Atzinums

28. Garantijas saistību nodrošinājums ir nosakāms līdz 5 % (pieciem procentiem) no līgumcenas par normatīvajos aktos būvniecības jomā noteikto minimālo garantijas termiņu. Garantijas saistību nodrošinājumu samazina minimālā garantijas termiņa trešā gada pirmajā mēnesī uz atlikušo minimālās garantijas termiņu, nosakot to līdz 2% no līgumcenas, ja garantijas termiņa pirmajos divos gados nav konstatēti būvdarbu defekti vai būvdarbu veicējs un pasūtītājs ir vienojušies par pieteikto būvdarbu defektu novēršanas termiņu. 

Nepiekrītam obligāti iestrādāt līguma punktu garantijas saistību nodrošinājuma samazinājumam atbilstoši pagājušajam garantijas termiņa laikam. Katra būve ir specifiska un ar savām niansēm, tādēļ šādam punktam būtu jābūt brīvprātīgam, nevis obligātam.
Lūdzam skatīt priekšlikumu pie 22.1. punkta.

-

Piedāvātais regulējums faktiski ierobežo pasūtītāja tiesības pieprasīt garantijas saistību nodrošinājumu par to garantijas periodu, kas pārsniedz normatīvajos aktos būvniecības jomā noteikto minimālo garantijas termiņu.

Anotācijas 11.-12. lpp ir norādīts, ka “Līgumslēdzējpuses līgumā var vienoties par garantijas termiņu, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteikto minimālo garantijas termiņu. Attiecīgi pasūtītāja tiesības pieteikt defektus jāskatās kopsakarībā ar līgumā noteikto būvdarbu garantijas termiņu. Savukārt pasūtītāja un būvdarbu veicēja attiecības pēc garantijas termiņa apspriežamas atbilstoši Civillikuma regulējumam.”
Ņemot vērā minēto un to, ka būvdarbu līgumos nereti līdzēji vienojas par garāku termiņu nekā minimāli noteiktais, nebūtu pamatoti garantijas saistību nodrošinājuma termiņu ierobežot tikai ar Ministru kabineta 2014. gada 2.septembra noteikumu Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” 176.punktā noteikto minimālo būvdarbu garantijas termiņu - trīs gadi otrās grupas ēkām un pieci gadi trešās grupas ēkām. Ja, piemēram, pasūtītājs kā vienu no piedāvājuma izvēles kritērijiem ir noteicis pretendenta piedāvāto pagarinātās garantijas termiņu, kurš ir saprātīgi garāks par Ēku būvnoteikumos minimāli noteikto (piem., četri gadi otrās grupas būvēm, līdz septiņiem gadiem trešās grupas būvēm), nebūtu pamatoti, ka pasūtītājs nevarētu izmantot garantijas saistību nodrošinājumu arī tajā termiņā, kas pārsniedz Ēku būvnoteikumos minimāli noteikto, ir paša pretendenta piedāvāts un ir kalpojis kā kritērijs šā pretendenta izvēlei.

Ievērojot minēto, lūdzam izteikt MK noteikumu 24., 28. un 32. punktu šādā redakcijā:
“24. Ja garantijas saistību nodrošinājums ir samaksas ieturējuma veidā, būvdarbu veicējs garantijas termiņa trešā gada pirmajā mēnesī iesniedz pasūtītājam līguma noteikumiem atbilstošu rēķinu par būvdarbu veicējam ieturēto garantijas saistību nodrošinājuma atmaksu, kas pārsniedz 40 % (četrdesmit procentus) no ieturējuma apmēra. Pasūtītājs atmaksu veic trīsdesmit dienu laikā no līguma noteikumiem atbilstoša būvdarbu veicēja sagatavota rēķina saņemšanas.”

“28. Garantijas saistību nodrošinājums ir nosakāms līdz 5 % (pieciem procentiem) no līgumcenas. Garantijas saistību nodrošinājumu samazina garantijas termiņa trešā gada pirmajā mēnesī uz atlikušo garantijas termiņu, nosakot to līdz 2% no līgumcenas, ja garantijas termiņa pirmajos divos gados nav konstatēti būvdarbu defekti vai būvdarbu veicējs un pasūtītājs ir vienojušies par pieteikto būvdarbu defektu novēršanas termiņu.”

