Atzinums

Turpinām uzturēt iebildumu par kompensāciju 250 euro apmērā dzīvojamās telpas īres izdevumu un komunālo maksājumu segšanai.
Papildus norādāms, ka ņemot vērā lielo amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm skaitu (uz 30.04.2024. ir 10 924 nodarbinātie, no kuriem uz 30.04.2024. tikai 9 tiek izmaksāta kompensācija dzīvojamās telpas īres izdevumu un komunālo maksājumu segšanai), kā arī to, ka ik gadu plāno palielināt amatpersonu skaitu, un ņemot vērā demogrāfiskās tendences, ir potenciāli saskatāms, ka minētās kompensācijas ieviešana var negatīvi ietekmēt valsts kopējo mājokļu un dzīvojamo telpu īres tirgu.
Ievērojot minēto, pirms projekta tālākas virzības lūdzam to saskaņot ar Ekonomikas ministriju kā atbildīgo par mājokļu politiku.

-

Turpinām uzturēt iebildumu par uzturdevas piemaksu 400 euro apmērā.
Kā jau iepriekš tika norādīts, tad paredzētā summa ir nesamērīgi liela, ņemot vērā, ka “Karavīram, kuru dienests ir 24/7, norādot uzturdevas kompensācijas apmēru vienai dienai tiek nodrošināta pieeja, ka tā tiek maksāta tikai par tām dienām, kad karavīrs atrodas dienesta vietā un viņu nevar nodrošināt ar attiecīgu uzturdevu (ēdināšanu). Līdz ar ko minētais sociālās garantijas veids amatpersonām ar speciālām dienesta pakāpēm paredz lielākas sociālās garantijas nekā karavīriem, kuru dienests ir 24/7.” Līdz ar to pamatā karavīrs nesaņem uzturdevas kompensāciju par pilnu mēnesi.
Papildus vēršam uzmanību, ka tikai daļa amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm ir nodarbinātas, piemērojot summētā darba laika principu, bet pārējiem ir normālais darba laiks. Savukārt 24/7 režīms amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm ir tikai krīzes gadījumos vai ārkārtas situācijās.
Ievērojot minēto, nav pamatoti amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi uzturdevas apmēra aprēķināšanai, ņemt vērā pieņēmumu, ka karavīrs saņem uzturdevas kompensāciju par katru dienu.
Tāpat vēršam uzmanību uz to, ka, piemēram, vēlēšanu komisijām kompensē ēdināšanas izdevumus balsošanas un balsu skaitīšanas laikā – 11,00 euro par katru dienu.
Ievērojot  minēto, ja tiek atbalstīta uzturdevas saglabāšana, lai gan, Valsts kancelejas ieskatā, primāri ir jānodrošina konkurētspējīga mēnešalga, lūdzam pārskatīt uzturdevas apmēru, samazinot to, lai nodrošinātu sistēmisku pieeju un nenosakot nepamatoti augstu uzturdevas apmēru.
Norādāms, ka, nosakot uzturdevas apmēru, ir jāņem vērā ne tikai valstī noteiktais izdevumu apmērs par uzturu/ēdināšanu citām amatpersonu grupām, bet arī amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi vidēji mēnesī nostrādāto dienu skaits.
 

-

Informatīvajā ziņojumā tiek norādīts, ka “Viens no būtiskākajiem amatpersonu motivēšanas instrumentiem ir saprotama un konkurētspējīga atlīdzības sistēma, kas nodrošina sabalansētu un līdzvērtīgu atlīdzību ar citu valsts sektorā līdzīgus amata (dienesta, darba) pienākumus pildošu nodarbināto atlīdzību.”.
Vienlaikus Valsts kanceleja neredz, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm atlīdzības sistēmas pilnveidošanai tiktu pieiets sistēmiski un piedāvātais risinājums atbilstu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma mērķim, tas ir, panākt, ka valsts un pašvaldību institūcijās amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanā tiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi. Tādējādi piedāvāto variantu nevar uzskatīt par “līdzvērtīgu” šādu apsvērumu dēļ:
1. Šobrīd, ņemot vērā, dienesta specifiku iekšlietu resorā un aizsardzības resorā pastāv dažādi atlīdzības elementi vienai vai otrai grupai, tas ir, amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, atšķirībā no karavīriem, maksā:
1.1. piemaksu par virsstundu darbu;
1.2. piemaksu par dienesta pienākumu izpildi nakts laikā,
1.3. piemaksu par darbu svētku dienā;
1.4. atlīdzību par laiku, kuru amatpersona nepavada darba vietā vai citā institūcijas norādītajā vietā un kuru amatpersona izmanto pēc saviem ieskatiem, bet pēc attiecīga pieprasījuma ierodas norādītajā vietā un nekavējoties uzsāk pienākumu pildīšanu;
1.5. piemaksu par speciālo dienesta pakāpi;
1.6. piemaksu par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos;
1.7. piemaksu, pildot ar informācijas tehnoloģiju un sakaru jomu saistītus dienesta pienākumus, tai skaitā kibernoziegumu apkarošanas jomā;
1.8. piemaksu par dienesta pienākumu pildīšanu kopā ar dienesta suni vai dienesta zirgu;
1.9. piemaksu par zemūdens darbu veikšanu;
1.10. piemaksu par robežkontroles mobilitāti un stiprināšanu;
1.11. piemaksu par procesuālo darbību veikšanu liela apjoma vai juridiski sarežģītās smagu vai sevišķi smagu noziegumu lietās;
Tāpat tiek noteikti tādi atlīdzības elementi kā:
1.12. koeficienta piemērošana līdz 1,5 mēnešalgas noteikšanā, ja pienākumu izpilde saistīta ar specifisku zināšanu, prasmju vai iemaņu nepieciešamību;
1.13. mēnešalgas noteikšana līdz 95 procentiem no rajona (pilsētas) prokurora mēnešalgas, ja amatpersonas pienākums ir veikt izmeklēšanu īpaši sarežģītās, smagu vai sevišķi smagu starpreģionāla vai starptautiska rakstura noziegumu lietās;
1.14. vienreizējs pabalsts 50 procentu apmērā, ja amatpersona cietusi nelaimes gadījumā, bet nav pildījusi ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus dienesta (amata) pienākumus;
1.15. apmaksāts psiholoģiskā atbalsta kurss.

