Atzinums

Pēc 2.2.1. sadaļas precizēšanas atbilstoši izteiktajam iebildumam lūdzam precizēt arī 4. nodaļas priekšlikumi turpmākiem pilnveidojumiem 1.sadaļu par finanšu instrumentiem ES fondu 2021.–2027.gada plānošanas periodā.
 

-

Lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma projekta 3.nodaļu "Eiropas Savienības Sociālās ekonomikas rīcības plāns" ar informāciju, skaidrojot šī rīcības plāna sasaisti ar sociālo uzņēmējdarbību Latvijā, tā ietekmi šobrīd un turpmāk, un no kādiem finanšu resursiem šo plānots veikt.

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma projekta teikuma daļu: "Atbilstoši MK noteikumu Nr.467 grozījumiem 2022.gada janvārī un 2022.gada jūlijā sociālo uzņēmumu grantu finansējums tika palielināts ...", jo tiek norādīta informācija par grozījumiem, kas vēl nav notikuši.

 

-

Lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma projekta 2.1.1.apakšsadaļā "Finanšu atbalsts ESF projekta “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” ietvaros" minēto attiecībā uz informāciju, ka vairākkārt ir mainījies sociālo uzņēmumu grantiem paredzētā finansējuma apmērs. Vēršam uzmanību, ka Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.—2020.gada plānošanas perioda  finansējums tiek nodrošināts atbilstoši darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" apstiprinātajam. 
Attiecīgi, ņemot vērā Labklājības ministrija regulāri pārskata nozarei kopumā pieejamo Eiropas Sociālā fonda finansējumu, apzinot finansējuma atlikumus, izvērtējot  vajadzību pieprasījumu, utt., un ir veiktas finansējuma pārdales starp dažādiem  Labklājības ministrijas atbildībā esošiem specifiskajiem atbalsta mērķiem (SAM) un pasākumiem. Ņemot vērā šīs pārdales, tas ir devis iespēju sniegt papildus atbalstu  Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt sociālās atstumtības riskam pakļauto mērķa grupu, tostarp bezdarbnieku, tai skaitā nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku, iekļaušanos darba tirgū" 9.1.1.3.pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai"  projekta Nr.9.1.1.3/15/I/001 "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" īstenošanai. Tomēr, lūdzam, informatīvajā ziņojumā īsi ieskicēt konkrētus iemeslus 9.1.1.3.pasākuma finansējuma apmēra maiņām.

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma projekta 1.7.nodaļas "2020. gada ziņojumā identificēto problēmjautājumu risinājumi" 10) apakšpunktā minēto teikuma daļu: "...sociālajiem uzņēmumiem ir nepieciešams nefinanšu atbalsts – semināri, apmācības, konsultācijas, mentorings, inkubatoru un akseleratoru pakalpojumi, kontaktbiržas u.c." , norādot, kāda finansējuma ietvaros šo nefinanšu atbalstu plānots sniegts, ņemot vērā, ka tas var radīt papildu izmaksas.

 

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma projekta 1.7.nodaļas "2020.gada ziņojumā identificēto problēmjautājumu risinājumi" 6) apakšpunktā teikumu: "Minētie grozījumi stāsies spēkā 2022.gada 1.jūlijā." Vēršam uzmanību, ka "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. marta noteikumos Nr. 173 "Noteikumi par sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām un sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas, reģistrēšanas un uzraudzības kārtību"" (turpmāk – MK noteikumi Nr.173) ir apstiprināti Ministru kabinetā š.g. 8.martā (stājas spēkā 11.03.2022.), savukārt, atšķirīgs spēkā stāšanās datums ir noteikts MK noteikumu Nr.173 35.punktā, kas nosaka, ka tikai noteikumu 22.1.3. un 22.1.4. apakšpunkts stājas spēkā 2022.gada 1.jūlijā.

 

-

Lūdzam skaidrot attiecībā uz informatīvā ziņojuma projekta 1.6.2.apakšsadaļa "Pārbaudes uzņēmumos" minēto par ZOOM platformā veiktajām pārbaudēm, lai projekta 9.1.1.3/15/I/001 ietvaros gūtu pārliecību par biznesa projekta ietvaros iegādāto aktīvu klātesamību, vai tika izvērtēti krāpšanas riski un vai Covid-19 epidemioloģiskajai situācijai uzlabojoties un mazinoties Covid-19  ierobežošanas pasākumiem  ir plānots veikt pārbaudes uz vietas.