“32. Ja līgumu izbeidz pirms termiņa būvdarbu veicēja līgumsaistību pārkāpuma dēļ, garantijas laika ieturējums paliek pasūtītāja rīcībā faktiski izpildīto būvdarbu garantijas nodrošināšanai un netiek izmaksāts būvdarbu veicējam. Garantijas laika ieturējums pirmajos divos gados nedrīkst pārsniegt 5% no faktiski izpildīto būvdarbu vērtības, un 2% no faktiski izpildītajiem darbiem par pārējiem garantijas termiņa gadiem. Neizmantotais nodrošinājums tiek atmaksāts būvdarbu veicējam šo noteikumu 24.punktā minētajā kārtībā.”

-

24. Ja garantijas saistību nodrošinājums ir samaksas ieturējuma veidā, būvdarbu veicējs minimālās garantijas termiņa trešā gada pirmajā mēnesī iesniedz pasūtītājam līguma noteikumiem atbilstošu rēķinu par būvdarbu veicējam ieturēto garantijas saistību nodrošinājuma atmaksu, kas pārsniedz 40 % (četrdesmit procentus) no ieturējuma apmēra. Pasūtītājs atmaksu veic trīsdesmit dienu laikā no līguma noteikumiem atbilstoša būvdarbu veicēja sagatavota rēķina saņemšanas.
25. Pasūtītājs samaksā būvdarbu veicējam šo noteikumu 22.3. apakšpunktā noteikto neizlietoto garantijas laika ieturējumu pēc garantijas laika beigām un garantijas laikā pieteikto garantijas darbu pilnīgas izpildes trīsdesmit dienu laikā pēc līguma noteikumiem atbilstoša būvdarbu veicēja rēķina saņemšanas.

Lūdzam svītrot 24.un 25.punktu, jo saistīts ar  priekšlikumu par 22.3. punktu.

-

Izslēgt no noteikumu projekta 11. punktu un 10.punktā atbildīgā būvuzrauga pilnvaras, pielāgojot FIDIC līgumos noteiktajam. Uzskatām, ka nav pamatoti FIDIC līgumos piesaistītajam inženierkonsultantam paredzēt pārākas tiesības nekā standarta būvdarbu līgumos, kur kā pasūtītāja interešu pārstāvis tiek nolīgts atbildīgais būvuzraugs. Inženierkonstultanta pieredze un izglītība neatšķiras no atbildīgā būvuzrauga pieredzes un izglītības.

Turklāt nav pieņemams, ka pasūtītājam par obligātu pienākumu tiek noteikts domstarpību gadījumā pasūtīt būves ekspertīzi. Šāda prasība pasūtītājam gan sadārdzina objekta īstenošanas izmaksas, gan rada apstākli par noteiktā darbu izpildes termiņa pagarinājumu.
 

-

5. Publiskā būvdarbu līgumā paredz pienākumu būvdarbu veicējam nodrošināt laicīgu samaksas veikšanu visiem publiskā būvdarbu līguma izpildē iesaistītajiem apakšuzņēmējiem par faktiski izpildītajiem un no pasūtītāja puses apmaksātajiem būvdarbiem. Ar laicīgu norēķināšanos ir saprotama samaksa ne vēlāk kā sešdesmit dienu laikā pēc veikto būvdarbu pabeigšanas un apakšuzņēmēja rēķina saņemšanas par attiecīgo būvdarbu veikšanu. Pasūtītājs publiskajā būvdarbu līgumā paredz pienākumu būvdarbu veicējam līgumos ar apakšuzņēmējiem iekļaut noteikumus izpildīto būvdarbu pieņemšanai, kas atbilst šajā punktā un šo noteikumu 6.punktā, 9.punktā, 10. punktā, izņemot prasību veikt būves ekspertīzi, un 14.punktā iekļautajam regulējumam.

