Atzinums

Vēlamies uzsvērt, ka valsts nodeva ir viens no nozares politikas veidošanas instrumentiem, ar kuras palīdzību tiek veicināta, vai tieši pretēji – ierobežota personu darbība konkrētajā nozarē. Šāds skaidrojums izriet no likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 2.punkta, kurā noteikts, ka valsts nodevas mērķis ir personu darbību regulēšana (kontrolēšana, veicināšana, ierobežošana), un tās apmērs nav tiešā veidā saistīts ar institūcijas veiktās darbības izmaksu segšanu. Tādējādi, nosakot jaunu valsts nodevu maksātāju grupu, ir nepieciešams izvērtēt, vai valsts nodeva, kas šobrīd noteikta citai valsts nodevu maksātāju grupai, ir nepieciešama un atbilstoša arī šo jauno valsts nodevu maksātāju darbības regulēšanai.

Lai arī ar noteikumu projektu netiek veikti grozījumi noteikumu VI. nodaļā "Valsts nodevas apmērs un maksāšanas kārtība", tomēr, ņemot vērā, ka tiek paplašināts termina "kredīta starpnieks" tvērums, tajā iekļaujot visus kredīta starpniekus, ne tikai starpniekus, kas piedāvā patērētājam kredītu, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kura mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu, anotācijā ir nepieciešams iekļaut pamatojumu (skaidrojumu) tam, kādēļ attiecībā uz šo jauno nodevu maksātāju grupu (tas ir, kredīta starpniekiem, kas piedāvā patērētājam kredītu, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kura mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu) ir nosakāms tieši tāds pats valsts nodevas apmērs, kāds tas ir šobrīd noteikts attiecībā uz kredīta starpniekiem, kas piedāvā patērētājam kredītu, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kura mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu.

-

Kā secināms no anotācijas, noteikumu projekts ir saistīts ar likumprojektu "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" (24-TA-3045), kas vēl ir saskaņošanas procesā.
Minētā likumprojekta anotācijas 2.sadaļā ir uzsvērts, ka likumprojekts paredz ieviest reģistrācijas un ikgadējo uzraudzības valsts nodevu kredīta starpniekiem (jo šobrīd valsts nodevu maksā tikai kredītu starpnieki, kas piedāvā patērētājam kredītu, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kura mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu).

Jāuzsver, ka Ministru kabineta noteikumu projekta izstrāde būtu uzsākama tad, kad likumprojekts Saeimā ir pieņemts vismaz 2.lasījumā, jo 2.lasījumā Saeima konceptuāli atbalsta likumprojekta tekstu.

Tādējādi attiecībā uz valsts nodevu maksātāju loka paplašināšanu sākotnēji tomēr būtu nepieciešams Saeimas konceptuālais atbalsts likumprojektā "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" (24-TA-3045) iekļautajiem grozījumiem, kas paredz ieviest reģistrācijas un ikgadējo uzraudzības valsts nodevu visiem kredīta starpniekiem (tas ir, ne tikai tiem starpniekiem, kas piedāvā patērētājam kredītu, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kura mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu).

-

Ņemot vērā, ka Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumu Nr. 772 "Kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju reģistrācijas noteikumi" 5.3.apakšpunkts un noteikumu V nodaļa "Profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšana"  neparedz izņēmuma gadījumus, kad civiltiesiskās apdrošināšanas polise nebūtu nepieciešama, aicinām  šo noteikumu grozījuma projekta 8.3.apakšpunktā dzēst vārdus " (ja attiecināms)". 

-