Projekta ID
24-TA-2547Atzinuma sniedzējs
Latvijas Pašvaldību savienība
Atzinums iesniegts
14.12.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu (grozījumu) projekts
Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 4. augusta noteikumos Nr. 618 "Noteikumi par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu"
Iebildums
Projekts 24-TA-2547 "Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 4. augusta noteikumos Nr. 618 "Noteikumi par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu""nav saskaņots ar Latvijas Pašvaldību savienību, bet skar datus, kas nepieciešami pašvaldībām kā nekustamā īpašuma nodokļa administratorēm.
Saskaņošanas procesā LPS norādīja, ka mantojuma reģistrs ir valsts informāciju sistēma, bet sagatavotie noteikumi neatbilst Valsts informācijas sistēmu likumam, nenodrošinot visu mantošanas procesā radīto datu, kas vienlaikus ir nepieciešami nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanā, fiksēšanu reģistrā un nenodrošina arī esošo datu izgūšanu automatizētā režīmā un tādejādi arī tālāku apstrādi nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas informācijas sistēmā.
2024.gada 5.decembra Valsts sekretāru sanāksmē valsts sekretāri nepiekrita LPS lūgtajam, papildināt noteikumu projektu, lai tas atbilstu Valsts informāciju sistēmu likumam un no Mantojuma reģistra būtu iespējams izgūt pašvaldībām nepieciešamos datus, motivējot ar resursu trūkumu informāciju tehnoloģiju jomā. Vienlaikus minētajā sanāksmē netika atbalstīts arī LPS kompromisa piedāvājums – noteikumus papildināt ar pārejas noteikumu normu, kas noteiktu, ka līdz brīdim, kad tiks rasti gan resursi, gan veikti programmēšanas darbi, uzlikt par pienākumu notāriem elektroniski nosūtīt pašvaldībām datus, kas nepieciešami nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai, pēc tam, kad notārs attiecīgos datus ir radījis. Vēršam uzmanību, ka šāds papildus pienākums notāriem nevar tikt uzskatīts kā būtisks, jo notāri jebkurus datus (dokumentus, kas satur šos datus) rada datoros. Datoros jau radīta dokumenta vai datoros jau radītu datu elektroniska nosūtīšana pašvaldībām, kuru teritorijā atrodas mantojuma masas sastāvā esošs nekustamais īpašums ir vienkārša un neaizņem daudz laika. Turklāt apstākļos, kad notāram ar likumu ir uzlikts par pienākumu pārliecināties par mantojuma atstājējam piederošajiem īpašumiem valsts reģistros, tātad notārs zina vai mantojuma masas sastāvā ietilpst Latvijā esošs nekustamais īpašums un kurā pašvaldībā tas atrodas. Šādu jau radītu ziņu nosūtīšana elektroniski uz pašvaldību oficiālo elektronisko adresi (e-adresi) ir gan droša, gan ērta.
Ja šādas normas netiks pieņemtas, pašvaldības būs spiestas turpināt tērēt cilvēkstudas, lai manuāli sekotu līdzi, kurā brīdī par kuru nelaiķi tiek uzsākta mantojuma lieta, lai pieteiktu notāram, ka mantojuma atstājējam ir nekustamā īpašuma nodokļa parāds. Tāpat pašvaldības būs spiestas tērēt laiku gadījumos, kad nelaiķim nebija nekustamā īpašuma nodokļa parādu, lai rakstītu notāram vēstules ar jautājumu- vai jau ir mantinieki apstiprināti mantošanas tiesībās. Tā kā nav iespējams prognozēt, kad mantojuma lieta tiek uzsākta vai kad mantinieki tiek apstiprināti mantošanas tiesībās, tad šādu darbību veikšanai patērēto cilvēkstundu skaits ir ievērojams, kas nebūtu, ja Mantojuma reģistrs atbilstu Valsts informāciju likuma 6.pantam:
6.panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumu ievērošanu:
"(1) Valsts informācijas sistēmas apvieno integrētā valsts informācijas sistēmā.
(2) Aizliegts vākt no datu subjektiem un ievadīt valsts informācijas sistēmu datu bāzēs datus, kas ir pieejami integrētā valsts informācijas sistēmā.
(3) Valsts informācijas sistēmu darbības gaitā informācija par datu subjektu un tam piekritīgajiem reģistrējamiem objektiem reģistrējama tikai vienu reizi atbilstošajā reģistrā — integrētā valsts informācijas sistēmā normatīvajos aktos noteikto reģistrējamo objektu identificēšanai, nodrošinot datu aktualizāciju un iekļaušanu citā valsts informācijas sistēmā."
Ņemot vērā augstāk minēto, lai neliktu pašvaldībām tērēt cilvēkstundas ik pa laikam pārbaudot, ir vai nav notārs radījis datus, kas nepieciešami nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanā, lūdzam
noteikumu projektu papildināt ar jaunu Pārejas noteikumu punktu šādā redakcijā:
Saskaņošanas procesā LPS norādīja, ka mantojuma reģistrs ir valsts informāciju sistēma, bet sagatavotie noteikumi neatbilst Valsts informācijas sistēmu likumam, nenodrošinot visu mantošanas procesā radīto datu, kas vienlaikus ir nepieciešami nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanā, fiksēšanu reģistrā un nenodrošina arī esošo datu izgūšanu automatizētā režīmā un tādejādi arī tālāku apstrādi nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas informācijas sistēmā.
