Atzinums

Atbilstoši anotācijā minētajai Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma 3.panta trešajai daļai, ja valstij vai pašvaldībai piederoša vai piekrītoša zeme sakrīt vai daļā sakrīt ar daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai atbilstoši dzīvojamo māju privatizāciju regulējošiem normatīvajiem aktiem noteikto funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu, piespiedu dalīto īpašumu izbeidz atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā vai likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" noteiktajai kārtībai.
Līdz ar to, likumprojektā paredzot dzīvokļu īpašniekiem tiesības iegūt īpašumā bez atlīdzības valstij vai pašvaldībai piekrītošo zemes domājamo daļu, ja kopīpašumā esošās zemes reāla sadale nav iespējama vai kopīpašnieks nepiekrīt zemes reālai sadale, tas būtu vērtējams netaisnīgi pret tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri šādā nedalāmā zemes kopīpašuma gadījumā valstij vai pašvaldībai piederošo zemes domājamo daļu līdz šim ir izpirkuši atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumam, maksājot tirgus cenu naudā.
Ņemot vērā minēto, likumprojektā būtu jāparedz, ka izpirktās valsts zemes domājamās daļas pievienošana tiek izdarīta arī to dzīvokļu īpašumu zemesgrāmatās, kuru īpašnieki zemi ir nopirkuši iepriekš Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma noteiktajā kārtībā.
Kā piemēru varam minēt nekustamo īpašumu Emīlijas ielā 16, Jūrmalā, kur sākotnēji uz zemesgabala 3/10 domājamām daļām īpašuma tiesības ir nostiprinātas Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā (uz 11.02.2026. atlikušas 713/8076 domājamās daļas), savukārt uz zemesgabala 7/10 domājamām daļām fiziskai personai. Izpirktās valsts zemes domājamās daļas pievienošana attiecīgajos dzīvokļu īpašumos būtu attiecināma uz 17 dzīvokļiem.
 

-

Likumprojekts paredz gadījumos, ja kopīpašumā esošās zemes reāla sadale nav iespējama vai kopīpašnieks nepiekrīt zemes reālai sadalei, privatizēt dzīvokļu īpašniekiem domājamo daļu no valsts vai pašvaldības īpašumā esošajām zemes gabala domājamām daļām. Aicinām izvērtēt, vai minētā situācija neradīs vēl lielāku sadrumstalotību zemes īpašnieku sastāvā. Šajā gadījumā privatizētās ēkas īpašnieku sastāvs atšķirsies no privatizētās zemes īpašnieku sastāva, līdz ar to šādā situācijā zemi nevar apvienot ar dzīvojamo māju vienā nekustamajā īpašumā, un secīgi privatizēto daļu no zemes vienības pievienot dzīvokļa īpašuma sastāvam kā kopīpašuma objektu.

-

Vienlaikus tomēr nav saprotams, kā praktiski varēs nodrošināt, ka pamatojoties uz vienpusēju nostiprinājuma lūgumu atsevišķā zemesgrāmatas nodalījumā ierakstītā zeme, kura jau sākotnēji bija valsts un privātpersonas īpašumā, tātad šobrīd uzskatāma par patstāvīgu īpašuma objektu:
1) saskaņā ar likumprojektā paredzēto regulējumu tomēr nebūs uzskatāma par patstāvīgu nekustamā īpašuma objektu un nav tiesiski atdalāma vai atsavināma atsevišķi no dzīvokļa īpašuma (Likuma 7.¹ panta piektā daļa (5) Valsts vai pašvaldības privatizētā zemes gabala domājamā daļa ietilpst dzīvokļa īpašuma kopībā kā tam piekrītošā funkcionāli saistītā zemes domājamā daļa Dzīvokļa īpašuma likuma izpratnē. Tā nav patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts un nav tiesiski atdalāma vai atsavināma atsevišķi no dzīvokļa īpašuma. Dzīvokļa īpašumam piekrītošo zemes vienības domājamo daļu nosaka kā daļu no valstij vai pašvaldībai piederošās zemes domājamās daļas, ievērojot Dzīvokļa īpašuma likuma 5. panta pirmajā daļā noteikto kārtību.)

