Projekta ID
24-TA-2204Atzinuma sniedzējs
Latvijas Darba devēju konfederācija
Atzinums iesniegts
25.09.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk - LDDK) ir iepazinusies ar Labklājības ministrijas (turpmāk - LM) sagatavoto likumprojektu “Grozījums likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" (turpmāk Projekts) un pilnībā atbalsta nepieciešamību samazināt ekonomisko sankciju par to, ka vecāks bērna kopšanas periodā legāli iesaistās darba tirgū. Vienlaikus LDDK iebilst pret Projektu LM piedāvātajā redakcijā.
LDDK ieskatā viena gada termiņš, kas tiek piedāvāts likumprojektā, ir nepietiekams, lai radītu būtisku un ilgstošu pozitīvu ietekmi uz demogrāfiskajām un nodarbinātības tendencēm, kā arī uz iespējamo ēnu ekonomikas ierobežošanu. Pēc viena gada varētu vērtēt sākotnējo grozījumu ietekmi, bet, lai pēc būtības novērtētu šādu izmaiņu ietekmi, ir jāparedz ilgāks to darbības laiks.
Pamatojums
LM piedāvā nosacījumu par vecāku pabalsta izmaksājamās daļas paaugstināšanu no esošajiem 50 procentiem līdz 75 procentiem ietvert Pārejas noteikumos. LDDK ieskatā Pārejas noteikumos šādu nosacījumu varētu ietvert tikai tādā gadījumā, ja no likuma tiktu izslēgta 10.6 panta trešā daļa.
Tādā gadījumā Pārejas noteikumos varētu paredzēt, ka grozījums ar kuru no likuma tiek izslēgta 10.6 panta trešā daļa, stājas spēkā no 2026. gada 1. janvāra, un laikposmā no 2025. gada 1.janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim šā likuma 10.6 panta trešajā daļā noteiktais pabalsta apmērs, kuru izmaksā vecāku pabalsta saņēmējam, kurš bērna kopšanas laikā ir nodarbināts un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātais, ir 75 procenti.
Konceptuāls priekšlikums:
10.6 pantā
1) Izslēgt no 10.6 panta otrās daļas vārdus ”kurš atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai bērna kopšanas dēļ negūst ienākumus kā pašnodarbinātais”
2) Izslēgt 10.6 panta trešo daļu.
Pārejas noteikumos
Papildināt Pārejas noteikumus ar jauniem punktiem šādā redakcijā:
“64. Grozījumi 10.6 pantā ar kuriem no 10.6 panta otrās daļas izslēgti vārdi ”kurš atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai bērna kopšanas dēļ negūst ienākumus kā pašnodarbinātais”, kā arī izslēgta 10.6 panta trešā daļa, stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī.”
“65.Laikposmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim šā likuma 10.6 panta trešajā daļā noteiktais pabalsta apmērs, kuru izmaksā vecāku pabalsta saņēmējam, kurš bērna kopšanas laikā ir nodarbināts un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātais, ir 75 procenti.”
Gadījumā, ja 2026.gada budžetā vēl nav iespējams nodrošināt vecāku pabalsta izmaksu nodarbinātajām personām pilnā apmērā, tad iespējams tā izmaksu pilnā apmērā var atlikt līdz 2027. gada 1.janvārim.
Papildus LDDK norāda uz šādiem apstākļiem:
1) Bērna kopšanas pabalsts, kuram būtu jānodrošina vecāku pabalsta atvietojuma līmeņa samazinājums no 70% uz 43,75%, nav aktualizēts, kā rezultātā kopējais atvietojuma līmenis personām ar vidējo algu valstī ir samazinājies no 70% līdz 54,4%. Lai personai ar vidējo algu valstī nodrošinātu vecāku pabalsta atvietojumu 70% līmenī, kāds tas bija līdz 2014.gada septembrim, šogad būtu jābūt 420 euro. Ņemot vērā, ka tas ir palicis līmenī, kāds tas tika noteikts 2013.gada 6.novembrī Saeimā pieņemtajā likumā, faktiski ir notikusi slēpta vecāku pabalsta samazināšana.