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma projekta 1.4.nodaļā minēto, ka komisijas sekretariāta funkciju veic projekta  Nr.9.1.1.3/15/I/001 "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" ”darbinieks, un ka komisijas sastāvs tiek deleģēts uz triju gadu periodu., t.i. 2021. gada aprīļa beigās beidzās pirmās Komisijas sastāva darbības termiņš un 2021. gada maijā darbu sāka jaunā Komisija.
Vēršam uzmanību, ka darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt sociālās atstumtības riskam pakļauto mērķa grupu, tostarp bezdarbnieku, tai skaitā nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku, iekļaušanos darba tirgū" 9.1.1.3.pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" projekta Nr.9.1.1.3/15/I/001 "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" (turpmāk - projekts Nr.9.1.1.3/15/I/001) ieviešanas beigu datums ir 2023.gada 31.decembris. Līdz ar to, no informatīvajā ziņojumā minētā nav skaidrs, kas notiks pēc projekta Nr.9.1.1.3/15/I/001 īstenošanas pabeigšanas, (t.i. periodā no 2024.gada 1.janvāra līdz 2024.gada maijs) un kādā veidā tiks nodrošināta Sociālo uzņēmumu komisijas darbība, ja komisijas sekretariāta funkciju šobrīd veic projekta Nr.9.1.1.3/15/I/001 darbinieks.
 

-

Lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma projekta 2.2.1.nodaļas pēdējās divas rindkopas ar skaidrojumu un iemesliem, cik būtiski situācija ir mainījusies 18 mēnešus pēc ex-ante izvērtējuma "ES fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda finanšu instrumentu sākotnējais (tirgus nepilnību) novērtējums"¹ (izvērtēšanas laiks: 2019.gada decembris – 2020.gada oktobris) pabeigšanas, kad kā labākais iespējamais risinājums sociālā uzņēmējdarbības pasākumu ieviešanai tika ieteikts kombinētais finanšu instruments. Vienlaikus, lūdzam skaidrot, vai AS „Attīstības finanšu institūcija Altum” savu ekspertīzi (analīzi un secinājumus) un viedokli sniedza pie ex-ante izvērtējuma izstrādes 2020.gadā, t.i., kādēļ šādi secinājumi izdarīti tieši šobrīd. Papildus lūdzam informatīvajā ziņojumā ieskicēt Labklājības ministrijas un Altum tālāk plānotās darbības sociālās uzņēmējdarbības labākā ieviešanas modeļa izstrādei un risku novēršanai. Atgādinām, ka Finanšu ministrija kā Eiropa Savienības fondu vadošā iestāde pie ex-ante izstrādes procesa jau tobrīd vērsa uzmanību uz to, ka būtu ļoti jāvērtē spēja maziem un vidējiem uzņēmumiem ņemt jebkāda veida aizdevumus
pat ja tie būtu ar samazinātāku/ izdevīgāku % likmi.

¹ https://www.esfondi.lv/upload/izvertejumi/0_ex_ante_sakotneja-novertejuma-zinojums_.pdf 

 

-

Lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma projekta 2.2.1.nodaļu ar informāciju par Latvijas Nacionālais attīstības plānu 2021. – 2027. gadam (turpmāk - NAP2027), norādot, kurā NAP2027 pasākumā/ uzdevumā ir paredzēta sociālās uzņēmējdarbības īstenošana, ka arī nepieciešams papildināt ar atsauci uz programmas 2021.-2027.gadam projektā, t.i. "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027.gadam" plānoto 4.3.3.specifisko atbalsta mērķi “Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku” un 4.3.3.3.pasākumu "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" (turpmāk - 4.3.3.3.pasākums) un tam plānoto finansējumu. Vienlaikus aicinām papildināt informatīvo ziņojumu ar informāciju par 4.3.3.3.pasākuma indikatīvi plānoto uzsākšanas laiku, kā arī īsi aprakstīt būtiskākās atšķirības starp 2014. - 2020.gadam plānošanas periodā īstenoto un 2021.–2027.gadam periodā plānoto atbalstu sociālajai uzņēmējdarbībai.