Uzskatām, ka šāda punkta obligāta iekļaušana nav iespējama.
Lūdzam skaidrot kāds ir plānotais iespējamais kontroles mehānisms, jo ieliekot šādu prasību, finansējuma devējs to prasa pierādīt. Vai pasūtītājam ir tiesības pieprasīt būvdarbu veicēja un piesaistītā apakšuzņēmēja savstarpējā līguma kopiju? Vai pasūtītājam ir tiesības pieprasīt Būvdarbu veicēja konta izdruku, lai spētu pārliecināties, ka maksājums ir veikts? Vai tas nebūs komercnoslēpuma un datu aizsardzības pārkāpums?
Kādas ir iespējamās sankcijas pret būvdarbu veicēju par šādu pārkāpumu? Vai tas ir līgumsods, kas nozīmētu, ka turpmāki pārskaitījumi no pasūtītāja notiek tikai pēc tā apmaksas, tas atkal nav apakšuzņēmēja interesēs.

-

Esam apkopojuši vairākas gramatiskas, t.sk. interpunkcijas, kļūdas, kā arī terminu lietojuma neprecizitātes.

2.4. defekts – ikviens būvdarbu kvalitātes trūkums, kas radies būvdarbu laikā un saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvniecības jomā vai atbilstoši publiskā būvdarbu līguma noteikumiem ietilpst būvdarbu veicēja atbildībā. Apvienotā projektēšanas un būvdarbu līguma gadījumā par defektu uzskata ikvienu būvdarbu rezultātā radušās būves vai būves daļas trūkumu, arī gadījumā, ja trūkums ir radies neatbilstoša (nekvalitatīva) būvprojekta rezultātā;

2.7. pasūtītājs – pasūtītājs Publisko iepirkumu likuma un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma izpratnē.

5. Publiskā būvdarbu līgumā paredz pienākumu būvdarbu veicējam nodrošināt savlaicīgu samaksas veikšanu visiem publiskā būvdarbu līguma izpildē iesaistītajiem apakšuzņēmējiem par faktiski izpildītajiem un no pasūtītāja puses apmaksātajiem būvdarbiem. Ar savlaicīgu norēķināšanos ir saprotama samaksa ne vēlāk kā sešdesmit dienu laikā pēc veikto būvdarbu pabeigšanas un apakšuzņēmēja rēķina saņemšanas par attiecīgo būvdarbu veikšanu. Pasūtītājs publiskajā būvdarbu līgumā paredz pienākumu būvdarbu veicējam līgumos ar apakšuzņēmējiem iekļaut noteikumus izpildīto būvdarbu pieņemšanai, kas atbilst šajā punktā un šo noteikumu 6.punktā, 9.punktā, 10. punktā, izņemot prasību veikt būves ekspertīzi, un 14.punktā iekļautajam regulējumam.
(Komentārs: atbilstoši Latviešu valodas literārajai vārdnīcai vārds “laicīgs” tiek lietots filozofijas un reliģijas jomā ar nozīmi “tāds, kam ir sākums un beigas; tāds, kas ir ierobežots laikā; pārejošs; tāds, kas nav saistīts ar reliģiju, baznīcu, ar garīgajām vērtībām”. Vārds “savlaicīgs” tiek lietots nozīmē “Tāds, kas ir, notiek īstajā brīdi, īstajā laikā”.)

8. Pasūtītājs pieņem būvdarbus un paraksta būvdarbu izpildes aktu šādos termiņos:
8.1. ja būvdarbu līgumcena nepārsniedz EUR 170 000 - desmit darba dienu laikā no akta saņemšanas dienas;
8.2. pārējos gadījumos – divdesmit darba dienu laikā no akta saņemšanas dienas.

16.2. paziņo pasūtītājam par būves gatavību ekspluatācijai un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē un nodrošina būves nodošanas ekspluatācijā procesu, t.sk., Būvniecības informācijas sistēmā apstiprina apliecinājumu par būves gatavību ekspluatācijai vai, ja būvniecības administratīvais process normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos noris papīra dokumentu formā, iesniedz pasūtītājam no būvdarbu veicēja puses parakstītu apliecinājumu par būves gatavību ekspluatācijai.

