Atzinums

Likumprojektā piedāvātā jaunā 16. panta 1. punkta redakcija paredz iespēju bāriņtiesām apstrādāt ievērojamu personas datu apjomu, tai skaitā paredzot iespēju iegūt arī tādus datus, kas ir uzskatāmi par sensitīviem, piemēram, personas veselības dati, dati par sodāmību. Ņemot vērā šo ievērojamo datu apjomu, vēlamies norādīt, ka ir svarīgi katrā gadījumā vērtēt iejaukšanās samērīgumu un nepieciešamību, skaidri nosakot par personu iegūstamo datu apjomu un šo datu apstrādes nolūku. Izprotot bāriņtiesas veikto funkciju nozīmi bērnu un aizgādnībā esošo personu tiesību un interešu ievērošanai, tomēr vēlamies vērst uzmanību uz Datu regulā ietvertajiem personas datu apstrādes principiem un nosacījumiem, kas jāievēro visos personas datu apstrādes gadījumos, attiecīgi aicinot mainīt esošo likumprojekta 16. panta 1. punkta redakciju:
1) Vēlamies norādīt, ka Datu regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā ietverts datu apstrādes nolūka ierobežojumu princips, kas nosaka, ka dati tiek vākti tikai konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, un to turpmāku apstrādi neveic ar minētajiem nolūkiem nesavietojamā veidā, savukārt, Datu regulas 5. panta 1. punkta c) apakšpunkts nosaka datu minimizēšanas principu, kas paredz, ka personas dati apstrādājami tikai tādā apmērā, cik tas ir nepieciešams datu apstrādes nolūka sasniegšanai. Līdz ar to no piedāvātās 16. panta 1. punkta redakcijas nav saprotams, kāds ir visu tajā minēto datu apstrādes nolūks, jo katrs individuālais gadījums ir jāvērtē atsevišķi, izvērtējot, kādus tieši datus ir nepieciešams iegūt par personu, un cik lielā apmērā, lai izvērtētu bērna un aizgādnībā esošās personas labākās intereses. Vispārīgi formulēts nolūks - "bērna vai aizgādnībā esošas personas tiesību ievērošanas likumības izvērtēšana", nepasaka, kāpēc vienā situācijā būtu pieprasāmi tikai dati no sociālā dienesta, bet citā gadījumā arī dati par personas sodāmību vai dati par personai noteiktajām diagnozēm un veselības prognozēm. Skaidra nolūka definēšana katrā atsevišķā gadījumā, arī atvieglos sadarbību ar iestādēm, no kurām informācija tiek pieprasīta, jo pieprasījuma adresātam, nav jāvērtē, vai pieprasītie dati ir nepieciešami datu apstrādes nolūka sasniegšanai, tomēr pieprasījuma adresātam ir tiesības pārliecināties, ka publiska iestāde šādu vērtējumu ir veikusi (skat. EST 2022. gada 24. februāra sprieduma lietā C-175/20 71.punktu);
2) Vēršam uzmanību, ka šobrīd spēkā esošā 16. panta "1." punkta redakcija jau paredz iespēju bāriņtiesām iegūt plašu informācijas apjomu, kas tām var būt nepieciešama savu pienākumu veikšanai. Līdz ar to, ja praksē rodas grūtības iegūt informāciju no institūcijām un personām, tad šīs sadarbības iespējas un iegūstamās informācijas apjoms, kā arī tās pieprasīšanas secība būtu atrunājama likumpakārtotos tiesību aktos, piemēram, MK 2006.gada 19.decembra noteikumos  Nr. 1037 "Bāriņtiesas darbības noteikumi", jo šobrīd nav samērīgi iekļaut likumprojektā visu iespējamo informāciju, ko var pieprasīt par bērna vai aizgādnībā esošas personas likumisko pārstāvi. Kā jau minēts iepriekš, katru personas datu apstrādes gadījumu ir jāvērtē atsevišķi, bāriņtiesas darbiniekam izvērtējot, tieši kādi dati par personu un kādā apmērā ir nepieciešami konkrētajā situācijā, un tad pieprasot šo informāciju no citas iestādes, savukārt, visu likumprojektā minēto datu kategoriju pieprasīšana par konkrēto personu nav samērīga ar sasniedzamo mērķi;
3) Attiecībā uz informāciju, kas pieprasāma par personu, aicinām izvērtēt, vai nebūtu izveidojama informācijas pieprasīšanas prioritāra secība un kārtība, piemēram, sākotnēji pieprasot informāciju no bērna izglītības iestādes un sociālās palīdzības dienestiem, un ja ar to nepietiek lēmuma pieņemšanai, tad tiek pieprasīta vēl cita papildus informācija. Šādas informācijas pieprasīšanas prioritārās secības izveide radītu lielāku tiesisko paļāvību personai, kuras dati tiks apstrādāti.
4) Aicinām anotācijā iekļaut informāciju par personas datu apstrādes reģistrēšanas kārtības izveidi bāriņtiesās, kā to paredz Datu regulas 30. pants, jo strādājot ar tik plašu personas datu apjomu, kas var saturēt arī sensitīvo informāciju, ir nepieciešams noteikt kārtību, kā šie dati tiek reģistrēti, uzglabāti, kam ir piekļuve šiem datiem un pēc kāda laika tie tiek dzēsti. Tikai gūstot izpratni par to, kādi dati tiek apstrādāti konkrēti kādam nolūkam un kur šie dati pārklājas, var izveidot saprātīgu tiesisko regulējumu, kas vienlaikus ir lakonisks un atbilst Datu regulas 5. pantā minētajiem principiem. Ņemot vērā to, ka katras datu apstrādes pamats ir nolūks, no kura šī apstrāde izriet, Datu valsts inspekcija arī nevar izvērtēt plānotās datu apstrādes nepieciešamību un samērīgumu. Ievērojot minēto, lūdzam datu apstrādes reģistru iesniegt arī Inspekcijai.