 

-

Informatīvā ziņojuma 2.3.2. apakšpunktā "Publisko personu sniegtais atbalsts sociālajiem uzņēmumiem" (45.lpp.) minēts, ka pašvaldības var piešķirt sociālajiem uzņēmumiem Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, samazinot vai atlaižot Nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus.
Vēršam uzmanību, ka pašvaldības savos saistošajos noteikumos var noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmes robežās no 0,2 līdz 3 procentiem un tās var atšķirties no likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" noteiktajām likmēm tiem pašiem nekustamā īpašuma nodokļa objektiem, kā arī paredzēt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām. Atvieglojumus atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām pašvaldības var noteikt 90, 70, 50 vai 25 procentu apmērā no nekustamā īpašuma nodokļa summas. Tādējādi pašvaldības nodokļa maksātājiem nevar atlaist nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus, bet var noteikt zemāku nekustamā īpašuma nodokļa likmi nekā likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" noteikts konkrētajam nekustamā īpašuma nodokļa objektam vai piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus.
Attiecīgi lūdzam precizēt minēto teikumu, norādot, ka pašvaldības var piešķirt sociālajiem uzņēmumiem nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus vai noteikt sociālajam uzņēmumam piederošajam nekustamajam īpašumam zemāku nekustamā īpašuma nodokļa likmi nekā likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" noteikto nodokļa likmi, tādejādi samazinot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu sociālajam uzņēmumam.
 

Pašvaldības var piešķirt sociālajiem uzņēmumiem nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus vai noteikt sociālajam uzņēmumam piederošajam nekustamajam īpašumam zemāku nekustamā īpašuma nodokļa likmi nekā likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" noteikto nodokļa likmi, tādejādi samazinot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu sociālajam uzņēmumam.

Ņemot vērā, ka Labklājības ministrijas (turpmāk – LM) pamatbudžeta apakšprogrammā 97.01.00 “Labklājības nozares vadība un politikas plānošana” finansējums 13 000 euro apmērā Sociālo uzņēmumu komisijas (turpmāk – Komisija) darbības nodrošināšanai ir plānots 2018.gadam un turpmāk ik gadu, lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma projekta 1.4.sadaļā (13.lpp.) sniegto informāciju, jo patreizējā redakcijā norādīts, ka finansējums paredzēts 2018.-2021.gadam. Vienlaikus attiecībā par norādīto, ka saskaņā ar prognozēto gada darbības pārskatu un sociālo uzņēmumu statusa iesniegumu skaita palielināšanos nākošajam Komisijas darbības periodam papildu nepieciešamais finansējums gadā ir 19 000 euro, lūdzam sniegt informāciju par minētā finansējuma finansēšanas avotu, turklāt nav saprotams, vai norādītais papildu nepieciešamā finansējuma apmērs ir virs LM budžetā plānotā finansējuma (13 000 euro).
 

-

Informatīvā ziņojuma apakšpunktā 11) Sociālās ietekmes izvērtēšanas vadlīnijas 32.lpp. norādīts, ka "daudzas sabiedriskā labuma organizācijas pēc savas būtības ir līdzīgas sociālajiem uzņēmumiem". Lūgums precizēt redakciju - "daļai sabiedriskā labuma organizāciju izvirzītie mērķi ir līdzīgi sociālo uzņēmumu izvirzītajiem mērķiem, vienlaikus pastāvot dažādām mērķu sasniegšanas metodēm". Sabiedriskā labuma organizāciju ieņēmumus pārsvarā veido dotācijas, ziedojumi (dāvinājumi) un citi ieņēmumi. Valsts ieņēmuma dienesta dati liecina, ka sabiedriskā labuma organizāciju ieņēmumu īpatsvars no saimnieciskās darbības 2020.gadā bija zem 20%. Sociālie uzņēmumi turpretī organizē darbību atbilstoši komercdarbības praksei, radot preces un sniedzot pakalpojumus tirgum un peļņu novirzītot sociālo mērķu sasniegšanai vai uzņēmuma darbības attīstībai.

Ņemot vērā to, ka daļai sabiedriskā labuma organizāciju izvirzītie mērķi ir līdzīgi sociālo uzņēmumu izvirzītajiem mērķiem, vienlaikus pastāvot dažādām mērķu sasniegšanas metodēm, būtu pozitīvi vērtējama sabiedriskā labuma organizāciju ar dominējošu ieņēmumu veidu - saimnieciskā darbība, pārveidošanās par sociālo uzņēmumu.

