Projekta ID
24-TA-2759Atzinuma sniedzējs
Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija
Atzinums iesniegts
17.02.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts
Iebildums
Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (turpmāk – SIFFA) ir izskatījusi Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likumprojektu un kopumā atbalsta Veselības ministrijas ieceres attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanu tikai Latvijā deklarētajiem iedzīvotājiem, kā arī attiecībā uz Nacionālā veselības apdrošināšanas fonda izveidi.
SIFFA ieskatā Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likumprojektā ir jāatspoguļo valdības apņemšanās celt veselības nozares budžetu gan norādot kā mērķi 6% no IKP, gan apņemoties sasniegt vismaz 16% no valdības kopējiem izdevumiem.
Saskaņā ar EK ziņojumu “State of Health in the EU 2023” veselības aprūpes izdevumi uz vienu iedzīvotāju Latvijā pēdējās desmitgades laikā ir vairāk nekā divkāršojušies, taču tie joprojām ir vieni no zemākajiem ES. Jāņem vērā, ka veselības aprūpē ieguldītais finansējums tieši ietekmē iedzīvotāju veselības rezultātus. Saskaņā ar ziņojumu “Health at a Glance: Europe 2024” ES iedzīvotāju dzīvildze 2023. gadā sasniedza 81,5 gadus, tomēr starp ES dalībvalstīm joprojām pastāv ievērojamas atšķirības un Latvijā tā bija vairāk nekā piecus ar pusi gadus zem vidējā ES līmeņa, turklāt Latvijas iedzīvotāju vidējais veselīgi nodzīvoto gadu skaits ir zemākais ES (53,8).
Latvijas valdība jau vairākas reizes ir apņēmusies pakāpeniski celt veselības nozares finansējumu. Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam nosaka, ka “2027.gadā Veselības ministrijai papildus valsts budžeta pamatfunkcijām nepieciešamais finansējums Pamatnostādņu īstenošanai indikatīvi aprēķināts 950 451 808 euro apmērā salīdzinājumā ar likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" paredzēto un 2027.gadā veidos 6% no IKP”.
Savukārt, Deklarācija par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību nosaka, ka tiks nodrošināts veselības nozares publiskais finansējums vismaz 12 % apmērā no Latvijas valsts budžeta pamatfunkciju izdevumiem, neskaitot ārpus fiskālās telpas finansētas investīcijas, paredzot šī īpatsvara palielināšanu.
Ir jāņem vērā, ka konkrētu sasniedzamo mērķu noteikšana likumā un citos politiskas veidošanas dokumentos, ir ļoti būtiska arī investīciju piesaistē un inovāciju ienākšanas veicināšanā, jo ārvalstu kompānijas vērtē Latvijas tirgu un tā prognozējamo izaugsmi.
SIFFA ieskatā Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likumprojektā ir jāatspoguļo valdības apņemšanās celt veselības nozares budžetu gan norādot kā mērķi 6% no IKP, gan apņemoties sasniegt vismaz 16% no valdības kopējiem izdevumiem.
Saskaņā ar EK ziņojumu “State of Health in the EU 2023” veselības aprūpes izdevumi uz vienu iedzīvotāju Latvijā pēdējās desmitgades laikā ir vairāk nekā divkāršojušies, taču tie joprojām ir vieni no zemākajiem ES. Jāņem vērā, ka veselības aprūpē ieguldītais finansējums tieši ietekmē iedzīvotāju veselības rezultātus. Saskaņā ar ziņojumu “Health at a Glance: Europe 2024” ES iedzīvotāju dzīvildze 2023. gadā sasniedza 81,5 gadus, tomēr starp ES dalībvalstīm joprojām pastāv ievērojamas atšķirības un Latvijā tā bija vairāk nekā piecus ar pusi gadus zem vidējā ES līmeņa, turklāt Latvijas iedzīvotāju vidējais veselīgi nodzīvoto gadu skaits ir zemākais ES (53,8).
Latvijas valdība jau vairākas reizes ir apņēmusies pakāpeniski celt veselības nozares finansējumu. Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam nosaka, ka “2027.gadā Veselības ministrijai papildus valsts budžeta pamatfunkcijām nepieciešamais finansējums Pamatnostādņu īstenošanai indikatīvi aprēķināts 950 451 808 euro apmērā salīdzinājumā ar likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" paredzēto un 2027.gadā veidos 6% no IKP”.
Savukārt, Deklarācija par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību nosaka, ka tiks nodrošināts veselības nozares publiskais finansējums vismaz 12 % apmērā no Latvijas valsts budžeta pamatfunkciju izdevumiem, neskaitot ārpus fiskālās telpas finansētas investīcijas, paredzot šī īpatsvara palielināšanu.
Ir jāņem vērā, ka konkrētu sasniedzamo mērķu noteikšana likumā un citos politiskas veidošanas dokumentos, ir ļoti būtiska arī investīciju piesaistē un inovāciju ienākšanas veicināšanā, jo ārvalstu kompānijas vērtē Latvijas tirgu un tā prognozējamo izaugsmi.
Piedāvātā redakcija
Lai veicinātu veselības nozares attīstību, SIFFA aicina 4.panta 2.punktu izteikt sekojošā redakcijā:
“Veselības aprūpes vispārējās valdības sektora [Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija regulas (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (Dokuments attiecas uz EEZ) A pielikuma 2.113. punkta izpratnē] finansējums veido vismaz sešus procentus no iekšzemes kopprodukta. Finansējums nedrīkst būt mazāks kā iepriekšējā gadā, izņemot to finansējumu, kas piešķirts uz noteiktu laiku specifiskam mērķim.”
“Veselības aprūpes vispārējās valdības sektora [Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija regulas (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (Dokuments attiecas uz EEZ) A pielikuma 2.113. punkta izpratnē] finansējums veido vismaz sešus procentus no iekšzemes kopprodukta. Finansējums nedrīkst būt mazāks kā iepriekšējā gadā, izņemot to finansējumu, kas piešķirts uz noteiktu laiku specifiskam mērķim.”