Atzinums

Ievērojot, ka projektam ir jāstājas spēkā vienlaikus ar likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā", lūdzam papildināt projektu ar atbilstošu likuma spēkā stāšanās noteikumu, paredzot to Latvijas Republikas valsts robežas likuma pārejas noteikumos.
Atbilstoši minētajam lūdzam precizēt arī anotācijas 1.2. apakšsadaļā ietverto informāciju.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Valsts robežsardzes likuma 5. panta otrā daļa noteic, ka Valsts robežsardze pilda arī citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. Ievērojot minēto, projektā paredzētajā Valsts robežsardzes likuma 5. panta trešajā daļā ietvertā atsauce uz Valsts robežsardzes likuma 5. panta otrajā daļā minētajiem uzdevumiem ir pārāk plaša un līdz ar to neskaidra. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt projektā paredzētajā Valsts robežsardzes likuma 5. panta trešajā daļā ietverto regulējumu un nepieciešamības gadījumā precizēt to, kā arī papildināt anotāciju ar atbilstošu informāciju.
 

-

Tiesības uz personas datu aizsardzību ir nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pantā, tā pirmajā daļā paredzot ikvienas personas tiesības uz savu personas datu aizsardzību. Savukārt minētā panta otrā daļa noteic, ka personas dati ir jāapstrādā godprātīgi, noteiktiem mērķiem un ar attiecīgās personas piekrišanu vai ar citu likumīgu pamatojumu, kas paredzēts tiesību aktos. Tādējādi jebkura personas datu apstrāde ir uzskatāma par pamattiesību ierobežojumu, kas pamatā ir nosakāms ar Latvijas Republikas Saeimas pieņemtu likumu. Savukārt likumā būtu nosakāms vismaz personas datu apstrādes nolūks, tiesiskais pamats un apstrādājamo personas datu kategorijas, paredzot Ministru kabinetam tiesības noteikt konkrētus apstrādājamos personas datus šo kategoriju ietvaros.
Lai gan likumprojektā "Grozījums Valsts robežsardzes likumā" (turpmāk – projekts) un projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (turpmāk – anotācija) ir norādīts, ka Valsts robežsardze noteikto uzdevumu izpildei veiks novērošanu, izmantojot tehniskos līdzekļus, no minētā viennozīmīgi nav skaidrs, ka minētā darbība ietver arī personas datu apstrādi, vēl jo vairāk, kādas tieši personas datu kategorijas un apstrādes darbības tiks veiktas. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projektu kopumā, paredzot skaidru norādi par plānoto personas datu apstrādi.

Tāpat vēršam uzmanību, ka plānotajam regulējumam, kas var ietekmēt personas tiesības uz savu personas datu aizsardzību, ir jāatbilst visiem kritērijiem, kas normatīvajos aktos un tiesu praksē noteikti attiecībā uz jebkuru pamattiesību ierobežojumu noteikšanu. Eiropas Savienības pamattiesību hartas 52.panta 1.punktā ir prasīts ne tikai tas, ka visiem pamattiesību ierobežojumiem ir jābūt “noteiktiem tiesību aktos”, bet arī tas, ka tie ir jāīsteno, stingri ievērojot samērīguma principu. (..) Proti, tajā samērīgums nav noteikts kā vispārējs Eiropas savienības princips, bet daudz konkrētāk, kā jebkura pamattiesību ierobežojuma būtisks priekšnosacījums. Lai noskaidrotu, vai ierobežojums ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā, ir jāvērtē vai ierobežojums ir sociāli nepieciešams un samērīgs. Latvijas Republikas Satversmes tiesa jau vairākos spriedumos ir definējusi specifiskus priekšnosacījumus, uz kuriem būtu jābalsta  rūpīgs šāda ierobežojuma pamatotības izvērtējums (skat. Satversmes tiesas 2019. gada 28. jūnija sprieduma  lietā Nr. 2018-24-01 11. punktu; Satversmes tiesas 2015. gada 8. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2014-34-01 14. punktu; Satversmes tiesas 2007. gada 16. maija spriedumu lietā Nr. 2006-42-01 11. punktu un 2018. gada 14. decembra spriedumu lietā Nr. 2018-09-0103 18. punktu). Tādējādi tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību varēs ierobežot, ja šāds ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, tam ir leģitīms mērķis un tas ir samērīgs. Ievērojot minēto, anotācijā nepieciešams norādīt informāciju par to, vai projektā ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis, šī mērķa sasniegšanu nevar panākt ar indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, kā arī ar citiem ar samērīguma principu saistītiem aspektiem.