Ņemot vērā, ka, vērtējot sociālos uzņēmumus attiecībā uz nodarbinātības rādītājiem, svarīga ir tieši mērķu grupas nodarbināšanas dinamika, lūdzam Informatīvā ziņojuma 1.3.1. sadaļā “Sociālo uzņēmumu reģionālais izvietojums”  un attiecīgi arī 2.attēlā norādīto informāciju sasaistīt ar 1.3.3. sadaļā “Mērķa grupu nodarbinātie sociālajos uzņēmumos” iekļauto informāciju, parādot tieši mērķa grupas nodarbinātības dinamiku no kopējo nodarbināto skaita.
Informatīvajā ziņojumā minēta, ka sociālie uzņēmumi sniedz pakalpojumus sociālajām grupām, piemēram, 20 uzņēmumi rada būtisku sociālo ietekmi medicīnā un veselības veicināšanas jomā, nodrošinot  bērnu un pieaugušo ar retām slimībām ārstēšanu, ārstniecības un sociālo pakalpojumu sniegšanu onkoloģijas pacientiem, ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību veicina insulta pārcietušo cilvēku atlabšanu un reintegrāciju sabiedrībā, sniedz mūsdienīgu, uz zinātniskiem pierādījumiem balstītu psihosociālo rehabilitāciju bērniem un pusaudžiem, veicina veselīga uztura paradumu ieviešanu un sniedz ar fiziskām aktivitātēm saistītus pakalpojumus. Lai gūtu patiesu priekšstatus par sociālā uzņēmuma būtību, lūdzam Informatīvā ziņojuma iekļaut arī skaidrojumu par būtiskākajām atšķirībām starp kapitālsabiedrībām, kuru darba specifika jau pēc būtības ir saistīta arī ar sociālo mērķgrupu, piemēram,  medicīnas pakalpojumi, bērnu sporta pulciņi u.tml., no medicīnas iestādēm, kuras  saņēmušas sociālā uzņēmuma statusu, t.i., vai sociālie uzņēmumi medicīnas pakalpojumus vai sporta centri nodarbības bērniem (t.i., noteiktām sociālajām grupām) sniedz par zemāku atlīdzību. Tas pats, piemēram, attiecībā uz SIA “Stikla Māja”  darbību, kas darbojas kultūras daudzveidības jomā – vai sociālā uzņēmuma statuss tiek piešķirts pēc  darbības jomas vai pakalpojumu pieejamības bez maksas noteiktām sociālajām mērķgrupām.
Lūdzam 2.1.7. sadaļā iekļauto teikuma “Savukārt, citus ieteikumus, piemēram, atļauju daļu no peļņas izmaksāt dividendēs, tiek piedāvāts risināt, veicot grozījumu tiesību aktos” nobeigumu izslēgt vai precizēt, norādot, ka šāds risinājums netiek atbalstīts. Kā jau Informatīvajā ziņojumā minēts, sociālajiem uzņēmumiem jābūt izvirzītiem sociālajiem mērķiem, nevis komerciāliem. Līdz ar to, nav pamata paplašināt normas, kas pieļautu sociālajiem uzņēmumiem sadalīt peļņu aprēķinot dividendes. Kā jau Informatīvajā ziņojumā minēts, kapitālsabiedrībām, iegūstot sociālā uzņēmuma statusu, daudzos gadījumos tiek norādīta iespēja iegūt Altum grantu. Līdz ar to, sociālā uzņēmuma darbība jau tiek atbalstīta grantu veidā. Turklāt, nav pamata pieļaut iespēju gūto peļņu sadalīt, jo tas ir pretrunā ar sociālā uzņēmuma būtību. Izvirzītais priekšlikums ir pretrunā ar Informatīvā ziņojuma 2.2.1. sadaļā “Finanšu atbalsts” ietverto finansēšanas pasākumu, kas atrunā, ka LM kopīgi ar Altum 2022.gadā turpinās darbu pie optimāla sociālo uzņēmumu finansēšanas modeļa izstrādes ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodam, kas nodrošinās pastāvīgu un ilgtspējīgu sociālo uzņēmumu sektora attīstību nākotnē.