20. Ja līgumā tiek paredzēta iespēja būvdarbu veicējam saņemt avansu, līgumā iekļauj noteikumu, ka avansu izmaksā  desmit darba dienu laikā no dienas, kad pasūtītājs ir saņēmis būvdarbu veicēja rēķinu un, ja līgums paredz piemērot avansa nodrošinājumu, avansa nodrošinājumu apliecinošo dokumentu. Pasūtītājs līgumā paredz tiesības būvdarbu veicējam atteikties no avansa saņemšanas.

21. Būvdarbu veicējs iesniedz pasūtītājam rēķinu, ievērojot šo noteikumu 22.punktā minēto, par:

22.2. par faktiski izpildītajiem būvdarbiem pēdējā mēnesī, pasūtītājs maksā būvdarbu veicējam trīsdesmit kalendāro dienu laikā no līguma noteikumiem atbilstoša būvdarbu veicēja sagatavota rēķina saņemšanas, izņemot gadījumus, kad normatīvajos aktos par attiecīgā ārvalstu finanšu instrumenta īstenošanu ir noteikta atšķirīga samaksas kārtība par izpildītajiem būvdarbiem. Rēķinam pievieno garantijas saistību nodrošinājumu, ja garantijas nodrošinājums nav 22.3.apakšpunkta noteiktajā kārtībā veikts samaksas ieturējums;

26. Ja līgumu izbeidz pirms termiņa, līgumslēdzējpuses veic galējo norēķinu par faktiski izpildītiem un pasūtītāja pieņemtajiem būvdarbiem desmit darba dienu laikā no dienas, kad līgumslēdzējpuses ir parakstījušas aktu par faktiski izpildītajiem būvdarbiem un, ja būvdarbu veicējs ir iesniedzis līguma noteikumiem un šajā punktā minētajam aktam atbilstošu rēķinu. Ja līgumslēdzējpušu starpā pastāv strīds par faktiski izpildītajiem būvdarbiem (t.sk. to apjomiem) līdz līguma izbeigšanas dienai, šajā punktā minētajā aktā iekļauj tikai tos faktiski izpildītos būvdarbus, par kuru izpildi līgumslēdzējpusēm nav domstarpību. Līgumslēdzējpuses strīdus risina šo noteikumu 9., 10., 11. vai 12.punktā noteiktajā kārtībā.

-

33. Noteikumus piemēro publiskajiem būvdarbu iepirkumiem, kas ir izsludināti ar 2022. gada 1. septembri.

Noteikumu projekta anotācijā minēts, ka noteikumus piemēro publiskajiem būvdarbiem, kas tiks izsludināti pēc 2022. gada 01. jūlija

-

Noteikumu projekta 1.pielikums “Būvdarbu nodošanas un pieņemšanas akts”

Lūdzam noteikumu projektā ievērot konsekvenci lietotajā terminoloģijā (piemēram, publiskais būvdarbu līgums un līgums, būvdarbu veicējs un uzņēmējs) un izteikto priekšlikumu 10. punktā.
Lūdzam skaidrot un definēt “maznozīmīgi defekti”.
Papildus vēršam uzmanību ka pasūtītājam nav iespējams piesaistīt papildus darbaspēku būvdarbu defektu novēršanai.
Kā arī atkārtoti uzsveram, ka pasūtītājam nav pieņemams variants, ka būve tiek pieņemta ar defektu – ne pieņemt to ekspluatācijā, ne pārņemt atpakaļ būvobjektu no būvdarbu veicēja.

Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 1.pielikums tiesību aktu projekta vietnē pievienots kā dokuments “MK sēdes protokollēmuma projekts (MK protokollēmums)”.

-

Noteikumu projekta IV sadaļa “Līgumsods un līgumsaistību izpildes garantija”

Lūdzam papildināt noteikumu projekta IV sadaļu ar punktu, ka pasūtītājam ir tiesības pieprasīt būvdarbu veicējam būvniecības visu risku apdrošināšanu (nodrošinājumu) pilnas līguma summas ar PVN apmērā.

