Atzinums

No 2021. gada 12. jūlija[1] maksātnespējas procesa administratorus (turpmāk – administrators) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Novēršanas likums) prasību izpildē līdztekus patstāvīgi uzrauga divas uzraudzības un kontroles institūcijas – Maksātnespējas kontroles dienests un biedrība "Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociācija" (turpmāk – Administratoru asociācija).[2]
Situācijā, kad administratorus vienlaicīgi uzrauga divas uzraudzības un kontroles institūcijas – Administratoru asociācija un Maksātnespējas kontroles dienests, pastāv risks, ka var tikt īstenota atšķirīga pieeja administratoru uzraudzībā Novēršanas likuma prasību izpildē, jo Administratoru asociācija un Maksātnespējas kontroles dienests ir divas patstāvīgas un institucionāli neatkarīgas institūcijas. Minēto apliecina, piemēram, situācija, kad atbilstoši Novēršanas likuma 46. panta pirmās daļas 2. punktam un politikas plānošanas dokumentiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā uzraudzības un kontroles institūcijām ir pienākums izstrādāt un iepazīstināt Novēršanas likuma subjektus ar dažādām vadlīnijām par Novēršanas likuma prasību īstenošanu. Maksātnespējas kontroles dienestam un Administratoru asociācijai ir atšķirīgs viedoklis par atsevišķām Novēršanas likuma prasībām, līdz ar to abas institūcijas nevar izdot kopējas vadlīnijas administratoriem. Šāda viedokļu nesakritība apdraud tiesisko noteiktību Novēršanas likuma prasību izpildē. Minētais apdraud efektīvas uzraudzības īstenošanu attiecībā uz administratoriem, jo nav iespējams pilnvērtīgi nodrošināt vienveidīgu uzraugāmo personu rīcību, kas būtu atbilstoša Novēršanas likuma prasībām, kas savukārt potenciāli palielina risku, ka maksātnespējas procesi var tikt izmantoti, lai legalizētu noziedzīgi iegūtus līdzekļus.
Būtiski ir vērst uzmanību arī atšķirīgajiem Maksātnespējas kontroles dienesta un Administratoru asociācijas uzraudzības rezultātiem. Administratori tika iekļauti Novēršanas likuma subjektu lokā no 2020. gada 1. janvāra, tomēr Maksātnespējas kontroles dienests šajā laika periodā no Administratoru asociācijas nav saņēmis nevienu ierosinājumu par sankcijas piemērošanu.[3] Maksātnespējas kontroles dienests, patstāvīgi konstatējot administratora pieļautu Novēršanas likuma pārkāpumu, 2022. gadā sankcijas par Novēršanas likuma pārkāpumiem piemēroja septiņiem administratoriem, no kuriem pieņemti trīs lēmumi par brīdinājuma izteikšanu un četri lēmumi par soda naudas piemērošanu 1 650 eiro apmērā (kopējais piemērotās soda naudas apmērs) un 2023. gadā sankcijas par Novēršanas likuma pārkāpumiem piemēroja 10 administratoriem, pieņēma vienu lēmumu par brīdinājuma izteikšanu un deviņus lēmumus par soda naudu piemērošanu 3 600 eiro apmērā (kopējais piemērotās soda naudas apmērs).
Nodrošināt efektīvu maksātnespējas sektora uzraudzību un vienotu risku pārvaldību var centralizējot uzraudzību Novēršanas likuma prasību izpildē attiecībā uz administratoriem un nosakot vienu uzraudzības un kontroles institūciju – Maksātnespējas kontroles dienestu.
Uz minēto problemātiku Maksātnespējas kontroles dienests norādījis arī Maksātnespējas kontroles dienesta izstrādātajā maksātnespējas sektora risku novērtējumā un  sektorā identificētais risku mazinošā pasākumu priekšlikums attiecīgi ir iekļauts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumā par 2020.–2022. gadu.

Ievērojot minēto, lūdzam Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā veikt šādus grozījumus:
"1. Aizstāt likuma 7. pantā 1.¹daļā, 22. panta ceturtajā daļā, 26. panta septītajā daļā un 46. panta otrās daļas ievaddaļā vārdus "biedrība "Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija"" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Maksātnespējas kontroles dienests" (attiecīgā locījumā);

2. izteikt 45. panta pirmās daļas 10. punktu šādā redakcijā:
"10) maksātnespējas procesa administratorus —Maksātnespējas kontroles dienests.";

3. svītrot 77. panta pirmajā daļā vārdus "pēc uzraudzības un kontroles institūcijas — biedrības "Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija" — ierosinājuma vai bez tā, ja Maksātnespējas kontroles dienests uzraudzības un kontroles pasākumus veicis patstāvīgi."."