Nepiekrītam Informatīvā ziņojuma 2.3.1. sadaļā “Uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumi” iekļautajam apgalvojumam, ka ņemot vērā, ka sociālais uzņēmums nav tiesīgs sadalīt peļņu, kā arī nav tiesīgs ieguldīt peļņu ar sociālo mērķi un saimniecisko darbību nesaistītajos izdevumus, šis atbalsta instruments  ir neefektīvs un būtu nomaināms ar kādu citu atbalsta veidu. Mūsuprāt, minētais apgalvojums ir nekorekts, jo, kā jau iepriekš minējām, kapitālsabiedrības vēlme iegūt sociālā uzņēmuma statusu vairāk saistīta ar atbalsta saņemšanu. Savukārt, ja sociālie uzņēmumi nav izmantojuši tiem paredzētos  uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus, tas nozīmē, ka šie uzņēmumi nevēlas ieguldīt tā gūto peļņu sociālo mērķu sasniegšanai, jo to vēlme ir saņemt atbalstu savas darbības veikšanai.
Papildus tam, nav atbalstāms priekšlikums piemērot nodokļu atvieglojumus ziedotājiem, kas veikuši ziedojumus sociālajiem uzņēmumiem. Jāņem vērā, ka, atšķirībā no nevalstiskajām organizācijām, kuras saņēmušas sabiedriskā labuma organizācijas statusu, sociālo uzņēmumu mērķis ir ne tikai  sociālais mērķis, bet arī peļņas gūšana, lai šo sociālo mērķi sasniegtu.
Vēršam uzmanību, ka, vērtējot sociālo uzņēmumu atbalsta intensitāti, vienlaicīgi jāvērtē, vai šāds atbalsts neradīs konkurences kropļošanu, salīdzinot ar citiem uzņēmumiem, kuriem nav sociālā uzņēmuma statuss, bet kuri veic tādu pašu vai līdzīgu darbību, piemēram, medicīnas vai sporta pakalpojumi.
Ņemot vērā minēto, lūdzam izslēgt sekojošus piedāvājumus, kas paredz, ka iespējamo variantu izpēte jaunam atbalsta veidam varētu notikt divos virzienos:
-         daļēja peļņas sadales (dividenžu izņemšanas) atļaušana: iespējamie varianti varētu būt noteikts konkrēts termiņš, apjoms (piemēram, noteikts procents no peļņas), uzskaite. Risinājuma izveidē nepieciešams iekļaut diskusijas ar visām iesaistītajām pusēm. Peļņas sadales iespējamība ļautu sociālajiem uzņēmumiem piesaistīt ārējos investorus, kas ieguldītu līdzekļus sociālo uzņēmumu kapitālā un būtu tiesīgi uz vismaz nelielu ieguldījuma atgūšanu dividenžu formā;
-         otrs virziens varētu būt atvieglojumu noteikšana juridiskām un fiziskām personām, kas ziedo sociālajiem uzņēmumiem – līdzīgi kā tas ir noteikts ziedotājiem sabiedriskā labuma organizācijām.
Vienlaicīgi lūdzam izslēgt arī Informatīvā ziņojuma 4.sadaļā “Priekšlikumi turpmākiem pilnveidojumiem” iekļauto priekšlikumu.
 