Savukārt karavīriem, atšķirībā no amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, maksā:
1.16. kompensāciju dzīvojamās telpas īres izdevumu un komunālo maksājumu segšanai 250 euro apmērā, ja nav piešķirts dienesta dzīvoklis;
1.17. karavīram, kuram ir piešķirts dienesta dzīvoklis, tiek segti izdevumi par dzīvojamās telpas īri, nekustamā īpašuma nodokli (ja tāds tiek piemērots), koplietošanas elektroenerģijas izdevumiem, siltumenerģijas izdevumiem;
1.18. uzturdevas kompensāciju;
1.19. piemaksa par piedalīšanos starptautiskā operācijā;
1.20. piemaksas par dalību ātrās reaģēšanas spēkos un dienestu vienībā, kas nodota Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai citas starptautiskas organizācijas komandpakļautībā.

Tādējādi secināms, ka papildus atlīdzību elementu skaits (tostarp dažādu piemaksu) amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm jau šobrīd būtiski pārsniedz karavīriem maksāto, tādējādi, nosakot vēl papildu 2 elementus no karavīra atlīdzības amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm (uzturdeva un kompensācija par īres izdevumiem), tiek radīta nevienlīdzīga sistēma atlīdzības noteikšanā.  
Līdz ar to piedāvātais risinājums veidos vēl lielāku “plaisu” starp dienestiem un nesasniegts Atlīdzības likuma mērķi par līdzvērtīgiem nosacījumiem atlīdzības noteikšanā, tādējādi informatīvajā ziņojumā norādītais par uzturdevu un kompensāciju dzīvojamās telpas īres izdevumu un komunālo maksājumu segšanai nav atbalstāms.

2. Valsts kancelejas ieskatā, pārskatot atlīdzības sistēmu, nevar tikai skatīties uz jauniem papildu atlīdzības elementiem, bet arī jāpārskata esošie. Tādējādi arī neradot sadrumstalotu un grūti pārskatāmu sistēmu. Kā jau pirmajā punktā norādīts šobrīd amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm ir daudz dažādu papildu atlīdzības veidu, kas nav karavīriem. Līdz ar to, ieviešot jebkuru jaunu elementu, ir jāpārskata arī jau esošie.
Valsts kancelejas ieskatā, pie atlīdzības pārskatīšanas nav pietiekami, ka izdienas pabalstu aizstās ar prēmiju un ka iestāde plāno atteiksies no divām piemaksām, turklāt tās integrējot mēnešalgā “Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumos Nr. 806 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgu un speciālo piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru” (turpmāk – noteikumi Nr. 806) paredzēt jomas, kurās varēs piemērot koeficientu, tai skaitā no noteikumu Nr. 806. 3. pielikuma izslēgt speciālās piemaksas: 1) piemaksu amatpersonām, kuras pilda ar informācijas tehnoloģiju un sakaru jomu saistītus dienesta pienākumus, tai skaitā kibernoziegumu apkarošanas jomā, un 2) piemaksu par dienesta pienākumu pildīšanu kopā ar dienesta suni vai dienesta zirgu, turpmāk paredzot, ka par šādu specifiku var piemērot koeficientu. Praksē, šāds atlīdzības instruments ir būtisks augsti kvalificētu speciālistu piesaistē un noturēšanā specifiskās darbības (zināšanu) jomās.”, tādējādi pēc būtības nekas nemainās.
Ievērojot minēto, būtu pārskatāmi arī citi atlīdzības veidi, piemēram:
vienreizēja pabalsta 50 procentu apmērā, ja amatpersona cietusi nelaimes gadījumā, bet nav pildījusi ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus dienesta (amata) pienākumus, ieviešana Atlīdzības likumā tika pamatota tostarp ar zemo atlīdzības līmeni iekšlietu sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm (skat. 2013. gada 19. decembra likuma "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija). Pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS11/SaeimaLIVS11.nsf/0/B21FACC9FF83AA8DC2257C3E0043D8B2?OpenDocument).
Līdz ar to Valsts kancelejas ieskatā pabalstu saglabāšana pie konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanas, ceļot mēnešalgas, ir pārskatāma.
Kā jau vairākkārtīgi norādīts, jaunā atlīdzības sistēma primāri būtu veidojama nosakot konkurētspējīgu mēnešalgu un mazinot piemaksu un citu papildu atlīdzības veidu īpatsvaru atlīdzības struktūrā, kā arī neveidojot jaunus, par kuriem netiek maksāti nodokļi, tādējādi radot amatpersonām stabilitāti, prognozējamību un sociālo nodrošinājumu, tostarp, aizejot no dienesta un saņemot atbilstošu izdienas pensiju un turpmāk pienākušos vecuma pensiju.
Ievērojot minēto, lūdzam pārskatīt piedāvāto risinājumu, lai tas atbilstu Valsts un pašvaldības institūciju un amatpersonu atlīdzības likuma mērķim un neveidotu vēl lielāku nevienlīdzību un konkurēšanu starp dienestiem.

-