Atzinums

1. Projektā 2. punktā norādīts, ka “visas publiskās investīcijas tiek plānotas publisko pakalpojumu sniedzējiem - ārstniecības iestādēm neatkarīgi no to publiskās vai privātās īpašumtiesību formas”, Ziņojumā tas neatspoguļojas.
2.  Ziņojuma 3. punktā teikts, ka “Tādējādi pamatpakalpojumi tiktu nodrošināti tuvāk pacienta dzīvesvietai, bet sarežģītāki - augstāka līmeņa ārstniecības iestādēs”, kas ir ekonomiski pamatoti, loģiski un atbalstāmi. Tomēr Ziņojuma tekstā nav norādīts, kādus pakalpojumus pacients saņems tuvāk vai attālāk dzīvesvietai, kāds tiek plānots šo pakalpojumu ģeogrāfiskais izvietojums un teritoriālais pārklājums valstī, kā to plānots sabalansēt ar sabiedriskā transporta pieejamību un iedzīvotāju mobilitāti.
3. Ziņojuma 19. punktā teikts, ka “Lielākajā daļā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu tarifos kopš finanšu krīzes nav iestrādāta peļņas elementa daļa un amortizācijas izmaksas netiek rēķinātas. Tādējādi ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība un pakāpeniska atjaunošana par saviem līdzekļiem praktiski nav iespējama, tāpēc publiskās investīcijas uzskatāmas kā šo attīstības izmaksu vajadzību kompensācija”. Minētais atbilst patiesībai, tomēr nesniedz pilnīgu priekšstatu par esošo situāciju, jo lielākajā daļā pozīciju tarifu nesedz pat pašizmaksu. Publiskajam sektoram piederošajās ārstniecības iestādēs tarifa neatbilstība tiek risināta ar dažāda veida subsīdijām, kā rezultātā veidojas negodīga konkurence un tiek kropļots pakalpojumu tirgus.
4. Neraugoties uz to, ka valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus nodrošina gan publiskās, gan privātās ārstniecības iestādes, šajā Ziņojumā ir minēts, ka pieejamos līdzekļus ir plānots ieguldīt galvenokārt publiskajās ārstniecības iestādēs (izņēmums ir ģimenes ārstu prakses). LDDK ieskatā tas, ka vieniem pakalpojumu sniedzējiem tiek novirzīti ārpus tarifa esoši finanšu resursi, savukārt citiem attīstība ir jānodrošina no tarifa, veido negodīgu konkurenci un kropļo pakalpojumu tirgu.
5. Neraugoties uz Ziņojuma 165. punktā minēto, ka “Šobrīd terciārās paliatīvās aprūpes centri ir pārslogoti, tāpēc nepieciešams pilnveidot primāro un sekundāro līmeni, lai atslogotu universitāšu slimnīcas un pacienti varētu saņemt nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus”, konkrētas investīcijas tam netiek plānotas. Līdzīgi kā hronisko pacientu ārstēšanas infrastruktūras uzlabošanai, arī paliatīvajai aprūpei tiek iezīmēti tikai 17,4 miljoni euro, kas ir kritiski maz. Lai gan Ziņojuma 1.3. nodaļā identificētajām problēmām ar hronisko pacientu gultām un paliatīvo aprūpi ir sistēmiska ietekme uz veselības aprūpes pakalpojumu tirgu kopumā, tomēr konkrēts risinājums netiek piedāvāts joprojām un identificētajām problēmām ir deklaratīvs raksturs, tuvākajā nākotnē neuzlabojot šo pacientu situāciju.
6. Ziņojuma 70. punktā minētas ievērojamas plānotās investīcijas stacionārai aprūpei, bet no to uzskaitījuma nav saprotams, kādus mērķus ar to plānots sasniegt. Tāpat Ziņojumā nav informācijas par investīcijām, kuras tika ieguldītas stacionāru infrastruktūrā “Covid aizsegā”.
7. Ziņojumā aprakstītām problēmām un to risinājumiem pietrūkst konkrētības. Izņēmums ir V līmeņa ārstniecības iestāžu attīstības sadaļa. Piemēram, Ziņojuma 100. punktā noteikts, ka “Vienlaicīgi atbalstot stacionārās ārstniecības iestādes, tiek paredzēts arī sekundārās ambulatorās veselības aprūpes (SAVA) pakalpojumu sniedzēju infrastruktūras attīstībai. Ārstniecības iestāžu infrastruktūras uzlabošanas investīcijas, balstoties uz integrētās aprūpes rekomendāciju kopumu un rekomendāciju kopumu epidemioloģisko prasību nodrošināšanai, tiks veiktas stacionārajās un ambulatorajās ārstniecības iestādēs, līdz ar to nodrošinot pakalpojumu pieejamību un paaugstinās pakalpojumu kvalitāti”. Tas ir deklaratīvs teksts, bez konkrēta piedāvājuma.
8. Ziņojuma 96. punktā teikts, ka “ANM plāna ietvaros tiks izstrādātas integrētas un epidemioloģiski drošas veselības aprūpes rekomendācijas un atbalsts plānoto gan slimnīcu ēku renovācijai un rekonstrukcijai, gan aprīkojuma iegādei”. Savukārt 97. punktā teikts, ka “integrētas veselības aprūpes izaicinājumus plānots īstenot sākotnēji izvērtējot un nosakot, kas ir efektīvs integrēts veselības aprūpes pakalpojums visos veselības aprūpes līmeņos ( gan primārā, gan sekundārā un terciārā veselības aprūpe) sniegšanas modelis”. LDDK ieskatā minētais liecina, ka iztrūkst skaidras veselības aprūpes sistēmas vīzijas, ka naudas “apguve” skrien pa priekšu kvalitatīvai plānošanai. LDDK ieskatā nevar saplānot nepieciešamo finansējumu pa pasākumiem, ja nav skaidrs uz kādu veselības aprūpes sistēmas modeli mēs virzīsimies.

-