Projekta ID
24-TA-2320Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
27.03.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
"IX nodaļa. Administratīvie pārkāpumi dzelzceļa pasažieru pārvadājumu jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
48. pants. Informācijas par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu pārtraukšanu nesniegšana
Par regulas (ES) Nr. 2021/782 8. pantā noteiktā pienākuma publiskot lēmumu galīgi izbeigt vai uz laiku pārtraukt dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumus pirms tā īstenošanas nepildīšanu piemēro naudas sodu pārvadātājam vai kompetentās iestādes, kas ir atbildīga par dzelzceļa sabiedrisko pakalpojumu līgumu, amatpersonām līdz sešsimt naudas soda vienībām.
Par regulas (ES) Nr. 2021/782 8. pantā noteiktā pienākuma publiskot lēmumu galīgi izbeigt vai uz laiku pārtraukt dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumus pirms tā īstenošanas nepildīšanu piemēro naudas sodu pārvadātājam vai kompetentās iestādes, kas ir atbildīga par dzelzceļa sabiedrisko pakalpojumu līgumu, amatpersonām līdz sešsimt naudas soda vienībām.
49. pants. Palīdzības nesniegšana pasažierim vilciena kavējuma vai reisa atcelšanas gadījumā, kurā nepieciešama ārkārtas rīcība
(1) Ja vilciena pienākšana vai atiešana ir aizkavējusies 60 minūtes vai vairāk vai ja vilciena reiss ir atcelts, par regulas (ES) Nr. 2021/782 20. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētās bezmaksas palīdzības pasažierim nepiedāvāšanu, nepiedāvājot maltītes un atspirdzinājumus apjomā, kas pamatoti atbilst gaidīšanas laikam, ja tie ir pieejami vilcienā vai stacijā vai tos iespējams saprātīgā veidā piegādāt, ņemot vērā tādus kritērijus kā attālums līdz piegādātājam, piegādei vajadzīgais laiks un izmaksas, piemēro naudas sodu pārvadātājam, kas nodrošina aizkavējušos vai atcelto reisu, — juridiskai personai — līdz tūkstoš četrsimt soda vienībām.
(2) Ja vilciena pienākšana vai atiešana ir aizkavējusies 60 minūtes vai vairāk vai ja vilciena reiss ir atcelts, par regulas (ES) Nr. 2021/782 20. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētās bezmaksas palīdzības pasažierim nepiedāvāšanu, nepiedāvājot, ja ir jāpārnakšņo viena vai vairākas naktis vai ja ir jāuzturas ilgāk, izmitināšanu viesnīcā vai citur un, ja tas fiziski iespējams, pārvadāšanu starp dzelzceļa staciju un izmitināšanas vietu, piemēro naudas sodu pārvadātājam, kas nodrošina aizkavējušos vai atcelto reisu, — juridiskai personai — līdz tūkstoš četrsimt soda vienībām.
(3) Ja vilciena pienākšana vai atiešana ir aizkavējusies 60 minūtes vai vairāk vai ja vilciena reiss ir atcelts, par regulas (ES) Nr. 2021/782 20. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzētās bezmaksas palīdzības pasažierim nepiedāvāšanu, nepiedāvājot, ja vilciens nespēj turpināt kustību ceļa posmā, pārvadāšanu, ja tas fiziski iespējams, no vilciena līdz dzelzceļa stacijai, alternatīvam pārvadājuma sākumpunktam vai galamērķim, piemēro naudas sodu pārvadātājam, kas nodrošina aizkavējušos vai atcelto reisu, — juridiskai personai — līdz tūkstoš četrsimt soda vienībām.
