Projekta ID
25-TA-1343Atzinuma sniedzējs
Latvijas Universitāte
Atzinums iesniegts
19.06.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
1. Latvijas Universitāte (turpmāk – LU) norāda, ka priekšlikums ieviest mainīgo komponenti pirmā līmeņa jeb bāzes studiju finansējuma ietvaros, ikgadēji starp augstākās izglītības iestādēm pārdalot 15% atbilstoši konkrētiem un izmērāmiem kritērijiem ir atbalstāms tikai pie nosacījuma, ja tiek piešķirts papildus finansējums, jo studiju bāzes finansējums ilgstoši ir bijis nepietiekams, lai segtu visas studiju procesa īstenošanai nepieciešamās izmaksas, tāpēc esošā finansējuma pārdale pēc papildus kritērijiem, neparedzot šim mērķim papildus finansējumu, var būtiski apdraudēt esošo studiju procesa īstenošanu.
Jāņem vērā, ka augstākas izglītības finansēšanas modelis jau paredz snieguma finansējumu par rezultātiem pētniecībā balstītas augstākās izglītības nodrošināšanā un absolventu sagatavošanā augstskolām un koledžām, kur visa finansējuma pārdale ir balstīta izmērāmos rādītājos, tai skaitā 60% piemērojot tieši studiju kvalitātes kritērijiem.
Sagatavoto absolventu skaits un šodienas darba tirgus pieprasījums nevar tikt attiecināts uz lielāko daļu humanitāro zinātņu (turpmāk – HZ), jo tās veido lielākoties specifisku ekspertīzi valsts funkciju un ilgtermiņa attīstības nodrošināšanai. Tiešu, kvantitatīvu kritēriju piemērošana kritiski apdraudētu vairāku HZ apakšnozaru pastāvēšanu, radot kaskadējošu, ilgtermiņā negatīvu efektu uz valsts tautsaimniecību, drošību un sabiedrības noturību.
LU īstenotās humanitāro zinātņu studijas un pētniecība ir kritiski svarīgas, lai nodrošinātu Latvijas Republikas Satversmē noteiktā Latvijas valsts pamata - latviešu valodas un kultūras - pastāvēšanu un attīstību. Humanitāro zinātņu sniegums tiešā un netiešā veidā nostiprina nacionālo identitāti, veicina piederību Latvijas valstij un veido sabiedrības noturību.
LU ir vienīgā organizācija pasaulē, kas nodrošina vispusīgu un dziļu latviešu valodas pētniecību, dokumentējot valodas daudzveidību un vadot tās attīstību līdzi laikam. LU speciālisti veido visu nozaru terminoloģiju latviešu valodā un kā eksperti piedalās valodas politikas veidošanā. Kultūras mantojuma studijas ir būtisks resurss kultūras procesam un jaunradei, radot zināšanas un instrumentus, kas tālāk kalpo valstiskās piederības veicināšanai. Tostarp arī humanitārajā jomā plaši izmantotie sabiedriskās zinātnes instrumenti un lauka pētījumi saliedē sabiedrību un nostiprina vietējās kopienas.
Humanitāro zinātņu apakšnozarēm ir unikālas un neaizstājamas funkcijas, tostarp vēstures pētniecība sniedz pamatotās zināšanās balstītus resursus ģeopolitisko naratīvu veidošanā un atspēkošanā, reliģijpētniecība nodrošina ekspertīzi valsts, baznīcas un dažādu reliģisko grupu attiecībās, Āzijas studiju un mūsdienu filozofijas pētījumi ir būtiski tādu drošības risku kā reliģiskais fundamentālisms, radikālisms, un sazvērestības teorijās balstītas sabiedrības polarizācijas novēršanai. Dažādu valodu un kultūru padziļinātas zināšanas ir bieži izmantots resurss ārlietu politikā un reizē veicina valsts konkurētspēju ārējos tirgos.
Humanitārās zinātnes ir primāras kritiskās domāšanas veidošanai. LU pētnieku un mācībspēku radītie jēdzieni un teorētiskie modeļi ļauj izprast mūsdienu pasauli un efektīvāk pārvarēt tādus būtiskus izaicinājumus kā hibrīdkara un migrācijas radīto spriedzi, klimata pārmaiņas un digitālo tehnoloģiju straujās attīstības sociālās sekas. Bez humanitārajām zinātnēm nav iespējama zināšanu sabiedrība.