Ņemot vērā visus minētos apsvērumus, lūdzam atkārtoti izvērtēt, vai likumprojektā būtu iekļaujams tik plašs apstrādājamo personas datu apjoms, un vai šo datu apstrāde ir absolūti nepieciešama visos gadījumos, lai izvērtētu vai persona var nodrošināt bērna vai aizgādībā esošas personas aprūpi. Ņemot vērā, ka bāriņtiesas darbā ir svarīgi iedziļināties katrā individuālajā gadījumā, meklējot tieši konkrētajai situācijai piemērotākos risinājumus, aicinām izvērtēt iespēju likumprojektā noteikt vispārīgas bāriņtiesas tiesības apstrādāt personas datu tās uzdevumu veikšanai, bet detalizētas datu apstrādes kategorijas un grupas atrunāt likumpakārtotos tiesību aktos, nosakot gan apstrādājamo datu apjomu, gan secību, un gadījumus, kad būtu pieprasāmi viena vai cita veida dati, jo lai personas datu apstrāde būtu tiesiska, tai ir jānotiek skaidros un leģitīmos nolūkos un tikai konkrētā nolūka sasniegšanai nepieciešamā apjomā. Vienlaikus ar likumprojektu var uzlikt pienākumu pašai bāriņtiesai katras lietas ietvaros pārliecināties par datu apstrādes atbilstību Datu regulai, pirms datu pieprasīšanas rūpīgi izvērtējot šo datu nepieciešamību.

-

Lūdzam izvērtēt šīs normas nepieciešamību esošajā redakcijā, jo tā var nesamērīgi iejaukties personas privātajā un ģimenes dzīvē, ja saruna ar bērnu notiek bez saskaņošanas ar tā likumiskajiem pārstāvjiem, kā arī radīt papildus emocionālus un psiholoģiskus pārdzīvojumus bērnam, ja to, piemēram, izglītības iestādē uzrunās tam nepazīstama persona.

-

Norādām, ka ikvienai personai ir tiesības uz tās privātās dzīves neaizskaramību un datu aizsardzību, dzīves apstākļu pārbaude, apsekojot personas mājokli, var sniegt plašu ieskatu personas privātajā dzīvē. Normas pašreizējā redakcija nav samērīga sasniedzamajam mērķi, jo nozīmē, ka bāriņtiesas pārstāvis var apsekot jebkuras personas dzīves vietu. Tāpēc lūdzam precizēt normu, lai norādītu, ka tā ir dzīves vieta, kur bērns uzturas regulāri/bieži.

-