50. pants. Pārvietošanās palīglīdzekļu vai palīgierīču pagaidu aizvietošanas nenodrošināšanu personām ar invaliditāti vai personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām
(2) Ja vilciena pienākšana vai atiešana ir aizkavējusies 60 minūtes vai vairāk vai ja vilciena reiss ir atcelts, par regulas (ES) Nr. 2021/782 20. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētās bezmaksas palīdzības pasažierim nepiedāvāšanu, nepiedāvājot, ja ir jāpārnakšņo viena vai vairākas naktis vai ja ir jāuzturas ilgāk, izmitināšanu viesnīcā vai citur un, ja tas fiziski iespējams, pārvadāšanu starp dzelzceļa staciju un izmitināšanas vietu, piemēro naudas sodu pārvadātājam, kas nodrošina aizkavējušos vai atcelto reisu, — juridiskai personai — līdz tūkstoš četrsimt soda vienībām.
(3) Ja vilciena pienākšana vai atiešana ir aizkavējusies 60 minūtes vai vairāk vai ja vilciena reiss ir atcelts, par regulas (ES) Nr. 2021/782 20. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzētās bezmaksas palīdzības pasažierim nepiedāvāšanu, nepiedāvājot, ja vilciens nespēj turpināt kustību ceļa posmā, pārvadāšanu, ja tas fiziski iespējams, no vilciena līdz dzelzceļa stacijai, alternatīvam pārvadājuma sākumpunktam vai galamērķim, piemēro naudas sodu pārvadātājam, kas nodrošina aizkavējušos vai atcelto reisu, — juridiskai personai — līdz tūkstoš četrsimt soda vienībām.
50. pants. Pārvietošanās palīglīdzekļu vai palīgierīču pagaidu aizvietošanas nenodrošināšanu personām ar invaliditāti vai personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām
Par regulas (ES) Nr. 2021/782 25. panta 2. punktā paredzētās pārvietošanās palīglīdzekļu vai palīgierīču pagaidu aizvietošanas nenodrošināšanu personām ar invaliditāti vai personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, ja pārvadātājs vai stacijas apsaimniekotājs izraisa pārvietošanās palīglīdzekļu vai palīgierīču zaudējumu vai bojājumu, piemēro naudas sodu pārvadātājam vai stacijas apsaimniekotājam – juridiskajai personai – līdz tūkstoš četrsimt naudas soda vienībām.
51. pants. Pasažiera sūdzības izskatīšanai nepieciešamo datu nesaglabāšana
Par pasažiera sūdzības izskatīšanai nepieciešamo datu nesaglabāšanu regulas (ES) Nr. 2021/782 28. panta 2. punktā noteiktajā termiņā piemēro naudas sodu pārvadātājam vai stacijas apsaimniekotājam – juridiskajai personai – līdz tūkstoš četrsimt naudas soda vienībām.
52. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 48., 49., 50. un 51. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts dzelzceļa administrācija.”
Iebildums
Projekta anotācijā norādītais administratīvās atbildības nepieciešamības un pieļaujamības kritēriju izvērtējums pamatā ir formāls. Projektā ietvertais regulējums neatbilst pārkāpumu formulēšanas prasībām, kā arī, visticamāk, nenodrošinās personas tiesību efektīvu aizsardzību.
1. Lai pamatotu, ka administratīvā atbildība ir nepieciešama un pieļaujama, projekta anotācijā izmantoti tādi apgalvojumi kā, piemēram, pārkāpums vairs nav novēršams, "ir ar augstu bīstamības pakāpi un aizskar sabiedriskās intereses tādā mērā, ka par to ir nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību, un konkrētas problēmsituācijas risināšanai ir jāiejaucas publiskajai varai" vai administratīvās atbildības "noteikšana nav paredzēta civiltiesisku strīdu risināšanai".
Apgalvojumi, kas tā vai citādi atkārto administratīvās atbildības kritēriju, nav argumentācija. Ir nepieciešams pamatot, ka tā tas tiešām ir un kāpēc konkrētais gadījums atbilst attiecīgā kritērija prasībām.
