Atzinums

     Likumprojekta 15. pantā ir paredzēts izteikt Enerģētikas likuma 121. panta trešo daļu jaunā redakcijā, nosakot, ka nabadzības skarto mājsaimniecību skaita novērtēšanai izmanto Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumā minēto energoresursu izmaksu kompensācijas informācijas sistēmu.
     Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka, veicot aprēķinus par mājsaimniecību izdevumiem par mājokli, un to, kādiem būtu jābūt mājsaimniecību minimālajiem ienākumiem, lai šīs mājsaimniecības nebūtu pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam, kas balstīts uz Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajiem datiem, ir secināts, ka to mājsaimniecību īpatsvars, kas varētu būt pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam ir lielāks, nekā Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma mērķauditorija. Līdz ar to secināts, ka Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumā minētā energoresursu izmaksu kompensēšanas informācijas sistēma ļautu efektīvāk un objektīvāk identificēt enerģētiskās nabadzības riskam pakļautās mājsaimniecības un to īpatsvaru.
      Datu valsts inspekcija norāda, ka tikai tas apstāklis vien, ka ir konstatēts, ka enerģētiskās nabadzības riskam pakļauto mājsaimniecību skaits varētu būt lielāks nekā Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma mērķauditorija un attiecīgi Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati, nenozīmē, ka visu iedzīvotāju personas datu apstrāde konkrētajam nolūkam būtu samērīga. 
     Likumprojekta anotācijā iztrūkst detalizēta aprēķina par to, kāda daļa no visiem iedzīvotājiem kvalificētos enerģētiskās nabadzības skartai mājsaimniecībai. Būtu pamatoti enerģētiskās nabadzības identificēšanai apstrādāt to personu datus, kurām ir piešķirti atvieglojumi un kas tādējādi kvalificētos šādam statusam, bet nevis visu iedzīvotāju personu datus. Vēršam uzmanību, ka visu iedzīvotāju personas datu apstrāde konkrētajam nolūkam nav atbilstoša Datu regulas 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajam datu minimizēšanas principam. 
     Tāpat norādām, ka enerģētiskās nabadzības skarto mājsaimniecību novērtēšanu būtu iespējams veikt, izmantojot jau esošās informācijas sistēmas, piemēram, statistikas datu ieguvei. 
     Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt anotāciju, skaidrojot, kādēļ enerģētiskās nabadzības identificēšanai nav iespējams izmantot jau esošās informācijas sistēmas, kā arī precizēt, kāda daļa no visiem iedzīvotājiem varētu kvalificēties enerģētiskās nabadzības skartai mājsaimniecībai. Papildus lūdzam anotācijā norādīt, ka Datu valsts inspekcijas ieskatā visu iedzīvotāju datu apstrāde enerģētiskās nabadzības skartas mājsaimniecības novērtēšanai nav samērīga un neatbilst Datu regulas 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajam datu minimizēšanas principam. 

-