Atzinums

Tieslietu ministrijā ir izskatīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais likumprojekts “Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likums” (turpmāk – projekts) un par to izsakām šādus iebildumus.
Projekta 3.pantā paredzēto regulējumu par Ministru kabineta kompetenci lēmumu pieņemšanā, kā arī pilnvarojumus Ministru kabinetam par noteikumu izdošanu nepieciešams precizēt. Vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta kompetence lēmumu pieņemšanā jānosaka nepārprotami. Tādējādi projekta 3. panta pirmajā daļā jāparedz gadījumi, kādos Ministru kabinets pieņems lēmumu par solidaritātes maksājuma piemērošanu, nevis varēs pieņemt. Projekta 3. panta otrajā daļā pilnvarojums Ministru kabinetam par noteikumu izdošanu jāizsaka precīzi, atspoguļojot Ministru kabineta noteikumos iekļaujamo regulējumu un tas nevar būt vispārīgs par “likuma izpildes citiem lielumiem”. Savukārt projekta 3. panta trešajā daļā piedāvājam svītrot vārdus “Ministru kabineta noteikumos”, jo likumā nav jāveido formālas atsauces par Ministru kabineta noteikumu piemērošanu.
 

-

Projekta 5. panta pirmajā daļā paredzēto pilnvarojumu Ministru kabinetam par noteikumu izdošanu nepieciešams izteikt kā vienu teikumu, proti, otrā teikuma vārdus “Ministru kabinets paredz” aizstāt ar vārdiem “kurā paredz”, nepieciešamības gadījumā normu redakcionāli precizējot. Tāpat arī projekta 5. panta otrajā daļā vārdus “Ministru kabineta noteiktā iestāde” nepieciešams aizstāt ar konkrētas kompetentās iestādes norādi. Tas radīs tiesiskā regulējuma noteiktību. Līdzīgi piedāvājam precizēt projekta 9. panta ceturto daļu.
 

-

No projekta konstatējams, ka sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" tiek deleģēti valsts pārvaldes uzdevumi. Deleģēšanas pamatnoteikumi ir regulēti Valsts pārvaldes iekārtas likuma V nodaļā. Projekta anotācijā nav pamatota privātpersonas atbilstība valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanai. Tādējādi anotācija ir papildināma ar atbilstoši pamatojumu. Norādām, ka atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41.panta trešās daļas 5.punktam privātpersonai nevar deleģēt pārvaldes uzdevumus, kuri pēc savas būtības ir valsts pārvaldes funkcijas pamats un kurus drīkst veikt tikai iestādes.

-

Projekta 9. panta sesto daļu nepieciešams savstarpēji saskaņot ar šī panta ceturto daļu, jo projektā esošā iekšējā atsauce neatbilst normas būtībai, proti, ceturtā daļa neparedz uzdevumus.
 

-

Paredzētais administratīvās atbildības regulējums ir izslēdzams no projekta. Tas ne saturiski (pastāv nesodoša rakstura administratīvi tiesiski risinājumi, dublē citā likumā regulējamus jautājumus, neprecīzi noteikti pārkāpumi, neatbilstoša pārkāpuma subjektu noteikšana utt.), ne redakcionāli neatbilst administratīvās atbildības noteikšanas prasībām. Turklāt par būtiskiem administratīvās atbildības priekšnoteikumiem projekts pieļauj lemt ne tikai Ministru kabinetam, bet pat privātpersonai, lai gan administratīvo atbildību un tās priekšnoteikumus var noteikt tikai Saeima. Nemaz nav vērtēti administratīvās atbildības nepieciešamības un pieļaujamības kritēriji.

1. Šajā projektā nav paredzama atbildība par nepatiesas informācijas sniegšanu. Turklāt administratīvā pārkāpuma procesā nevērtē t. s. subjektīvo pusi un nav izmantojamas tāda veida pazīmes kā "apzināti". Savukārt par "kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas neiesniegšanu" vai citam nolūkam pieprasītas informācijas nesniegšanu vispār nav paredzama administratīvā atbildība.

Administratīvā atbildība par normatīvajos tiesību aktos noteiktas informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu iestādei ir paredzēta Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (turpmāk – Administratīvo sodu likums) 3. pantā. Šajā pantā ir paredzēts apvienot visus administratīvos pārkāpumus, kas saistīti ar normatīvajos aktos noteiktas informācijas sniegšanu iestādei (sk. likumprojekta "Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā" (Nr. 342/Lp13) sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) I sadaļas 2. punktā esošo skaidrojumu par administratīvajiem pārkāpumiem pārvaldes jomā).