 

Informatīvā ziņojuma apakšpunktā 2.3.1. Uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumi LM kā vienu no jauniem sociālā uzņēmuma atbalsta veidiem ir minējusi atvieglojumu noteikšanu juridiskām un fiziskām personām, kas ziedo sociālajiem uzņēmumiem – līdzīgi kā tas ir noteikts ziedotājiem sabiedriskā labuma organizācijām. FM iebilst pret šo priekšlikumu. Sabiedriskā labuma organizāciju mērķis ir sabiedriskais labums, nevis peļņa, līdz ar to līdzvērtīga pieeja nebūtu korekta. Sociālajam uzņēmumam un sabiedriskā labuma organizācijai katrai ir sava juridiskā forma – sabiedriskā labuma organizācija ir biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija, savukārt sociālais uzņēmums ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas darbojas pēc komercdarbības principiem – tirgus apstākļos, uzņēmējdarbībai raksturīgā veidā. Līdz ar to uzņēmuma ienākuma nodokļa atvieglojumu vienādošana sociālajam uzņēmumam un sabiedriskā labuma organizācijai nav iespējama, jo, piemēram, sabiedriskā labuma organizācija, visticamāk darbojas jomās, kurās nav iespējams gūt komerciālu peļņu.
Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību ar sociālā uzņēmuma statusu ir iespēja, izmantojot uzņēmuma ienākuma nodokļa atvieglojumus, ziedot sabiedriskā labuma organizācijām.
Atšķirība starp sabiedriskā labuma organizāciju no sociālo uzņēmumu no uzņēmuma ienākuma viedokļa ir būtiska, jo komersanti var veikt maksājumus sabiedriskā labuma organizācijai, piemērojot uzņēmuma ienākuma nodokļa atvieglojumu, bet maksājumi sociālajam uzņēmumam ir ar uzņēmuma ienākuma nodokli apliekami.
Kā norādījuši Eiropas Komisijas eksperti, pamatojums tam, ka sabiedriskā labuma organizācijas ir tiesīgas saimnieciskās darbības iegūtos līdzekļus novirzīt sabiedriskā labuma aktivitātēm bez uzņēmuma ienākuma nodokļa maksāšanas pienākuma, ir fakts, ka sabiedriskā labuma organizācija pati par sevi (un tās biedri) nav sabiedriskā labuma aktivitāšu labuma guvējs, tā ir dibināta ar mērķi veikt sabiedrisko labumu un finanšu līdzekļi tiek novirzīti sabiedriskā labuma mērķiem, kuru sasniegšanai konkrētā organizācija ir izveidota. Proti, piesakoties sabiedriskā labuma organizācijas statusam, pretendentam ir jāpamato nepieciešamība veikt saimniecisko darbību konkrētā darbības pārskata periodā un tās sasaisti ar sabiedriskā labuma mērķiem. Sociālajam uzņēmumam, savukārt , primārais ekonomiskais kritērijs ir komerciālie jeb biznesa principi, jo ir būtiski nodrošināt uzņēmuma pašpastāvēšanu jeb finansiālo un ekonomisko ilgtspēju. Līdz ar to, ja sociālā uzņēmuma statuss tiek atcelts (pēc pašu iesnieguma vai atņemts), uzņēmums var turpināt darbību pēc klasiskajiem komercdarbības principiem.


 

-

Ņemot vērā Informatīvajā ziņojumā izteikto iebildumu attiecībā uz normu paplašināšanu sociālajiem uzņēmumiem, ļaujot sadalīt peļņu dividendēs,  lūdzam izslēgt Protokollēmuma 2.punkta 2.2.apakšpunktu.

-

Ņemot vērā Finanšu ministrijas izteiktos iebildumus attiecībā uz Labklājības ministrijas informatīvajā ziņojumā izteiktajiem priekšlikumiem  par uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu piemērošanu ziedotājiem par veiktajiem ziedojumiem (dāvinājumiem) sociālajiem uzņēmumiem, izslēgt protokollēmuma 3.punktu.

-

Ņemot vērā Informatīvajā ziņojumā izteiktos iebildumu attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokļa normu paplašināšanu, ļaujot ziedotājiem piemērot nodokļu atvieglojumus par veiktajiem ziedojumiem sociālajiem uzņēmumiem, lūdzam izslēgt Protokollēmuma 3.punktu.

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma 4.nodaļas "Priekšlikumi turpmākiem pilnveidojumiem" 1.punkta nosaukumu "Finanšu instrumenti ES fondu 2021.–2027.gada plānošanas periodā", jo Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027.gadam ietvaros tiek plānoti finanšu instrumenti arī citos specifiskajos atbalsta mērķos ne tikai 4.3.3.SAM “Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku”. Proti, 1.punkta nosaukums ir definēts plašāk nekā priekšlikuma būtība.

 

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma projektā termina "ES fondi" lietojumu, iespējams pie saīsinājumiem, precizējot, ka :
1) Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā  - Eiropas Reģionālā attīstības fonds, Eiropas Sociālā fonds Plus, Kohēzijas fonds vai Taisnīgās pārkārtošanās fonds (turpmāk — Eiropas Savienības fondi);
2) Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.—2020.gada plānošanas periodā - Eiropas Savienības struktūrfondi un Kohēzijas fonds (turpmāk — Eiropas Savienības fondi).
Attiecīgi informatīvajā ziņojumā jāsalāgo terminu lietojums vai jāizvēlas cits formulējums, piemēram, 2021.-2027.gada plānošanas perioda ES fondi, ja sadaļā "Lietotie saīsinājumi" termins"ES fondi" ir atrunāts.

-

Lūdzam informatīvā ziņojuma projekta 2.2.1.apakšsadaļā "Finanšu atbalsts" aizstāt vārdus "pašreizējā ES fondu plānošanas perioda" ar "Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.—2020.gada plānošanas perioda".