-

Lūdzam papildināt noteikumu projekta 26. punktu atrunājot gadījumu, kad iepirkuma priekšmeta īstenošanai paredzētais finansējums vai tā daļa tiek piešķirta īpaši izveidotas nacionālas vai pārnacionālas budžeta programmas ietvaros, vai specifiskā atbalsta mērķa sasniegšanai paredzētu finansējumu, un tā izmantošanu un apguvi nepieciešams saskaņot ar normatīvajos aktos noteiktām uzraugošajām iestādēm

-

Ja tomēr netiek ņemti vērā 24., 28., 32., punktam norādītie iebildumi, nepieciešams saskaņot locījumos vārdu “minimālais”, jo minimāls ir termiņš, nevis garantija.

24. Ja garantijas saistību nodrošinājums ir samaksas ieturējuma veidā, būvdarbu veicējs minimālā garantijas termiņa trešā gada pirmajā mēnesī iesniedz pasūtītājam līguma noteikumiem atbilstošu rēķinu par būvdarbu veicējam ieturēto garantijas saistību nodrošinājuma atmaksu, kas pārsniedz 40 % (četrdesmit procentus) no ieturējuma apmēra. Pasūtītājs atmaksu veic trīsdesmit dienu laikā no līguma noteikumiem atbilstoša būvdarbu veicēja sagatavota rēķina saņemšanas.

28. Garantijas saistību nodrošinājums ir nosakāms līdz 5 % (pieciem procentiem) no līgumcenas par normatīvajos aktos būvniecības jomā noteikto minimālo garantijas termiņu. Garantijas saistību nodrošinājumu samazina minimālā garantijas termiņa trešā gada pirmajā mēnesī uz atlikušo minimālo garantijas termiņu, nosakot to līdz 2% no līgumcenas, ja garantijas termiņa pirmajos divos gados nav konstatēti būvdarbu defekti vai būvdarbu veicējs un pasūtītājs ir vienojušies par pieteikto būvdarbu defektu novēršanas termiņu.

-

22.3. no katrā būvdarbu izpildes aktā noteiktās summas (bez pievienotās vērtības nodokļa) par faktiski izpildītajiem būvdarbiem, pirms tās izmaksas būvdarbu veicējam pasūtītājs ietur būvdarbu garantijas laika ieturējumu līdz 5 % (pieci procenti) no būvdarbu līgumcenas, ja būvdarbu veicējs ir izvēlējies šādu garantijas saistību nodrošinājuma veidu saskaņā ar šo noteikumu 30.punktu;

Lūdzam skaidrot 22.3.punktā noteiktā faktisko pielietojumu līguma izpildē.
22.3.punktā noteikto ir neiespējami realizēt ES fondu projektu kontekstā, ņemot vērā, ka pasūtītājam jāveic visi norēķini ar būvdarbu veicēju projekta īstenošanas laikā.

-

22.1. pasūtītājs maksā būvdarbu veicējam par iepriekšējā mēnesī faktiski izpildītiem un pasūtītāja pieņemtajiem būvdarbiem desmit darba  dienu laikā no līguma noteikumiem atbilstoša būvdarbu veicēja sagatavota rēķina saņemšanas, izņemot 22.2.apakšpunkta un 22.6.apakšpunktā minēto. Ārstniecības likuma 81.pantā noteiktajā gadījumā, kā arī gadījumos, kad iepirkuma priekšmeta īstenošanai paredzētais finansējums vai tā daļa tiek piešķirta īpaši izveidotas nacionālas vai pārnacionālas budžeta programmas ietvaros, vai speciāla mērķa sasniegšanai paredzētu finansējumu, un tā izmantošanu un apguvi nepieciešams saskaņot ar normatīvajos aktos noteiktām uzraugošajām iestādēm, izpildīto darbu apmaksas termiņš var tikt pagarināts līdz sešdesmit dienām;

Lūdzam veikt labojumu, paredzot 30 dienas maksājuma veikšanai saskaņā ar Civillikumā noteikto.

