Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies ar Veselības ministrijas precizēto Ministru kabineta noteikumu projektu “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” (ID 23-TA-2418) (turpmāk – Projekts). LTRK atzinīgi vērtē, ka Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā tiks ietverts uzdevums Veselības ministrijai līdz 2025. gada 1. jūnijam organizēt sava resora ietvaros pārskatīšanu kārtībai, kādā Veselības inspekcija uzrauga šo noteikumu izpildi un izskata sūdzības par darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību, kā arī vērtēt iespējamos uzlabojumus. Tāpat arī novērtējam, ka paredzēts noteikt īsāku periodu, mazinot to uz divām darbdienām līdzšinējo piecu darbdienu vietā, kad ārstniecības personai jāievada e-veselības sistēmā personai izsniedzamā darbnespējas lapa. Vienlaikus esam konstatējuši, ka Projektā nav ietverta vēl viena būtiska problēma, kas negatīvi ietekmē gan darba devēja administratīvo un finansiālo pusi, gan arī iespējami tiek nodarīts kaitējums valstiskā līmenī, proti, izsniegto darbnespējas lapu slēgšana ar atpakaļejošu datumu.

LTRK rīcībā ir nonākusi informācija par vairākiem gadījumiem, kad darbiniekam atvērta darbnespējas lapa un tā turpinās ilgstošu laika periodu. Darbinieks darba devēju par to neinformē. Darba devējs darbinieku nevar sazvanīt, lai noskaidrotu iespējamo atgriešanās laiku un plānotu turpmāko darbu. Darbiniekam darbnespējas lapas B statuss ir ‘atvērts’ 6 mēnešus. Ņemot vērā to, ka darba devējam ir aizdomas par darbnespējas lapas nepamatotu izsniegšanu, darba devējs vērsās Veselības inspekcijā par darbnespējas lapu izsniegšanas pamatotības izvērtējumu. Veselības inspekcija izskata iesniegumu mēneša laikā. Rezultātā darbnespējas lapa B tika slēgta ar 5 mēnešu atpakaļejošu datumu. Ir bijuši arī līdzīgi gadījumi, kur vienā gadījumā darbnespējas lapa tika slēgta ar 2 mēnešu atpakaļejošu datumu un otrā gadījumā ar 6 mēnešu atpakaļejošu datumu. Visos šajos gadījumos darbinieki nebija sasniedzami, lai darba devējs varētu noskaidrot prombūtnes iemeslu un risināt darba tiesisko attiecību jautājumus. Ja darbnespējas lapas tiktu noslēgtas savlaicīgi, uzņēmumam būtu iespēja šādus darbiniekus, kas darbā neierodas un neinformē par savu prombūtni, atbrīvot savlaicīgi.

LTRK vērš uzmanību, ka darbnespējas lapu slēgšana ar atpakaļejošiem datumiem grauj ne tikai uzņēmuma tiesisko paļāvību darbnespējas lapu izsniegšanas sistēmai, bet arī rada uzņēmumam materiālo kaitējumu:
1. Saskaņā ar Darba likuma normām, darba devējs nevar uzteikt darba līgumu ar darbinieku darbinieka pārejošas darbnespējas laikā (sk. Darba likuma 109. panta trešā daļa). Tātad, kamēr saskaņā ar uzņēmumam pieejamo informāciju, kas atspoguļota VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, darbnespējas lapa ir atvērta, uzņēmumam nav tiesību uzteikt darbiniekam darba līgumu pat tad, ja darbinieks nesniedz darba devējam nekādu informāciju par darbnespēju un tās ilgumu.

2. Brīdī, kad ar atpakaļejošu datumu tiek slēgta darbnespējas lapa, rodas laika posms, kurā darbinieks bez attaisnojoša iemesla nav ieradies darbā – iepriekš aprakstītajos gadījumos - tie ir 2 mēneši, 5 mēneši un 6 mēneši! Uzņēmumam saskaņā ar likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” normām, par šo periodu ir jāaprēķina un jāveic minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (vienā gadījumā par 5 mēnešu periodu 1299,93 EUR; otrā gadījumā par 3 mēnešu periodu 500,35 EUR).

