Atzinums

Atzinums par Veselības ministrijas precizēto projektu
“Informatīvais ziņojums par zāļu finansiālo pieejamību”
(23-TA-3101)


Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk tekstā - LDDK) ir iepazinusies ar Veselības ministrijas (VM) precizēto projektu “Informatīvais ziņojums par zāļu finansiālo pieejamību " (turpmāk tekstā - Projekts) un atbalsta veiktos precizējumus.
Vienlaikus LDDK uztur iebildumu pret Projekta sadaļas “VI Veselības ministrijas piedāvātie pasākumi zāļu pieejamības nodrošināšanai un ietekmes izvērtējums” punktu 1.3 un MK sēdes protokollēmuma projekta 2.3. punktu VM piedāvātajā redakcijā. 
Pamatojums
punktā 1.3. VM piedāvā noteikt, ka Latvijas zāļu reģistrā iekļauto recepšu zāļu cena nepārsniedz šo zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā.
vērā, ka zāļu ražotāja realizācijas cenas un vairumtirdzniecības cenas Igaunijā un Lietuvā ir atšķirīgas, nav skaidrs, kuras valsts - Igaunijas vai Lietuvas - cenas kurā pozīcijā tiks ņemtas par atskaites mērauklu.
par atskaites punktu varētu ņemt vidējo cenu līmeni starp abām valstīm, bet arī šāds risinājums ietver pieejamā zāļu klāsta samazināšanās risku, jo, ja vienā valstī tās kaut kādu iemeslu dēļ ir zemākas, bet otrā to tomēr nav izdevies nodrošināt, tad nevar paļauties, ka Latvijas vairumtirgotājiem izdosies panākt kaut ko pa vidu. Otrs aspekts, kas ierobežo vidējās cenas izmantošanu ir iespējami atšķirīgi zāļu īpatsvari.
jāņem vērā, ka zāļu realizācijas cenas un vairumtirdzniecības cenas ietekmē ļoti daudzi faktori, tostarp tādi, kas ir ārpus nozares uzņēmumu ietekmes sfēras.  Piemēram, viens no tādiem ir tas, ka Latvijā ir augstāki darba nodokļi, kas ir papildus slogs Latvijā strādājošajiem nozares uzņēmumiem.
tādus kritērijus, kurus no vairumtirgotāja neatkarīgu iemeslu dēļ nevar izpildīt, pastāv pieejamā zāļu klāsta samazināšanās risks.
jānorāda, ka Latvijas valsts, nosakot zālēm augstāko PVN likmi Baltijā, kā arī nosakot zemāko kompensācijas līmeni un šaurāko kompensējamo zāļu klāstu Baltijā, no savas puses nav izdarījusi visu iespējamo zāļu pieejamības paaugstināšanai.
Priekšlikumi:
Lai novērsti iespējamās kolīzijas saistībā ar 1.3. izpildi, LDDK piedāvā Projekta 1.3.punktu un Protokollēmuma 2.3. punktu izteikt šādā redakcijā:
“1.3. Latvijas zāļu reģistrā iekļauto recepšu zāļu cena būtiski neatšķiras no šo zāļu ražotāja realizācijas cenas vai vairumtirdzniecības cenas Igaunijā un Lietuvā;”
“2.3. Latvijas zāļu reģistrā iekļauto recepšu zāļu cena būtiski neatšķiras no šo zāļu ražotāja realizācijas cenas vai vairumtirdzniecības cenas Igaunijā un Lietuvā; 
Noteikt zālēm 0% PVN likmi.
LDDK atbalsta Projektā minēto, ka, izstrādājot jauno zāļu pieejamības nodrošināšanas modeli, svarīgi sekmēt aptieku pakalpojumu attīstību, farmaceitu profesionālo neatkarību, kas ir būtiski farmaceitiskās aprūpes kvalitātes veicināšanā. LDDK ieskatā farmaceitiskās aprūpes sniegšana ir būtiska ārstniecības procesa sastāvdaļa un VM ir jāvērtē iespēja tās sadaļu, kas nav tieši saistīta ar zāļu iegādi, finansēt no valsts budžeta, kā patstāvīgu veselības aprūpes sastāvdaļu. It īpaši svarīgi tas ir reģionos ar zemu iedzīvotāju blīvumu.

Priekšlikumi:
Lai novērsti iespējamās kolīzijas saistībā ar 1.3. izpildi, LDDK piedāvā Projekta 1.3.punktu un Protokollēmuma 2.3. punktu izteikt šādā redakcijā:
“1.3. Latvijas zāļu reģistrā iekļauto recepšu zāļu cena būtiski neatšķiras no šo zāļu ražotāja realizācijas cenas vai vairumtirdzniecības cenas Igaunijā un Lietuvā;”
“2.3. Latvijas zāļu reģistrā iekļauto recepšu zāļu cena būtiski neatšķiras no šo zāļu ražotāja realizācijas cenas vai vairumtirdzniecības cenas Igaunijā un Lietuvā; 
Noteikt zālēm 0% PVN likmi.
LDDK atbalsta Projektā minēto, ka, izstrādājot jauno zāļu pieejamības nodrošināšanas modeli, svarīgi sekmēt aptieku pakalpojumu attīstību, farmaceitu profesionālo neatkarību, kas ir būtiski farmaceitiskās aprūpes kvalitātes veicināšanā. LDDK ieskatā farmaceitiskās aprūpes sniegšana ir būtiska ārstniecības procesa sastāvdaļa un VM ir jāvērtē iespēja tās sadaļu, kas nav tieši saistīta ar zāļu iegādi, finansēt no valsts budžeta, kā patstāvīgu veselības aprūpes sastāvdaļu. It īpaši svarīgi tas ir reģionos ar zemu iedzīvotāju blīvumu.