[1] Likums "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/324250-grozijumi-noziedzigi-iegutu-lidzeklu-legalizacijas-un-terorisma-un-proliferacijas-finansesanas-noversanas-likuma.

[2] Novēršanas likuma 45. panta pirmās daļas 10. punkts un 77. panta pirmā daļa.

[3] Novēršanas likuma 77. panta pirmā daļa.
 

Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā

Ņemot vērā anotācijas 1.3. sadaļā ietverto skaidrojumu, projekta 1. pantā un attiecīgi arī 2. pantā, šķiet, tiek pārņemts Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija direktīvas (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2005/60/EK un Komisijas direktīvu 2006/70/EK (turpmāk - Direktīva 2015/849) 3. panta 2. punkta "g" apakšpunkts, kas tajā pievienots ar Eiropas Parlamenta un Padomes  2023.gada 31.maija Regulas (ES) 2023/1113 par līdzekļu un konkrētu kriptoaktīvu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 (turpmāk - Regula Nr. 2023/1113) 38. panta 2. punkta "a" apakšpunktu. Regulas Nr. 2023/1113 38. panta 8. punkts pievieno minētās direktīvas 67. pantā 3. punktu, kas paredz, ka: "Dalībvalstis līdz 2024. gada 30. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta, 3. panta 2. punkta g) apakšpunkta, 3. panta 8., 18., 19. un 20. punkta, 19.a panta 1. punkta, 19.b panta 1. un 2. punkta, 45. panta 9. punkta un 47. panta 1. punkta prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu. Tās piemēro minētos noteikumus no 2024. gada 30. decembra.” Arī Regulas Nr. 2023/1113 40. pants paredz, ka regulu piemēro no 2024. gada 30. decembra. Attiecīgi lūdzam paredzēt attiecīgus projekta 1. un 2. panta spēkā stāšanās noteikumus. 
Papildus, ņemot vērā Novēršanas likuma 1. panta pirmās daļas 7. punktā ietverto norādi, ka "finanšu iestāde - komercreģistrā ierakstīts komersants, filiāle vai pārstāvniecība vai citas dalībvalsts vai trešās valsts attiecīgā reģistrā reģistrēts komersants, kurš nav kredītiestāde un kurš sniedz vienu vai vairākus finanšu pakalpojumus Kredītiestāžu likuma izpratnē", projekta 1. un 2. panta spēkā stāšanās datumam jābūt, šķiet, arī sasaistītam ar attiecīgu grozījumu Kredītiestāžu likumā spēkā stāšanos. Attiecīgi lūdzam izvērtēt un atbilstoši precizēt projektu vai sniegt pamatotu skaidrojumu, kādēļ tas nav nepieciešams.
Aicinām arī izvērtēt citas projekta normas un to, vai nav nepieciešams veikt arī citus precizējumus projektā attiecībā uz citu normu spēkā stāšanos, un nepieciešamības gadījumā veikt attiecīgus precizējumus.

-

Projekta 5. pants paredz papildināt likumu ar citastarp 71. punktu, kura 1. teikums paredz: "Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kuru atbilstoši šā likuma 45. panta otrās daļas 6. punkta "e" apakšpunktam uzrauga Valsts ieņēmumu dienests, no 2024. gada 1. jūlija iesniedz Latvijas Bankai pieteikumu par atļaujas izsniegšanu kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija Regulas (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (turpmāk - Regula Nr. 2023/1114) prasībām."
Vēršam uzmanību, ka Regulas Nr. 2023/1114 149. panta 2. punkts paredz, ka regulu piemēro (ar atsevišķiem izņēmumiem) no 2024. gada 30. decembra. Arī minētās regulas 62. pants, kas regulē pieteikumu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja atļaujas saņemšanai, šķiet, ir piemērojams no 2024. gada 30. decembra (izņemot 62. panta 5. un 6. punktu - sk. regulas Nr. 2023/114 149. panta 4. punktu). Attiecīgi lūdzam precizēt datumu, no kura kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs var iesniegt attiecīgo pieteikumu saskaņā ar minētās regulas prasībām.

-

Regulas Nr. 2023/1114 63. panta 9. punkts paredz, ka motivēts lēmums par atļaujas piešķiršanu tiek pieņemts 40 darbdienu laikā pēc pilnīga pieteikuma saņemšanas dienas. Savukārt projekta 5. pantā ietvertajā Novēršanas likuma pārejas noteikumu 71. punktā paredzēts, ka pieteikumu atļaujas izsniegšanai var iesniegt sākot ar 2024. gada 1. jūliju, savukārt lēmumu Latvijas Banka var pieņemt ne ātrāk kā 2024. gada 30. decembrī. No minētā izriet, ka ir iespējami gadījumi, kad lēmuma par atļaujas piešķiršanu termiņš pārsniegs Regulā Nr. 2023/1114 paredzēto termiņu. Ievērojot minēto, lūdzam projekta anotācijā pamatot, kāpēc lēmuma pieņemšanas termiņš projektā ir paredzēts garāks, kā arī norādīt, vai Regula Nr. 2023/1114 pieļauj atšķirīga termiņa noteikšanu.

