Projekta ID
24-TA-1330Atzinuma sniedzējs
Iekšlietu ministrija
Atzinums iesniegts
14.11.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu (grozījumu) projekts
Iebildums
Izvērtējot Iekšlietu ministrijas nekustamo īpašumu portfeli, Iekšlietu ministrija ir konstatējusi, ka daudziem objektiem saglabājies tiem vēsturiski noteiktais lietošanas veids, kas neatbilst nekustamā īpašuma faktiskajam lietošanas veidam. Kopumā Iekšlietu ministrijas valdījumā atrodas vismaz 61 zemes vienība ar neatbilstošu lietošanas veidu, tajā skaitā ir zemes vienības ar šādu lietošanas veidu:
- Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība;
- Komercdarbības objektu apbūve;
- Ārstniecības, veselības un sociālās aprūpes iestāžu apbūve;
- Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve Individuālo dzīvojamo māju apbūve ;
- Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir mežsaimniecība;
- Ar maģistrālajām elektropārvaldes un sakaru līnijām un maģistrālajiem naftas, naftas produktu, ķīmisko produktu, gāzes un ūdens cauruļvadiem saistīto būvju, ūdens ņemšanas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apbūve;
- Vienstāva un divstāvu daudzdzīvokļu māju apbūve;
- Neapgūta sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme;
- Neapgūta komercdarbības objektu apbūves zeme;
- Trīs, četru un piecu stāvu daudzdzīvokļu māju apbūve.
Tādi pati situācija konstatēta arī attiecībā uz būvēm, turklāt būvēm ar identisku lietošanas veidu piešķirti ļoti atšķirīgi nosaukumi. Uz šo brīdi Iekšlietu ministrijas nekustamo īpašumu portfelī konstatētas vismaz 89 būves ar neatbilstošu lietošanas veidu, tajā skaitā būves, kuru galvenais lietošanas veids ir:
- Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas;
- Rūpnieciskās ražošanas ēkas;
- Triju vai vairāku dzīvokļu mājas;
- Dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājas;
- Viena dzīvokļa mājas;
- Ēkas plašizklaides pasākumiem;
- Lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas;
Tā rezultātā ir konstatēti arī vairāki gadījumi, kad neatbilstoši noteikta lietošanas veida dēļ objekti tiek aplikti ar nekustamā īpašuma nodokli, kas faktiski nebūtu piemērojams, vai arī nodoklis noteikts daudzkārt lielākā apmērā.
Ar zemes vienību datu aktualizāciju lielu problēmu nav, jo tam pietiek ar vietējās pašvaldības vai valsts institūcijas ziņām par nekustamā īpašuma lietošanas mērķa noteikšanu vai maiņu, taču būves datu aktualizācija ir daudzkārt sarežģītāka un prasa iestādei papildu laika un finanšu resursus, jo būves lietošanas veida maiņa faktiski tiek pielīdzināta būvniecībai, arī tad, ja netiek veikta ēkas pārbūve. Vēl atzīmējami gadījumi, kad, piemēram, pašvaldība nodod Iekšlietu ministrijai ēkas, kuras nav tikušas ekspluatētas pat vairākus gadus, bet tām ir saglabāts vēsturiskais lietošanas veids. Arī ministrija šīs ēkas nelietos, jo tās ir paredzētas nojaukšanai (piemēram, jauno katastrofu pārvaldības centru būvniecībai), bet tām tiek piemērots neadekvāti augsts nekustamā īpašuma nodoklis. Jāsaprot, ka visas šāda veida ēkas ministrija vai tās padotības iestādes vienlaicīgi nojaukt nevar, jo arī šīs darbības ir saistītas ar ievērojamu finanšu resursu piesaisti. Ņemot vērā minēto, Iekšlietu ministrija norāda uz vajadzību vienkāršot kārtību būves datu aktualizācijai, jo īpaši attiecībā uz gadījumiem, kad tiek precizēts būves nosaukums vai lietošanas veids, neveicot ēkas pārbūvi. Tādēļ nepieciešams papildināt attiecīgos Ministru kabineta noteikumus ar jaunu punktu, kas noteiktu, ka gadījumos, kad ēkas lietošanas veidu nepieciešams mainīt uz tādu lietošanas veidu, kur prasības ēkas ekspluatācijai jau saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir zemākas, tad šādu ēkas lietošanas veida maiņu varētu īstenot ar attiecīgu pašvaldības lēmumu, tādējādi mazinot iestādēm administratīvo un finanšu slogu.
- Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība;
- Komercdarbības objektu apbūve;
- Ārstniecības, veselības un sociālās aprūpes iestāžu apbūve;
- Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve Individuālo dzīvojamo māju apbūve ;
- Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir mežsaimniecība;
- Ar maģistrālajām elektropārvaldes un sakaru līnijām un maģistrālajiem naftas, naftas produktu, ķīmisko produktu, gāzes un ūdens cauruļvadiem saistīto būvju, ūdens ņemšanas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apbūve;
- Vienstāva un divstāvu daudzdzīvokļu māju apbūve;
- Neapgūta sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme;
- Neapgūta komercdarbības objektu apbūves zeme;
- Trīs, četru un piecu stāvu daudzdzīvokļu māju apbūve.
Tādi pati situācija konstatēta arī attiecībā uz būvēm, turklāt būvēm ar identisku lietošanas veidu piešķirti ļoti atšķirīgi nosaukumi. Uz šo brīdi Iekšlietu ministrijas nekustamo īpašumu portfelī konstatētas vismaz 89 būves ar neatbilstošu lietošanas veidu, tajā skaitā būves, kuru galvenais lietošanas veids ir:
- Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas;
- Rūpnieciskās ražošanas ēkas;
- Triju vai vairāku dzīvokļu mājas;
- Dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājas;
- Viena dzīvokļa mājas;
- Ēkas plašizklaides pasākumiem;
- Lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas;
Tā rezultātā ir konstatēti arī vairāki gadījumi, kad neatbilstoši noteikta lietošanas veida dēļ objekti tiek aplikti ar nekustamā īpašuma nodokli, kas faktiski nebūtu piemērojams, vai arī nodoklis noteikts daudzkārt lielākā apmērā.
Ar zemes vienību datu aktualizāciju lielu problēmu nav, jo tam pietiek ar vietējās pašvaldības vai valsts institūcijas ziņām par nekustamā īpašuma lietošanas mērķa noteikšanu vai maiņu, taču būves datu aktualizācija ir daudzkārt sarežģītāka un prasa iestādei papildu laika un finanšu resursus, jo būves lietošanas veida maiņa faktiski tiek pielīdzināta būvniecībai, arī tad, ja netiek veikta ēkas pārbūve. Vēl atzīmējami gadījumi, kad, piemēram, pašvaldība nodod Iekšlietu ministrijai ēkas, kuras nav tikušas ekspluatētas pat vairākus gadus, bet tām ir saglabāts vēsturiskais lietošanas veids. Arī ministrija šīs ēkas nelietos, jo tās ir paredzētas nojaukšanai (piemēram, jauno katastrofu pārvaldības centru būvniecībai), bet tām tiek piemērots neadekvāti augsts nekustamā īpašuma nodoklis. Jāsaprot, ka visas šāda veida ēkas ministrija vai tās padotības iestādes vienlaicīgi nojaukt nevar, jo arī šīs darbības ir saistītas ar ievērojamu finanšu resursu piesaisti. Ņemot vērā minēto, Iekšlietu ministrija norāda uz vajadzību vienkāršot kārtību būves datu aktualizācijai, jo īpaši attiecībā uz gadījumiem, kad tiek precizēts būves nosaukums vai lietošanas veids, neveicot ēkas pārbūvi. Tādēļ nepieciešams papildināt attiecīgos Ministru kabineta noteikumus ar jaunu punktu, kas noteiktu, ka gadījumos, kad ēkas lietošanas veidu nepieciešams mainīt uz tādu lietošanas veidu, kur prasības ēkas ekspluatācijai jau saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir zemākas, tad šādu ēkas lietošanas veida maiņu varētu īstenot ar attiecīgu pašvaldības lēmumu, tādējādi mazinot iestādēm administratīvo un finanšu slogu.
Piedāvātā redakcija
-