Ja konkrētais pārkāpums vairs nav novēršams, tas uzreiz nenozīmē, ka administratīvā atbildība ir nepieciešama. Pārkāpums jābūt tādam, ko principiāli vairs nevar novērst. Piemēram, ja personai var noteikt pienākumus, kas nodrošinātu to, ka šāda veida pārkāpums vairs netiks izdarīts vai vismaz samazinātu pārkāpuma risku, tad joprojām priekšroka dodama tieši šādam nesodoša rakstura risinājumam.
Projektā ietvertais regulējums pamatā skar tieši privāttiesiskas attiecības. Līdz ar to nav pamatots apgalvojums, ka paredzētie administratīvie pārkāpumi "nav paredzēti civiltiesisku strīdu risināšanai". Pat ja konkrētajā gadījumā būtu pieļaujama atkāpšanās no prasības, ka pārkāpumam jābūt attiecināmam uz publiski tiesiskajām attiecībām, iepriekš minētais apgalvojums neatbilstu patiesībai. Administratīvās atbildības mērķis tādā gadījumā ir tieši ietekmēt privāttiesiskas attiecības.
Salīdzinājumam, kā un kāda veida informācija ietverama projekta anotācijā, var izmantot, piemēram, 2025. gada 30. aprīļa likuma "Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā" anotāciju. Strukturāli pieņemams risinājums ir ietverts arī Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likuma anotācijā.
Uzmanība būtu pievēršama arī soda veida un apmēra izvēles pamatojumam. Ir apšaubāms, ka visi šie pārkāpumi būtu līdzvērtīgas smaguma pakāpes.
2. Regulējuma galvenajam mērķim jābūt nodrošināt efektīvu un reālu privātpersonas tiesību aizsardzību. Kā tas vairākkārt uzsvērts arī Regulā Nr. 2021/782, tad "sodi" varētu ietvert kompensācijas maksāšanu attiecīgajai personai vai ka vēlams radīt sistēmu, kas pasažieriem nodrošina dažādas kompensācijas.
Līdz ar to visi paredzamie pasākumi vērtējami tieši šādā kontekstā. Piemēram, ja pasažieris ziņo, ka noteiktā situācijā netiek nodrošināta izmitināšana viesnīcā, pārvadāšana līdz stacijai vai tamlīdzīgi, tad kā valsts tajā brīdī varētu nekavējoties rīkoties, lai pasažiera tiesības tomēr tiktu nodrošinātas?
Projekta anotācijā ir norādīts, ka daudzas Eiropas Savienības dalībvalstis jau par iepriekšējās regulas pārkāpumiem paredzēja administratīvo sodu piemērošanu un vismaz dažu valstu iestādes administratīvos naudas sodus piemēro arī par jaunās regulas pārkāpumiem. Tomēr tādi vienkāršoti risinājumi kā soda piemērošana parasti nedod vēlamo rezultātu un nav atzīstams par pārdomātu un niansētu regulējumu (Kusiņš G. Parlamenta lēmumu ex ante novērtēšana. Latvijas Notārs, 2013, 97. lpp.). Ja izmanto salīdzinājumu ar citām dalībvalstīm, tad primāri uzmanība pievēršama tām, kur nav paredzēta sodīšana, bet ir ieviesti cita rakstura pasākumi.
