Atzinums

Lai gan kopumā zaļās infrastruktūras apjoma palielināšana pilsētvidē ir atbalstāma, iebilstam pret izstrādāto Likumprojekta priekšlikumu par atļauju veikt krūmu un koku stādīšanu pilsētu un ciemu teritorijās:
1. Vēršam uzmanību, ka pienākums inženiertīklu turētājiem saskaņot jebkādas darbības aizsargjoslu teritorijās rada papildu administratīvo slogu un palielina  institūcijas administratīvās izmaksas. Priekšlikums paredz ierobežojumus krūmu un koku veidiem, kādi apzaļumošanas risinājumi būtu iespējami minētajās teritorijās atbilstoši Latvijas Valsts standartam (turpmāk – Standarts), kurš nav brīvi pieejams ikvienam Latvijas iedzīvotājam un publiskajām iestādēm (pašvaldībām un iedzīvotājiem ārpus Rīgas var būt apgrūtinoši ierasties Standartu klātienes lasītavā Rīgas pilsētā). Vienlaikus, ja inženiertīklu turētājs sniedz saskaņojumu konkrētu koku un krūmu stādīšanai konkrētā teritorijā, tas nozīmē, ka nolūkā nodrošināt drošu un kvalitatīvu inženiertīklu darbību iestādei būtu pienākums pārliecināties, vai teritorijā iestādītais krūms un koks atbilst saskaņojumā norādītajam krūma un koka veidam. Minētais savukārt rada vēl papildu administratīvo slogu un var rasties nepieciešamība inženiertīklu tehniskajiem speciālistiem iegūt papildu zināšanas un prasmes krūmu un koku sugu noteikšanā vai arī piesaistīt kvalificētus speciālistus (radot papildu izmaksas) šāda pakalpojuma nodrošināšanai.
2. Kā arī esam identificējuši problēmu, kas var rasties ieviešot šādu normu, proti Latvijas iedzīvotājiem ir raksturīgas rūpes par apkārtējo vidi un emocionāla attieksme pret teritorijas tuvumā esošiem krūmiem un kokiem, neskatoties uz to, kādā piederības teritorijā tie atrodas. Vēršam uzmanību, ka, pat gadījumā, ja inženiertīklu turētājs saskaņotu konkrētu krūmu un koku ieaudzēšanu konkrētā teritorijā ar nosacījumu, ka nepieciešamības gadījumā tas varētu tikt likvidēts, brīdī, kad šādi darbi tiktu uzsākti, pastāv liela iespējamība, ka darbu veicējiem un pašvaldībai varētu nākties saskarties ar pretestību no iedzīvotāju puses, kas radītu papildu administratīvo slogu un mazinātu iedzīvotāju uzticēšanos pašvaldībai. 

 

-

Iebilstam, ka Likumprojekta redakcijā pieļauta saskaņojuma aizstāšana ar standarta risinājumiem atbilstošu koku audzēšanas metožu pielietojumu. Saskaņošana ir jāveic visos gadījumos, jo rakstiskā vienošanās ietver arī atbildības jautājumus. Pat, ja koku un krūmu audzēšana aizsargjoslā pilsētvidē tiktu īstenota atbilstoši standartā paredzētiem tipveida risinājumiem, tā jebkurā gadījumā būtu rakstveidā saskaņojama ar inženiertīkla  īpašnieku vai tiesisko valdītāju (piemēram, iekļaujot standartā šādu prasību). Saskaņošana novērš riskus, ka stādījums tiek izvietots uz inženiertīkla posmiem vai vietām, kur tas tehnoloģiski nebūtu pieļaujams. Norādām, ka prakse ir pirādījusi, ka daudzas lietas var uzzināt tikai skaņojot, kā arī to, ka komunikācijas atrašanās vieta plānā un dabā nesaskan. Tāpat saskaņošana var novērst konfliktsituācijas, kurās vienā gadā izveidots apstādījums pēc dažiem mēnešiem vai nākamajā gadā tiek sabojāts vai iznīcināts dēļ plānotas inženiertīkla pārbūves. Kā arī, lai mazinātu finansiālu slogu par nesaskaņotu stādījumu likvidēšanu.
Norādām, ka valsts standarts, šajā gadījumā LVS 1094:2025 "Inženiertīklu un kokaugu aizsardzība pilsētvidē", uz kuru ir atsauce šajā normā, nav pieejams jebkuram Aizsargjoslu likuma piemērotajam. Tas ir pieejams Latvijas valsts standarta standartu lasītavā un, piemēram, Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasītavā, nevis jebkuram speciālistam vai personai, kurai jāpiemēro šī norma. Līdz ar to šobrīd nevaram izvērtēt un sniegt viedokli par panta daļu attiecībā uz standartiem par koku un krūmu audzēšanu aizsargjoslās.
 