Ievērojot minēto, citos attiecīgo nozari regulējošajos likumos nav iekļaujami administratīvie pārkāpumi, kas izpaužas kā normatīvajos tiesību aktos noteiktas informācijas nesniegšana, informācijas nepienācīga sniegšana vai nepatiesas informācijas sniegšana iestādei. Savukārt iestādes pieprasītas informācijas nesniegšanas sekas risināmas ar administratīvā procesa piespiedu izpildes līdzekļiem vai citiem procesuālajiem līdzekļiem (atkarībā no procesa veida, informācijas pieprasījuma juridiskās kvalifikācijas u. tml.). Tāpat jāpievērš uzmanība krimināltiesiskajam regulējumam. Piemēram, Krimināllikuma 272. pantā ir paredzēta kriminālatbildība par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai, ja to izdarījusi persona, kurai saskaņā ar likumu ir pienākums sniegt ziņas valsts institūcijai.

2. Administratīvā atbildība "par jebkuru citu apzinātu darbību vai bezdarbību, kuras rezultātā solidaritātes maksājums nav samaksāts pilnā apmērā" nav paredzama. Pirmkārt, šāds pārkāpums ir formulēts neskaidri, neievērojot tiesiskās noteiktības prasības. Tas satur administratīvās atbildības sistēmai neatbilstošu pazīmi "apzināti". Otrkārt, projektā ir paredzēti solidaritātes maksājuma piespiedu izpildes līdzekļi, tostarp vēl paredzēta nokavējuma nauda.

3. Administratīvās atbildības regulējums projekta 11. pantā ir veidots klaji neatbilstoši administratīvās atbildības noteikšanas prasībām.
Solidaritātes maksājumu maksā degvielas mazumtirgotāji (projekta 4. pants). Domājams, tās ir juridiskās personas. Projektā atbildība juridiskām personām tiešā tekstā nav paredzēta (Administratīvās atbildības likuma 7. panta pirmā daļa). Tas netieši izriet arī no izvēlētā naudas soda apmēra regulējuma. Turklāt vienlaikus ir paredzēta atbildība solidaritātes maksājuma maksātājam vai tā valdes loceklim. Šāda situācija nav pieļaujama. Ja pienākums ir noteikts juridiskai personai, tad tai arī būtu paredzama administratīvā atbildība. Ja kaut kādu apsvērumu dēļ atbildību par pārkāpumiem, kurus izdarījusi privāto tiesību juridiskā persona, paredz valdes loceklim (Administratīvās atbildības likuma 8. panta otrā daļa), tad juridiskajai personai atbildību nenoteic. Tomēr šajā gadījumā nav nekāda pamata atbildību pārnest valdes loceklim.

Tāpat projektā administratīvās atbildības regulējums veidots, neievērojot tā noformēšanas redakcionālās prasības (piemēram, regulējumu iekļauj kā pēdējo normu projektā, panta nosaukuma veidošana, kompetences regulējuma veidošana).

4. Administratīvā atbildība ir ekskluzīvs formālā likumdevēja kompetences jautājums. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka sankciju noteikšana par noziedzīgu nodarījumu ir saistīta ar demokrātijas un tiesiskuma izpratni valstī, tādējādi sankciju noteikšana kā politisks jautājums ir likumdevēja kompetencē (Satversmes tiesas 2015. gada 8. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2014-34-01 11.3. punkts; Satversmes tiesas 2003. gada 29. oktobra sprieduma lietā Nr. 2003-05-01 29. punkts). Minētais attiecināms arī uz administratīvo atbildību un citām krimināltiesiska (sodoša) rakstura sankcijām. Sodam ir jābalstās uz parlamenta (formālā likumdevēja) pieņemtu likumu vai parlamentam vismaz jābūt galvenajam un galīgajam likumdevējam (nulla poena sine lege parlamentaria; sk. Gröning L. Nulla Poena Sine Lege Parlamentaria? Democratic Legitimacy and European Penal Law. In: Legislation in Context: Essays in Legisprudence. Edited by Luc J. Wintgens. Hampshire: Ashgate, 2007, p. 185). Tas nozīmē, ka vienīgi parlaments var noteikt administratīvos pārkāpumus un par tiem piemērojamos sodus. Minētais attiecas arī uz jautājumiem, kas tieši saistīti ar sodu un tā tiesiskajām sekām. Pretējā gadījumā šādā veidā izpildvara varētu būtiski izmainīt likumdevēja īstenoto politiku.