Projekta anotācijā nav arī vērtēta paredzēto sodu efektivitāte, samērīgums un atturošā ietekme, kas ir regulā noteikta prasība. Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā un tiesību doktrīnā ir atklāts šo kritēriju saturs, kas ļauj izvērtēt iespējamo pasākumu atbilstību tiem (sk., piemēram: Cafaggi F., Iamiceli P. The Principles of Effectiveness, Proportionality and Dissuasiveness in the Enforcement of EU Consumer Law: The Impact of a Triad on the Choice of Civil Remedies and Administrative Sanctions. European Review of Private Law, 2017, Vol. 25, Iss. 3, p. 575-618; Faure M. Effective, Proportional and Dissuasive Penalties in the Implementation of the Environmental Crime and Shipsource Pollution Directives: Questions and Challenges. European Energy and Environmental Law Review, 2010, p. 256-278; Evaluation Study on the Implementation of Directive 2008/99/EC on the Protection of the Environment through Criminal Law by Member States. Brussels: 2014, p. 80 et seq.). Šie kritēriji aptver ne tikai normatīvo regulējumu, bet arī piemērošanas praksi un citus tiesiskās sistēmas elementus kopumā. Tādējādi administratīvā atbildība pati par sevi arī automātiski negarantē, ka sankcijas (sodi) būs efektīvas, atturošas un samērīgas.
3. Neskarot iepriekš minētos apsvērumus, pārkāpuma formulējumā ir jānorāda tikai pārkāpuma būtiskās pazīmes. Nav jāpārraksta gandrīz viss korespondējošās normas saturs, priekšnoteikumi pienākuma esībai vai tamlīdzīgi. Blanketās normas vienmēr skatāmas kopsakarā ar pamatregulējumu jeb normām, uz kurām norāda attiecīgā blanketā norma. Administratīvā pārkāpuma formulējumā iespējami īsi, bet ir jānorāda visas nepieciešamās pārkāpuma pazīmes tā, lai persona varētu saprast un paredzēt, par kādu rīcību draud sodīšanas risks. Salīdzinājumam skatīt, piemēram, Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 20. pantā ietvertos administratīvos pārkāpumus.
1. Lai pamatotu, ka administratīvā atbildība ir nepieciešama un pieļaujama, projekta anotācijā izmantoti tādi apgalvojumi kā, piemēram, pārkāpums vairs nav novēršams, "ir ar augstu bīstamības pakāpi un aizskar sabiedriskās intereses tādā mērā, ka par to ir nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību, un konkrētas problēmsituācijas risināšanai ir jāiejaucas publiskajai varai" vai administratīvās atbildības "noteikšana nav paredzēta civiltiesisku strīdu risināšanai".
Apgalvojumi, kas tā vai citādi atkārto administratīvās atbildības kritēriju, nav argumentācija. Ir nepieciešams pamatot, ka tā tas tiešām ir un kāpēc konkrētais gadījums atbilst attiecīgā kritērija prasībām.
Ja konkrētais pārkāpums vairs nav novēršams, tas uzreiz nenozīmē, ka administratīvā atbildība ir nepieciešama. Pārkāpums jābūt tādam, ko principiāli vairs nevar novērst. Piemēram, ja personai var noteikt pienākumus, kas nodrošinātu to, ka šāda veida pārkāpums vairs netiks izdarīts vai vismaz samazinātu pārkāpuma risku, tad joprojām priekšroka dodama tieši šādam nesodoša rakstura risinājumam.
Projektā ietvertais regulējums pamatā skar tieši privāttiesiskas attiecības. Līdz ar to nav pamatots apgalvojums, ka paredzētie administratīvie pārkāpumi "nav paredzēti civiltiesisku strīdu risināšanai". Pat ja konkrētajā gadījumā būtu pieļaujama atkāpšanās no prasības, ka pārkāpumam jābūt attiecināmam uz publiski tiesiskajām attiecībām, iepriekš minētais apgalvojums neatbilstu patiesībai. Administratīvās atbildības mērķis tādā gadījumā ir tieši ietekmēt privāttiesiskas attiecības.
Salīdzinājumam, kā un kāda veida informācija ietverama projekta anotācijā, var izmantot, piemēram, 2025. gada 30. aprīļa likuma "Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā" anotāciju. Strukturāli pieņemams risinājums ir ietverts arī Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likuma anotācijā.
Uzmanība būtu pievēršama arī soda veida un apmēra izvēles pamatojumam. Ir apšaubāms, ka visi šie pārkāpumi būtu līdzvērtīgas smaguma pakāpes.
