Atzinums

Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk - LDDK) ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par priekšlikumiem kapitāla tirgus attīstībai un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam” (turpmāk - Informatīvais ziņojums) un izsaka sekojošus iebildumus un priekšlikumus.

LDDK norāda, ka Ministru kabineta noteiktais kapitāla tirgus attīstības mērķis vidējam termiņam – sasniegt akciju tirgus kapitalizācijas apmēru 9% apmērā no iekšzemes kopprodukta – ir Latvijas apstākļiem ambiciozs, taču šo mērķi nav izdevies sasniegt pašas valdības inertuma dēļ, kura ilgstoši nav spējusi veikt nepieciešamos pasākumus (normatīvo deregulāciju, nodokļu sloga optimizēšanu un budžeta izdevumu samazināšanu), kuri veicinātu tautsaimniecības, tai skaitā kapitāla tirgus, aktivizēšanos. Tā vietā valdība piedāvā segt ilgstošas bezdarbības rezultātā uzkrātos valsts parādus ar sabiedrības kopīpašumu pilnīgu vai daļēju pārdošanu.

Publisko kapitālsabiedrību kotēšana biržā var veicināt kritiskās masas veidošanos, kas nepieciešama straujākai kapitāla tirgus attīstībai. Vienlaikus LDDK vērš uzmanību uz to, ka pārlieku koncentrēšanās uz kvantitatīva mērķa (piemēram, 9% kapitalizācijas līmeņa) sasniegšanu var radīt risku, ka tiek veicināta uzņēmumu kotēšana biržā bez pietiekami pamatotas stratēģiskas vai ekonomiskas motivācijas.

LDDK norāda, ka Informatīvajā ziņojumā iekļauta virkne pasākumu, kuru īstenošana jau notiek vai kurus paredz starptautiskie normatīvie akti. Vienlaikus LDDK atzīst, ka ir arī tādi pasākumi, kuri potenciāli varētu dot ieguldījumu kapitāla tirgus attīstībā, ja tiktu īstenoti efektīvā un koordinētā veidā.

LDDK atbalsta nodokļu vides plānveidīgu pilnveidošanu, kas veicinātu iedzīvotāju motivāciju ilgtermiņā iesaistīties kapitāla tirgos un izmantot uzkrāšanas iespējas, tādējādi stiprinot vietējo investoru bāzi un kapitāla tirgus ilgtspējīgu attīstību. Šajā kontekstā pieļaujama arī iespēja pārskatīt konkrētus nodokļu regulējumus, tostarp kapitāla pieauguma likmi, kā minēts Informatīvajā ziņojumā.
Informatīvajā ziņojumā paredzēta valsts līdzdalības pārvērtēšana kapitālsabiedrībās, kurām šobrīd ir spēkā atsavināšanas ierobežojumi. LDDK aicina, lai šīs pārvērtēšanas rezultātā (izvērtējot katru gadījumu individuāli), attiecīgās kapitālsabiedrības tiktu klasificētas šādās trīs kategorijās:
1. kapitālsabiedrības, kurām nav ierobežojumu iziet kapitāla tirgū;
2. kapitālsabiedrības, kuras ⁠varētu tikt daļēji atsavināmas;
3. kapitālsabiedrības, kuras ⁠⁠nav atsavināmas stratēģisku apsvērumu dēļ, ņemot vērā arī ģeopolitisko situāciju un stratēģiskā redzējuma esamību par šo uzņēmumu attīstību un lomu tautsaimniecībā. Šajā kategorijā šobrīd ieskaitāmas šādas valsts kapitālsabiedrības – AS “Latvenergo”, AS “Augstsprieguma tīkls”, AS “Latvijas valsts meži”.

LDDK uzsver, ka publisko kapitālsabiedrību virzībai uz biržu jānotiek, ievērojot šādus principus:
1) skaidri formulēts un iespējami atklāts mērķis piesaistīt papildu kapitālu, kur un kādam nolūkam tiks izlietoti kapitāla daļu pārdošanas rezultātā iegūtie līdzekļi, kā arī kāda ir to sagaidāmā atdeve vai pievienotā vērtība;
2) kapitāla daļu pārdošanas rezultātā iegūtie resursi ir jāiegulda tautsaimniecības attīstības veicināšanā;
3) kapitāla daļu pārdošanas rezultātā iegūtie līdzekļi nav izmantojami valsts finanšu situācijas “lāpīšanai” (piemēram, budžeta tekošo izdevumu un vajadzību segšanai), ja valsts joprojām turpina veidot budžetu ar deficītu un nesamazina izdevumus.

LDDK aicina kapitāla tirgus attīstības procesu sākt ar tām valsts kapitālsabiedrībām, kuras ir gatavas uzsākt šo virzību jau šobrīd. Šāda pieeja ļautu radīt pozitīvus piemērus un veiksmes stāstus, kas kalpotu kā uzticības veicinātājs sabiedrībā, kā arī mazinātu mītus un polarizētus viedokļus par privatizācijas un kapitāla tirgus jautājumiem.

Uzsveram nepieciešamību noteikt skaidrus kritērijus un termiņus, kādos Konkurences padome veic izvērtējumu par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbības pamatotību, īpaši attiecībā uz to spēju novērst tirgus nepilnības. Ja izvērtējuma rezultātā tiek konstatēts, ka attiecīgajā nozarē vai teritorijā tirgus nepilnības nepastāv, būtu veicama pakāpeniska šo kapitālsabiedrību kapitāldaļu atsavināšana neatkarīgam privātajam sektoram, tādējādi veicinot konkurenci un nodrošinot efektīvāku publisko līdzekļu izmantošanu.

Vienlaikus atzīmējam, ka šī pieeja nevar tikt mehāniski piemērota visām kapitālsabiedrībām, jo vairākos gadījumos runa ir par stratēģiskiem uzņēmumiem ar būtisku ietekmi uz tautsaimniecības attīstību un valsts drošību. Šādos gadījumos (piemēram, enerģētikas vai mežsaimniecības nozarē), kur uzņēmumu tirgus īpatsvars ir būtiski lielāks nekā līdzvērtīgiem uzņēmumiem citās valstīs (piemēram, Somijā), jebkāda privātā kapitāla iesaiste bez rūpīgas sagatavošanās un tirgus līdzsvarošanas mehānismiem var radīt ilgtermiņa riskus. Valsts kontrole šādās situācijās nodrošina iespēju sabalansēt tautsaimniecības, drošības un sabiedrības intereses, savukārt privāto ieguldītāju ienākšana var ierobežot valsts rīcībspēju stratēģisku lēmumu pieņemšanā. Tāpēc uzskatām, ka šādi lēmumi ir pieļaujami tikai individuāli izvērtētos gadījumos, skaidri definējot konkrētos uzņēmumus un saglabājot nacionālās intereses kā prioritāti.

Papildus LDDK aicina arī pilnveidot valsts kapitālsabiedrību pārvaldību, koncentrējot to vadību vienuviet (piemēram, vienā ministrijā, atsevišķā struktūrā, vai pie ministru prezidenta), nodrošinot arī atbilstošu kompetences līmeni un izpratni par attiecīgās jomas specifiku.

 

-