-

Projekta 5. pantā ietvertais likuma pārejas noteikumu 72. punkts paredz: "Ja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kuru atbilstoši šā likuma 45. panta otrās daļas 6. punkta "e" apakšpunktam uzrauga Valsts ieņēmumu dienests, nav iesniedzis pieteikumu Latvijas Bankai par atļaujas izsniegšanai un nav saņēmis atļauju kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1114 prasībām, tas pārtrauc kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanu 2025. gada 30. jūnijā." Lūdzam precizēt 72. punktu vai anotācijā skaidrot tā atbilstību Regulas Nr. 2023/1114 143. panta 3. punkta pirmajai daļai. Paužam bažas, ka pirmšķietami 72. punkts pilnībā neatbilst minētajai regulas normai, kas noteic, ka, "[a]tkāpjoties no 149. panta 2. punkta, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas savus pakalpojumus saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem sniedza pirms 2024. gada 30. decembra, var turpināt to darīt līdz 2026. gada 1. jūlijam [Latvijas gadījumā, ņemot vērā pašreizējo 72. punkta redakciju, - 2025. gada 30. jūnijam] vai līdz brīdim, kad tiem piešķir vai atsaka atļauju saskaņā ar 63. pantu, atkarībā no tā, kurš termiņš iestājas agrāk". Attiecīgi lūdzam izvērtēt un precizēt normu vai sniegt pamatotu skaidrojumu par tās atbilstību minētajai regulas normai. Saistībā ar 72. punktu lūdzam arī izvērtēt un attiecīgi precizēt vai sniegt skaidrojumu par 73. punkta 1. teikumu, ņemot vērā tā saistību ar 72. punktu un tajā noteikto termiņu, līdz kuram pārtraucama kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšana, ja nav saņemta attiecīga Latvijas Bankas atļauja.

-

Projekta 5. pantā ietvertais likuma pārejas noteikumu 73. punkta pēdējais teikums paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests no 2024. gada 30. decembra nereģistrē jaunus kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus. Ņemot vērā to, ka projektā ir paredzēts, ka pieteikumus atļaujas izsniegšanai, sākot ar 2024. gada 1. jūliju, iesniedz Latvijas Bankā, bet Latvijas Banka lēmumus var pieņemt, tikai sākot ar 2024. gada 30. decembri, lūdzam anotācijā norādīt, vai laika periodā no 2024. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. decembrim netiks izsniegtas atļaujas vai reģistrēti jauni kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, vai arī to reģistrāciju veiks Valsts ieņēmumu dienests.

-

Projektā ietverta likuma spēkā stāšanās norāde, paredzot, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Savukārt anotācijas 1.2. sadaļā norādīts, ka likums stājas spēkā vispārējā kārtībā. Attiecīgi lūdzam salāgot projektu un anotāciju, vai nu precizējot anotācijas 1.2. sadaļu, tostarp sniedzot attiecīgu pamatojumu, kādēļ paredzēts, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, vai arī atbilstoši precizējot projektu.

-

No anotācijas 1.3. sadaļā ietvertā skaidrojuma izriet, ka projekta 1. un, šķiet, arī 2. pantā, ir pārņemts Direktīvas 2015/849 3. panta 2. punkta "g" apakšpunkts, kas tajā pievienots ar Regulas Nr. 2023/1113 38. panta 2. punkta "a" apakšpunktu. Attiecīgi lūdzam papildināt anotācijas 5. sadaļu, tostarp 5.4. sadaļas 1. tabulu, norādot informāciju par minētās direktīvas prasības pārņemšanu projektā. Lūdzam arī izvērtēt un skaidrot, vai un kā projekta 1. pants (un attiecīgi arī 2. pants), kurā pārņemta iepriekš minētā Direktīvas 2015/849 prasība, atbilst Regulas Nr. 2023/1113 38. panta 2. punkta "c" apakšpunktam, kas paredz aizstāt Direktīvas 2015/849 3. panta 18. un 19. punktu ar terminu "kriptoaktīvs" un "kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs" definīcijām. Papildus vēršam uzmanību, ka ar Regulu Nr. 2023/1113 veikti vēl vairāki grozījumi minētajā direktīvā saistībā ar kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem (sk., piemēram, regulas 38. panta 4. punktu), un attiecīgi lūdzam arī anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulā sniegt informāciju par to, kur un kā attiecīgās prasības ir vai tiks pārņemtas.

