Atzinums

“Latvijas Juristu apvienība” ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas virzīto
likumprojektu pakotni, kas paredz patērētāju kreditēšanas nozares uzraudzības
funkciju nodošanu Latvijas Bankai, un vēlas paust iebildumus pret piedāvāto
uzraudzības modeļa maiņu.
Pirmkārt, uzsveram, ka piedāvātā reforma nav uzskatāma par tehnisku funkciju
pārdali, bet gan par būtisku institucionālu pārveidi ar plašu ietekmi uz finanšu
sektora uzraudzības sistēmu, patērētāju tiesību aizsardzību un uzņēmējdarbības
vidi kopumā. Tomēr likumprojektu anotācijās nav nodrošināts pilnvērtīgs
sākotnējais ietekmes izvērtējums. Nav analizēta reformas ietekme uz
uzraudzības intensitāti, administratīvo slogu, datu pieprasījumu apjomu un tirgus
dalībnieku izmaksām, kā arī nav sniegts pietiekams izvērtējums par Latvijas
Bankas institucionālo kapacitāti pārņemt patērētāju tiesību aizsardzības
funkcijas.
Otrkārt, nav izvērtēti alternatīvi risinājumi. Nav analizēta iespēja pilnveidot esošo
uzraudzības modeli, stiprinot institucionālo sadarbību vai precizējot funkciju
sadalījumu starp iesaistītajām iestādēm. Līdz ar to nav pierādīts, ka izvēlētais
centralizācijas modelis ir samērīgākais un efektīvākais risinājums.
Treškārt, pastāv būtiski riski attiecībā uz regulējuma piemērošanas skaidrību un
prognozējamību. Nav pietiekami definēti turpmākās uzraudzības pieejas
pamatprincipi, sankciju piemērošanas kritēriji un līdzšinējās interpretācijas
prakses pēctecība. Tas var radīt nevienveidīgu normu piemērošanu un palielināt
administratīvo slogu tirgus dalībniekiem.
Īpaši uzsverams, ka patērētāju tiesību aizsardzības funkcija pēc būtības atšķiras
no prudenciālās uzraudzības. Līdzšinējā pieeja balstīta uz patērētāju uzvedības
un faktiskās ietekmes izvērtējumu, savukārt centrālās bankas modelis primāri
orientēts uz finanšu stabilitāti un formālu atbilstību. Šāda pieeju transformācija
var radīt nesamērīgu regulatīvo iejaukšanos un nepietiekamu uzmanību
patērētāju faktiskajām interesēm.
Papildus vēršam uzmanību uz Eiropas Savienības tiesisko regulējumu.
Gadījumos, kad patērētāju tiesību aizsardzības funkcija tiek integrēta finanšu
regulatorā, tas parasti tiek īstenots, izveidojot skaidri nodalītu patērētāju
aizsardzības struktūru ar atsevišķu mandātu. Šāds modelis būtiski atšķiras no
klasiskā centrālās bankas darbības ietvara. Likumprojektu anotācijās šāda
institucionāla transformācija nav pietiekami izvērtēta.

Tāpat nav pietiekami analizēta piedāvātā modeļa atbilstība Regulai (ES)
2017/2394, īpaši attiecībā uz kompetentās iestādes spēju nodrošināt efektīvu
kolektīvo patērētāju interešu aizsardzību un pilnvērtīgu dalību CPC sadarbības
mehānismos. Formāla funkciju nodošana Latvijas Bankai pati par sevi negarantē
šīs regulas mērķu sasniegšanu, ņemot vērā tās institucionālo mandātu un
uzraudzības pieeju. No likumprojektiem nav skaidrs, vai CPC regulā konkrēti
identificētas pilnvaras, kas ir obligātas kompetentajai iestādei (piemēram,
tiesības veikt slēptās pirkumu pārbaudes, pieprasīt datu izpaušanu, piemērot
sankcijas), visas pilnā apjomā tiek piešķirtas Latvijas Bankai.
Vienlaikus jāņem vērā arī Direktīvas (ES) 2023/2225 (CCD II) prasības, kas
paredz augstu patērētāju aizsardzības līmeni kreditēšanas jomā un efektīvu
uzraudzības mehānismu nodrošināšanu. Lai nodrošinātu direktīvas mērķu
sasniegšanu, ir būtiski, lai kompetentā iestāde būtu ne tikai formāli noteikta, bet
arī funkcionāli piemērota patērētāju tiesību aizsardzības īstenošanai. Tāpat
jāņem vērā CCD II un uzraudzības reformas laika neatbilstība - direktīva pilnā
apmērā piemērojama no 2026. gada novembra, taču reforma stājas spēkā 2027.
gada janvārī, kas rada iespējamu regulatīvu vakuumu.
Visbeidzot, uzsveram, ka regulējuma prognozējamība ir būtisks priekšnoteikums
stabilai uzņēmējdarbības videi. Nepietiekami pamatota institucionāla reforma var
palielināt regulatīvo nenoteiktību, negatīvi ietekmēt investīciju vidi un ierobežot
konkurenci un inovāciju finanšu sektorā.
Ņemot vērā minēto, aicinām pirms turpmākas likumprojektu pakotnes virzības:
- nodrošināt pilnvērtīgu ietekmes izvērtējumu;
- veikt alternatīvu risinājumu analīzi;
- izvērtēt atbilstību Eiropas Savienības regulējumam, īpaši Regulai (ES)
2017/2394 un Direktīvai (ES) 2023/2225.

-