Līdz ar to likumā nepieciešams gan pienācīgs administratīvās atbildības regulējums, gan arī atbilstoši noteiktas prasības, par kuru neievērošanu vai saistībā ar kurām varētu tikt piemērota administratīvā atbildība. Nekādā gadījumā nevar pastāvēt situācija, ka administratīvās atbildības saturu faktiski noteic Ministru kabinets, lai arī šķietami balstoties uz likumā esošu pilnvarojumu.

Neskarot plašo Ministra kabineta rīcības brīvību, projektā ir paredzēts, ka solidaritātes maksājuma deklarācijā iekļaujamās informācijas apjomu un formu nosaka administrējošā iestāde, proti, sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" (projekta 8. panta sestā daļa). Tas nozīmē, ka būtisku administratīvās atbildības priekšnoteikumu patiesībā noteiks privātpersona. Administratīvās atbildības kontekstā šāda situācija nav pieļaujama.

5. Projekta anotācijā vispār nav vērtēti administratīvās atbildības nepieciešamības un pieļaujamības kritēriji. Tas ir būtisks priekšnoteikums, lai vispār varētu paredzēt administratīvo atbildību, to izvērtēt un nodrošināt atbilstību administratīvās atbildības sistēmai.

Pirms noteikt jaunu administratīvās atbildības pamatu, jāizvērtē vismaz šādi kritēriji: 1) administratīvā akta prioritātes princips; 2) sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte; 3) problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām; 4) problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums; 5) aizliegums paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 54. lpp.).

Tāpat projekta anotācijā iekļaujams pamatojums izvēlētajam soda veidam un apmēram. Viens no soda samērīguma un soda veida un apmēra izvēles pamatkritērijiem ir pārkāpuma smagums un tā iespējamās sekas (Cafaggi F., Iamiceli P. The Principles of Effectiveness, Proportionality and Dissuasiveness in the Enforcement of EU Consumer Law: The Impact of a Triad on the Choice of Civil Remedies and Administrative Sanctions. European Review of Private Law, 2017, Vol. 25, Iss. 3, p. 599). Lai to izvērtētu, citstarp nozīmīgs ir ar attiecīgajām tiesību normām aizsargātā tiesiskā labuma (interešu) svarīgums un pārkāpuma sabiedriskais nosodījums (Ģenerāladvokāta Damaso Ruisa-Harabo Kolomera 2005. gada 26. maija secinājumu lietā C-176/03 46. punkts). Protams, šie kritēriji neļauj precīzi noteikt (aprēķināt) pārkāpumam atbilstošu soda veidu vai apmēru, tie vairāk vērtējoši raksturo pārkāpumu salīdzinājumā ar citiem pārkāpumiem (Evaluation Study on the Implementation of Directive 2008/99/EC on the Protection of the Environment through Criminal Law by Member States. Brussels: 2014, p. 81). Soda samērīgumu ietekmē arī citi kritēriji, piemēram, pārkāpuma rezultātā iespējamais iegūtais labums (ekonomiskais izdevīgums), kā arī tas, vai sods nerada pārmērīgu apgrūtinājumu personai, kurai tas tiek piemērots.

Projekta anotācijā iekļaujams arī paredzētā pārkāpuma satura skaidrojums, tostarp jānorāda korespondējošās tiesību normas, par kuru neievērošanu būs paredzēts pārkāpums. Projektā anotācijā ietverams arī iestādes, kuras amatpersonas veiks administratīvā pārkāpuma procesu, izvēles skaidrojums.
 

-

Projekta 8. panta sesto daļu nepieciešams precizēt un izteikt kā pilnvarojumu Ministru kabinetam par noteikumu izdošanu par solidaritātes maksājuma deklarācijas saturu, tajā iekļaujamās informācijas apjomu un formu. Vēršam uzmanību, ka projektā paredzētā administrējošā iestāde nav tiesīga noteikt citām personām saistošas darbības un tas jānosaka ar ārējo normatīvo aktu.
 

-

Projekta 10. panta trešo daļu nepieciešams izvērtēt sadarbībā ar Finanšu ministriju un precizēt, proti, vārdus “Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā” aizstāt ar vārdiem “likuma “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajā kārtībā”. Vēršam uzmanību, ka Administratīvā procesa likums neparedz tiešo maksājumu (solidaritātes maksājumu) un nokavējuma naudu piedziņu Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā. Lai piedziņa varētu notikt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, vispirms kompetentajai iestādei jāizdod atbilstošs administratīvais akts un tikai tad, kad administratīvais akts netiks izpildīts labprātīgi, varēs notikt uz naudas maksājumu vērsta administratīvā akta piespiedu izpilde.

 

-