2. Regulējuma galvenajam mērķim jābūt nodrošināt efektīvu un reālu privātpersonas tiesību aizsardzību. Kā tas vairākkārt uzsvērts arī Regulā Nr. 2021/782, tad "sodi" varētu ietvert kompensācijas maksāšanu attiecīgajai personai vai ka vēlams radīt sistēmu, kas pasažieriem nodrošina dažādas kompensācijas.
Līdz ar to visi paredzamie pasākumi vērtējami tieši šādā kontekstā. Piemēram, ja pasažieris ziņo, ka noteiktā situācijā netiek nodrošināta izmitināšana viesnīcā, pārvadāšana līdz stacijai vai tamlīdzīgi, tad kā valsts tajā brīdī varētu nekavējoties rīkoties, lai pasažiera tiesības tomēr tiktu nodrošinātas?
Projekta anotācijā ir norādīts, ka daudzas Eiropas Savienības dalībvalstis jau par iepriekšējās regulas pārkāpumiem paredzēja administratīvo sodu piemērošanu un vismaz dažu valstu iestādes administratīvos naudas sodus piemēro arī par jaunās regulas pārkāpumiem. Tomēr tādi vienkāršoti risinājumi kā soda piemērošana parasti nedod vēlamo rezultātu un nav atzīstams par pārdomātu un niansētu regulējumu (Kusiņš G. Parlamenta lēmumu ex ante novērtēšana. Latvijas Notārs, 2013, 97. lpp.). Ja izmanto salīdzinājumu ar citām dalībvalstīm, tad primāri uzmanība pievēršama tām, kur nav paredzēta sodīšana, bet ir ieviesti cita rakstura pasākumi.
Projekta anotācijā nav arī vērtēta paredzēto sodu efektivitāte, samērīgums un atturošā ietekme, kas ir regulā noteikta prasība. Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā un tiesību doktrīnā ir atklāts šo kritēriju saturs, kas ļauj izvērtēt iespējamo pasākumu atbilstību tiem (sk., piemēram: Cafaggi F., Iamiceli P. The Principles of Effectiveness, Proportionality and Dissuasiveness in the Enforcement of EU Consumer Law: The Impact of a Triad on the Choice of Civil Remedies and Administrative Sanctions. European Review of Private Law, 2017, Vol. 25, Iss. 3, p. 575-618; Faure M. Effective, Proportional and Dissuasive Penalties in the Implementation of the Environmental Crime and Shipsource Pollution Directives: Questions and Challenges. European Energy and Environmental Law Review, 2010, p. 256-278; Evaluation Study on the Implementation of Directive 2008/99/EC on the Protection of the Environment through Criminal Law by Member States. Brussels: 2014, p. 80 et seq.). Šie kritēriji aptver ne tikai normatīvo regulējumu, bet arī piemērošanas praksi un citus tiesiskās sistēmas elementus kopumā. Tādējādi administratīvā atbildība pati par sevi arī automātiski negarantē, ka sankcijas (sodi) būs efektīvas, atturošas un samērīgas.
3. Neskarot iepriekš minētos apsvērumus, pārkāpuma formulējumā ir jānorāda tikai pārkāpuma būtiskās pazīmes. Nav jāpārraksta gandrīz viss korespondējošās normas saturs, priekšnoteikumi pienākuma esībai vai tamlīdzīgi. Blanketās normas vienmēr skatāmas kopsakarā ar pamatregulējumu jeb normām, uz kurām norāda attiecīgā blanketā norma. Administratīvā pārkāpuma formulējumā iespējami īsi, bet ir jānorāda visas nepieciešamās pārkāpuma pazīmes tā, lai persona varētu saprast un paredzēt, par kādu rīcību draud sodīšanas risks. Salīdzinājumam skatīt, piemēram, Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 20. pantā ietvertos administratīvos pārkāpumus.
Piedāvātā redakcija
-