Pilsētu un ciemu teritorijā ārējo pazemes inženiertīklu aizsargjoslās koku un krūmu audzēšana ir pieļaujama, saskaņojot ar inženiertīkla īpašnieku vai tiesisko valdītāju, vai ja apzaļumošana notiek atbilstoši standartam par koku un krūmu audzēšanu aizsargjoslās. 
 

Vēršama uzmanību, ka valsts standarts, šajā gadījumā LVS 1094:2025 "Inženiertīklu un kokaugu aizsardzība pilsētvidē", uz kuru ir atsauce šajā normā, nav pieejams jebkuram Aizsargjoslu likuma piemērotajam. Tas ir pieejams Latvijas valsts standarta standartu lasītavā un, piemērām, Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasītavā, nevis jebkuram speciālistam vai personai, kurai jāpiemēro šī norma. 
Lūdzam rast risinājumu, lai valsts standarts, šajā gadījumā LVS 1094:2025 "Inženiertīklu un kokaugu aizsardzība pilsētvidē" būtu pieejams visiem sabiedrības locekļiem, kam jāpiemēro Aizsargjoslu likums.
 

-

Iebilstam pret likumprojektā paredzēto regulējumu, ka pat, ja Valsts vides dienests pieņem lēmumu par prettiesiski uzbērtas applūstošās teritorijas neatgriešanu sākotnējā stāvoklī, teritorijas plānojumā jāsaglabā applūstošās teritorijas statuss un jāpiemēro attiecīgie aprobežojumi. Norādām, ka šāds regulējums neatbilst samērīguma principam, kā arī rada pretrunu ar teritorijas plānošanas dokumentos paredzēto applūstošo teritoriju robežu precizēšanas kārtību. Proti ņemot vērā mēroga precizitāti, kādā tiek izstrādāts teritorijas plānojums, pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi paredz, ka, izstrādājot lokālplānojumu, detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu, applūstošās teritorijas robežas drīkst precizēt, izmantojot aktuālu topogrāfiskā plāna pamatni mērogā 1:500 un kompetentās institūcijas izsniegtu izziņu par 10 % applūšanas riska ūdens līmeņa atzīmi, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 406 “Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika”. Vēršam uzmanību, ka minētais regulējums nodrošina objektīvu, datos balstītu applūšanas riska noteikšanu konkrētai zemes vienībai. Savukārt likumprojektā iestrādātais priekšlikums paredz saglabāt applūstošās teritorijas statusu neatkarīgi no faktiskā hidroloģiskā stāvokļa, tādējādi radot normu savstarpēju pretrunu. Samērīguma princips paredz pienākumu izvērtēt faktiskos applūšanas riskus konkrētajā teritorijā, uzbēruma faktisko ietekmi uz apkārtējo teritoriju, kā arī iespējamo kaitējumu videi, infrastruktūrai un blakus esošajiem īpašumiem. Uzsveram, ka ja faktiska applūšanas riska nepastāv, applūstošās teritorijas aprobežojumu saglabāšana rada nesamērīgu īpašuma tiesību ierobežojumu, kā arī neatbilst Ministru kabineta noteikumu Nr. 406 prasībām. Lūdzam neparedzēt šādu nesamērīgu normu likumprojektā.
 

-

Tā kā starp dažādām Latvijas pašvaldībām par šī 37. panta ceturtās un piektās daļas iekļaušanu Likumprojektā ir diametrāli pretēji viedokļi lūdzam pirms tālākas Likumprojekta virzības Ekonomikas ministrijai organizēt sanāksmi ar visām pašvaldībām, lai rastu kopēju visiem pieņemamu risinājumu.