2) Tam, ka kopš 2013.gada nav paaugstināts bērna kopšanas pabalsts, ir īpaši nelabvēlīga ietekme uz personām, kurām kvalifikācijas stāža nepietiekamības dēļ nav tiesību uz vecāku pabalstu. Jānorāda, ka 2014.gadā minimālais pabalsta apmērs, ko persona varēja saņemt bērna kopšanas laikā līdz bērna pusotra gada vecumam, bija 60% no minimālās algas. Šogad šis apmērs ir nokritis līdz kritiski zemajam 24,4% no minimālās algas. Tā ir nepieļaujama situācija, kas būtu labojama nosakot vecāku un bērna kopšanas pabalsta kopīgā apmēra minimālo līmeni vismaz 60% apmērā no minimālās algas.
3) Valsts pamatbudžets un speciālais budžets būtiski ir samazinājis reālos izdevumus ne tikai uz bērna kopšanas pabalsta neaktualizēšanas, bet arī uz būtisku kontingenta samazināšanas rēķina, kā arī tādēļ, ka tika ieviests 10.6 panta trešajā daļā noteiktais pabalsta apmēra izmaksas ierobežojums nodarbinātajām personām.
LDDK ieskatā viena gada termiņš, kas tiek piedāvāts likumprojektā, ir nepietiekams, lai radītu būtisku un ilgstošu pozitīvu ietekmi uz demogrāfiskajām un nodarbinātības tendencēm, kā arī uz iespējamo ēnu ekonomikas ierobežošanu. Pēc viena gada varētu vērtēt sākotnējo grozījumu ietekmi, bet, lai pēc būtības novērtētu šādu izmaiņu ietekmi, ir jāparedz ilgāks to darbības laiks.
Pamatojums
LM piedāvā nosacījumu par vecāku pabalsta izmaksājamās daļas paaugstināšanu no esošajiem 50 procentiem līdz 75 procentiem ietvert Pārejas noteikumos. LDDK ieskatā Pārejas noteikumos šādu nosacījumu varētu ietvert tikai tādā gadījumā, ja no likuma tiktu izslēgta 10.6 panta trešā daļa.
Tādā gadījumā Pārejas noteikumos varētu paredzēt, ka grozījums ar kuru no likuma tiek izslēgta 10.6 panta trešā daļa, stājas spēkā no 2026. gada 1. janvāra, un laikposmā no 2025. gada 1.janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim šā likuma 10.6 panta trešajā daļā noteiktais pabalsta apmērs, kuru izmaksā vecāku pabalsta saņēmējam, kurš bērna kopšanas laikā ir nodarbināts un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātais, ir 75 procenti.
Konceptuāls priekšlikums:
10.6 pantā
1) Izslēgt no 10.6 panta otrās daļas vārdus ”kurš atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai bērna kopšanas dēļ negūst ienākumus kā pašnodarbinātais”
2) Izslēgt 10.6 panta trešo daļu.
Pārejas noteikumos
Papildināt Pārejas noteikumus ar jauniem punktiem šādā redakcijā:
“64. Grozījumi 10.6 pantā ar kuriem no 10.6 panta otrās daļas izslēgti vārdi ”kurš atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai bērna kopšanas dēļ negūst ienākumus kā pašnodarbinātais”, kā arī izslēgta 10.6 panta trešā daļa, stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī.”
“65.Laikposmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim šā likuma 10.6 panta trešajā daļā noteiktais pabalsta apmērs, kuru izmaksā vecāku pabalsta saņēmējam, kurš bērna kopšanas laikā ir nodarbināts un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātais, ir 75 procenti.”
Gadījumā, ja 2026.gada budžetā vēl nav iespējams nodrošināt vecāku pabalsta izmaksu nodarbinātajām personām pilnā apmērā, tad iespējams tā izmaksu pilnā apmērā var atlikt līdz 2027. gada 1.janvārim.