Dānijas modelis nav adekvāts piemērs, jo finansējums ir pietiekams pilnīgi visu zinātņu apakšnozaru pastāvēšanai - mainīgā 15% daļa šādā situācijā tikai papildu stimulē kritērijiem atbilstošās nozares.
2. LU esošā normatīvo aktu regulējuma ietvaros nodrošina studējošo pārstāvību LU padomē, vienu padomes locekli ievēlot pēc LU Studentu padomes priekšlikuma. LU kārtība paredz, ka LU Studentu padome, ievērojot Augstskolu likumā noteiktos padomes locekļa amata ieņemšanas ierobežojumus, kā arī, izvērtējot atbilstību šajos noteikumos noteiktajām kvalifikācijas prasībām, darbam LU Padomē izvirza vienu pretendentu un vienu rezervistu no LU Studentu padomes nominēto pretendentu saraksta.
LU ieskatā priekšlikums “Noteikt, ka studējošo pašpārvalžu atzinums par konkrēto kategoriju jautājumiem ir obligāti ņemams vērā”, radītu pārklāšanos pārvaldības funkcijās, samazinot darbības efektivitāti un kavējot lēmumu pieņemšanas procesu.
3. Bezpeļņas AII izveide un valsts budžeta finansējuma pārdale privātajam sektoram izkliedēs jau tā nepietiekamos valsts resursus, vājinot valsts dibinātas augstskolas, ņemot vērā darbību atšķirīgo likumisko ietvaru (iepirkumu procedūras, akadēmiskā personāla minimālo likmju ievērošana un citi regulējumi). Tas būtu pretēji šobrīd uzsāktajam resursu koncentrēšanas virzienam, jo, pievienojot jaunas valsts finansētas iestādes, tiktu zaudēts izvirzītais konsolidācijas mērķis un tas būtu pretrunā uzsāktajai iestāžu konsolidācijai, lai veidotu spēcīgas un starptautiski konkurētspējīgas valsts finansētas augstākās iestādes.
Papildus LU vērš uzmanību, ka bezpeļņas organizāciju statuss Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma noteiktajā regulējumā ļauj bezpeļņas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbības laikā uzkrāto kapitālu (rezerves fondu) sadalīt pēc atsavināšanas, tādā veidā īstenojot atlikto peļņas sadali, kas ir pretrunā definētajam mērķim un vienlīdzīgas attieksmes principam, radot negodīgu priekšrocību risku.
Jāņem vērā, ka augstākas izglītības finansēšanas modelis jau paredz snieguma finansējumu par rezultātiem pētniecībā balstītas augstākās izglītības nodrošināšanā un absolventu sagatavošanā augstskolām un koledžām, kur visa finansējuma pārdale ir balstīta izmērāmos rādītājos, tai skaitā 60% piemērojot tieši studiju kvalitātes kritērijiem.
Sagatavoto absolventu skaits un šodienas darba tirgus pieprasījums nevar tikt attiecināts uz lielāko daļu humanitāro zinātņu (turpmāk – HZ), jo tās veido lielākoties specifisku ekspertīzi valsts funkciju un ilgtermiņa attīstības nodrošināšanai. Tiešu, kvantitatīvu kritēriju piemērošana kritiski apdraudētu vairāku HZ apakšnozaru pastāvēšanu, radot kaskadējošu, ilgtermiņā negatīvu efektu uz valsts tautsaimniecību, drošību un sabiedrības noturību.
LU īstenotās humanitāro zinātņu studijas un pētniecība ir kritiski svarīgas, lai nodrošinātu Latvijas Republikas Satversmē noteiktā Latvijas valsts pamata - latviešu valodas un kultūras - pastāvēšanu un attīstību. Humanitāro zinātņu sniegums tiešā un netiešā veidā nostiprina nacionālo identitāti, veicina piederību Latvijas valstij un veido sabiedrības noturību.