-

Vēršam uzmanību, ka sagatavotais likumprojekts nonāk tiešā pretrunā ar Eiropas savienības direktīvu 2004/35/EK par atbildību vides jomā balstās uz principu "piesārņotājs maksā", kā arī Satversmes 105. pantā definēto, ka piespiedu uzlikšana īpašniekam par saviem līdzekļiem "atgriezt sākotnējā stāvoklī" teritoriju, ko uzbēris kāds cits, ir nesamērīgs īpašuma tiesību ierobežojums.
Kā arī norādām, ka vadoties no tiesību teorijas un atbildības principiem nav pieļaujama zemes īpašnieka saukšana pie atbildības, ja viņš nav prettiesisko darbību veicējs. Sodāma ir persona kas nodarījumi ir veikusi. LPS ieskatā nav pieļaujams nepieciešamo pierādījumu vākšanu lietā netieši pārlikt uz zemes īpašnieku. Tieši pārkāpēja noskaidrošana ir būtiskākais jautājums kuru pareizi ir jāidentificē valsts amatpersonai lēmuma pieņemšanas motivēšanai. Paužam bažas, ka trešās personas uzbērs smiltis valsts un pašvaldību īpašumos un pie atbildības tiks sauktas attiecīgās amatpersonas. Kas var atstāt ievērojamu ietekmi uz iestāžu budžetiem, kas nav apskatīts anotācijā.
Lūdzam precizēt Likumprojektu, kā arī papildināt anotāciju.

-

Norādām, ka Likumprojekta anotācijā nav sniegta konkrēta informācija, ar kuru inženiertīklu turētājiem, ar kādu uzņēmumu pārstāvjiem un kādā formātā ir notikusi sadarbība, lai izstrādātu priekšlikumu grozījumam Likumprojektā. Uzskatām, ka jautājumos, kas tiešā veidā skar pašvaldību intereses, primāri būtu iesaistāmi arī pašvaldības pārstāvošās organizācijas.

-

Vēršam uzmanību, ka Anotācijas 2.1. punktā nav pilnīgi norādīta informācija par reālo personu ietekmi. Norādām, ka ievērojama ietekme ir iespējama uz pilnīgi visiem zemju īpašniekiem, kūru īpašumā ir zeme kas pilnībā vai daļēji atrodas applūstošajā teritorijā, tai skaitā valstij un pašvaldībām. Minam, ka līdz šim pašvaldībām ir pieredze ar problēmām, ko rada patvaļīgi izveidotu izgāztuvju un līdzīgu situāciju risināšana, šis regulējums tikai noteiks pašvaldību par saucamu pie atbildības kā zemes īpašnieku nedodot nekādus mehānismus, kas būtu vērsti uz atkritumu, smilšu būvgružu izbēršanas nepieļaušanu. Varam secināt, ka esošā pieeja, kur netiek strādāt ar cēloni, bet ar sekām neveicina uzticību valsts varai un tiesiskuma nodrošināšanai.
Tāpat Anotācijas  2.1. daļā nav apskatīts un iekļauts  ietekmes apraksts kopsakarībā ar bēršanas aizliegumiem, tikai apzaļumošanu.
Lūdzam papildināt anotāciju.
 

-

Vēršam uzmanību, ka Likumprojekta anotācijā nav iekļauta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, kaut arī ir skaidri saskatāms, ka šāda ietekme var rasties un būt ievērojami liela. Likumprojekta anotācijā nav minēts, kā tiktu nodrošināta piespiedu aizvietotāj izpilde, kā tiktu pārvietots materiāls, kā tiktu identificēta tā piederība, un nodošana likumīgajam īpašniekam, kur materiālu būtu iespējams glabāt. Tāpat nav veikta apskatītas izmaksas par juridisko palīdzību, kura būtu nepieciešama valsts struktūrām strīdu skatīšanai, jo apgalvojums, ka zemes īpašnieks ir atbildīgs par darbībām, kuras lielākajā daļā valsts teritorijas var netraucēti veikt jebkura persona visdrīzāk radīs ievērojamu palielinājumu strīdus skatīšanai.
Balstoties uz augstāk minēto lūdzam papildināt anotāciju.

-

Lūdzam izvērtēt esošo Aizsargjoslu likuma redakciju un rosināt grozījumus plašākā apjomā visā Aizsargjoslu likumā. Vēršam uzmanību uz pašvaldību konstatētos, ka vairākas esošā Aizsargjoslu likuma normas ir novecojušas un neatbilst esošajai situācijai, teritoriju attīstības vajadzībām un mūsdienu plānošanas principiem, kā arī atsevišķu normu piemērošanas radītajām neskaidrībām, kas būtiski ierobežo sabalansētu dažādu teritoriju attīstību.

