Atzinums

Iebildums (Finanšu nozares asociācija – 15.01.2025)
Stratēģijā noteikts mērķis sasniegt Aizsardzības industrijas pienesumu Latvijas tautsaimniecībai 3% apmērā no IKP 2036. gadā. Lai Stratēģiju sekmīgi ieviestu, kontrolētu tās ieviešanas progresu, ir svarīgi apzināties, kāds ir šodienas stāvoklis. Proti, no Stratēģijas neizriet, kāds ir aizsardzības industrijas pienesums tautsaimniecībā (% no IKP) šobrīd. Tāpēc Stratēģijā būtu nepieciešams iekļaut analīzi par aktuālo Aizsardzības industrijas situāciju, tās pienesumu tautsaimniecībai.
 

-

Iebildums (Finanšu nozares asociācija – 15.01.2025)
Stratēģijā, kā viens no rīcības virzieniem, tiek pieminēta starptautiskā sadarbība, nosaucot virkni potenciālo sadarbības partneru. Rodas priekšstats, ka sadarbība starp Baltijas valstīm ir tikai “viens no” rīcības virzieniem. Tomēr ekonomikas loģika un ģeogrāfiskais tuvums nosaka, ka Baltijas valstu sadarbībai būtu jābūt būtiski ciešākai un plašākai, nekā mūsu sadarbībai ar citiem stratēģiskajiem partneriem. Tāpēc nepieciešams Stratēģijā skaidrot, cik lielā mērā Stratēģija ir koordinēta Baltijas valstu starpā. Atsevišķas kompetences no inovāciju un tehnoloģiju prioritātēm jau šobrīd ir būtiski vairāk attīstītas kaimiņos (piemēram, attālināti vadāmie sauszemes un ūdens transportlīdzekļi Igaunijā). Savukārt Latvijā, iespējams, plašāk attīstīta bezpilota lidaparātu ražošana. Stratēģijas ietvaros būtu nepieciešams sniegt informāciju, vai ir vērtētas sadarbības un klasteru veidošanas iespējas Baltijā, katrā valstī fokusējoties uz kādu no prioritātēm. Tas palīdzētu veidot mēroga efektu, nodrošinātu lielāku un spēcīgāku uzņēmumu rašanos, kas būtu konkurētspējīgāki vismaz Eiropas tirgū. Lai aizsardzības industrijas uzņēmumi spētu nodrošināt NBS vajadzības ilgtermiņā, neprasot nesamērīgi lielu valsts atbalstu, tiem būs jābūt dzīvotspējīgiem un konkurētspējīgiem eksporta tirgos, ko sasniegt būtu daudz vieglāk, ja uzņēmumi būtu Baltijas reģiona līmeņa spēlētāji. Šajā kontekstā būtu jāvērtē, vai mērķis “NBS iegādes no vietējās Latvijas uzņēmumiem, bet daļu – tieši no Baltijas reģiona uzņēmumiem.
 

-

Iebildums (Finanšu nozares asociācija – 15.01.2025)
Stratēģijā nav noteikts, vai un cik Stratēģijā ņemts vērā un iekļauts Eiropas aizsardzības industriālajā stratēģijā iekļautais (piemēram, 40% no aizsardzības nozares iepirkumiem veikt sadarbībā ar citām dalībvalstīm; vai apņemšanās pusi no iepirkumiem veikt no ES aizsardzības industrijas);
 

-

Priekšlikums (Finanšu nozares asociācija – 15.01.2025)
Stratēģijā vairākkārt norādītas problēmas ar finansējumu un finanšu pakalpojumu pieejamību. Asociācijas ieskatā šāds apgalvojums ir nepamatots (nav datos balstīts). Jau šobrīd bankas Latvijā ir publiski paziņojušas, ka to politikas ir pielāgotas un tās atbalsta finansējumu militārajam sektoram. Vienlaikus, protams, militārie projekti ekonomiski tiek vērtēti tieši tāpat kā citi projekti, proti, projektiem ir jābūt saturiski saprotamiem un aizņēmējam ir jāspēj atmaksāt investīcijas un saņemtos aizdevumus. Dēļ nozares specifikas (piemītošajiem riskiem) uzņēmumiem būtu jāapzinās, ka militārie projekti ir jāsagatavo ar īpašu rūpību. Projektiem jādemonstrē pietiekami augsts briedums gan to īstenotāju pusē (strādājoši un sevi jau pierādījuši uzņēmumi ar atbilstošu veiktspēju (kapacitāti), labu uzņēmuma pārvaldi, piemītošajiem riskiem atbilstošu risku pārvaldi un iekšējo kontroles sistēmu), gan noieta pusē (līgumi par produktu realizāciju, kas ir būtiski, bet šobrīd bieži ir aizmirsts (piem. konkrēti pasūtījuma līgumi ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem).

-