2) varēs tikt privatizēta Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likuma 9.pantā noteiktajā kārtībā (likumprojektā paredzētie pārejas noteikumu 56.punktā noteiktie gadījumi).
Tas nozīmētu, ka valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija vai pašvaldības lēmējinstitūcija, vai tās noteikta iestāde pēc lēmuma par zemes nodošanu īpašumā bez atlīdzības privatizētajā dzīvojamā mājā esošo privatizācijas objektu ieguvējiem pieņemšanas, iesniedz nostiprinājuma lūgumu, lūdzot:
1) pievienot privatizācijai nodoto zemi dzīvojamās mājas zemesgrāmatas nodalījumam;
2) attiecībā uz zemesgrāmatā ierakstītiem dzīvokļu īpašumiem — pievienot dzīvokļa īpašuma sastāvam atbilstošu nododamās zemes kopīpašuma domājamo daļu, kas ir proporcionāla kopīpašumā esošas dzīvojamās mājas domājamai daļai, un nostiprināt dzīvokļa īpašnieku īpašuma tiesības.

Ņemot vērā minētā jautājuma komplicētību un saistību ar zemesgrāmatas nodaļām, uzskatām, ka būtu nepieciešams pārrunāt paredzētā risinājuma īstenošanas iespējamību ar zemesgrāmatu kompetentajām personām.
 

-

Vienlaikus, ņemot vērā, ka šobrīd valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" rīcībā nonāk arvien vairāk zemes vienības, kas atzītas par valstij piekritīgo bezmantinieka vai bezīpašnieka mantu (zemes vienības, uz kurām atrodas arī privatizētās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas), lūdzam likumprojekta anotācijā iekļaut skaidrojumu, ka privatizācijai (nodošanai īpašumā bez atlīdzības dzīvokļu īpašniekiem) var nodot tikai to valsts zemi, kas iepriekš nav tikusi jau privatizēta vai denacionalizēta.
Līdz ar to, ja iepriekš privatizētā vai denacionalizētā zemes vienība valsts īpašumā ir atgriezusies kā valstij piekritīgā bezīpašnieka vai bezmantinieka manta, tad tagad tā būtu pārdodama dzīvokļu īpašniekiem saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu.
Atbilstoši Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 11.decembra lēmumam lietā Nr.A42667409 (SKA-911/2009) " īpašuma reforma ir vienreizējs pasākums, kas noslēdzas ar valsts īpašuma objekta nodošanu privātīpašumā. Nodošana privātīpašumā var notikt dažādos veidos. Viens no šiem veidiem ir privatizācija, bet cits – denacionalizācija. Ar jebkura no šiem īpašuma nodošanas veidiem piemērošanu īpašuma reforma attiecībā uz konkrēto īpašuma objektu ir pabeigta, un tālāk tas piedalās vispārējā civiltiesiskajā apgrozībā bez kādiem īpašiem, ar īpašuma reformu saistītiem ierobežojumiem".
 

-

Anotācijā minēts "Pēc likumprojekta stāšanās spēkā valsts vai pašvaldība pieņems lēmumu par zemes domājamo daļu nodošanu īpašumā bez atlīdzības, un uz tā pamata iesniegs vienpusēju nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatā." 
Lūdzam norādīt tiesību aktu normas, kas paredz šādu rīcību,

-

Anotācijas 3.sadaļas punktā “Cita informācija” norādīts, ka būtiska fiskāla ietekme nav paredzama, jo likumprojekts rada praktisku ietekmi uz pašvaldībām un valsts institūcijām saistībā ar nostiprinājuma lūgumu sagatavošanu un zemes nodošanas procesu. Lūdzam precizēt minēto informāciju, norādot, ka likumprojektā paredzēto normu īstenošana tiks nodrošināta to izpildē iesaistīto institūciju un pašvaldību esošo līdzekļu ietvaros.

-