Atzinums

Lūdzam Noteikumu projekta anotācijā sniegt pamatojumu katram Noteikumu projekta 5.punktā paredzētajam kritērijam. 

-

Vēršam uzmanību, ka Noteikumu projekta 5.1.apakšpunktā paredzētajā kritērijā vārdi "katram atsevišķi" ir neskaidri, proti, nav saprotams, vai tie attiecas uz parādu veidu vai atsevišķu komersantu. Piemēram, Publisko iepirkumu likumā līdzīgs kritērijs ir noformulēts kā "nodokļu parāds, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāds, kas kopsummā pārsniedz 150 euro."
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt šo kritēriju Noteikumu projekta 5.1.apakšpunktā, kā arī 2.pielikumā. 

-

Vēlamies norādīt, ka nedz Noteikumu projekts, nedz arī Noteikumu projekta anotācija nesniedz skaidrojumu, kādēļ tieši par Noteikumu projekta 5.3. punktā uzskaitītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem komersants nevar pretendēt uz piekļuves tiesībām informācijas sistēmai. Šajā sakarā vēlamies vērst uzmanību, ka ikviens Krimināllikumā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir ar lielu sabiedriskās bīstamības pakāpi un tie vienādi skar vai rada potenciālus draudus sabiedrībai vai valsts drošībai kopumā. Līdz ar to lūdzam Noteikumu projekta anotācijā ietvert skaidrojumu, kādēļ tieši par attiecīgajiem noziedzīgajiem nodarījumiem komersantam būtu jānoteic ierobežojums pretendēt uz piekļuves tiesībām informācijas sistēmai.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka konkrētās tiesību normas formulējums ir nekorekts. Proti, saskaņā ar Komerclikuma 1. pantu par komersantu var būt gan fiziska persona, gan arī juridiska persona. Atbilstoši krimināltiesībās nostiprinātajiem principiem fiziskām personām (tai skaitā individuālajam komersantam vai personai, kura ir komersanta valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt komersantu ar filiāli saistītās darbībās) par tās izdarītu noziedzīgu nodarījumu tiek piemērots kriminālsods, ar kuru persona tiek atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.
Savukārt juridiskas personas (tai skaitā personālsabiedrības un kapitālsabiedrības) nevar tikt atzītas par vainīgām noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, jo par juridiskas personas izdarītu noziedzīgu nodarījumu tiek piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis, kas no fiziskām personām piemērojamā kriminālsoda atšķiras ar to, ka piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanā nav nedz iespējams, nedz nepieciešams konstatēt juridiskās personas vainu, jo juridiskai personai nevar būt subjektīvās attieksmes pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu.
Proti, no iepriekš minētā iespējams secināt, ka personu, piemērojot kriminālsodu, var saukt pie kriminālatbildības, tikai tad, ja tā ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Savukārt juridiskajām personām piemērojamie piespiedu ietekmēšanas līdzekļi atšķiras no kriminālsoda ar to, ka Krimināllikums nenoteic nepieciešamību konstatēt juridiskās personas vainu. Respektīvi, vainas konstatācijai netiek piešķirta tiesiska nozīme, un tā netiek izvirzīta kā obligāts priekšnoteikums šo piespiedu līdzekļu piemērošanai.
Ievērojot iepriekš minēto, aicinām Noteikumu projekta 5.3. punktu izteikt šādā redakcijā:
“personālsabiedrībai vai kapitālsabiedrībai ar tādu prokurora priekšrakstu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis vai individuālais komersants vai persona, kura ir komersanta valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt komersantu ar filiāli saistītās darbībās, ar tādu prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīta par vainīgu jebkurā no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem:”.
Tāpat nav saprotams, vai Noteikumu projekta 5.3. punktā noteiktais ierobežojums pretendēt uz piekļuves tiesībām informācijas sistēmai ir absolūts, proti, noteikts uz neierobežotu laiku vai arī uz laiku līdz tiek dzēsta vai noņemta komersanta vai tās pārstāvja sodāmība. Šajā sakarā vēlamies vērst uzmanību uz tiesībsarga 2019. gada 18. oktobra vēstuli Nr. 1 8/19 Ministru prezidentam par normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem personai izvēlēties sev vēlamu nodarbošanos sakarā ar iepriekš izdarītu noziedzīgu nodarījumu, ar kuru tiek aicināts izvērtēt absolūtā aizlieguma nepieciešamību un apsvērt iespējamību to aizstāt ar:
   - ierobežojumu, kas ir attiecināms tikai uz tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem;
   - ierobežojumu, kas ir attiecināms tikai uz atsevišķiem noziedzīgiem nodarījumiem (piemēram, autortiesību un blakustiesību pārkāpšana saskaņā ar Krimināllikuma 148. pantu, izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas saskaņā ar Krimināllikuma 218. pantu un būvniecības noteikumu pārkāpšana saskaņā ar Krimināllikuma 239. pantu);
   - ierobežojumu, kas ir attiecināms tikai uz atsevišķu noziedzīgu nodarījumu grupām (piemēram, noziedzīgi nodarījumi pret personas dzīvību un veselību; noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību; noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā; noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā);
   - ierobežojumu, kas ir attiecināms tikai uz:
            sevišķi smagiem noziegumiem;
            smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem;
            noziegumiem (mazāk smagiem, smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem);
            noziedzīgiem nodarījumiem (kriminālpārkāpumiem un noziegumiem);
   - terminētu ierobežojumu (aizliegumu), proti, tādu, kas beidzas līdz ar sodāmības dzēšanu vai noņemšanu (sīkāk sk. Ministru kabineta 2020. gada 3. marta sēdes protokola Nr. 9, 40.§ (TA-2009) "Atbildes projekts tiesībsargam (par normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem personai izvēlēties sev vēlamu nodarbošanos sakarā ar iepriekš izdarītu noziedzīgu nodarījumu) 3. punktu).

