrots 13. panta ceturtajā daļā paredzētais revīzijas regulējums (revīzijas veids, apjoms un attiecība pret valsts institūciju auditiem/revīzijām), tādēļ lūdzam anotāciju attiecīgi papildināt ar šo normu skaidrojošu, pamatojošu informāciju.
 

-

Lūdzam izvērtēt, vai likuma spēkā stāšanās termiņš 01.07.2026. ir reāli īstenojams, ņemot vērā, ka šobrīd ir jau aprīļa beigas, likumprojekts nav skatīts ne Ministru kabinetā, ne Saeimā, kā arī nav skaidrs, kādā apmērā un no kāda finansējuma avota Fonds varētu nodrošināt savu darbību gan 2026.gadā, gan turpmākajos gados.

-

Šajā punktā minēts, ka pirmajā darbības gadā Fonda finansējuma sadale var tikt organizēta vienkāršotā kārtībā, ko nosaka Ministru kabinets. Lūdzam skaidrot, ko nozīmē vienkāršota kārtība, un kādus tieši finansējuma sadales un izlietojuma uzraudzības aspektus tā paredz vienkāršot (pieteikšanās, kritēriji, rezultāti, atskaitīšanās?).

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar detalizētu informāciju par Fonda un Izglītības un zinātnes ministrijas savstarpējo funkciju sadali, skaidri norādot, kādas sporta nozares funkcijas un tām plānotais finansējums tiks nodrošināts Fonda darbības ietvaros, savukārt kādas funkcijas un aktivitātes nodrošinās Izglītības un zinātnes ministrija tai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Vēršam uzmanību, ka finansējums vienam un tam pašam mērķim nevar tikt plānots dubultā, piemērojot atšķirīgus finansējuma sadales principus.

-

Lūdzam visā anotācijas tekstā vārdus "likums "Par budžetu un finanšu vadību"" aizstāt ar vārdiem "Likums par budžetu un finanšu vadību".

-

Lūdzam visā anotācijā un likumprojektā lietot "valsts budžeta likums" nevis "gadskārtējais valsts budžeta likums".

-

Anotācijas 1.5. sadaļā ir norādīts, ka tiks veikts ex-post izvērtējums trīs gadu laikā pēc Fonda darbības uzsākšanas. Tomēr anotācijā nav aprakstīti tie sagaidāmie sasniedzamie rezultāti, kas būtu jāsasniedz šajos trijos gados ar šo pilnveidoto modeli, kā arī kāda apmēra finansējums no IZM budžeta varētu tikt atvēlēts šim mērķim. Uzskatām, ka bez šīs informācijas nav iespējams pieņemt lēmumu par Fonda izveides lietderību, un arī vēlāk izvērtēt Fonda darbības efektivitāti, jo nav izvirzīti sākotnējie kritēriji, pret ko vērtēt. Turklāt vēršam uzmanību, ka šī sadaļa anotācijā ir nepilnīgi aizpildīta.

-

Norādām, ka anotācijas 3. sadaļas "Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem" 6.1. apakšpunktā sniegtā informācija, ka "fonda finansējuma avoti tiks veidoti no: ar sporta nozari saistītiem ieņēmumiem (piemēram, izložu un azartspēļu nodokļu un nodevu ieņēmumu daļa, kas pārsniedz plānoto apjomu), ja tas tiek paredzēts attiecīgā gada valsts budžeta likumā" ir maldinoša, jo nav pamata uzskatīt, ka izložu un azartspēļu nodokļu un nodevu ieņēmumi ir ar sporta nozari saistīti ieņēmumi, tā kā ieņēmumi, kas saistīti ar sporta nozari, un ieņēmumi no izložu un azartspēļu nodokļiem un nodevām ir atšķirīgi ieņēmumu veidi, un var radīt  priekšstatu, ka azartspēles kā potenciāli atkarību izraisoša darbība ir neatņemama sporta nozares sastāvdaļa. Lūdzam pārformulēt vai izslēgt minēto informācija, it īpaši attiecībā uz izložu nodokli un izložu un azartspēļu nodevu ieņēmumiem, ņemot vērā to, ka saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1.panta 2. punktu valsts nodevas mērķis ir personu darbību regulēšana (kontrolēšana, veicināšana, ierobežošana).