-

Lūdzam anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulā ailē par rīcības brīvības izmantošanu sniegt Regulas Nr. 2023/1114 143. panta 3. punkta otrajai daļai atbilstošu skaidrojumu par minētajā regulas normā paredzētās dalībvalsts rīcības brīvības pārejas posma režīma piemērošanā izmantošanu. Proti, Regulas Nr. 2023/1114 143. panta 3. punkta otrā daļa paredz: "Dalībvalstis var nolemt nepiemērot pirmajā daļā paredzēto pārejas posma režīmu attiecībā uz kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem vai saīsināt tā ilgumu, ja tās uzskata, ka to valsts tiesiskais regulējums, kas piemērojams pirms 2024. gada 30. decembra, ir mazāk stingrs nekā šī regula." Attiecīgi lūdzam sniegt pamatojumu rīcības brīvības izmantošanai atbilstoši regulā norādītajiem apsvērumiem. Lūdzam arī skaidrot, kādēļ pārejas posma režīms noteikts (saīsināts) tieši šādi (proti, tas noteikts līdz 2025. gada 30. jūnijam). Lūdzam arī sniegt skaidrojumu, vai ir vai nav izmantota (un kādēļ), piemēram, Regulas Nr. 2023/1141 143. panta 6. punktā paredzētā rīcības brīvība.

-

Novēršanas likuma 18. panta 3.¹ daļā noteikts pienākums uzraudzības un kontroles institūcijām sniegt noteikta veida informāciju Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram, kas tam nepieciešama paziņojumu sistēmas darbības nodrošināšanai un informācijas nodošanai Datu izplatīšanas un pārvaldības platformā. Vienlaikus pašam Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram nav skaidri noteiktas tiesības šādus datus nodot. Interpretācijas ceļā jau ir izsecināms, ka Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs datus nodod. Taču, ņemot vērā, ka datu nodošana paredz fizisko personu datu apstrādi, tad nepārprotami skaidra datu apstrādes pamatojuma nolūkos nepieciešams minēto normu papildināt.
Vienlaikus aicinām izvērtēt nepieciešamību pārskatīt Novēršanas likuma pārejas noteikumu 65. punkta formulējumu.

Izteikt 18. panta 3.¹ daļu šādā redakcijā: "Likuma subjekti, kā arī kontroles un uzraudzības institūcijas, konstatējot, ka klienta izpētes gaitā noskaidrotā informācija par patieso labuma guvēju neatbilst Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrētajai informācijai, nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā paziņo par to Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram, paskaidrojot konstatētās neatbilstības būtību, kā arī norādot, ka informācija, iespējams, ir nepatiesa pēc būtības vai ka informācijā konstatēta pārrakstīšanās kļūda. Uzraudzības un kontroles institūcijas sniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram uzraudzības un kontroles institūcijas reģistrēto likuma subjektu un to darbinieku, kuri deleģēti paziņot par neatbilstošu informāciju un pieprasīt un saņemt šā likuma 5.1 panta otrajā daļā minēto informāciju, identificējošos datus, kontaktinformāciju un citu informāciju, kas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram nepieciešama paziņojumu sistēmas darbības nodrošināšanai un informācijas nodošanai Datu izplatīšanas un pārvaldības platformā. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs nepieciešamo informāciju nodod Datu izplatīšanas un pārvaldības platformā."

Ar 23.11.2023. grozījumiem Novēršanas likumā veiktas izmaiņas cita starp tā 1.pantā, turpmāk izveidojot pantam vairākas daļas, vienlaikus nesalāgojot citas normas. Līdz ar to Novēršanas likumā ir vairākas vietas, kurās ir nekorekta atsauce. Līdz ar to aicinām papildināt projektu ar regulējumu, kas novērš šo neatbilstību.

Aizstāt likuma 18. panta septītajā daļā, 18.¹ panta otrajā daļā, 18.² panta otrajā daļā un 18.⁵ panta piektajā daļā vārdus "šā likuma 1. panta 5. punkta" ar vārdiem "šā likuma 1. panta pirmās daļas 5. punkta".

Aicinām izvērtēt iespēju vieglākas normas piemērošanas nolūkā projekta 5. pantā ietvertajā likuma pārejas noteikumu 71. punktā ietvert atsauci uz konkrētu Regulas Nr. 2023/1114 vienību, saskaņā ar kuru kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs iesniedz pieteikumu. Līdzīgi aicinām izvērtēt iespēju precizēt arī pārejas noteikumu 72. punktu.

-