22.6.apakšpunkta nav

 

-

21. Būvdarbu veicējs, iesniedz pasūtītājam rēķinu, ievērojot šo noteikumu 22.punktā minēto, par:
21.1. būvdarbu izpildes aktā ietverto būvdarbu pieņemšanu – 20 darba dienu laikā no būvdarbu izpildes akta abpusējas parakstīšanas vai pieņemšanas dienas šo noteikumu 8. un 10.punktā minētajā gadījumā;
21.2. par visiem izpildītajiem būvdarbiem – 20 darba dienu laikā no būvdarbu nodošanas un pieņemšanas akta abpusējas parakstīšanas.

Lūdzam veikt labojumu, paredzot 30 dienas maksājuma veikšanai saskaņā ar Civillikumā noteikto.
 

-

Lūdzam veikt labojumu, paredzot 30 dienas maksājuma veikšanai saskaņā ar Civillikumā noteikto.
“20. Ja līgumā tiek paredzēta iespēja būvdarbu veicējam saņemt avansu, līgumā iekļauj noteikumu, ka avansu, izmaksā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad pasūtītājs ir saņēmis būvdarbu veicēja rēķinu un, ja līgums paredz piemērot avansa nodrošinājumu, avansa nodrošinājumu apliecinošo dokumentu. Pasūtītājs līgumā paredz tiesības būvdarbu veicējam atteikties no avansa saņemšanas. ”

Vēršam uzmanību pieļautai tehniskai kļūdai “Pasūtītājs līguma paredz tiesības…”

-

Izteikt sekojošā redakcijā:
 “19. Pasūtītājs paraksta būvdarbu veicēja iesniegto būvobjekta nodošanas un pieņemšanas aktu ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā no akta saņemšanas dienas.”

-

Ne vienmēr Būvdarbu veicējs BISā saņem ekspluatācijas aktu. Un ir nepieciešams pieņemt Būvobjektu ar nodošanas – pieņemšanas aktu.
Izteikt sekojošā redakcijā:
“18. Būvdarbu veicējs pēc būves pieņemšanas ekspluatācijā iesniedz pasūtītājam būvobjekta nodošanas un pieņemšanas aktu, kas ir noformēts atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam, kurā norāda informāciju par akta par būves pieņemšanas ekspluatācijā datumu un numuru un kuram pievieno:
18.1. būvdarbu izpilddokumentāciju, tai skaitā iebūvēto būvizstrādājumu atbilstību apliecinošo dokumentāciju, segto darbu aktus, nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktus, pārbaužu aktus, testēšanas protokolus, instruktāžas protokolus un tml., kā arī citu līgumā paredzēto dokumentāciju, ja tā nav iesniegta pasūtītājam iepriekš vai nav augšupielādēta Būvniecības informācijas sistēmā būvniecības lietā.”

-

Lūdzu skaidrot 17. punkta faktisko izpildījumu. Pasūtītājs nepieņem un neapmaksā nekvalitatīvi veiktos darbus. Vispārpieņemta prakse pasūtītāja interešu aizstāvēšanai ir sekojoša - vispirms tiek veikta konstatēto defektu novēršana un tad parakstīts būvdarbu (darbu) nodošanas un pieņemšanas akts, kas ļauj uzsākt procesu būves nodošanai ekspluatācijā. No pasūtītāja puses nav pieņemams uzsākt būves nodošanas ekspluatācijā procesu pirms ir novērsti konstatētie defekti.  

-

Vairākas pašvaldības neizmanto iespēju būvdarbu veicējam ļaut rīkoties Būvniecības ierosinātāja vārdā, tādēļ lūdzam izteikt 16.2. punktu sekojošā redakcijā:
“16.2. paziņo pasūtītājam par būves gatavību ekspluatācijai un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē un nodrošina būves nodošanas ekspluatācijā procesu, t.sk., Būvniecības informācijas sistēmā apstiprina apliecinājumu par būves gatavību ekspluatācijai, ja ir piešķirts šāds pilnvarojums, vai, ja būvniecības administratīvais process normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos noris papīra dokumentu formā, iesniedz pasūtītājam no būvdarbu veicēja puses parakstītu apliecinājumu par būves gatavību ekspluatācijai.”