-

Balstoties uz piekrastes pašvaldību sniegtajiem viedokļiem lūdzam veikt grozījumus Aizsargjoslu likuma 36. pantā attiecībā uz krasta kāpas aizsargjoslu regulējumu. Norādām, ka spēkā esošais regulējums daudzviet būtiski ierobežo piekrastes ciemu attīstību un teritoriju pilnvērtīgu izmantošanu. Mūsdienu apstākļos nepieciešams izvērtēt iespēju noteikt elastīgāku, uz teritorijas specifiku balstītu regulējumu, kas vienlaikus nodrošinātu vides aizsardzības prasību ievērošanu un sekmētu piekrastes apdzīvoto vietu ilgtspējīgu un vienmērīgu attīstību.
 

-

Papildu Likumprojektā paredzētajiem grozījumiem, aicinām izvērtēt iespēju precizēt “Aizsargjoslu likuma” 13.panta 2.daļas 2.punktu, samazinot aizsargjoslu pašvaldību autoceļiem lauku apvidos.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumu Nr.240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 2.6. būvlaide – projektētā līnija, kas nosaka attālumu starp (..) autoceļa aizsargjoslu un tuvāko virszemes būvi (lauku teritorijās) un 131. Lauku teritorijās būvlaidi nosaka kā attālumu no autoceļa aizsargjoslas. Būvlaide var sakrist ar ceļa aizsargjoslu, bet nevar būt mazāka par to, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams transporta infrastruktūras un apkalpes objektu būvniecībai, kā arī inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izvietošanai. un
Saskaņā ar likuma Par autoceļiem 27.1 panta 2.daļu pašvaldību  autoceļu ceļu zemes nodalījuma joslas minimālais platums no autoceļa ass uz katru pusi ir 5) 9,5 metri — vienas brauktuves autoceļam ar klātnes platumu līdz 8 metriem.
Pašvaldības ir identificējušas problēmas, ka, samazinot ciemu administratīvās teritorijas, vietās, kur iepriekš ir bijusi ciema teritorija un ir tikušas izveidotas zemes vienības, šobrīd iespējas veikt apbūvi ir ierobežotas. Lai nodrošinātu tiesiskās paļāvības principa ievērošanu un neliegtu iespēju Latvijas iedzīvotājiem  šādās teritorijās veikt individuālo apbūvi, aicinām precizēt “Aizsargjoslu likuma” 13.panta 2.daļas 2.punktu redakciju.

“Aizsargjoslu likuma” 13.panta 2.daļas 2.punkta redakcijā “2) lauku apvidos aizsargjoslu platums gar autoceļiem no ceļa ass uz katru pusi ir:a) valsts galvenajiem autoceļiem — 100 metru,b) valsts reģionālajiem autoceļiem — 60 metru,c) valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem — 30 metru.d) pašvaldības autoceļiem –  19.5 metru.”

Ierosinām grozīt Aizsargjoslu likuma 55. panta 3. punktā noteikto un izteikt šo punktu šādā redakcijā - "aizliegts būvēt jaunas ēkas, izņemot ēku būvniecību virs notekūdeņu tvertnēm ar ventilāciju un gadījumus, kad ēku būvniecība ir saistīta ar atkritumu apsaimniekošanu, atkritumu apglabāšanas poligoniem, notekūdeņu attīrīšanas ietaišu, kā arī ar izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumu vai pārstrādes uzņēmumu ekspluatāciju, notekūdeņu attīrīšanas procesa blakusproduktu pārstrādi un izmantošanu, personāla un apsardzes vajadzībām, laboratorijām, autostāvvietām, komunikācijām, elektrolīnijām, elektrostacijām, sūkņu stacijām, pazemes rezervuāriem, gāzesvadiem, naftas un naftas produktu cauruļvadiem, kā arī saimniecības ēku un būvju būvniecību, ja tās nav paredzētas dzīvošanai, ir funkcionāli saistītas ar nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un tiek nodrošināti vides aizsardzības un gruntsūdeņu aizsardzības pasākumi."
 
Pamatojums - novadu pašvaldību ciemos vai pie ciemiem ir notekūdeņu attīrīšanas ietaises ar aizsargjoslu platumu 200 m (atklātai notekūdeņu apstrādei un atklātiem dūņu laukiem), šajās teritorijās ir pilnīgs aizliegums būvēt jebkādas saimniecības ēkas, kas ir nesamērīgs, norādām, ka īpašniekam jābūt iespējai racionāli izmantot savu īpašumu, ja netiek apdraudēta sabiedrības intereses un saglabātas prasības ievērot vides drošības prasības. 
 

