Atzinums

Valsts kanceleja uztur iebildumu par Fonda padomes sastāvu un kompetencēm (izziņas 47.punkts), ņemot vērā, ka šāds Fonda pārvaldības modelis ierobežos veselības ministra un Veselības ministrijas esošo funkciju un uzdevumu īstenošanu nākotnē, jo līdz ar piedāvāto Fonda padomes sastāvu un kompetencēm ministrija faktiski zaudēs ietekmi pār valsts veselības aprūpes pārvaldību, un pastarpināti līdz ar to arī atbildību par politikas mērķu sasniegšanu veselības jomā. Veselības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde veselības nozarē, kuras uzdevumos un funkcijās ietilpst organizēt un koordinēt veselības politikas īstenošanu, pārraudzīt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, kā arī izstrādāt valsts politiku slimību profilakses, diagnostikas, ārstēšanas, pacientu rehabilitācijas un veselības aprūpes organizācijas apakšjomās. Piedāvātais risinājums nesniedz pārliecību, ka tiks palielināta efektivitāte veselības aprūpē un uz rezultātu orientētāks veselības aprūpes finansējuma sadalījums.

-

Valsts kanceleja piekrīt projekta virzībai bez papildu atkārtotas saskaņošanas, ja Anotācijas (ex-ante ziņojumā) 2.1. punkta rindkopa “NVD darbinieku un darba stāža struktūra ļauj izdarīt secinājumu, ka nodarbināto aizplūšanas risks nodarbinātības statusa maiņas rezultātā ir salīdzinoši neliels (piemēram, pirmspensijas vai pensijas vecuma nodarbināto īpatsvars nepārsniedz 3 %).” Tiek papildināta ar šādu tekstu: “Vienlaikus norādāms, ka Nacionālā veselības apdrošināšanas fondā nebūs valsts civildienesta ierēdņu, tādejādi pārtraucot dienesta attiecības, kas var būt par iemeslu nodarbinātajiem izlemt par labu turpmāk nepāriet darbā uz Nacionālo veselības apdrošināšanas fondu, īpaši nodarbinātos ar lielu un ilgstoši pieredzi. Tas rada papildu risku saglabāt zināšanu pēctecību un nodrošināt to pārnesamību. Pensijas vecumu sasniegušie valsts civildienesta ierēdņi var izvēlēties neturpināt darbu Nacionālā veselības apdrošināšanas fondā, saņemot atlaišanas pabalstu, kā to paredz Valsts civildienesta likuma 41.panta pirmās daļas “f” apakšpunkts un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 17.panta pirmā daļa”.
 

Anotācijas (ex-ante ziņojuma) 2.1. punkta rindkopa “NVD darbinieku un darba stāža struktūra ļauj izdarīt secinājumu, ka nodarbināto aizplūšanas risks nodarbinātības statusa maiņas rezultātā ir salīdzinoši neliels (piemēram, pirmspensijas vai pensijas vecuma nodarbināto īpatsvars nepārsniedz 3 %). Vienlaikus norādāms, ka Nacionālā veselības apdrošināšanas fondā nebūs valsts civildienesta ierēdņu, tādejādi pārtraucot dienesta attiecības, kas var būt par iemeslu nodarbinātajiem izlemt par labu turpmāk nepāriet darbā uz Nacionālo veselības apdrošināšanas fondu, īpaši nodarbinātos ar lielu un ilgstoši pieredzi. Tas rada papildu risku saglabāt zināšanu pēctecību un nodrošināt to pārnesamību. Pensijas vecumu sasniegušie valsts civildienesta ierēdņi var izvēlēties neturpināt darbu Nacionālā veselības apdrošināšanas fondā, saņemot atlaišanas pabalstu, kā to paredz Valsts civildienesta likuma 41.panta pirmās daļas “f” apakšpunkts un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 17.panta pirmā daļa.
 

Vēršam uzmanību, ka starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmē tika norādīts, ka tā kā ir sniegta papildu informācija, tad izziņas 38. punktā (par Fonda padomē pārstāvētās biedrības un nodibinājuma izraudzīšanos) norādītais iebildums uzskatāms par saskaņotu. Ievērojot minēto, attiecīgo ierakstu var precizēt no "Nav ņemts vērā" uz "Ņemts vērā", jo "Panākta vienošanās saskaņošanas sanāksmē".

-

Valsts kancelejas ieskatā tiesību aktu ex-post ietekmes izvērtēšana primāri būtu veicama pēc ministrijas, kas attiecīgo tiesību aktu ir izstrādājusi, iniciatīvas, lai novērtētu, vai tas sasniedz mērķi, pozitīvi ietekmē mērķgrupas, kā arī risina tos jautājumus, kā dēļ tas tika izstrādāts. Izvērtējuma rezultātiem jākalpo par pamatu lēmuma pieņemšanai par tiesību akta īstenošanas turpināšanu, pārskatīšanu vai jauna normatīvā regulējuma izstrādi, tādējādi uzlabojot tiesiskā regulējuma kvalitāti, aktualitāti un efektivitāti. Ietekmes novērtējums var kalpot arī par pamatu jaunām iniciatīvām, lai sekmētu konkrētā regulējuma īstenošanos.
Valsts kanceleja jau šobrīd sniedz atbalstu nozaru ministrijām vairāku tiesību aktu ex-post ietekmes izvērtēšanā un plāno to nodrošināt arī turpmāk.
Ņemot vērā teikto, rosinām precizēt sadaļu "Kas veiks ex-post novērtējumu?", norādot, ka ex-post ietekmes novērtējumu veiks Veselības ministrija sadarbībā ar Valsts kanceleju.

 

-

Lūdzu papildināt aprēķinu ar izmaksām, kas radīsies fondam izmantojot ārpakalpojumu sabiedrības informēšanai. 

-