Atzinums

Lūdzam precizēt 51.punktu vai papildināt ar jaunu MK noteikumu punktu, ietverot šādu informāciju attiecībā uz valsts atbalstu kultūrizglītības iestādēm:
Sniegtais atbalsts kultūrizglītības iestādēm nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu šādos gadījumos:
- projektam nav saimnieciska rakstura, ja pašu ieņēmumi atbalstītajā objektā ir 50 procenti vai mazāki par 50 procentiem no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta atbalstītajā objektā;
- ja pašu ieņēmumi atbalstītajā objektā ir lielāki par 50 procentiem no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta, tad projektam ir saimniecisks raksturs, tomēr tas nav kvalificējams kā atbalsts komercdarbībai, ja projektam nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū, ko vērtē atbilstoši kādam no šādiem kritērijiem:
- 85 procenti un vairāk no visiem izglītojamiem atbalstītajā objektā gadā ir Latvijas iedzīvotāji;
- izglītība pārsvarā notiek latviešu valodā;
- objekts netiek plaši reklamēts ārpus Latvijas teritorijas, tai skaitā netiek veiktas starptautiskas mārketinga aktivitātes un citas darbības pārrobežu reklāmas jomā.
Atbalstītajā objektā šo noteikumu * minētajā gadījumā ir pieļauts veikt papildpakalpojumus, kuriem nav ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.

-

Lūdzam papildināt anotācijas tekstu ar informāciju par valsts atbalsta piemērošanu kultūrizglītībai, kas izteikta šādā redakcijā: " Atbilstoši Eiropas Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/c 262/01)[1] 33. un 34.punktā iekļautajiem Eiropas Komisijas skaidrojumiem, pamatojoties uz Eiropas Savienības Tiesu praksi, kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā ietilpst ļoti plašs mērķu un darbību loks, tostarp arī kultūras un mākslas izglītības pasākumi.  
Kultūras jomā galvenais kritērijs, lai pierādītu valsts atbalsta neesamību, ir ieņēmumu un izdevumu attiecība atbalstītajā objektā, proti, ja ieņēmumi no saimnieciskās darbības atbalstītajā objektā ir mazāki par 50 % no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta atbalstītajā objektā, projektā netiek sniegts valsts atbalsts. Ja proporcija pārsniedz 50%, tiek vērtēta projekta ietekme uz konkurenci ES tirgū, analizējot ārvalstu izglītojamo proporciju. Ja tā pārsniedz 15% robežu, atbalsts tiek ziņots kā saderīgs, atbilstoši Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulai (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu."


 

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu, ka saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 12.panta devīto daļu kultūras nozares un radošo industriju jomas nozares ekspertu padomes funkcijas veic Kultūrizglītības padome. Skaidrojums ir nepieciešams par atzinuma saņemšanu otrās atlases kārtas ietvaros  diviem projektu iesniegumu iesniedzējiem, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmēji – MIKC „Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola” un MIKC „Nacionālā Mākslu vidusskola”. Noteikumu projekta 41.punktā ir paredzēts, ka "Šo noteikumu 28.5. apakšpunktā minētās izmaksas var tikt attiecinātas, ja par to iegādes nepieciešamību projekta īstenošanas laikā pirms publiskā iepirkuma procedūras veikšanas pirmās atlases kārtas ietvaros sadarbības partneris un otrās un ceturtās atlases kārtas ietvaros finansējuma saņēmējs ir saņēmis Nozaru ekspertu padomes atzinumu, bet trešās atlases kārtas ietvaros sadarbības partneris saņēmis Iekšlietu nozares attīstības padomes atzinumu (ja attiecināms)." Anotācijā ir sniegta informācija, ka "Noteikumu projekta 28.5. apakšpunktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja par to iegādes nepieciešamību pirmās atlases kārtas ietvaros sadarbības partneris, otrās un ceturtās atlases kārtas ietvaros finansējuma saņēmējs ir saņēmis Nozaru ekspertu padomes (turpmāk – NEP) atzinumu." 

Saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 12.panta devīto daļu kultūras nozares un radošo industriju jomas nozares ekspertu padomes funkcijas veic Kultūrizglītības padome.