Papildus LDDK norāda uz šādiem apstākļiem:
1) Bērna kopšanas pabalsts, kuram būtu jānodrošina vecāku pabalsta atvietojuma līmeņa samazinājums no 70% uz 43,75%, nav aktualizēts, kā rezultātā kopējais atvietojuma līmenis personām ar vidējo algu valstī ir samazinājies no 70% līdz 54,4%. Lai personai ar vidējo algu valstī nodrošinātu vecāku pabalsta atvietojumu 70% līmenī, kāds tas bija līdz 2014.gada septembrim, šogad būtu jābūt 420 euro. Ņemot vērā, ka tas ir palicis līmenī, kāds tas tika noteikts 2013.gada 6.novembrī Saeimā pieņemtajā likumā, faktiski ir notikusi slēpta vecāku pabalsta samazināšana.
2) Tam, ka kopš 2013.gada nav paaugstināts bērna kopšanas pabalsts, ir īpaši nelabvēlīga ietekme uz personām, kurām kvalifikācijas stāža nepietiekamības dēļ nav tiesību uz vecāku pabalstu. Jānorāda, ka 2014.gadā minimālais pabalsta apmērs, ko persona varēja saņemt bērna kopšanas laikā līdz bērna pusotra gada vecumam, bija 60% no minimālās algas. Šogad šis apmērs ir nokritis līdz kritiski zemajam 24,4% no minimālās algas. Tā ir nepieļaujama situācija, kas būtu labojama nosakot vecāku un bērna kopšanas pabalsta kopīgā apmēra minimālo līmeni vismaz 60% apmērā no minimālās algas.
3) Valsts pamatbudžets un speciālais budžets būtiski ir samazinājis reālos izdevumus ne tikai uz bērna kopšanas pabalsta neaktualizēšanas, bet arī uz būtisku kontingenta samazināšanas rēķina, kā arī tādēļ, ka tika ieviests 10.6 panta trešajā daļā noteiktais pabalsta apmēra izmaksas ierobežojums nodarbinātajām personām.
Piedāvātā redakcija
10.6 pantā
Izslēgt no 10.6 panta otrās daļas vārdus ”kurš atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai bērna kopšanas dēļ negūst ienākumus kā pašnodarbinātais”
Izslēgt 10.6 panta trešo daļu.
Pārejas noteikumos
Papildināt Pārejas noteikumus ar jauniem punktiem šādā redakcijā:
“64. Grozījumi 10.6 pantā ar kuriem no 10.6 panta otrās daļas izslēgti vārdi ”kurš atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai bērna kopšanas dēļ negūst ienākumus kā pašnodarbinātais”, kā arī izslēgta 10.6 panta trešā daļa, stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī.”
“65.Laikposmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim šā likuma 10.6 panta trešajā daļā noteiktais pabalsta apmērs, kuru izmaksā vecāku pabalsta saņēmējam, kurš bērna kopšanas laikā ir nodarbināts un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātais, ir 75 procenti.”
Gadījumā, ja 2026.gada budžetā vēl nav iespējams nodrošināt vecāku pabalsta izmaksu nodarbinātajām personām pilnā apmērā, tad iespējams tā izmaksu pilnā apmērā var atlikt līdz 2027. gada 1.janvārim.
Izslēgt no 10.6 panta otrās daļas vārdus ”kurš atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai bērna kopšanas dēļ negūst ienākumus kā pašnodarbinātais”
Izslēgt 10.6 panta trešo daļu.
Pārejas noteikumos
Papildināt Pārejas noteikumus ar jauniem punktiem šādā redakcijā:
“64. Grozījumi 10.6 pantā ar kuriem no 10.6 panta otrās daļas izslēgti vārdi ”kurš atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai bērna kopšanas dēļ negūst ienākumus kā pašnodarbinātais”, kā arī izslēgta 10.6 panta trešā daļa, stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī.”
“65.Laikposmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim šā likuma 10.6 panta trešajā daļā noteiktais pabalsta apmērs, kuru izmaksā vecāku pabalsta saņēmējam, kurš bērna kopšanas laikā ir nodarbināts un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātais, ir 75 procenti.”
Gadījumā, ja 2026.gada budžetā vēl nav iespējams nodrošināt vecāku pabalsta izmaksu nodarbinātajām personām pilnā apmērā, tad iespējams tā izmaksu pilnā apmērā var atlikt līdz 2027. gada 1.janvārim.