Papildus lūdzam izskatīt iespēju paredzēt divus atsevišķus aktus starp pasūtītāju un būvdarbu veicēju, kas noteiktu lietu secību saistībā ar izpildīto darbu pabeigšanu:
Darbu nodošanas – pieņemšanas akts, ar ko būvdarbu veicējs paziņo pasūtītājam, ka būvdarbi objektā ir pabeigti un objekts ir gatavs nodošanai ekspluatācijā, kā arī kopā ar aktu tiek iesniegta visa būvdarbu izpilddokumentācija, tai skaitā, būvdarbu izpildes akts par pēdējā mēnesī izpildītajiem būvdarbiem;
Būvobjekta nodošanas – pieņemšanas akts, kas tiek sastādīts pēc objekta pieņemšanas ekspluatācijā, iesniedzot pasūtītājam arī garantijas saistību nodrošinājumu. 
Vēršam uzmanību konstatētai tehniskai kļūdai “..norīs papīra..”.

-

8. Pasūtītājs pieņem būvdarbus un paraksta būvdarbu izpildes aktu šādos termiņos:
8.1. ja būvdarbu līgumcena nepārsniedz EUR 170 000 - desmit darba dienu no akta saņemšanas dienas;
8.2. pērējos gadījumos – divdesmit darba dienu laikā no akta saņemšanas dienas.

Izteikt sekojošā redakcijā:
“8. Pasūtītājs izskata iesniegto būvdarbu izpildes aktu pēc visas pamatojošās izpilddokumentācijas saņemšanas un nekonstatējot nesakritības ar faktiski veiktā darba apjomu pieņem būvdarbus un paraksta būvdarbu izpildes aktu šādos termiņos:
8.1. ja būvdarbu līgumcena nepārsniedz EUR 80 000 - desmit darba dienu laikā no akta saņemšanas dienas;
8.2. pārējos gadījumos – divdesmit darba dienu laikā no akta saņemšanas dienas.”

Papildus vēršam uz tehnisko kļūdu 8.1.apakšpunktā – noteikumu projekta redakcijā trūkst vārds “laikā”, kā arī 8.2.apakšpunktā redakcionāla kļūda vārdā  “pārējos”.

-

7. Līdz līgumā noteiktajam kārtējā mēneša datumam, kas nav vēlāks kā kārtējā mēneša 10. datums, būvdarbu veicējs iesniedz pasūtītājam būvdarbu izpildes aktu par iepriekšējā mēneša laikā izpildīto būvdarbu apjomu un izmaksām.

Izteikt sekojošā redakcijā:
“7. Līdz līgumā noteiktajam kārtējā mēneša datumam, kas nav vēlāks kā kārtējā mēneša 10. datums vai nākamajai darba dienai, ja mēneša 10. datums ir brīvdiena, būvdarbu veicējs iesniedz pasūtītājam atbildīgā būvuzrauga apstiprinātu būvdarbu izpildes aktu un tajā norādīto būvdarbu apjomu un izmaksu pamatojošu izpilddokumentāciju par iepriekšējā mēneša laikā izpildīto būvdarbu apjomu un izmaksām.”
 

-

6. Ja līgumā noteiktais būvdarbu izpildes termiņš pārsniedz trīs mēnešus, izpildītos būvdarbus pieņem katru mēnesi.

Izteikt sekojošā redakcijā:
“6. Ja līgumā noteiktais būvdarbu izpildes termiņš pārsniedz trīs mēnešus, būvdarbu izpildes aktu iesniedz izskatīšanai katru mēnesi.”

-

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

Lūdzam papildināt 2.punktu ar termina “publiskais būvdarbu līgums” skaidrojumu.

-

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

Papildināt 2. punktu ar sekojošu apakšpunktu:
2.10. būvobjekta nodošanas un pieņemšanas akts – akts ar kuru pasūtītājs pārņem būvobjektu un veiktos darbus pēc akta par būves gatavību ekspluatācijā pieņemšanas izdošanu.

