Atzinums

Izvērtējot atkārtoti Grozījumus Ministru kabineta 2018. gada 11. septembra noteikumos Nr. 569 "Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību" (turpmāk - Projekts) secināts, ka no tā bez jebkāda pamatojuma ir izslēgts Projekta 6.5.punkts, kas noteica “[6. Par profesionālās un interešu izglītības pedagogu ir tiesīga strādāt persona, kuras izglītība un profesionālā kvalifikācija atbilst vienai no šādām prasībām:] 6.5. Par profesionālās ievirzes izglītības pedagogu mūzikas jomā ir tiesīga strādāt persona, kurai ir ceturtā līmeņa profesionālā kvalifikācija un mūzikas jomas profesionālās vidējās izglītības programmas ietvaros apgūts mācību priekšmets “Pedagoģijas pamati” vismaz 72 stundu apjomā.”. 
Kā jau iepriekš tika norādīts minētā punkta iekļaušana Projektā ir būtiska nozarei, par ko liecina gan šī jautājuma izskatīšana vairākkārt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā (18.06.2024. un 03.07.2024.), gan Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijā (11.06.2024.), kā arī atbalstu šādiem grozījumiem ir paudusi arī Profesionālās ievirzes izglītības iestāžu direktoru padome un visas Kultūras ministrijas padotībā esošās profesionālās vidējās izglītības iestādes.
Arī MK noteikumu grozījumu pirmreizējā saskaņošanā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) nav iebildusi par 6.5.punkta redakciju, iebildumā pēc būtības norādot ieteikumu papildināt 6.5.punktu - gada laikā uzsākt studijas augstākās izglītības iestādē un tās ieguves laikā strādā skolotāja mentora vadībā.  

Vienlaikus jau Projekta anotācijā ir sniegti argumenti grozījumu nepieciešamībai, kurus norādām atkārtoti:
Ministru kabineta 2018. gada 11. septembra noteikumi Nr. 569 "Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību" nenoteic Skolotāja profesijas standarta prasības, bet gan prasības personām, kurām ir tiesības veikt pedagoģisko darbību. Noteikumi izpilda Izglītības likuma 48.panta pirmajā daļā noteikto ietvaru - strādāt par pedagogu ir tiesības personai, kurai ir pedagoģiskā izglītība vai kura apgūst pedagoģisko izglītību, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām profesionālās kvalifikācijas prasībām, kā arī Profesionālās izglītības likuma 18.panta pirmajā daļā noteikto ietvaru, ka tiesības strādāt par pedagogu profesionālās izglītības iestādē ir personai, kurai ir atbilstoša profesionālā izglītība (kvalifikācija) un pedagoģiskā izglītība vai kurai ir atbilstoša profesionālā izglītība (kvalifikācija) un kura apgūst pedagoģisko izglītību, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām profesionālās izglītības iestādes pedagoga profesionālās kvalifikācijas prasībām. Veicot grozījumus nekādā veidā netiek pazeminātas prasības pedagoģiskā darba veicējiem, bet gan, papildinot profesionālās vidējās izglītības saturu ar pedagoģiskā darba pamatiemaņām (integrējot augstskolu piedāvāto profesionālās pilnveides programmas saturu), personām tiek sniegta iespēja pēc iespējas ātrāk iekļauties izglītības sistēmā, vienlaikus saņemot skolotāja mentora atbalstu. Minams, ka profesionālās ievirzes izglītības jomā specialitātes skolotājiem reģionos pārsvarā ir nelielas darba slodzes, kā arī mācību nodarbības tiek īstenotas pārsvarā 1:1 vai visbiežāk veic koncertmeistara pienākumus, kas arī ir tiešā cita pedagoga uzraudzībā. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka izglītības iestādes vadītājs ir atbildīgs par personāla piesaisti.
Lai risinātu pedagogu trūkuma jautājumu mūzikas izglītībā, īpaši profesionālās ievirzes izglītības iestādēs, kā arī veicinātu jauno speciālistu, kuri ieguvuši ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, tūlītēju iekļaušanos darba tirgū, uzsākot pedagoģisko darbu, noteikumos iekļauts nosacījums par to, ka par profesionālās ievirzes izglītības pedagogu mūzikas jomā ir tiesīga strādāt arī persona, kurai ir ceturtā līmeņa profesionālā kvalifikācija un mūzikas jomas profesionālās vidējās izglītības programmas ietvaros apgūts mācību priekšmets “Pedagoģijas pamati” vismaz 72 stundu apjomā. Jau šobrīd mūzikas vidusskolu profesionālās vidējās izglītības programmu mācību plānos ir iekļauts mācību priekšmets “Pedagoģijas pamati”, kas saturiski un apjomā ir līdzvērtīgs ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) īstenotajai pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmai, pēc kuras apguves persona iegūst sertifikātu pedagoģijā. Tādējādi personām tiktu dota iespēja uzsākt pedagoģisko darbību, jo pedagoģiskās pamatzināšanas jau ir apgūtas līdztekus profesionālai vidējai izglītībai. Līdz ar to profesionālās ievirzes izglītības iestāžu vadītājiem būtu iespēja piesaistīt jaunus speciālistus un samazinātos mūzikas jomas pedagogu vakances profesionālās ievirzes izglītības iestādēs, īpaši reģionos. Lai iegūtu profesionālo vidējo izglītību mūzikas jomā kopā vidējais mācību laiks ir 12 gadi, kurā intensīvi ir iegūtas profesionālās zināšanas un praktiskā pieredze, kā arī vērā ņemama mūzikas jomas profesionālās vidējās izglītības programmu absolventu tendence turpināt izglītību augstākās izglītības līmenī, to apliecina statistika - pēc profesionālās vidējās izglītības ieguves vairāk kā 90% absolventu turpina studijas augstākajā izglītībā, t.sk. pedagoģijas studijās.