LU ir vienīgā organizācija pasaulē, kas nodrošina vispusīgu un dziļu latviešu valodas pētniecību, dokumentējot valodas daudzveidību un vadot tās attīstību līdzi laikam. LU speciālisti veido visu nozaru terminoloģiju latviešu valodā un kā eksperti piedalās valodas politikas veidošanā. Kultūras mantojuma studijas ir būtisks resurss kultūras procesam un jaunradei, radot zināšanas un instrumentus, kas tālāk kalpo valstiskās piederības veicināšanai. Tostarp arī humanitārajā jomā plaši izmantotie sabiedriskās zinātnes instrumenti un lauka pētījumi saliedē sabiedrību un nostiprina vietējās kopienas.
Humanitāro zinātņu apakšnozarēm ir unikālas un neaizstājamas funkcijas, tostarp vēstures pētniecība sniedz pamatotās zināšanās balstītus resursus ģeopolitisko naratīvu veidošanā un atspēkošanā, reliģijpētniecība nodrošina ekspertīzi valsts, baznīcas un dažādu reliģisko grupu attiecībās, Āzijas studiju un mūsdienu filozofijas pētījumi ir būtiski tādu drošības risku kā reliģiskais fundamentālisms, radikālisms, un sazvērestības teorijās balstītas sabiedrības polarizācijas novēršanai. Dažādu valodu un kultūru padziļinātas zināšanas ir bieži izmantots resurss ārlietu politikā un reizē veicina valsts konkurētspēju ārējos tirgos.
Humanitārās zinātnes ir primāras kritiskās domāšanas veidošanai. LU pētnieku un mācībspēku radītie jēdzieni un teorētiskie modeļi ļauj izprast mūsdienu pasauli un efektīvāk pārvarēt tādus būtiskus izaicinājumus kā hibrīdkara un migrācijas radīto spriedzi, klimata pārmaiņas un digitālo tehnoloģiju straujās attīstības sociālās sekas. Bez humanitārajām zinātnēm nav iespējama zināšanu sabiedrība.
Dānijas modelis nav adekvāts piemērs, jo finansējums ir pietiekams pilnīgi visu zinātņu apakšnozaru pastāvēšanai - mainīgā 15% daļa šādā situācijā tikai papildu stimulē kritērijiem atbilstošās nozares.
2. LU esošā normatīvo aktu regulējuma ietvaros nodrošina studējošo pārstāvību LU padomē, vienu padomes locekli ievēlot pēc LU Studentu padomes priekšlikuma. LU kārtība paredz, ka LU Studentu padome, ievērojot Augstskolu likumā noteiktos padomes locekļa amata ieņemšanas ierobežojumus, kā arī, izvērtējot atbilstību šajos noteikumos noteiktajām kvalifikācijas prasībām, darbam LU Padomē izvirza vienu pretendentu un vienu rezervistu no LU Studentu padomes nominēto pretendentu saraksta.
LU ieskatā priekšlikums “Noteikt, ka studējošo pašpārvalžu atzinums par konkrēto kategoriju jautājumiem ir obligāti ņemams vērā”, radītu pārklāšanos pārvaldības funkcijās, samazinot darbības efektivitāti un kavējot lēmumu pieņemšanas procesu.
3. Bezpeļņas AII izveide un valsts budžeta finansējuma pārdale privātajam sektoram izkliedēs jau tā nepietiekamos valsts resursus, vājinot valsts dibinātas augstskolas, ņemot vērā darbību atšķirīgo likumisko ietvaru (iepirkumu procedūras, akadēmiskā personāla minimālo likmju ievērošana un citi regulējumi). Tas būtu pretēji šobrīd uzsāktajam resursu koncentrēšanas virzienam, jo, pievienojot jaunas valsts finansētas iestādes, tiktu zaudēts izvirzītais konsolidācijas mērķis un tas būtu pretrunā uzsāktajai iestāžu konsolidācijai, lai veidotu spēcīgas un starptautiski konkurētspējīgas valsts finansētas augstākās iestādes.
Papildus LU vērš uzmanību, ka bezpeļņas organizāciju statuss Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma noteiktajā regulējumā ļauj bezpeļņas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbības laikā uzkrāto kapitālu (rezerves fondu) sadalīt pēc atsavināšanas, tādā veidā īstenojot atlikto peļņas sadali, kas ir pretrunā definētajam mērķim un vienlīdzīgas attieksmes principam, radot negodīgu priekšrocību risku.
Piedāvātā redakcija
-
