Atzinums

Likumprojekta 5. pants paredz likuma 12. panta trešās daļas 1. punktā noteikt, ka Ministru kabinets nosaka materiālās palīdzības piešķiršanas nosacījumus, kārtību un apmēru, kā arī personas datu apstrādes kārtību materiālās palīdzības piešķiršanas ietvaros.
Vienlaikus anotācijā sniegts skaidrojums, ka gan Latvijā, gan apzinot citu ES valstu praksi, kā vienīgie materiālās palīdzības avoti ir tuvinieku, darba devēja, labdarības organizāciju un citu fizisko un juridisko personu, kā arī valsts vai pašvaldības finanšu resursi, un daļā valstu kā vēl viens materiālās palīdzības avots ir valsts budžeta līdzekļi aizdevuma formā.  Samērīgāks valsts un indivīda intereses saudzējošāks veids būtu noteikt atsevišķus gadījumus, tos attiecīgi pamatojot, kad ir pieļaujams ierobežot valstspiederīgā ārvalstīs un viņa tuvinieku tiesības uz privātumu, lai informācijas iegūšanas nolūkā sazinātos saistībā ar noteikumu Nr. 630 4. punktā minēto izdevumu segšanas iespējām. Jau iesnieguma iesniegšanas brīdī persona tiktu informēta, ka pakalpojuma nodrošināšanai konsulārā amatpersona apzinās visas personai pieejamās atbalsta iespējas, tostarp sazināsies ar tuviniekiem, darba devēju u.c.

Datu valsts inspekcija (turpmāk -  Inspekcija) vērš uzmanību, ka, saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk - Datu regula)  6. panta 1. punkta c) vai e) apakšpunktu  fizisko personu datu apstrādi publiska persona var veikt, ja apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu vai arī apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras. Savukārt atbilstoši minētās regulas 6. panta 3. punktam apstrādes pamatu, nolūku un apstrādes noteikumus nosaka Savienības tiesību aktā vai dalībvalsts tiesību aktā. Tādējādi plānotajiem datu apstrādes nolūkiem, datu apstrādes noteikumiem, tai skaitā, datu nodošanai un datu glabāšanas termiņiem, ir jābūt noteiktiem normatīvos aktos. Inspekcijas ieskatā, apstrādes nolūkiem vajadzētu būt noteiktiem likuma līmenī, bet apstrādes noteikumiem Ministru kabineta noteikumos.
Ņemot vērā augstāk minēto un to, ka no likumprojekta un anotācijas nav iespējams secināt fizisko un juridisko personu loku, kam ir plānots nodot personas datus, apstrādājamo datu apjomu un apstrādāto datu glabāšanas termiņu, lūdzam precizēt likumprojekta 5. pantā norādīto likuma 12. panta trešās daļas 1. punktā ietverto uzdevumu Ministru kabinetam. Kā arī anotācijā skaidrot, ko tieši ir paredzēts regulēt Ministru kabineta noteikumos attiecībā uz personas datu apstrādi.
 

-

Likumprojekta 5. pants paredz papildināt likuma 12. pantu ar piekto daļu nosakot, ka materiālās palīdzības piešķiršanas ietvaros konsulārā amatpersona ir tiesīga veikt personas datu apstrādi un sazināties ar valstspiederīgā tuviniekiem un citām personām un apstrādāt tos arī bez datu subjekta piekrišanas, lai apzinātu iespējas segt valstspiederīgā un viņa ģimenes locekļu, kas ceļo kopā ar viņu, izdevumus.

Inspekcija vērš uzmanību, ka pārzinis var veikt personas datu apstrādi, ja ir piemērojams vismaz viens no Datu regulas 6. panta 1. punktā minētajiem pamatiem. Proti, ja personas datu apstrāde ir nepieciešama konkrēta pienākuma vai uzdevuma izpildei (Datu regulas 6. panta 1. punkta c ) vai e) apakšpunkts), tad datu subjekta piekrišana minētajam nolūkam nav nepieciešama. Ņemot vērā minēto, ierosinām svītrot likumprojekta 5. pantā ietvertajā likuma 12. panta piektajā daļā vārdus "arī bez datu subjekta piekrišanas".

 

-