Papildus uzsverams:
1)        liela daļa no profesionālās ievirzes skolotāju vakancēm mūzikas jomā ir koncertmeistari, kuri arī ir pedagogi ar līdzvērtīgām izglītības prasībām, bet pēc būtības tiešā veidā neveic pedagoģisko darbu;
2)        pārsvarā trūkst skolotāju, kuri strādā ar profesionālās ievirzes bērnu individuāli un galvenais uzsvars būtu liekams uz mūzikas instrumenta mācīšanas metodiku, kas iekļautas vidusskolu pedagoģisko zināšanu apguves saturā (bet ne vispārējām pedagoģiskām teorijas zināšanām, kuras iekļautas augstskolu kursu programmās);
3)        augstskolu organizētie pedagoģijas kursi tiek īstenoti nākamā mācību gada ietvaros, parasti nav zināma to norise un līdz ar to nav iespējams savlaicīgi iegūt sertifikātu, lai uzsāktu darbu skolā un to izmaksas augstskolās ir no 300 -600 EUR;
5)        turklāt nav būtiskas atšķirības, kur jaunietis (profesionālās vidējās izglītības audzēknis) apgūst zināšanas, jo mācību priekšmeta saturs vidusskolā ar JVLMA piedāvāto programmu ir līdzvērtīgs un arī mācībspēki gandrīz tie paši, ņemot vērā to, ka mūzikas vidusskolās ir nodarbināti daudzi JVLMA pasniedzēji. IZM ir izteicis apgalvojumu, ka šie jaunieši vidusskolā vēl nav nobrieduši, bet jautājums par atšķirību ir tikai 3- 6 mēnešu ietvarā, jo saskaņā ar Izglītības likuma 48.panta pirmajā daļā noteikto ietvaru - strādāt par pedagogu ir tiesības personai kura apgūst pedagoģisko izglītību, t.i. jau iestājoties augstskolā vai sākot apgūt tās piedāvātos kursus jaunietim ir tiesības veikt pedagoģisko darbību. 

Papildināt ar 6.5. apakšpunktu šādā redakcijā:"6.5. Par profesionālās ievirzes izglītības pedagogu mūzikas jomā ir tiesīga strādāt persona, kurai ir ceturtā līmeņa profesionālā kvalifikācija un mūzikas jomas profesionālās vidējās izglītības programmas ietvaros apgūts mācību priekšmets “Pedagoģijas pamati” vismaz 72 stundu apjomā. Izglītības iestāde pēc darba tiesisko attiecību nodibināšanas vienu gadu nodrošina skolotāja mentora atbalstu.