-

Norādām, ka no anotācijas 3.sadaļā “Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem” iekļautās informācijas nav viennozīmīgi skaidrs, kāda ir kopējā likumprojekta finansiālā ietekme uz valsts budžetu, kā arī, vai likumprojektā iekļautās normas nepārklāsies ar Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta apakšprogrammas 09.07.00 “Dotācija sporta organizāciju, programmu un pasākumu atbalstam” mērķiem un to īstenošanai plānoto finansējumu. Tāpat nav skaidrs šīs sadaļas 2., 3. un 5.punktā iekļautās summas pamatojums un apmērs 6,0 milj. euro apmērā vai 600 000 euro apmērā, kā arī Fonda administratīvo izmaksu nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma aprēķins. Ņemot vērā minēto, lūdzam korekti aizpildīt anotācijas 3.sadaļu “Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem”, norādot korektu kopējo likumprojekta ietekmi uz valsts budžetu, kā arī skaidrojot šajā sadaļā norādītās finansiālās vērtības un pievienojot detalizētus aprēķinus.

-

Anotācijas 3.sadaļas “Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem” 7.punktā minēts, ka izvērtējot Izglītības un zinātnes ministrijas esošos cilvēkresursus, secināts, ka Fonda funkcijas pēc būtības atšķiras no ministrijas pamatfunkcijām un prasa specializētu, uz rezultātiem balstītu finansējuma administrēšanas kapacitāti. Esošo resursu pārdale var nodrošināt tikai daļēju funkciju izpildi, tādēļ nepieciešama atsevišķas institucionālās kapacitātes izveide. Savukārt šīs sadaļas apakšsadaļā “Papildus paskaidrojumi par izmaksu aprēķinu” norādīts, ka Fonda administratīvās izmaksas tiks segtas piešķirtā finansējuma ietvaros. Ņemot vērā minēto, lūdzam skaidrot, no kāda finansējuma avota tiks nodrošinātas Fonda administratīvās izmaksas. Tāpat norādām, ka atbilstoši likuma “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” 80.pantā paredzētajam, valsts un pašvaldību institūcijās nevar tikt palielināts kopējais no valsts un pašvaldību budžeta finansēto amata vietu skaits, izņemot gadījumus, kad lēmumu par amata vietas izveidi līdz 2026. gada 1. martam pieņem Ministru kabinets vai pašvaldības dome vai amata vieta tiek izveidota uz noteiktu laiku projektu ieviešanai vai ir saistīta ar finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanu, nodrošinot pedagoģisko personālu programmas īstenošanai vai strukturālām reformām, kas nodrošina kopējā strādājošo skaita samazinājumu pašvaldības struktūrās. Tāpat vēršam uzmanību, ka valsts ir apņēmusies veikt birokrātijas mazināšanas pasākumus, veidojot mazu, bet efektīvu valsts pārvaldi, tādējādi jaunu amata vietu veidošana valsts pārvaldē nav pieļaujama. Ņemot vērā minēto, neatbalstām jaunu amata vietu izveidi Fonda darbības uzsākšanai un funkciju izpildei jeb pamatdarbības nodrošināšanai. 

-

Informējam, ka Ministru kabineta 14.04.2026. sēdē ir izskatīts informatīvais ziņojums "Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028. gadam 2026. gada Progresa ziņojums" un ar to ir pieņemts zināšanai, ka pie šī brīža prognozēm un atbilstoši definētajiem fiskālajiem nosacījumiem, novērtētā indikatīvā 2027.-2030. gada budžeta ietvara sagatavošanai pieejamā fiskālā telpa 2027. gadā ir 80,3 milj. euro, bet parējos gados tā ir negatīva, proti, 2028. gadā -153,3 milj. euro, 2029. gadā -191,1 milj. euro un 2030. gadā -883,5 milj. euro, kas nozīmē, ka papildu finansējums turpmākajiem gadiem bez kompensējošiem pasākumiem, kas, lai nodrošinātu atbilstību fiskālajiem nosacījumiem, primāri sedz negatīvo fiskālo telpu, nebūs pieejams. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju pasaulē, nav arī pamata sagaidīt, ka fiskālās telpas apmērs tuvāko valsts budžeta likumprojektu sagatavošanai ievērojami uzlabosies. Attiecīgi viss finansējums Fonda administratīvo izdevumu segšanai jānodrošina esošo budžeta līdzekļu ietvaros.
 