-

Saskaņā ar Noteikumu projekta 8.3. apakšpunktu, aizpildot 6.punktā paredzēto iesniegumu, komersants norāda lūgumu piešķirt piekļuves tiesības vai anulēt piekļuves tiesības informācijas sistēmai. Līdz ar to Noteikumu projekta 6.punkts papildināms ar norādi, ka iesniegums ir arī par piekļuves tiesību anulēšanu. 

-

Administratīvā akta formu un sastāvdaļas nosaka Administratīvā procesa likuma (turpmāk - APL) 67.pants. Saskaņā ar APL 68.pantu, ja piemērojamā tiesību norma paredz administratīvā akta darbību ierobežojoša nosacījuma (piemēram, termiņa, priekšnoteikuma, uzdevuma, atrunas) iekļaušanu administratīvajā aktā, iestāde to norāda administratīvajā aktā. Ievērojot minēto, lūdzam no Noteikumu projekta 17.punkta svītrot vārdu "vismaz", jo tālāk uzskaitītā informācija administratīvajā aktā būs iekļaujama papildus APL 67.pantā paredzētajai informācijai. 

-

Likuma 10.panta otrā daļa paredz, ka lēmumu par tāda komersanta piekļuvi informācijas sistēmai, kuram nav deleģēts valsts pārvaldes uzdevums, vai lēmumu par atteikumu nodrošināt piekļuvi informācijas sistēmai vai par piekļuves atcelšanu, ja komersants neatbilst attiecīgajiem kritērijiem, pieņem vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izveidota komisija. Savukārt Noteikumu projektā paredzēts, ka ministrijai kā informācijas sistēmas pārzinim, ir tiesības atcelt komersanta informācijas sistēmas piekļuves tiesības pirms piekļuves tiesību termiņa beigām. 
Lai novērstu pretrunu Likumam, lūdzam Noteikumu projekta 22., 23., 24. un 25.punktā paredzētās ministrijas tiesības attiecināt uz ministrijas izveidoto komisiju.

-

Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas likuma  (turpmāk  - Likums)  10.panta pirmā un trešā daļa, uz kuru pamata izstrādāts projekts, paredz:
"(1) Komersants, kuram nav deleģēts valsts pārvaldes uzdevums, iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai iesniegumu par piekļuvi informācijas sistēmai. Ministru kabinets nosaka iesnieguma saturu un iesniegumam pievienojamos dokumentus.
(..)
(2) Ministru kabinets nosaka atbilstības kritērijus un kārtību, kādā komisija izvērtē un pieņem lēmumus par to komersantu piekļuvi informācijas sistēmai, kuriem nav deleģēts valsts pārvaldes uzdevums." 
Savukārt projekta 1.punkts paredz, ka "noteikumi nosaka atbilstības kritērijus un kārtību, kādā tiek izvērtēts un pieņemts lēmumus par tāda atvieglojuma devēja - komersanta - piekļuvi Atvieglojumu vienotai informācijas sistēmai (turpmāk – informācijas sistēma), kuram nav deleģēts valsts pārvaldes uzdevums, un kārtību par komersantam piešķirtās informācijas sistēmas piekļuves atcelšanu."
Lai pārskatāmi un atbilstoši Likumā paredzētajam pilnvarojumam atspoguļotu projekta saturu, lūdzam projekta 1.punkta redakciju veidot atbilstoši Likuma 10.panta pirmajā un trešajā daļā paredzētajam pilnvarojuma saturam. Tādējādi tiks nodrošināta arī Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 100. punkta prasību izpilde.
 

-

Vēršam uzmanību, ka normas redakcija ir neskaidra un lūdzam to precizēt (vārda "pieņem" vietā lietojams vārds "pieņemšanai" un vārda "izveidota" vietā "izveido").

-