Atzinums

Projekta ID
22-TA-3583
Atzinuma sniedzējs
Cilvēktiesību Līgu Starptautiskās Federācijas Latvijas Cilvēktiesību komiteja
Atzinums iesniegts
25.12.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Pamatojums.

Šo noteikumu Nr.157 izmaiņu nepieciešamība ir saistīta ar izmaiņām likumdošanā (šajā gadījumā Izglītības likumā) pēc noteikumu pieņemšanas (2022.gada 8.marts).
Pēc Ministru kabineta noteikumu Nr. 157 pieņemšanas tiek pieņemti arī būtiskie grozījumi Imigrācijas likumā. Ar 2022. gada 22.septembra grozījumiem Imigrācijas likuma Pārejas noteikumi tiek papildināti ar jauno 58.punktu.
Minēta tiesību norma nosāka, ka Krievijas Federācijas pilsonim, kas ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 24. panta pirmās daļas 8. punktu, pastāvīgās uzturēšanās atļauja ir derīga līdz 2023. gada 1. septembrim. Ja persona vēlas atkārtoti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tā līdz 2023. gada 1. septembrim iesniedz apliecinājumu par valsts valodas apguvi atbilstoši šā likuma 24. panta piektajā daļā noteiktajam.
Minētas tiesību normas leģitīmais mērķis ir ārzemnieku integrācija sabiedrībā. Taču tiesību normas subjekti ir bijušie Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kuri pārsvarā Latvijā pastāvīgi dzīvojuši vismaz pēdējos 30 gadus.
Valsts valodas prasmes apliecības 20. gadsimta pēdējā desmitgadē uzņēma ap 515 tūkstošiem cilvēku[1], no 2002. līdz 2021. gadam tikai 124 tūkstoši cilvēku[2].
Attiecīgi starp tiem Imigrācijas likuma Pārejas noteikumu 58.punkta subjektiem, kuriem ir valodas prasmes apliecības, būtu jāsagaida, ka tikai 124 / (124 + 515) * 100 = 19% apliecību būtu derīgi.
Pārējie 81% no šīm personām, kas darbā veiksmīgi izmanto savas pārbaudītās valsts valodas zināšanas, būs spiesti atestēt atkārtoti.
Šāda situācija ne tikai neatbilst iepriekš minētās tiesību normas leģitīmajam mērķim, bet arī neatbilst VISC iespējām.  Lai sertificētu 25 000 Krievijas pilsoņu pie pašreizējā VISC produktivitātes (2021.gadā – 3870 cilvēki), būs nepieciešami vairāki (apmēram 8) gadi.

LCK līdzpriekšsēdētājs                        Vladimirs Buzajevs


[1] Latviešu valodas attīstības valsts programma. Projekts. 1.variants. Valsts valodas, Rīga, 2002: http://www.vvk.lv/index.php?sadala=1&id=352

[2] VISC statistika: https://www.visc.gov.lv/lv/media/16412/download?attachment


 
Piedāvātā redakcija
Izteikt 61.punktu šādā redakcijā:
61. Laikposmā no 1992. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 31. janvārim izsniegtās valsts valodas prasmes apliecības ir derīgas amata un profesionālo pienākumu veikšanai, kā arī lai izpildītu Imigrācijas likuma Pārejas noteikumu 58.punkta prasības.
Ja apliecība personai nepieciešama tikai šādam mērķim, valsts valodas prasmi atkārtoti nepārbauda, , izņemot gadījumus, ja Valsts valodas centrs ir konstatējis, ka izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga valsts valodas zināšanas neatbilst valsts valodas prasmes līmenim un pakāpei, kāda nepieciešama viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai un kas noteikta šo noteikumu 1. pielikumā

Ka variants:
61. Laikposmā no 1992. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 31. janvārim izsniegtās valsts valodas prasmes apliecības ir derīgas un valsts valodas prasmi atkārtoti nepārbauda, , izņemot gadījumus, ja Valsts valodas centrs ir konstatējis, ka izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga valsts valodas zināšanas neatbilst valsts valodas prasmes līmenim un pakāpei, kāda nepieciešama viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai un kas noteikta šo noteikumu 1. pielikumā