 

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma projekta teikumu "Lai novērstu minētās tendences, nepieciešams papildu atbalsts darba integrācijas sociālajiem uzņēmumiem, īpaši, ja tiek nodarbinātas mērķa grupas ar objektīvi zemākām darbaspējām (personas ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem)", norādot, kāda veida atbalsts ir papildus nepieciešams. Ja ar šo tiek saprasts finansējums, tad lūdzam norādīt no kāda finansējuma avota un kādā apmērā. 

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma projekta 1.7.nodaļas "2020. gada ziņojumā identificēto problēmjautājumu risinājumi" 5) apakšpunktā teikuma daļu: "9.1.1.3. pasākuma projekta sadarbības partnera Altum pieredze dažādu finanšu pieejamības instrumentu īstenošanā...", norādot, kas tiek saprasts ar jēdzienu "finanšu pieejamības instruments". Proti, vai bija domāts finanšu instruments jeb kas cits.
 

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma projekta 1.6.1.apakšsadaļā "Gada darbības pārskatu izvērtēšana" (pirmo teikumu aiz 8.tabulas), norādot / identificējot konkrētu ministriju, kurai ir iesniegti darbības pārskati par 2020. gadu.
 

-

Lūdzam precizēt informatīvo ziņojuma projekta tekstu, pirmo reizi atsaucoties uz Eiropas Sociālā fonda projektu Nr.9.1.1.3/15/I/001 "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" lietot pilnu nosaukumu, t.i. darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt sociālās atstumtības riskam pakļauto mērķa grupu, tostarp bezdarbnieku, tai skaitā nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku, iekļaušanos darba tirgū" 9.1.1.3.pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" projekts Nr.9.1.1.3/15/I/001 "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai". Turpmāk var lietot saīsinājumu, piemēram, Eiropas Sociālā fonda projekts Nr.9.1.1.3/15/I/001 vai ESF projekts Nr.9.1.1.3/15/I/001 "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai", pie nosacījuma, ka saīsinājums "ESF" ir iepriekš atrunāts.

-

Lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma projekta 1.4.nodaļu "Sociālo uzņēmumu komisija", norādot skaidrojumu, kāpēc tiek prognozēts, ka izskatāmo iesniegumu pieauguma temps turpmāko gadu laikā varētu samazināties līdz 50 iesniegumiem gadā.

-

Lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma projekta sadaļu "Lietotie saīsinājumi" ar ESF (Eiropas Sociālais fonds) , ESF+ (Eiropas Sociālais fonds Plus, ES (Eiropas Savienība) u.c. Piemēram, gadījumos, kad tiek runāts par 2014.-2020.gada plānošanas periodu ir Eiropas Sociālais fonds (ESF).Savukārt gadījumos, kad tiek runāts par Eiropas Savienības kohēzijas politikas 2021.- 2027.gada plānošanas periodu - tad ir Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+)¹.

 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32021R1057&from=EN

-

Aicinām precizēt informatīvā ziņojuma projekta nosaukumu, papildinot to ar informāciju, par kādu laika periodu tas ir (piemēram, laika posmā no 2020.gada 1.aprīļa līdz 2022.gada 1.aprīlim), ņemot vērā, ka 2020.gadā izstrādātais informatīvais ziņojums bija ar identisku nosaukumu.

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Sociālā uzņēmuma likuma 5.panta pirmās daļas 1.punktam sabiedrība ar ierobežotu atbildību var pretendēt uz sociālā uzņēmuma statusa iegūšanu, ja tai saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju nav nodokļu, nodevu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro. Līdz ar to lūdzam precizēt informātīvajā ziņojumā lietoto jēdzienu "nodokļu parāds" (skatīt 5., 23., 52.lpp), aizstājot to ar jēdzienu "Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds".

-

Ņemot vērā, ka apstākļi sociālo uzņēmumu darbības un attīstības jomā var būtiski mainīties īsā laika periodā un radīt nepieciešamību operatīvi izstrādāt priekšlikumus korekcijām šo uzņēmumu darbības vidē, lūdzam izvērtēt vai nebūtu precizējams Ministru kabineta protokollēmuma punkts, nosakot, ka informatīvais ziņojums iesniedzams Ministru kabinetā ne retāk kā trijos gados.  

2.1. izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, paredzot, ka turpmāk Labklājības ministrija sagatavo iesniegšanai Ministru kabinetam informatīvo ziņojumu par sociālo uzņēmumu darbību un attīstību ne retāk kā reizi trijos gados;