2024.gada 5.decembra Valsts sekretāru sanāksmē valsts sekretāri nepiekrita LPS lūgtajam, papildināt noteikumu projektu, lai tas atbilstu Valsts informāciju sistēmu likumam un no Mantojuma reģistra būtu iespējams izgūt pašvaldībām nepieciešamos datus, motivējot ar resursu trūkumu informāciju tehnoloģiju jomā. Vienlaikus minētajā sanāksmē netika atbalstīts arī LPS kompromisa piedāvājums – noteikumus papildināt ar pārejas noteikumu normu, kas noteiktu, ka līdz brīdim, kad tiks rasti gan resursi, gan veikti programmēšanas darbi, uzlikt par pienākumu notāriem elektroniski nosūtīt pašvaldībām datus, kas nepieciešami nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai, pēc tam, kad notārs attiecīgos datus ir radījis. Vēršam uzmanību, ka šāds papildus pienākums notāriem nevar tikt uzskatīts kā būtisks, jo notāri jebkurus datus (dokumentus, kas satur šos datus) rada datoros. Datoros jau radīta dokumenta vai datoros jau radītu datu elektroniska nosūtīšana pašvaldībām, kuru teritorijā atrodas mantojuma masas sastāvā esošs nekustamais īpašums ir vienkārša un neaizņem daudz laika. Turklāt apstākļos, kad notāram ar likumu ir uzlikts par pienākumu pārliecināties par mantojuma atstājējam piederošajiem īpašumiem valsts reģistros, tātad notārs zina vai mantojuma masas sastāvā ietilpst Latvijā esošs nekustamais īpašums un kurā pašvaldībā tas atrodas. Šādu jau radītu ziņu nosūtīšana elektroniski uz pašvaldību oficiālo elektronisko adresi (e-adresi) ir gan droša, gan ērta.
Ja šādas normas netiks pieņemtas, pašvaldības būs spiestas turpināt tērēt cilvēkstudas, lai manuāli sekotu līdzi, kurā brīdī par kuru nelaiķi tiek uzsākta mantojuma lieta, lai pieteiktu notāram, ka mantojuma atstājējam ir nekustamā īpašuma nodokļa parāds. Tāpat pašvaldības būs spiestas tērēt laiku gadījumos, kad nelaiķim nebija nekustamā īpašuma nodokļa parādu, lai rakstītu notāram vēstules ar jautājumu- vai jau ir mantinieki apstiprināti mantošanas tiesībās. Tā kā nav iespējams prognozēt, kad mantojuma lieta tiek uzsākta vai kad mantinieki tiek apstiprināti mantošanas tiesībās, tad šādu darbību veikšanai patērēto cilvēkstundu skaits ir ievērojams, kas nebūtu, ja Mantojuma reģistrs atbilstu Valsts informāciju likuma 6.pantam:
6.panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumu ievērošanu:
"(1) Valsts informācijas sistēmas apvieno integrētā valsts informācijas sistēmā.
(2) Aizliegts vākt no datu subjektiem un ievadīt valsts informācijas sistēmu datu bāzēs datus, kas ir pieejami integrētā valsts informācijas sistēmā.
(3) Valsts informācijas sistēmu darbības gaitā informācija par datu subjektu un tam piekritīgajiem reģistrējamiem objektiem reģistrējama tikai vienu reizi atbilstošajā reģistrā — integrētā valsts informācijas sistēmā normatīvajos aktos noteikto reģistrējamo objektu identificēšanai, nodrošinot datu aktualizāciju un iekļaušanu citā valsts informācijas sistēmā."
Ņemot vērā augstāk minēto, lai neliktu pašvaldībām tērēt cilvēkstundas ik pa laikam pārbaudot, ir vai nav notārs radījis datus, kas nepieciešami nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanā, lūdzam
noteikumu projektu papildināt ar jaunu Pārejas noteikumu punktu šādā redakcijā:
Piedāvātā redakcija
jauns Pārejas noteikumu punkts šādā redakcijā: “Līdz brīdim, kad Mantojuma reģistrs tiks papildināts un nodrošinās automatizētu datu nodošanu nekustamā īpašuma nodokļa administrācijām, notārs uz pašvaldības oficiālo elektronisko adresi, ja mantojuma masas sastāvā ietilpst pašvaldības teritorijā esošs nekustamais īpašums, nosūta: 1) datus vai dokumentus par mantojuma atklāšanās izsludināšanu, noteikti iekļaujot mantojuma atstājēju vārdu, uzvārdu, personas kodu, ja tāds piešķirts. 2) datus vai dokumentus par katru mantinieku, kas pieņēmis mantojumu un pierādījis tiesības mantot, noteikti iekļaujot mantinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu, ja tāds piešķirts, katra mantinieka mantotās daļas no katra mantotā nekustamā īpašuma, vai mantotās daļas no katra īpašumā ietilpstošā nekustamā īpašuma objekta, ja īpašuma sastāvā esošie objekti tiek mantoti dažādās daļās, norādot kadastra numurus un kadastra apzīmējumus.”
