Atzinums

         Prokuratūra uzskata, ka anotācijas 1.3. sadaļa “Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi”, apakšsadaļā “Risinājuma apraksts”, būtu papildināma ar turpmāk norādīto:

         Kriminālprocesa likuma 152. panta – Nepilngadīgā pratināšanas īpatnības ceturtā daļa nosaka, ka, ievērojot nepilngadīgā vecumu, briedumu un jebkādas īpašās vajadzības, pratināšanu var izdarīt ar tehnisko līdzekļu un psihologa starpniecību.
          Vērtējot psihologa funkcijas nepilngadīgā pratināšanā kriminālprocesā, uzskatāms, ka psihologs Kriminālprocesa likuma izpratnē ir atzīstams par speciālistu Kriminālprocesa likuma 113. panta tvērumā ar tajā noteiktajām tiesībām un pienākumiem.
           Psihologa galvenās funkcijas nepilngadīgā pratināšanā ir:
 - nodrošināt bērnam psiholoģiski drošu vidi;
- formulēt jautājumus bērnam atbilstoši viņa vecumam, briedumam, attīstības īpatnībām un psiholoģiskajam stāvoklim;
- novērst suģestējošu vai traumējošu ietekmi pratināšanas procesā;
- sekmēt kvalitatīvu un uzticamu informācijas iegūšanu.
             No minētā izriet, ka psihologs izmeklēšanas darbībā izmanto savas profesionālās jeb speciālās zināšanas un sniedz palīdzību kriminālprocesu veicošai amatpersonai.
               Šāds skaidrojums ir atrodams arī Kriminālprocesa likuma komentāros (A daļa. Zinātniska monogrāfija prof. Kristīnes Stradas-Rozenbergas zinātniskā redakcijā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2019., 388-389.lpp.), proti, “speciālists savukārt līdzdarbojas procesuālo darbību veikšanā, taču pats tās neveic, sniedzot tikai padomus, ieteikumus, palīdzību amatpersonai, kura pilnvarota veikt kriminālprocesu, kā arī nepieciešamības gadījumā rūpējoties par citu procesuālā darbībā iesaistīto personu likumīgo interešu ievērošanu (piemēram, piedaloties kā psihologam nepilngadīgā nopratināšanā).”
                  Arī Senāta judikatūrā ir norādīts, ka bērna iztaujāšana tiesā notiek, izmantojot komunikācijas tehnoloģijas (videokonferenci) un ar speciālista starpniecību. Tas apstiprina, ka bērna nopratināšanas procesā iesaistītā persona, kura nodrošina komunikāciju ar nepilngadīgo, funkcionāli veic speciālista uzdevumus.
                      Kriminālprocesā iesaistītajām personām ir jābūt skaidri noteiktam procesuālajam statusam, kā arī ar to saistītajām tiesībām un pienākumiem. Ja psihologs, kurš piedalās nepilngadīgā pratināšanā, netiek atzīts par speciālistu, rodas neskaidrība par šīs personas procesuālo statusu kriminālprocesā, kā arī par viņa tiesībām un pienākumiem. Turklāt Kriminālprocesa likums neparedz atsevišķu procesuālo statusu “psihologs-starpnieks”, līdz ar to nepastāv skaidrs tiesiskais regulējums, kas definētu šīs personas lomu procesā.
                  Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 113. panta ceturto daļu psihologam kā speciālistam ir tiesības dokumentā, kurā tiek fiksēta izmeklēšanas darbība, izdarīt piezīmes par savām veiktajām darbībām un sniegtajiem skaidrojumiem. Psihologa piezīmes var būt būtiskas, vērtējot bērna liecību iegūšanas kvalitāti un pierādījuma pieļaujamību. Šādu piezīmju mērķis ir:
- fiksēt nopratināšanas psiholoģiskās norises būtiskos apstākļus;
- norādīt uz faktoriem, kas var ietekmēt nepilngadīgā sniegtās informācijas iegūšanas procesu;
- dokumentēt izmantoto komunikācijas pieeju;
- nodrošināt pierādījuma iegūšanas procesa caurskatāmību.
                    Šādas psihologa piezīmes var būt vērtīgas, jo tajās var tikt norādīti tādi lietai nozīmīgi apstākļi, kā piemēram - ka jautājumi tika formulēti vecumam atbilstošā veidā, ka tika izmantoti atvērtie jautājumi, ka tika pārformulēti juridiski termini bērnam saprotamā valodā, ka tika nodrošināts brīvs stāstījums, par bērna emocionālo stāvokli: trauksmi, bailes, apjukumu; emocionālu atsvešinātību vai noslēgšanos; raudāšanu, klusēšanu; noguruma pazīmes, utt.
               Pašlaik tiek virzīti grozījumi Kriminālprocesa likumā, paredzot tiesisko regulējumu jautājumā par speciālista nopratināšanu, kas vēl vairāk apliecina nepieciešamību skaidri definēt kriminālprocesā iesaistīto personu statusu un funkcijas. Kriminālprocesa likumā būs noteikts, ka procesa virzītājs var aicināt speciālistu sniegt liecību, lai iegūtu informāciju par speciālista klātbūtnē veiktās procesuālās darbības gaitu, kā arī iegūtu informāciju par apstākļiem, par kuriem speciālists savas īpašās kompetences dēļ var sniegt paskaidrojumus.
                   Papildus jānorāda, ka Kriminālprocesa likuma 115. pants, kas regulē apstākļus, kuri ierobežo personas piedalīšanos kriminālprocesā, attiecas tikai uz speciālistu, tiesas sēdes sekretāru un tulku. Ja psihologs netiek uzskatīts par speciālistu, šis regulējums uz viņu neattiecas, kas rada situāciju, kurā personas dalība kriminālprocesā nav pietiekami skaidri reglamentēta un var radīt tiesiskās drošības riskus.
               Paustais viedoklis mūsu ieskatā nenonāk pretrunā ar Instrukcijas projektā ietverto psihologa, kas piedalās nepilngadīgā pratināšanā, lomas skaidrojumu.

 

-

        Tā kā prokuratūra rosina jau instrukcijā nostiprināt, ka psihologs ir speciālists Kriminālprocesa likuma izpratnē, attiecīgi svītrojams anotācijas sadaļas 1.6. “Cita informācija” 3. punkts:

3. Iesaistītajām pusēm nepieciešams turpināt diskusiju par Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas aktualizēto jautājumu un aicinājumu normatīvajos aktos nostiprināt, ka psihologs, kurš, izmantojot savas speciālās zināšanas, procesa virzītājam palīdz veikt bērna nopratināšanu, ir speciālists ar visām tiesībām un pienākumiem atbilstoši Kriminālprocesa likuma 113. pantā minētajam. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 113.panta pirmajai daļai persona, kura pēc kriminālprocesu veicošās amatpersonas aicinājuma sniedz tai palīdzību, izmantojot savas speciālās zināšanas vai darba iemaņas noteiktā jomā, ir speciālists.
 

-