-

Anotācijas 4.1.1.sadaļā ir minēts, ka izmaiņas par finansējuma dublēšanos, skaidru funkciju sadalījumu, finansējuma koncentrēšanu sporta prioritātēm tiks izstrādātas pēc Likumprojekta pieņemšanas, izvērtējot Fonda integrāciju kopējā sporta finansēšanas sistēmā. Uzskatām, ka par visu minēto ir jābūt skaidrībai pirms lēmuma pieņemšanas par Likumprojekta apstiprināšanu, un attiecīgajai informācijai un redzējumam ir jābūt atspoguļotam anotācijā.

-

Anotācijas 7.2.sadaļā un 7.3. sadaļā tabulā ir norādīs, ka projekts skar FM, un ietekme saistīta ar vispārējo budžeta plānošanas un uzraudzības funkciju ietvaru. Norādām, ka FM atbilstoši Likumam par budžetu un finanšu vadību ir atbildīga par valsts budžeta likumprojekta (budžeta likumprojektu paketes) un tam pievienojamo paskaidrojumu izstrādāšanu, un konkrētais Likumprojekts neparedz Finanšu ministrijai kādu papildu plānošanas vai uzraudzības pienākumu. Par konkrētās nozares budžeta pieprasījuma sagatavošanu, budžeta izpildes nodrošināšanu un pārskatu sagatavošanu ir atbildīga attiecīgā nozares ministrija. Attiecīgi lūdzam svītrot FM no anotācijas 7.1., 7.2. un 7.3. sadaļām.

-

Norādām, ka anotācijas 7.sadaļas “Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām” 7.5.apakšsadaļā “Cita informācija” iekļautais pēdējais teikums: “Netiek paredzētas radikālas vai tūlītējas izmaiņas institucionālajā struktūrā, kas varētu radīt būtisku administratīvo vai fiskālo slogu” ir svītrojams, jo tas neatbilst patiesībai.

-

Priekšlikums par anotācijas sadaļu “Risinājuma apraksts”.
Likumprojekts paredz izveidot Latvijas Sporta fondu kā publisku nodibinājumu, kas darbojas kā specializēts sporta nozares finansēšanas instruments.
Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 1.pantā noteikto reģistra funkcijas ir veikt komersantu un to filiāļu, ārvalstu komersantu un organizāciju pārstāvniecību un pārstāvju, kooperatīvo sabiedrību, Eiropas ekonomisko interešu grupu, Eiropas komercsabiedrību, Eiropas kooperatīvo sabiedrību, politisko partiju un to apvienību, administratoru, maksātnespējas subjektu, tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesa norises, fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām norises, biedrību un nodibinājumu, reliģisko organizāciju un to iestāžu, arodbiedrību, masu informācijas līdzekļu, izšķirošās ietekmes, komercķīlu, laulāto mantisko attiecību un šķīrējtiesu reģistrāciju un nodrošināt attiecīgo reģistru vešanu, kā arī nodrošināt publisko personu un iestāžu saraksta vešanu un ziņu pieejamību par tajā ierakstītajām publiskajām personām un iestādēm.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka fonda administratīvo izmaksu apjoms plānots kā samērīgs un efektīvs, balstoties uz analoģiju ar citu publisko fondu darbības modeli (tostarp atsaucoties uz analoģiju ar Valsts kultūrkapitāla fonda darbības modeli). Valsts kultūrkapitāla fonds reģistrēts Uzņēmumu reģistra Publisko personu iestāžu sarakstā.
No minētā secināms, ka arī Latvijas sporta fonds kā publisks nodibinājums tiks reģistrēts Uzņēmumu reģistra Publisko personu iestāžu sarakstā.
Lūdzam likumprojekta anotācijā iekļaut skaidrojumu par nodibinājumu un publisku nodibinājumu atšķirībām un to, kādi finanšu pārskatu sagatavošanu regulējošie normatīvie akti katrai juridiskajai formai saistoši.
 

-