Atzinums

Rosinām iniciēt grozījumus  jau atbilstoši iepriekšējā Saeimā izskanējušajiem argumentiem no vairākiem  ekspertiem un  mainīt tiesību subjektu, kas lemj par pašvaldības  domes atlaišanu   nosakot, ka tas ir tiesas kompetences jautājums.

 

-

Kā zināms,   2019.gada nogalē jau  tika grozīts  tieši likuma “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” 1.pants, ietverot gan  regulējumu izņēmumiem no vispārējās kārtības domes vēlēšanu norisē, gan jaunu regulējumu gadījumiem, kad  tiek iecelta pagaidu administrācija.
Tostarp līdz ar šo likumprojektu tika virzīti grozījumi likumā “Par pašvaldībām”, jo tobrīd bija noteikts, ka  pagaidu administrāciju var iecelt, ja līdz kārtējām domes vēlēšanām palikuši mazāk nekā 15 mēneši un to regulēja  likums “Par pašvaldībām.” Pagaidu administrācijas iespējamais pilnvaru  periods līdz ar  2019.gada 19.decembra grozījumiem  tika samazināts no 15 mēnešiem uz 9 mēnešiem.
Par iepriekšminēto kārtību (tātad šobrīd spēkā esošo 1.pantu, kuru ar likumprojektu atkal tiek piedāvāts konceptuāli mainīt) notika plašas diskusijas Saeimā un citos formātos, tostarp tika uzklausīti vairāki konstitucionālo tiesību  eksperti, kas pauda atbalstošu nostāju.
Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) tobrīd pauda pilnībā  atbalstošu nostāju par  iepriekšminētajām Saeimas  deputātu iesniegtajām novitātēm pamatojot, ka “ Likumprojekts stiprinātu demokrātisko institūtu. Pagaidu administrācija  nav vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās  vēlēšanās ievēlēta institūcija.  Turklāt visefektīvākā darba kontroles forma pašvaldībai ir tieši vēlēšanas, kas ļauj novērtēt pašvaldības pārstāvniecības institūciju darbības atbilstību kopienas iedzīvotāju interesēm, jo ja iedzīvotāji uzskatīs, ka pašreizējā dome nav labi vai efektīvi strādājusi, tad ievēlēs citus deputātus konkrētās domes vietā.”(citāts no VARAM paustā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas 2019.gada 10.decembra sēdē).
2019.gadā virzītā likumprojekta anotācijā, tostarp kā viens no apsvērumiem šobrīd spēkā esošajai 1.panta redakcijai, bija norādīts arī lietderīgas finanšu līdzekļu izlietošanas aspekts. Tobrīd tas tika pamatots tādējādi, ka  “Ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no 9 līdz 24 mēnešiem, tad jaunās vēlēšanās domi ievēlē uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un Vēlēšanu likuma 1.panta pirmajā daļā noteikto termiņu.”

Likumprojekts šobrīd piedāvā  mainīt 2019.gadā pieņemto kārtību un kopumā atzīstams kā nedemokrātisks dēļ diviem galvenajiem apsvērumiem:
1.)tiek pieļauts nesamērīgi ilgs pagaidu administrācijas pilnvaru laiks ( pat puses sasaukuma, tātad līdz  24 mēnešiem);
2.) nav vienotas pieejas un individuālai Saeimas vērtēšanai tiek pakļauts pēc būtības  konstitucionāls jautājums -būt vai nebūt pašvaldību vēlēšanām  tādējādi pieļaujot, ka ilgu laika  periodu  visas pašvaldības funkcijas var veikt personas, ko nav ievēlējuši vietējie iedzīvotāji demokrātiskās vēlēšanās.