-

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

Papildināt 2. punktu ar sekojošu apakšpunktu:
2.9. inženierkonsultants – pie publiska būvdarbu līguma, kurš tiek noslēgts, izmantojot Starptautiskās inženierkonsultācijas konfederācijas (Federation Internationale des Ingeneurs – Conseils (FIDIC)) izstrādāto tipveida būvdarbu vai apvienoto projektēšanas un būvdarbu līgumu un līgumslēdzējpuses līgumā iesaistīts būvspeciālists kuram to starpā ir piešķirtas tiesības pieņemt lēmumu par pasūtītāja un būvdarbu veicēja starpā pastāvošām domstarpībām par izpildīto būvdarbu apjomu un kvalitāti, šo noteikumu 10. punktā paredzēto novērtējumu, tai skaitā būvdarbu atbilstības būvprojektēšanas dokumentācijai un būvizstrādājumu un to iestrādes tehnoloģijas atbilstības, kā arī izpildīto būvdarbu apjomu pārbaudi, veic inženierkonsultants līgumā piešķirto tiesību ietvaros.

-

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

Papildināt 2. punktu ar sekojošu apakšpunktu:
2.8. būvniecības izpilddokumentācija – veikto būvdarbu apjoma un izmaksu pamatojoša dokumentācija, tai skaitā izmantoto būvmateriālu un būviekārtu atbilstību apliecinājums tā paredzētajam lietošanas veidam un kvalitātes un veselības standartiem.

-

Par noteikumu projektu kopumā

Lūdzam skaidrot, kurš brīdis noteikumu projekta izpratnē tiek uzskatīts par faktisko būvdarbu pabeigšanas laiku/ datumu?

-

Par noteikumu projektu kopumā

Lūdzam noteikumu projektā ievērot konsekvenci lietotajā terminoloģijā (piemēram, publiskais būvdarbu līgums un līgums, būvdarbu veicējs un uzņēmējs).

-

Par noteikumu projektu kopumā

Lūdzam noteikumu projektā paredzētos termiņus maksājumu veikšanai mainīt uz “30 dienu laikā” saskaņā ar Civillikumā noteikto maksimālo termiņu, lai neradītu pasūtītājam saspīlējumu finanšu plūsmā, kas bieži vien ir atkarīga arī no ES fondu līdzfinansējuma saņemšanas procesa. Turklāt, paredzot 30 dienu termiņu, pasūtītājam netiek liegts maksājumus veikt ātrāk.

-

3. Pasūtītājs publiskā būvdarbu līgumā, kuru slēdz Publisko iepirkumu likuma vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma kārtībā veiktajam iepirkumam vai veiktajai iepirkumu procedūrai, ietver šajos noteikumos paredzētos līguma noteikumus, ievērojot to saturu. Pārējos līguma noteikumus veido tā, lai tie nenonāktu pretrunā ar šajos noteikumos noteiktajiem. Šajos noteikumos paredzētos publiskā būvdarbu līguma noteikumus un to saturu ietver arī apvienotajā publiskā projektēšanas un būvdarbu līgumā attiecībā uz būvdarbu līgumtiesisko regulējumu.

Sk. kopsakarā ar priekšlikumu par noteikumu nosaukumu. Ja Noteikumu nosaukumā tiek mainīts vārdu savienojums no “iekļaujamiem noteikumiem” uz vārdu savienojumu “ietveramiem nosacījumiem”, tad būtu nepieciešams, noteikumu 3.punktā pasvītrotos vārdus aizstāt ar vārdu “nosacījumi”.

-

Noteikumu projekts “Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti iekļaujamiem noteikumiem un to saturu”

Noteikumus paredzēts izdot saskaņā ar Būvniecības likuma 5.panta pirmās daļas 14.punktu, kas paredz, ka Būvniecības likuma izpildei Ministru kabinets izdod vispārīgos būvnoteikumus, kuros nosaka publisko būvdarbu līgumā un publisko pakalpojumu līgumā par projektēšanu, projekta ekspertīzi un būvuzraudzības veikšanu obligāti ietveramos nosacījumus un to saturu.
Līdz ar to, izsakām priekšlikumu noteikumus nosaukt “Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti ietveramiem nosacījumiem un to saturu”.

-