3. Uzņēmumam par minēto laika periodu ir ne tikai jāaprēķina minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet arī jārēķina uzkrātais atvaļinājums, un, atbrīvojot darbiniekus, jāizmaksā tiem kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu (attiecīgi ~1,67 darba dienas par 1 mēnesi, turklāt arī darba devēja nodokļi tiek maksāti).

4. Ja uzņēmums būtu atbrīvojis darbinieku saskaņā ar Darba likuma 101. panta pirmās daļas 11. punktu darbinieka ilgstošas darbnespējas dēļ, tam būtu jāizmaksā darbiniekam atlaišanas pabalsts. Ja uzņēmums to būtu izdarījis, tad tas būtu ne tikai nepamatoti veicis darbiniekam atlaišanas pabalsta izmaksu, bet arī darba līguma uzteikums vairs nebūtu tiesiski pamatots.

Norādām arī uz to, ka šādas situācijas rada iespējamo kaitējumu arī valstiskā līmenī:
1. Valsts līdzekļu nepamatota izlietošana par izsniegto darbnespējas lapas B apmaksu augstākminētajos gadījumos.

2. Iespējams, pazudušie darbinieki gūst ienākumus citur nelegālā veidā.

3. Par laika periodu, kad darbinieks bez attaisnojoša iemesla nav ieradies darbā (periods, kad ar atpakaļejošu datumu tika noslēgta darbnespējas lapa), darbiniekiem tiek uzkrāts darba stāžs, kas ietekmē bezdarbnieka pabalsta un pensijas apmēru un saņemšanas nosacījumus.

4. Iespējama neatļautu labumu došana mediķiem no darbinieku puses, lai gūtu abpusēji labvēlīgu rezultātu (izsniedzot un nepamatoti ilgstoši uzturot atvērtas darbnespējas lapas).

Ņemot vērā augstākminēto, LTRK aicina Veselības ministriju izskatīt iespēju noteikumu projektā iekļaut medicīnas personālam aizliegumu slēgt darbnespējas lapas ar atpakaļejošu datumu (līdzīgi kā noteikumu projektā paredzēts aizliegums izsniegt darbnespējas lapas ar atpakaļejošu datumu).

-

Papildus uzturam arī iepriekš pausto priekšlikumu par nepieciešamību izvērtēt pirmreizēji izsniegto darbnespējas lapu izsniegšanu līdz maksimāli 5 dienām (nevis 9, kā tas ir šobrīd). Lai arī Veselības ministrija Projekta izziņā kā atbildi uz šo priekšlikumu ir norādījusi, ka noteikumu projekts neparedz A darbnespējas lapas izsniegšanu visos gadījumos automātiski uz 9 dienām, tomēr vēršam uzmanību, ka praksē lielākajā daļā gadījumu darbnespējas lapas tiek atvērtas uz tieši 9 dienām. To pierāda arī Veselības ministrijas dati, ka no aptuveni 1 miljona izsniegtām darbnespējas lapām, 2023. gadā uz 9 dienām darbnespējas lapas ņemtas 78,6% gadījumu, bet īsākas par 9 dienām 21,4% gadījumu.[1] LTRK atkārtoti uzsver, ka darbiniekam būtu jādodas uz atkārtotu ārsta vizīti pēc 5 dienām vai jāsamazina dienu skaits, uz cik dienām ārsts bez pārbaudes var izsniegt darbnespējas lapu.


[1] Veselības ministrijas vēstule ar atbildēm uz uzņēmēju jautājumiem 29.01.2024. LTRK Zemgales padomes un Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas sanāksmē ar Veselības ministrijas pārstāvjiem.
 

-