Arī 2019.gadā virzot grozījumus 1.pantā,  ar kuriem ieviesa šobrīd spēkā  esošo kārtību, attiecīgā likumprojekta anotācijā  par pagaidu administrāciju un kopumā vēlēšanām tiek konstatēts : “Turklāt tās darbības termiņš, ja līdz kārtējās domes vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā 15 mēneši ir nesamērīgi ilgs. Proti, jāņem vērā tas, ka pašvaldības dome ir pašvaldības iedzīvotāju politiskās pārstāvības orgāns (sk:Levits E. Pašvaldību likuma koncepcija. 2003, 34.punkts.)
Savukārt viena no pašvaldības galvenajām pazīmēm ir tās ievēlējamība (sk., piemēram: Stucka A. Latvijas pašvaldību sistēmas pilnveidošanas aktuālie valststiesību jautājumi. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Universitāte, 2012, 34.-35.lpp).
Tādējādi viens no primārajiem pašvaldību vēlēšanu mērķiem ir pašvaldības iedzīvotāju pārstāvības orgāna izveidošana ( Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2015.gada 5.februāra spriedums lietā Nr. 2014-03-01 20.2. apakšpunkts).
Turklāt no demokrātijas virsprincipiem izriet valsts varas leģitimitātes princips, kas nodrošina, ka suverēnās valsts varas nesējai-tautai- ir jābūt ietekmei uz lēmumu pieņemšanu valstī. Tautas gribai ir jābūt valsts varas pamatā, tās avotam. Citiem vārdiem, valsts varai ir jābūt tautas leģitimētai. Valsts varas leģitimēšanas pamats Satversmes noteiktajā parlamentārās demokrātijas valsts iekārtā ir periodiskas vēlēšanas, kas vienlaikus ir arī veids, kā tautai izteikt savu tābrīža gribu, atbilstoši kurai likumdevējam turpmākos gadus līdz nākamajām vēlēšanām ir jādarbojas (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta  Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 3.novembra spriedums lietā Nr. SA-5/2006).”

Tādējādi vēršam uzmanību, ka  likumprojekts nestiprinās demokrātijas institūtu, jo tiek pieļauta  pagaidu administrācijas iecelšana arī uz nesamērīgi ilgu periodu, tai skaitā pat ievērojami  ilgāku nekā 15 mēneši, par ko jau ir bijuši pretapsvērumi 2019.gadā.  Pagaidu administrācija, kā zināms, nav vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās ievēlēta institūcija,   un tā ir pieļaujama tikai  kā īslaicīgs pagaidu risinājums. Pagaidu administrācija ir  pagaidu pārvaldes institūts - valsts pārvaldes institūcija, kura terminēti  darbojas attiecīgās pašvaldības vārdā un tās kompetences ietvaros un kas nekādā veidā nav saņēmusi vietējo vēlētāju uzticību. Tātad likumprojekts pieļauj, ka arī  nesamērīgi ilgu laiku pašvaldību varētu vadīt personas, kas nav ievēlētas, bet pilda visas  iepriekšievēlētās  domes funkcijas, tiesības un pienākumus.
Vērtējot likumprojektu, jāņem vērā arī aspekti par līdzšinējo pagaidu administrāciju darbību, kas  kopumā ir vērtējami negatīvi.
Tāpat uzsveram, ka  jautājumā par to- būt vai nebūt  vēlēšanām, ir jābūt vienotai pieejai nevis individuālam izvērtējumam un lemšanā par to, vai jābūt demokrātiskām vēlēšanām vai jādarbojas pagaidu administrācijai, nav regulējums, kur nepieciešama elastīga pieeja pretēji tam, kā tas norādīts likumprojekta pavaddokumentos.
Likumprojekts neveicinās tiesisko noteiktību un  šāda brīva pieeja  nav atbalstāma.  Tostarp šāds  brīvs regulējums satur arī riskus lēmumu pieņemšanai vadoties no politiskiem iemesliem, kas būtu nepieļaujami.
Kā zināms, vienu gadu  pirms vēlēšanām nav atbalstāmi nekādi grozījumi vēlēšanu norises regulējumā un  jo sevišķi strikti tas attiecas uz konceptuāliem grozījumiem. Ņemot vērā 2025.gada pašvaldību vēlēšanu datumu, prognozējams, ka šā likumprojekta virzība varētu notikt  lielā steigā un iespējams bez pienācīgām debatēm nolūkā  ievērot  noteikto termiņu. Savukārt steidzamība nav atzīstama par labu likumdošanas praksi, jo sevišķi tādos konstitucionālos jautājumos kā vēlēšanu sistēmas izmaiņas, ko faktiski likumprojekts paredz.

 

-