-

Ievērojot, ka anotācijas 4.1.1. apakšsadaļā minētais likumprojekts "Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā" paredz izslēgt Latvijas Republikas valsts robežas likuma 29. panta trešo daļu, saskaņā ar kurā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam ir izdoti Ministru kabineta 2010. gada 10. augusta noteikumi Nr. 773 "Kārtība, kādā iegūstama, glabājama un izmantojama no Valsts robežsardzes videoinformācijas fiksēšanas iekārtām iegūtā informācija", atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta piektajā daļā noteiktajam Ministru kabineta 2010. gada 10. augusta noteikumi Nr. 773 "Kārtība, kādā iegūstama, glabājama un izmantojama no Valsts robežsardzes videoinformācijas fiksēšanas iekārtām iegūtā informācija" zaudēs spēku. Tādējādi lūdzam papildināt anotācijas 1. sadaļu ar atbilstošu informāciju.
 

-

Anotācijas 1.3. apakšsadaļā minēts, ka ne visas videoinformācijas fiksēšanas iekārtas, no kurām tiek saņemta un turpmāk izmantota informācija, kā arī videoinformācijas apstrādes iekārtas, ir Valsts robežsardzes īpašumā. Līdz ar to ir nepieciešams, lai tiesiskais regulējums tiktu attiecināts ne tikai uz tām videoinformācijas fiksēšanas un apstrādes iekārtām, kuras atrodas Valsts robežsardzes īpašumā, bet arī uz tām iekārtām, kuras atrodas citu valsts iestāžu valdījumā, no kurām tiek izmantota Valsts robežsardzes pārziņā esošā videoinformācija. Vēršam uzmanību uz to, ka iepriekš minētā informācija ir neskaidra, proti, nav skaidrs, no kuras normatīvā akta vai projekta tiesību normas izriet tiesības noteikt iepriekš minēto regulējumu. Turklāt vēršam uzmanību arī uz to, ka anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietvertā informācija par to, ka videoinformācijas fiksēšanas un apstrādes iekārtas atrodas īpašumā vai valdījumā, ir neskaidra. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju.
 

-

Anotācijas 1.3.apakšsadaļā norādīts, ka “ne visas videoinformācijas fiksēšanas iekārtas, no kurām tiek saņemta un turpmāk izmantota informācija, kā arī videoinformācijas apstrādes iekārtas, ir Robežsardzes īpašumā un līdz ar to ir nepieciešams, lai tiesiskais regulējums tiktu attiecināts ne tikai uz tām videoinformācijas fiksēšanas un apstrādes iekārtām, kuras atrodas Robežsardzes īpašumā, bet arī uz tām iekārtām, kuras atrodas citu valsts iestāžu valdījumā, no kurām tiek izmantota Robežsardzes pārziņā esošā videoinformācija”. No minētā saprotams, ka projekta mērķis cita starpā ir paredzēt tādu personas datu apstrādes darbību kā videoinformācijas saņemšana no citiem pārziņiem, lai gan no projektā paredzētā grozījuma redakcijas tas neizriet. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projektu kopumā, paredzot šādas Valsts robežsardzes tiesības saņemt personas datus no citiem pārziņiem (norādot tos), ietverot prasības, kas tiesību normās noteiktas attiecībā uz jebkuru pamattiesību ierobežojumu noteikšanu, vai arī norādīt uz citu tiesisko pamatu šādas tiesības esamībai (tiesības pieprasīt personas datus).
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabinets ārējo normatīvo aktu var izdot tikai tādā gadījumā, ja likumdevējs likumā formulējis pilnvarojumu šāda akta izdošanai un noteicis pilnvarojuma robežas (skat. Satversmes tiesas 2017. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2016-23-03 16. punktu). Turklāt Ministru kabineta noteikumu saturam jāatbilst likumdevēja noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam.
Jēdziens "kārtība" nozīmē norises īstenošanas veidu vai darbības organizāciju (skat., piemēram, Satversmes tiesas 2012. gada 2. maija sprieduma lietā Nr. 2011-17-03 13.3. apakšpunktu). Atsevišķos gadījumos Ministru kabineta noteikumu saturu var veidot arī materiālās normas, taču tām jābūt pieņemtām, pamatojoties uz nepārprotamu likumdevēja pilnvarojumu (skat., piemēram, Satversmes tiesas 2018. gada 18. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017-33-03 14. punktu).
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt projektā paredzētajā Valsts robežsardzes likuma 5. panta trešajā daļā ietverto pilnvarojumu Ministru kabinetam un nepieciešamības gadījumā precizēt to.
 

-