-

Aicinām tiesību aktu papildināt ar 7. un 8.punktu attiecīgu redakciju “Svītrot 37.panta pirmās daļas 4.punktu” un “Svītrot 37.panta pirmās daļas 41.punktu” kā arī papildināt anotāciju ar sekojošo 1.1. punktā: “Lai tiktu nodrošināta Eiropas parlamenta un padomes direktīvas 2007/60/EK par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību iekļaušana Aizsargjoslu likumā ir nepieciešamas svītrot Aizsargjoslu likuma 37.panta pirmās daļas 4. un 41.punktu, jo tie nonāk tiešā pretrunā un ierobežo iedzīvotāju spēju pasargāt savus īpašumus no plūdu radītā negatīvā kaitējuma, kas liedz projektēt un veikt nepieciešamos būvdarbus personu īpašuma pasargāšanai.”
 

-

Likumprojekts paredz, ka kokus un krūmus aizsargjoslās varēs stādīt bez saskaņošanas, ja tiek ievēroti attiecīgie standarti. Lai nerastos domstarpības, aicinām normā skaidri norādīt, kāds standarts ir piemērojams, un atsaukties uz tā aktuālo redakciju. Tāpat norādām, ka būtu lietderīgi noteikt, ka personai, kura stāda bez saskaņošanas, jāspēj uzrādīt dokumentārs apliecinājums par atbilstību prasībām, ja to pieprasa kompetentā iestāde vai inženiertīklu turētājs.

-

Rosinām skaidri noteikt, ka pilsētās un ciemos ārējo pazemes inženiertīklu aizsargjoslas nav absolūta aizlieguma teritorijas, bet riska pārvaldības teritorijas, kur koku un krūmu stādīšana ir pieļaujama bez atsevišķas saskaņošanas, ja tā veikta atbilstoši piemērojamajiem standartiem (piemēram, LVS 1094) un netraucē inženiertīklu drošu ekspluatāciju un piekļuvi tiem. Norādām, ka šāda pieeja palīdzētu sabalansēt apzaļumošanas mērķus ar inženiertīklu drošību un mazinātu lieku administratīvo slogu.
 

-

Lūdzam novērst likumprojekta radītās pretrunas ar citiem normatīvajiem aktiem, kas paredz aizsargjoslu attīrīšanu no kokiem un krūmiem, skaidri nosakot, ka atbilstoši prasībām iestādīti koki nav automātiski jālikvidē, ja vien tie nerada reālu apdraudējumu.

-

Ņemot vērā klimata izmaiņu procesus un potenciālo applūstošo teritoriju platību palielināšanos pašvaldības piedāvā fundamentālu priekšlikumu, kas stipri mazinātu arī applūstošo teritoriju uzbēršanas risku/problēmas, kas ar to saistītas, proti, ņemot vērā ārvalstu pieredzi (Nīderlande, Kanāda, u.c.) applūstošajās teritorijās būtu atļaujama savrupmāju apbūve kā nosacīta peldbūve krastā (piemēram uz pontoniem, kas svārstās līdzi ūdenslīmenim vai arī ēkas, kas tiek izvietotas uz stabiem/kolonnām, nodrošinot to atrašanos virs plūdu augstuma atzīmes un vienlaikus minimāli ietekmējot applūstošo teritoriju platību).
Norādām, ka interesi par šādu apbūvi ir izteikuši arī iedzīvotāji vairāku pašvaldību, tostarp Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes laikā. Norādām, ka šis ir risinājums jau pašvaldībās paredzētās apbūves teritorijās, kas klimata izmaiņu rezultātā kļūst par plūdu riska teritorijām.
 

-

Attiecībā uz Valsts vides dienesta rīcību prettiesiski uzbērtās applūstošās teritorijās aicinām skaidrāk noteikt kritērijus, pēc kuriem izvērtē, vai ir radīts būtisks kaitējums videi vai palielināts plūdu risks.
Ņemot vērā, ka applūstošās teritorijas nosaka pašvaldības teritorijas plānojums, aicinām paredzēt pašvaldības viedokļa uzklausīšanu pirms lēmuma pieņemšanas.

-